Prasība, kas celta 2010. gada 28. janvārī - ING Groep/Komisija

(lieta T-33/10)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ING Groep NV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji - O. Brouwer, M. Knapen un J. Blockx, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu, it īpaši sakarā ar neatbilstošu pamatojumu, ciktāl lēmumā vienošanās CT1 grozījums ir kvalificēts kā papildu atbalsts EUR 2 miljardi apmērā;

atcelt apstrīdēto lēmumu, it īpaši sakarā ar neatbilstošu pamatojumu, ciktāl Komisija ir piekritusi apstiprināt atbalstu ar nosacījumu, ka tiek apstiprināti dominējošās cenas aizliegumi, kas paredzēti lēmumā un tā II pielikumā;

atcelt apstrīdēto lēmumu, it īpaši sakarā ar neatbilstošu pamatojumu, ciktāl Komisija ir piekritusi apstiprināt atbalstu ar nosacījumu, ka tiks izpildītas prasības pārstrukturēšanas jomā, kuras pārsniedz to, kas ir atbilstošs un tiek prasīts saskaņā ar paziņojumu par pārstrukturēšanu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Sakarā ar nemieru finanšu tirgos 2008. gada septembrī un oktobrī, Nīderlandes valsts 2008. gada 11. novembrī ieguldīja EUR 10 miljardi no "Core Tier 1" kapitāla (turpmāk tekstā - "vienošanās CT1") ING (turpmāk tekstā - "prasītāja"). Šo atbalsta pasākumu Komisija sākotnēji apstiprināja 2008. gada 12. novembrī uz sešiem mēnešiem.

2009. gada janvārī Nīderlandes valsts piekrita pārņemt ekonomisko risku attiecībā uz daļu no prasītājas samazinātās vērtības aktīviem. Šo pasākumu Eiropas Komisija sākotnēji apstiprināja 2009. gada 31. martā, un Nīderlandes valsts uzņēmās iesniegt pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz prasītāju. 2009. gada oktobrī prasītāja un Nīderlandes valsts noslēdza vienošanos par grozījumiem sākotnējā vienošanās CT1, lai ļautu jau laicīgi atmaksāt pusi no CT1 kapitāla ieguldījuma. Prasītājas pārstrukturēšanas plāna galīgā versija tika iesniegta Komisijai 2009. gada 22. oktobrī.

2009. gada 18. novembrī Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā tā apstiprināja atbalsta pasākumu ar nosacījumu, ka tiks izpildītas pārstrukturēšanas saistības, kas paredzētas lēmuma I un II pielikumā.

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja lūdz daļēji atcelt 2009. gada 18. novembra lēmumu par valsts atbalstu Nr. C-10/2009 (agrāk N 138/2009), kuru īstenoja Nīderlande attiecībā uz prasītājas nelikvīdo aktīvu atbalsta mehānismu un pārstrukturēšanas plānu, ciktāl ar to 1) vienošanās CT1 grozījums ir kvalificēts kā pabildu atbalsts EUR 2 miljardi apmērā, 2) ir paredzēts apstiprināt atbalstu ar nosacījumu, ka tiek apstiprināti dominējošās cenas aizliegumi un 3) ir paredzēts apstiprināt atbalstu ar nosacījumu, ka tiek izpildītas prasības pārstrukturēšanas jomā, kuras pārsniedz to, kas ir atbilstošs un tiek prasīts saskaņā ar paziņojumu par pārstrukturēšanu.

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir daļēji jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Ar pirmo pamatu, kas attiecas uz vienošanās CT1 grozījumu, prasītāja apgalvo, ka Komisija:

a) pārkāpa LESD 107. pantu, secinot, ka starp prasītāju un Nīderlandes valsti noslēgtās vienošanās Core Tier grozījums bija valsts atbalsts

un

b) pārkāpa principu par rūpīgu pārbaudi un LESD 296. pantu, jo netika rūpīgi un objektīvi izvērtēti visi konkrētās lietas atbilstošie fakti, netika uzklausītas attiecīgās personas un netika sniegts atbilstošs pamatojums apstrīdētajam lēmumam.

Ar otro pamatu par aizliegumu ING un ING Direct izmantot dominējošo cenu, prasītāja apalvo, ka Komisija:

a) pārkāpa labas pārvaldības principu, jo neizvērtēja rūpīgi un objektīvi visus konkrētās lietas atbilstošos faktus, un, turklāt, arī neizpildīja pienākumu norādīt lēmumā atbilstošu pamatojumu;

b) pārkāpa samērīguma principu, nosakot, ka atbalsta pasākums tiek apstiprināts ar nosacījumu, ka tiek apstiprināti dominējošās cenas aizliegumi, kas nav atbilstoši, vajadzīgi vai samērīgi;

c) pārkāpa LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un nepareizi piemēroja paziņojumā par pārstrukturēšanu paredzētos principus un pamatnostādnes.

Ar trešo pamatu, kas attiecas uz nesamērīgām pārstrukturēšanas prasībām, prasītāja apgalvo, ka lēmums ir spēkā neesošs sakarā ar:

a) kļūdu vērtējumā, jo Komisija nepareizi aprēķināja absolūto un relatīvo atbalsta summu un pārkāpa samērīguma un labas pārvaldības principu, prasot pārmērīgu pārstrukturēšanu, neizvērtējot rūpīgi un objektīvi visus tai iesniegtos atbilstošos faktus, un

b) kļūdu vērtējumā un neatbilstošu pamatojumu, jo notika atkāpšanās no paziņojuma par pārstrukturēšanu, novērtējot prasīto pārstrukturēšanu.

____________