PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 13. februārī

Lieta T‑354/04

Gaetano Petralia

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Zinātniskais personāls – Klasificēšana pakāpē

Priekšmets Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 7. oktobra lēmumu par prasītāja galīgo klasificēšanu B5 pakāpes 3. līmenī un 2004. gada 13. maija lēmumu, ar ko noraida prasītāja sūdzību

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Darbinieks, kas pieņemts darbā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta d) apakšpunktu

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta d) apakšpunkts un 8. panta ceturtā daļa)

2.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Kritēriji klasificēšanai pakāpē, pieņemot darbā ierēdni – Piemērošana pagaidu darbiniekiem

(Civildienesta noteikumu 31. pants)

3.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 5. pants, 31. panta 2. punkts un I pielikums)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts)

5.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

6.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme

1.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta ceturtās daļas pirmā un otrā ievilkuma skaidri izriet, ka minētās kārtības 2. panta d) apakšpunktā paredzētos pagaidu darbiniekus var pieņemt darbā gan kā zinātniskos un tehniskos darbiniekus, gan kā darbiniekus administratīvu pienākumu veikšanai. Tomēr, lai ipso facto ietilptu zinātnisko darbinieku kategorijā, nepietiek, ka darbinieks ir pieņemts darbā saskaņā ar Kārtības 2. panta d) apakšpunktu, lai uz pagaidu laiku ieņemtu pastāvīgu amatu, kas tiek atalgots kā pētniecisks un ieguldījumu darbs.

(skat. 65. punktu)

2.      Pat ja Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumos nav skaidri paredzēts, ka Civildienesta noteikumu 31. pants par kritērijiem ierēdņu klasificēšanai pakāpē, pieņemot darbā, būtu piemērojams pagaidu darbiniekiem, šajā normā ietvertie noteikumi tomēr ir pamatoti piemērojami pagaidu darbiniekiem saskaņā ar labas pārvaldības principu.

(skat. 5. un 85. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 17. novembris, T‑217/96 Fabert-Goossens/Komisija, Recueil FP, I‑A‑607. un II‑1841. lpp., 41. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 42. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑133/02 Chawdhry/Komisija, Recueil FP, I‑A‑329. un II‑1617. lpp., 35. punkts.

3.      Ja ar Civildienesta notikumu 31. panta 2. punktu iecēlējinstitūcijai vai – attiecībā uz pagaidu darbiniekiem – iestādei, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus, ir piešķirta iespēja pieņemt ierēdni vai pagaidu darbinieku darbā augstākā karjeras pakāpē, tad šīs iespējas izmantošana tomēr ir jāsaskaņo ar “karjeras” jēdziena prasībām, kuras izriet no Civildienesta noteikumu 5. panta un I pielikuma. Tādējādi pieņemt darbā augstākā karjeras pakāpē drīkst tikai izņēmuma kārtā.

Šajā sakarā, ja iekšējos noteikumos par rīcības brīvības izmantošanu, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktā, kā alternatīvi gadījumi, uz kuriem var atsaukties, lai pieņemtu darbā augstākā karjeras pakāpē, ir paredzēta īpaša kvalifikācija un īpašas dienesta vajadzības, kuru dēļ ir jāpieņem darbā īpaši kvalificēts darbinieks, tad iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus, ir konkrēti jāizvērtē, vai tā tas ir darbā nesen pieņemtā ierēdņa vai pagaidu darbinieka gadījumā, kad ir jāizmanto Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktā paredzētās priekšrocības. Ja iestāde konstatē, ka konkrētais gadījums atbilst kādam no iepriekš minētajiem, tad tai ir jāveic konkrēta šīs normas iespējamās piemērošanas izvērtēšana. Šajā stadijā tā var, ņemot vērā vispārējās dienesta intereses, izlemt, vai personai ir vai nav jāpiešķir augstāka karjeras pakāpe. Minētajā 31. panta 2. punktā izmantotais darbības vārds “var” nozīmē, ka šai iestādei nav pienākuma piemērot šo normu un ka nesen darbā pieņemtajiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem nav subjektīvu tiesību uz šādu klasificēšanu.

