Prasība, kas celta 2024. gada 21. februārī – Deutsche Banka un BHW Bausparkasse/ECB
(Lieta T-112/24)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Deutsche Bank AG (Frankfurte pie Mainas, Vācija), BHW Bausparkasse AG (Hameln, Vācija), (pārstāvji: H. Berger, M. Weber un D. Schoo, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
daļēji atcelt ECB 2023. gada 8. decembra lēmumu kopā ar I un II pielikumu, ciktāl tie attiecas uz prasītājām Lēmuma I daļas 4.1. punktā izvirzītajām prasībām;
piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi Savienības tiesības, pārsniedzot Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 1 4. un 16. pantā piešķirtās pilnvaras un pārkāpjot Savienības tiesību pamatprincipus, jo Savienības tiesībās nav tiesību normas, kas ļautu pieņemt apstrīdētā lēmuma I daļas 4.1. punktu par prudenciālo līdzekļu piemērošanu neatsaucamu maksājuma saistībām (turpmāk tekstā – “NMS prasība”), un ka ECB nav veikusi individuālu un metodoloģiski precīzu prasītāju situācijas pārbaudi, un NMS prasība ir balstīta uz neprecīziem faktiem un vairākām acīmredzamām kļūdām vērtējumā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi samērīguma principu, jo pieprasīja neatsaucamu maksājumu saistību pilnu summu atskaitīt no prasītāju pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET 1) konsolidētā līmenī un/vai individuāli, neņemdama vērā prasītāju individuālo situāciju un nenoteikdama atskaitījumu, kas būtu atbilstošs prasītāju individuālajam riska profilam un likviditātes līmenim, kā arī pienācīgi neizvērtēdama atbildību mīkstinošus apstākļus.
____________
1 Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).