ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT] SECINĀJUMI,
sniegti 2005. gada 3. februārī (1)
Lieta C‑441/03
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Nīderlandes Karalisti
Dabisko dzīvotņu un savvaļas putnu aizsardzība
Ievads un prasījumi
1. Šajā prāvā par valsts pienākumu neizpildi Komisija iebilst, ka Nīderlande nav transponējusi vairākus Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (2) (turpmāk tekstā – “Putnu aizsardzības direktīva”) un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (3) (turpmāk tekstā – “Dabisko dzīvotņu direktīva”) noteikumus.
2. Pēc tam, kad Komisija savā atbildes rakstā vienā punktā prasību ir atsaukusi, tās prasījumi Tiesai ir šādi:
“– atzīt, ka Nīderlandes Karaliste, nepieņemot vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, lai
– pirms 1981. gada 25. aprīļa izpildītu pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 1. un 2. punktu, vai, jebkurā gadījumā, par attiecīgajām valsts tiesību normām nepaziņojot Komisijai, un lai
– pirms 1994. gada 20. jūnija izpildītu pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar 2. panta 2. punktu un 1. panta a), e) un i) apakšpunktu, 6. panta 2.–4. punktu, kā arī 7., 11. un 15. pantu, vai, jebkurā gadījumā, par attiecīgajām valsts tiesību normām nepaziņojot Komisijai,
nav ieviesusi Direktīvas 79/409/EEK 18. panta 1. punktā paredzētos vajadzīgos pasākumus, lai transponētu šo direktīvu vēlākais līdz 1981. gada 25. aprīlim, kā arī nav ieviesusi Direktīvas 92/43/EEK 23. panta 1. punktā paredzētos vajadzīgos pasākumus, lai transponētu šo direktīvu vēlākais līdz 1994. gada 5. jūnijam;
– atzīt, ka ar Likuma par dabas aizsardzību (Natuurbeschermingswet) 13. panta 4. punktu tiek pārkāpts Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punkts;
– piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.”
3. Nīderlandes Karalistes prasījumi ir prasību daļēji noraidīt.
4. Nīderlandes valdība atzīst, ka Komisijas norādīto noteikumu transponēšana valsts tiesību normās nav pietiekama, tomēr tā apstrīd Komisijas paredzēto Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta transponēšanas pienākuma apjomu.
I – Atbilstošās tiesību normas
5. Tā kā Nīderlandes Karaliste Komisijas izvirzītos iebildumus pārsvarā atzīst, es vēlos norādīt tikai uz Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu. Šo noteikumu redakcija ir šāda:
“3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”
II – Vērtējums
6. Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, noteiktajā termiņā netransponējot iepriekš minētos Putnu aizsardzības direktīvas un Dabisko dzīvotņu direktīvas noteikumus, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus. Tomēr attiecībā uz transponēšanas termiņu beigām Komisijas argumentācija ir neskaidra. Attiecībā uz Putnu aizsardzības direktīvu Komisija norāda divus beigu datumus, proti, 1981. gada 6. un 25. aprīli, bet attiecībā uz Dabisko dzīvotņu direktīvu trīs datumus, proti, 1994. gada 5., 10. un 20. jūniju. Jautājums par to, kurš datums ir pareizs, var palikt neatbildēts, jo transponēšanas termiņš jebkurā gadījumā jau bija beidzies pirms šīs lietas pirmstiesas procedūras sākuma (4).
7. Ciktāl Nīderlandes valdība Komisijas šajā sakarā izvirzītos iebildumus atzīst, Nīderlandes Karaliste jātiesā saskaņā ar prasījumiem.
8. Tas pats principā attiecas arī uz Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu – Nīderlandes valdība atzīst, ka nav veikusi arī šo noteikumu pietiekamu transponēšanu. Tomēr attiecībā uz šo noteikumu lietas dalībnieces vēl strīdas par tajā paredzēto pienākuma apjomu. Šī prāva ir jāizšķir Tiesai, lai abiem lietas dalībniekiem būtu skaidrs, kādi pasākumi atbilstoši Līguma 228. panta 1. punktam ir jāveic, lai izpildītu spriedumu.
9. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka, veicot Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto ietekmes uz teritoriju izvērtējumu, ir jāņem vērā minētās direktīvas 6. panta 4. punktā paredzētās prasības. Saskaņā ar Komisijas viedokli alternatīvu vērtējums atbilstoši 6. panta 4. punktam sniedz atziņas par to, vai šīs alternatīvas attiecīgo teritoriju ietekmē nelabvēlīgi. Tādēļ tas būtu jāņem vērā jau pasākuma ietekmes uz teritoriju izvērtējuma gaitā (5). Veicot ietekmes uz teritoriju izvērtējumu, jāņem vērā arī tas, vai var tikt negatīvi ietekmētas prioritāras sugas vai dabisko dzīvotņu veidi (6), lai gan prioritātes pazīme ir minēta tikai Direktīvas 6. panta 4. punktā.
10. Turpretī Nīderlandes valdība uzskata, ka Direktīvā nav paredzēts pamats šādam viedoklim, kas esot pretrunā arī ar attiecīgo Komisijas publicēto vadlīniju (7). Nīderlande norāda, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts paredz plānu vai projektu vērtēšanu vairākos posmos. Tāpēc izvērtējums saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu jāveic tikai tad, ja ir izpildīta virkne priekšnosacījumu – it īpaši iepriekšējas ietekmes uz teritoriju izvērtējuma rezultātā ir jānonāk pie atzinuma, ka plāns vai projekts attiecīgo teritoriju var ietekmēt nelabvēlīgi. Turpretī, ja ietekmes uz teritoriju izvērtējums pierāda, ka teritorija netiks ietekmēta nelabvēlīgi, nav jāveic Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā paredzētais izvērtējums.
11. Kā Tiesa ir konstatējusi, Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts neparedz īpašas ietekmes uz teritoriju izvērtējuma metodes (8). Tomēr, ņemot vērā šīs Direktīvas redakcijas vairākās valodās, kā arī Direktīvas redakcijas vācu valodā desmito apsvērumu, izvērtējumam jābūt adekvātam [angemessen] (9). Ņemot vērā redakcijas citās valodās, piemēram, angļu valodā – “appropriate”, franču valodā – “appropriée”, spāņu valodā – “adecuada”, portugāļu valodā – “adequada”, itāļu valodā – “opportuna”, kā arī holandiešu valodā – “passend”, šī jēdziena nozīmi var interpretēt arī kā “atbilstošs” vai “lietderīgs”.
12. Tāpēc ietekmes uz teritoriju izvērtējums nav tikai formāla procedūra, tam ir jāatbilst arī noteiktiem mērķiem. Izvērtējuma mērķis ir konstatēt, vai plāns vai projekts ir saderīgs ar paredzētajiem šīs teritorijas saglabāšanas mērķiem. Ņemot vērā labākās zinātnes atziņas, jāizvērtē visi plāna un projekta aspekti, kas paši par sevi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var nelabvēlīgi ietekmēt teritorijas saglabāšanas mērķus (10).
13. Tāpēc izvērtējumam jābūt plašam. Īpaša uzmanība – kā norāda Komisija – jāpievērš prioritārām sugām un dabiskām dzīvotnēm. Tomēr tas neizriet no Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkta, bet gan no Direktīvas kopējās sistēmas un it īpaši no teritorijas saglabāšanas mērķiem. Nosakot šos mērķus, īpaša nozīme jāpiešķir prioritārām dabiskām dzīvotnēm un sugām, jo Kopiena un visas dalībvalstis par to ir īpaši atbildīgas saskaņā ar 1. panta d) un h) apakšpunktu, kā arī vienpadsmitā apsvēruma pirmo teikumu (11).
14. Cits, pēc Komisijas domām – jau Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē, vērā ņemams aspekts ir tikai 4. punktā ietvertais alternatīvu izvērtējums. Komisija pareizi uzsver, ka alternatīvas var vērtēt tikai tad, ja ir zināma ne tikai sākotnējā pasākuma, bet arī alternatīvu ietekme uz aizsargājamām teritorijām. Tomēr Komisija šajā sakarā kļūdās attiecībā uz Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta piemērošanu, proti, vērtējot alternatīvas atbilstoši 4. punktam, piemērojot 3. punktā paredzēto obligāto izvērtējuma programmu.