No iepriekš minētā izriet, ka iecēlējinstitūcijai vai iestādei, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus, Civildienesta noteikumu 31. panta ietvaros piemīt plaša rīcības brīvība, lai izvērtētu, vai attiecīgajam amatam ir nepieciešams īpaši kvalificēts darbinieks jeb vai šim darbiniekam ir īpaša kvalifikācija. Tai ir arī paplašināta rīcības brīvība, kad, konstatējusi kādas no šīm divām situācijām esamību, tā izvērtē sekas.

(skat. 88.–90., 92. un 93. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1968. gada 28. marts, 33/67 Kurrer/Padome, Recueil, 187. un 202. lpp.; 1985. gada 6. jūnijs, 146/84 De Santis/Revīzijas palāta, Recueil, 1723. lpp., 9. un 11. punkts; 1999. gada 1. jūlijs, C‑155/98 P Alexopoulou/Komisija, Recueil, I‑4069. lpp., 32. un 33. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 5. oktobris, T‑17/95 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑227. un II‑683. lpp., 21. punkts; 1998. gada 13. februāris, T‑195/96 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑117. lpp., 43. punkts; Chawdhry/Komisija, minēts iepriekš, 37. un 44. punkts; 2004. gada 26. oktobris, T‑55/03 Brendel/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑311. un II‑1437. lpp., 61. punkts; 2005. gada 15. novembris, T‑145/04 Righini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑349. un II‑1547. lpp., 43., 44. un 52. punkts; 2006. gada 15. marts, T‑44/04 Kimman/Komisija, Krājums, I‑A‑2‑71. un II‑A‑2‑299. lpp., 28. un 94. punkts; 2006. gada 10. maijs, T‑331/04 R/Komisija, Krājumā nav publicēts, 18., 19., 23. un 24. punkts.

4.      Lēmuma par klasificēšanu pakāpē pārbaude tiesā nevar aizstāt vērtējumu, ko veic iecēlējinstitūcija vai iestāde, kura ir tiesīga noslēgt darba līgumus. Kopienu tiesai ir vienīgi jāpārbauda, vai nav tikušas pārkāptas būtiskas formas prasības, vai iestāde savu lēmumu nav pamatojusi ar nepareiziem vai nepilnīgiem faktiem un vai ar lēmumu nav nepareizi izmantotas pilnvaras, nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā vai arī tam ir nepietiekams pamatojums. Visbeidzot, ir jāpārbauda, vai minētā iestāde savas pilnvaras nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

(skat. 94. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 3. oktobris, T‑6/02 Platte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑189. un II‑973. lpp., 36. punkts; Chawdhry/Komisija, minēts iepriekš, 45. punkts; Brendel/Komisija, minēts iepriekš, 60. punkts; R/Komisija, minēts iepriekš, 26. punkts.

5.       Tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību, kas ir viens no Kopienas pamatprincipiem, ir visām privātpersonām, kas atrodas tādā situācijā, kad Kopienu administrācija, sniedzot konkrētus solījumus, šai personai ir radījusi pamatotas cerības. Darba attiecību ar šo iestādi gadījumā šiem solījumiem katrā ziņā ir jāatbilst Civildienesta noteikumu vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normām.

(skat. 115. punktu)

Atsauce

Pirmās instaces tiesa: 2006. gada 23. februāris, T‑471/04 Karatzoglou/ERA, Krājums, I‑A‑2‑35. un II‑A‑2‑157. lpp., 33. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra.

6.       Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principu, saskaņā ar kuru neviens nedrīkst sev par labu atsaukties uz prettiesisku darbību, kas veikta cita labā. Pieņemot, ka iestāde, kurai ir tiesības slēgt darba līgumus, būtu pieļāvusi kļūdu, klasificējot pagaidu darbiniekus kā zinātniskos un tehniskos darbiniekus, darbinieks, kurš pieņemts darbā administratīvo pienākumu veikšanai, bet atrodas tādā pašā faktiskajā un juridiskajā situācijā kā iepriekš minētie darbinieki, jo ir piedalījies tajā pašā atlases procedūrā un viņam ir tādi paši uzdevumi, nevar atsaukties uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

(skat. 134. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 9. oktobris, 188/83 Witte/Parlaments, Recueil, 3465. lpp., 15. punkts; 1985. gada 4. jūlijs, 134/84 Williams/Revīzijas palāta, Recueil, 2225. lpp., 14. punkts; 2002. gada 14. marts, C‑340/98 Itālija/Padome, Recueil, I‑2663. lpp., 87.–93. punkts.