CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 11. jūlijā

Lieta F‑7/06

B

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko B būtībā lūdz atcelt Komisijas iecēlējinstitūcijas 2005. gada 26. aprīļa lēmumu, ar kuru viņai atteikts ekspatriācijas pabalsts, kopā ar šīs pašas iestādes 2005. gada 10. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta viņas sūdzība par minēto 2005. gada 26. aprīļa lēmumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Kopienu likumdevējs, īstenojot tam esošo plašo rīcības brīvību, paredzot nosacījumus tiesībām uz ekspatriācijas pabalstu, var ierēdņiem ar dubulto pilsonību piemērot kopējās tiesību normas – pat, ja šīs personas neatrodas salīdzināmā situācijā ar personām, kurām ir tikai viena pilsonība –, lai ierobežotu ekspatriācijas pabalstu saņēmēju loku, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādu stingru nosacījumu kā jebkādas parastas dzīvesvietas neesamība dienesta vietas valstī desmit gadu laikā pirms stāšanās amatā mērķis ir nodrošināt, lai šis pabalsts ierēdņiem, kam ir viņu dienesta vietas valsts pilsonība, tiek piešķirts vienīgi gadījumā, ja tiek atspēkots pieņēmums, saskaņā ar kuru personas pilsonība ir būtiska norāde uz daudzajām saiknēm starp šo personu un viņa pilsonības valsti, un ja tiek konstatēta jebkādas ilgtspējīgās saiknes pārtraukšana starp ierēdni un šo valsti.

Šāda ekspatriācijas pabalsta saņēmēju loka ierobežošana nav patvaļīga vai neadekvāta diskriminācija, ņemot vērā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta mērķi. Apstāklis, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā paredzēto kategoriju piemērošana var radīt marginālas situācijas, kurās ierēdņiem ir atteikts ekspatriācijas pabalsts, viņiem atrodoties situācijā, kas ir tuvu šajā pantā norādītajai situācijai, neļauj šajos noteikumos saskatīt patvaļīgu diferenciāciju, jo šie noteikumi, pamatojoties uz objektīviem elementiem, ir tādā pašā veidā piemērojami visiem ierēdņiem, kuri atrodas Civildienesta noteikumos paredzētajā situācijā.

(skat. 39.–41., 45. un 46. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 16. oktobris, 147/79 Hochstrass/Tiesa, Recueil, 3005. lpp., 12. punkts; 1981. gada 15. janvāris, 1322/79 Vutera/Komisija, Recueil, 127. lpp., 9. punkts; 2003. gada 2. oktobris, C‑148/02 Garcia Avello, Recueil, I‑11613. lpp., 31.–37. punkts

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 8. aprīlis, T‑18/91 Costacurta Gelabert/Komisija, Recueil, II‑1655. lpp., 42. punkts; 2000. gada 13. aprīlis, T‑18/98 Reichert/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑73. un II‑309. lpp., 25. punkts; 2000. gada 27. septembris, T‑317/99 Lemaître/Komisija, Recueil FP, I‑A‑191. un II‑867. lpp., 50. punkts; 2004. gada 13. decembris, T‑251/02 E/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑359. un II‑1643. lpp., 124. un 126. punkts.