Language of document : ECLI:EU:T:2007:348

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 20. novembrī

Lieta T‑103/05

P

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Atalgojums – Neatļauta prombūtne – Atlīdzības zaudēšana – Civildienesta noteikumu 59. pants – Medicīniskā izziņa

Priekšmets Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 10. maija lēmumu par prasītāja prombūtnes atzīšanu par neatļautu no 2004. gada 16. marta un viņa atalgojuma atcelšanu no 2004. gada 15. aprīļa līdz pienākumu pildīšanas uzsākšanai Preses un komunikāciju ģenerāldirektorātā Briselē

Nolēmums Prasību noraidīt. Katra puse sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Lēmums, ar kuru tiek konstatēta ierēdņa neatļauta prombūtne, ņemot vērā medicīniskās apskates rezultātus – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

2.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Slimības apstiprinājums – Medicīniskā apskate – Darba spējas konstatēšana – Iedarbība

(Civildienesta noteikumu 59. un 60. pants)

1.      Lēmums ir pietiekoši pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmā kontekstā, kas ļauj viņam saprast attiecībā uz viņu veikto pasākumu piemērojamību. Tā tas ir gadījumā, kad ar lēmumu ir konstatēta ierēdņa neattaisnota prombūtne, kurš, lai gan atbilstoši medicīniskās apskates rezultātiem pēc slimības atvaļinājuma bija atzīts par spējīgu strādāt uz pusslodzi, darbu neatsāka tāpēc, ka šajā lēmumā, pat ja tas neietver detalizētu pamatojumu attiecībā uz ieinteresētās personas darba spējām, ir atsauce uz pievienotu dokumentu, proti, uz medicīniskā dienesta ziņojumu, kurā ir hronoloģiski izklāstīti viņa slimības fakti, un turklāt ņemot vērā, ka administrācija bija nolēmusi aizsargāt ierēdņa tiesības, ļaujot viņam darbu atsākt pakāpeniski.

(skat. 35., 36. un 38. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 17. decembris, 791/79 Demont/Komisija, Recueil, 3105. lpp., 12. punkts; 1990. gada 7. marts, C‑116/88 un C‑149/88 Hecq/Komisija, Recueil, I‑599. lpp., 26. punkts; 1996. gada 12. novembris, C‑294/95 P Ojha/Komisija, Recueil, I‑5863. lpp., 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 22. janvāris, T‑98/96 Costacurta/Komisija, Recueil FP, I‑A‑21. un II‑49. lpp., 86. punkts.

2.      Ierēdnis nevar izvairīties no pienākuma atsākt savu darbu, kas izriet no medicīniskās apskates, ar kuru ir noteiktas viņa darba spējas, iesniedzot medicīnisko izziņu, kurā norādīts ārstēšanas veids, bet nav konstatēta darba nespēja un līdz ar to nav noteikts šīs darba nespējas sākuma un beigu datums. Tāds dokuments nekādā ziņā nevar būt apstiprinājums, kurā pietiekoši precīzi un pārliecinoši būtu secināta darba nespēja.

(skat. 61.–63. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 20. novembris, T‑135/95 Z/Komisija, Recueil FP, I‑A‑519. un II‑1413. lpp., 34. punkts; 1997. gada 6. maijs, T‑169/95 Quijano/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑91. un II‑273. lpp., 40. punkts.