Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Īrija iesniedza 2005. gada 8. februārī

(lieta T-56/05)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 8. februārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Īrija, kuru pārstāv D. Dž. O'Hagans [D. J. O'Hagan], pārstāvis, kam palīdz P. Galahers [P. Gallagher] un P. Makgarī [P. McGarry], barristers, kuri norādīja adresi Luksemburgā.

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt (pilnībā vai daļēji) Komisijas 2004. gada 29. novembra Lēmumu C (2004) 4447, ar ko samazina Kohēzijas fonda palīdzību, kas piešķirta ar Komisijas 1996. gada 29. jūlija Lēmumu C (96) 2113 projektam Nr. 96/07/61/007 (Dublinas reģionālā ūdens apgādes shēma - 3. posms), un samazina Kohēzijas fonda palīdzību, kas piešķirta ar Komisijas 1996. gada 29. jūlija Lēmumu C (96) 2113 projektam Nr. 95/07/65/007 (N1 Dunleer - Dundalk ceļš 2. posms), Tiesas noteiktajā periodā vai apmērā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojoties uz Komisijas 1997. gada 15. decembra Lēmumu C (97) 4090 Kohēzijas fonda palīdzība tika piešķirta projektam Nr. 96/07/61/007 (Dublinas reģionālā ūdens apgādes shēma - 3. posms) Īrijā. Ar Komisijas 1997. gada 15. decembra lēmumu C (97) 4090 Kohēzijas fonda palīdzību piešķīra projektam Nr. 95/07/65/007 (N1 Dunleer - Dundalk ceļš 2. posms), arī Īrijā. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija samazināja kopējos, ar diviem iepriekšējiem lēmumiem piešķirto palīdzību apjomus, atsaucoties uz vairākiem pārkāpumiem, kurus atklāja minēto projektu izpētes laikā. Komisija tāpat izlēma, ka kopējā summa 797 886 eiro apmērā ir saņemta nepamatoti un ir jāatmaksā.

Uzturot savu prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītāja vispirms apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā esošs, jo tas ir pieņemts vairāk kā trīs mēnešus pēc tiesas sēdes datuma, pārkāpjot Regulas 1386/2002¹ 18. panta 3. punktu un Regulas 1164/1994² II pielikuma H panta 2. punktu. Saskaņā ar prasītājas teikto, minētais veido būtisku procesuālo noteikumu, kā arī tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

Prasītāja arī apgalvo, ka Komisija pieļāvusi tiesiskās drošības principa pārkāpumu, piemērojot ar atpakaļejošu spēku vadlīnijas par izdevumu piemērotību tādējādi, ka tiek mainīta to interpretācija par to, kurš ir "galējais saņēmējs", un izdevumi tiek atzīti par nepiemērotiem, jo tie ir radušies ārpus attiecīgā perioda. Saskaņā ar prasītājas teikto, ar to tika pārkāpta arī tās tiesiskā paļāvība.

Pēc prasītājas domām, turpmākais tiesiskās drošības principa pārkāpums bija vienotās likmes finansiālo labojumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Prasītāja apgalvo, ka šis jēdziens pirmo reizi tika noteikts un formulēts 2002. gadā pieņemtajās Komisijas vadlīnijās.

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Komisijas jaunās praktiskās pieejas - nepiemērotu izdevumu aizstāšanā ar piemērotiem, piemērošana ar atpakaļejošu spēku veido tālāku tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Saskaņā ar prasītājas teikto, 2002. gada vadlīnijās Komisija izlēma, ka šāda aizstāšana nav atļaujama. Tomēr prasītāja apgalvo, ka šī pieeja nevar tikt piemērota 1996. un 1997. gada projektiem.

____________

¹ - Komisijas 2002. gada 29. jūlija Regula (EK) Nr. 1386/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 attiecībā uz tādas palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kura piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai, OV L 201, 5. lpp.

² - Padomes 1994. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi, OV L 130, 1. lpp.