15. Ja ir jāveic alternatīvu izvērtējums, tad alternatīvas attiecībā uz to ietekmi uz aizsargājamām teritorijām ir jāvērtē pēc tiem pašiem zinātniskajiem standartiem kā sākotnējais plāns vai projekts. Alternatīvas var salīdzināt tikai pēc to ietekmes uz teritoriju salīdzinošas izvērtēšanas. Praksē atļaujas saņemšanas procedūras gaitā abi vērtēšanas posmi bieži sakritīs, ja ir paredzams, ka plāns vai projekts sākotnēji paredzētajā veidā negatīvi ietekmēs teritoriju. Nebūtu efektīvi sākumā konstatēt, ka ietekme ir pilnīgi nelabvēlīga, un tikai pēc tam veikt tālāku izvērtējumu attiecībā uz to, vai pastāv alternatīvas un kāda būtu to ietekme uz teritoriju.
16. Tomēr no juridiskā viedokļa izvērtējumi saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punktu stingri jānodala. 6. panta 4. punkts ir jāpiemēro tikai tad, ja pēc 3. punktā paredzētā ietekmes uz vidi vērtējuma nevar izslēgt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (12). Pienākums pārbaudīt alternatīvas rodas tikai tad, ja, neskatoties uz iepriekš norādīto, šajā situācijā plāns vai projekts tomēr jāīsteno primāru sabiedrisko interešu iemeslu dēļ. Turpretī, ja no īstenošanas atsakās, tad arī negatīva rezultāta gadījumā alternatīvu izvērtējums ir lieks. Līdz ar to Nīderlandes valdība pareizi interpretē, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts paredz plānu un projektu sistēmu, kurā ir ietverti vairāki posmi (13). Šo iemeslu dēļ, transponējot [minētās direktīvas] 6. panta 3. punktu, nav nepieciešams ņemt vērā 4. punktā ietvertos elementus. Turpretī 6. panta 4. punkta piemērošana var pieprasīt izvērtējumu, kāds paredzēts 3. punktā.
17. Lai sniegtu pilnīgu skaidrojumu, ir jāpiebilst, ka ir arī alternatīvas, kas negroza plānu vai projektu, bet attiecas tikai uz īstenošanu. Attiecībā uz, piemēram, ietekmi uz aizsargājamām teritorijām ir jānodrošina, lai teritoriju traucējošas darbības tiktu veiktas laikā, kad traucējošais efekts ir vismazākais. Šādi alternatīvi īstenošanas varianti var būt daļa no ar plānu vai projektu saistītiem aspektiem, un tie ir jāpārbauda, jau veicot izvērtējumu atbilstoši Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam. Saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro teikumu kompetentām iestādēm, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, arī tādā gadījumā, ja teritorija netiek nelabvēlīgi ietekmēta, ir jāņem vērā šāda izvērtējuma rezultāti. Proti, attiecīgi norādījumi var nodrošināt noteiktu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzības līmeni, kas ir visas Kopienas interesēs. Tomēr 6. panta 4. punkts attiecas nevis uz šīm īstenošanas alternatīvām, bet gan uz alternatīviem plāniem un projektiem.
18. Līdz ar to šajā punktā prasība ir noraidāma.
III – Par tiesāšanās izdevumiem
19. Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā šajā lietā spriedums attiecībā uz sešiem prasījumiem Komisijai ir pilnībā labvēlīgs un attiecībā uz vienu prasījumu – lielā mērā labvēlīgs, attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem var neņemt vērā, ka atbildes rakstā Komisija no viena prasījuma atteicās un ka attiecībā uz vienu prasījumu spriedums tai ir daļēji nelabvēlīgs. Līdz ar to Nīderlandes Karalistei jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
IV – Secinājumi
20. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai lemt šādi:
1) paredzētajā termiņā nepieņemot vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu prasības, kas paredzētas Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 18. panta 1. punktā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 1. un 2. punktā;
2) paredzētajā termiņā nepieņemot vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu prasības, kas paredzētas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 23. panta 1. punktā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 1. punktā, lasot to kopsakarā ar 2. panta 2. punktu un 1. panta a), e) un i) apakšpunktu, 6. panta 2.–4. punktu, kā arī 7., 11. un 15. pantu;
3) Natuurbeschermingswet 13. panta 4. punkts ir pretrunā ar Direktīvas 92/43 6. panta 4. punktu;
4) pārējā daļā prasību noraidīt;
5) piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.