Lieta T‑124/14

Somijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Lauku attīstība – Precīza finanšu korekcija – To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas – Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem – Regulas (EK) Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 11. decembra spriedums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska, vēsturiska un teleoloģiska interpretācija

(Komisijas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju ņemšana vērā

(Komisijas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

3.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELFLA finansējums – Atbalsts lauku attīstībai – To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas – Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem – Pienākums veikt šauru interpretāciju – Neesamība

(Komisijas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

4.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELFLA finansējums – Atbalsts lauku attīstībai – To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas – Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem – Attiecināšana tikai uz pienācīgi pamatotiem gadījumiem – Dalībvalstu rīcības brīvība

(Komisijas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

5.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – ELFLA finansējums – Atbalsts lauku attīstībai – To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas – Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem – Ieviešana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas

(Padomes Regula Nr. 1698/2005; Komisijas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 24. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 25. punktu)

3.      Regulas Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA, 55. panta 1. punkta pirmā daļa ir galvenais vai vispārējais noteikums jautājumā par pieļaujamiem izdevumiem ieguldījumu gadījumā, un otrajā daļā ir paredzēts atšķirīgs risinājums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to katrā ziņā kvalificēt kā atkāpes noteikumu. Tomēr šāda kvalifikācija ne vienmēr ir līdzvērtīga kvalifikācijai par izņēmumu striktā nozīmē, bet var norādīt uz to, ka pastāv specifisks režīms, kas atšķiras salīdzinājumā ar režīmu, kāds ir izveidots ar galveno vai vispārējo noteikumu. Šajā ziņā no minētās otrās daļas skaidri neizriet Savienības likumdevēja nodoms vai nu ieviest šādu izņēmumu striktā nozīmē, vai arī tikai paredzēt atļauju dalībvalstij izveidot specifisku atkāpes režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo vārdus “atkāpjoties” un “un tikai”, kas aplūkoti kopā, var interpretēt abās šajās nozīmēs. Tādējādi abu iepriekš minēto ierobežojošo elementu vienlaicīga esamība vienā un tajā pašā teikumā nesniedz pietiekami skaidru un precīzu norādi par to, vai otrā daļa ir izņēmums striktā nozīmē vai tikai atkāpes noteikums, kurā ir paredzēta iespēja izveidot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

No tā izriet, ka obligāti nav piemērojama judikatūra, kas ir balstīta uz romiešu tiesību principu singularia non sunt extendenda, saskaņā ar ko Savienības tiesību normas, kurās ir paredzēti izņēmumi, ir interpretējamas šauri, lai saglabātu vispārējā noteikuma, no kura tās paredz atkāpi, lietderīgo iedarbību, jo šāda šaura interpretācija nav obligāta, ja Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrā daļa ir kvalificējama kā atkāpes noteikums, kas paredz iespēju izveidot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(sal. ar 28.–30. punktu)

4.      Saskaņā ar Regulas Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA, 55. panta 1. punkta otrās daļas viennozīmīgo formulējumu dalībvalstīm ir rīcības brīvība ieviest un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu jautājumā par pieļaujamiem izdevumiem ieguldījumu gadījumā attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tās šajā ziņā pienācīgi pamatotos gadījumos var paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām. Šajos apstākļos, ņemot vērā minētās otrās daļas struktūru, “pienācīgi pamatotu gadījumu” kritērijs ir tieši saistīts ar dalībvalsts pilnvarām un rīcības brīvību ieviest un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tādējādi “pienācīgi pamatotu gadījumu” kritērijs tikai raksturo veidu, kādā dalībvalstij ir jāīsteno sava rīcības brīvība atbilstoši otrajai daļai, un it īpaši, kādā šī īstenošana ir jāpamato. Citiem vārdiem sakot, ikreiz, kad dalībvalsts uzskata par atbilstošu īstenot savas pilnvaras un minēto rīcības brīvību, tai, vai nu pieņemot iespējamu lēmumu pieņemt vispārpiemērojamus noteikumus, vai arī pieņemot iespējamu lēmumu, kas attiecas uz atsevišķu lietotu iekārtu iegādes gadījumu, lai izpildītu minēto kritēriju un lai Komisija varētu veikt kontroli šajā ziņā, sava lēmuma pamatojumam ir jānorāda atbilstošs pamatojums. Jākonstatē, ka šī izpratne ir tāda pati, ņemot vērā visas otrās daļas valodu versijas, un ka ar to pietiek, lai Komisijai nodrošinātu iespēju veikt atbilstošu a posteriori kontroli pār to, kā dalībvalsts īsteno savu rīcības brīvību saskaņā ar otro daļu, ievērojot atbilstošo Savienības tiesību normu mērķus.

Turklāt, ja Savienības likumdevējam būtu bijis nodoms dalībvalstīm pieprasīt, lai tās pieņem vispārpiemērojamus noteikumus, iepriekš precizējot visus gadījumus, kad lietotas tehnikas vai iekārtu iegādes finansēšanu var uzskatīt par pieļaujamu, tam tas būtu bijis skaidri jānorāda. Saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu atbildīgās personas, tostarp dalībvalstis, nedrīkst ciest kaitējumu no interpretācijas grūtībām, kas ir radušās neprecīza tiesiskā regulējuma dēļ, kurā ir paredzētas tām nelabvēlīgas finansiālās sekas.

(sal. ar 33.–36. punktu)

5.      Regulas Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA, 55. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka otrā daļa ļauj dalībvalstīm, piešķirot tām rīcības brīvību šajā ziņā, ieviest un īstenot specifisku atkāpes režīmu jautājumā par pieļaujamiem izdevumiem ieguldījumu gadījumā attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, precizējot nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, un dalībvalstij nav iepriekš precīzi vispārpiemērojamā tiesiskajā regulējumā jānosaka gadījumi, kādos ieguldījums atbilst pienācīgi pamatotam gadījumam. Atliek vien secināt, ka pēdējais minētais kritērijs prasa, lai dalībvalsts, īstenojot savu rīcības brīvību, vai nu lēmumā noteikt vispārpiemērojamus noteikumus, vai arī lēmumā par atsevišķu gadījumu sniegtu pamatojumu, kurā būtu norādīts, ka šis lēmums ir ticis pieņemts saskaņā ar atbilstošā valsts un Savienības tiesiskā regulējuma kritērijiem un mērķiem.

Šajā ziņā dalībvalstu pilnvaras paredzēt un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saistībā ar lietotas tehnikas iegādi pilnībā iekļaujas Regulas Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA un Regulas Nr. 1974/2006 mērķos un tādējādi neprasa ierobežojošu minētā režīma noteikumu interpretāciju saistībā ar minētajiem mērķiem. Līdz ar to Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrajā daļā ietvertais “pienācīgi pamatotu gadījumu” kritērijs ir jāinterpretē saskaņā ar šiem mērķiem, lai novērstu, ka dalībvalsts savu rīcības brīvību atbilstoši otrajai daļai izmanto atkarībā no apsvērumiem, kas neatbilst minētajiem mērķiem, un lai Komisija varētu veikt efektīvu kontroli šajā ziņā.

(sal. ar 41. un 54. punktu)