PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2008. gada 14. februārī (*)
Eiropas Sociālais fonds – Kopienu finanšu atbalsts jauninājumu jomā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1784/1999 6. pantam – Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus – Piedāvājuma noraidījums
Lieta T‑351/05
Provincia di Imperia (Itālija), ko pārstāv S. Rostaņjo [S. Rostagno] un K. Plato [K. Platteau], advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv D. Martins [D. Martin] un A. Veimārs [A. Weimar], pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2005. gada 30. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt piedāvājumu 2005/VP021/20293, ko Provincia di Imperia iesniedza, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus VP/2003/021, kas attiecas uz “jauninājumiem atbilstoši Regulas par Eiropas Sociālo fondu 6. pantam: “Jaunas pieejas izmaiņu pārvaldīšanas jomā” ”, un jebkuru ar šo lēmumu saistīto aktu.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretāre K. Poheča [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 6. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.), 22. pants paredz:
“1. Pēc Komisijas iniciatīvas un pēc konsultācijām ar 48.–51. pantā minētajām komitejām par vadlīnijām attiecībā uz dažādiem jauninājumu veidiem, kuriem maksimāli pienākas 0,40 % no attiecīgā ikgadējā finansējuma, fondi var finansēt jauninājumus Kopienas līmenī. Tie ietver pētījumus, eksperimentālus projektus un pieredzes apmaiņu.
Šādi jauninājumi veicina jaunu metožu un paņēmienu izstrādāšanu, lai uzlabotu palīdzības kvalitāti saskaņā ar 1., 2. un 3. mērķi. Tos īsteno vienkārši, caurskatāmi uz saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.
2. Eksperimentālos projektus katrā darbības jomā finansē tikai viens fonds. Lēmums par fonda ieguldījumu var paplašināt katra fonda darbības jomu, kā to nosaka ar īpašu katra fonda regulu, bet tajā neietver visus pasākumus, kas ir vajadzīgi attiecīgā eksperimentālā projekta īstenošanai.”
2 Šīs pašas regulas 24. pants nosaka:
“1. Izmantojot informāciju par jauninājumiem attiecīgajās dalībvalstīs, Komisija izvērtē pieteikumus fondu ieguldījuma saņemšanai, ievērojot 22. un 23. pantu, pamatojoties uz šādiem sīkākiem datiem:
a) piedāvātās palīdzības aprakstu, tās diapazonu, tostarp ģeogrāfisko pārklājumu un īpašos mērķus;
b) institūcijas, kas ir atbildīgas par palīdzības īstenošanu, un tās saņēmējus;
c) grafiku un finansēšanas plānu, tostarp ieguldījumu no jebkura cita Kopienas finanšu avota;
d) noteikumus, kas nodrošina efektīvu un pareizu īstenošanu;
e) jebkuru citu informāciju, kas ir nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību Kopienas politikai un 10. panta 3. punktā minētajām vadlīnijām.
Komisija apstiprina fondu ieguldījumu, ja šī informācija ļauj tai novērtēt pieteikumu.
2. Pēc pieteikuma apstiprināšanas Komisija tūlīt dara to zināmu attiecīgajai dalībvalstij.
3. Dalībvalstu finanšu saistības šīs regulas nozīmē neattiecas uz 22. pantā minētajiem jauninājumiem vai uz 23. pantā minēto tehnisko palīdzību, neierobežojot to saistības, kuras izriet no institucionālās kārtības, kas atšķiras katrā dalībvalstī.”
3 Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regulas (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu (OV L 213, 5. lpp.) mērķis ir atbalstīt pasākumus, lai novērstu un cīnītos pret bezdarbu un attīstītu cilvēkresursus un sociālo integrāciju darba tirgū, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, vīriešu un sieviešu vienlīdzību, noturīgu attīstību, kā arī ekonomisku un sociālu kohēziju.
4 Regulas Nr. 1784/1999 6. pants pilnvaro Komisiju finansēt sagatavošanas, pārraudzības un novērtēšanas darbības, kas vajadzīgas šajā regulā norādīto darbību īstenošanai.
5 2001. gada 12. janvārī Komisija pieņēma Paziņojumu (COM(2000) 894, galīgā redakcija) par jauninājumu īstenošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1784/1999 6. pantu plānošanas laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam.
6 Šā paziņojuma 6. punktā ir norādīts, ka pie jauninājumiem pieder šādas darbības:
– jauninājumi, kas ir saistīti ar procedūrām. Tie ietver jaunu metožu, līdzekļu vai pieeju attīstību, kā arī pastāvošo metožu uzlabošanu;
– jauninājumi, kas ir saistīti ar sasniedzamajiem mērķiem. Tie galvenokārt attiecas uz jaunu mērķu formulēšanu, iekļaujot pieejas, kas paredzētas jaunu un daudzsološu kvalifikāciju noteikšanai, kā arī jaunu nodarbinātības iespēju atklāšanu;
– jauninājumi, kas ir saistīti ar kontekstu. Tie ir saistīti ar politiskām un iestāžu struktūrām un ietekmē ar darba tirgu saistīto sistēmu attīstību.
7 Turklāt šā paziņojuma 43. punktā ir norādīts: “lai nodrošinātu jauninājumiem piešķirtā atbalsta pārskatāmību, Komisija varēs izmantot atklātus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas tiks publicēti Oficiālajā VēstnesīEuropa mājas lapā. Iespējamo projektu izvēli noteiks publicētā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus piemērošanas joma un tēma.”
8 Turklāt šā paša paziņojuma 44. punktā noteikts, ka “iesniedzēja vadlīnijas, kas ir pievienotas katram uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus, ļaus projektu iesniedzējiem iesniegt savu subsīdiju pieteikumu saskaņā ar kritērijiem un prasībām, kas noteiktas Regulā [..] Nr. 1784/1999”.
9 Uz šā pamata 2003. gada 31. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 262, 22. lpp.) tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ar atsauces numuru VP/2003/021 un nosaukumu “Budžeta līnija B2‑1630 – Jauninājumi atbilstoši Regulas par Eiropas Sociālo fondu 6. pantam: “Jaunas pieejas izmaiņu pārvaldīšanas jomā” ”.
10 Šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus sadaļā ar nosaukumu “Tēma” ir norādīts, ka “laikposmam no 2004. gada līdz 2006. gadam [Regulas Nr. 1784/1999] 6. pants atbalstīs finanšu atbalsta piešķiršanu tādu jauninājumu izstrādei un izmēģināšanai, kas palīdz paredzēt un pārvaldīt izmaiņas un iekļaujas vispārīgajā tematā “Jaunas pieejas izmaiņu pārvaldīšanas jomā” ”.
11 Šajā pašā sadaļā ir paredzēts, ka šīs vispārīgās tēmas ietvaros jauninājumi ir iedalāmi divās īpašās papildu tēmās, proti, pirmkārt, demogrāfisko izmaiņu pārvaldīšana un, otrkārt, pārstrukturēšanas pārvaldīšana.
12 Sadaļā “Kalendārs” ir norādīts:
“Šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros pieteikumu iesniegšanai tika noteikti trīs termiņi:
– [..]
– otrā pieteikumu iesniegšanas cikla termiņš ir 2005. gada 26. janvāris. Vienošanās par subsīdijām principā tiks parakstītas 2005. gada septembrī. Projekti var sākties laikposmā no 2005. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet ne agrāk par vienošanās par subsīdijām parakstīšanu. Maksimālais projektu ilgums ir 24 mēneši, un projektiem ir jābeidzas laikposmā no 2007. gada 30. septembra līdz 29. novembrim;
– trešā pieteikumu iesniegšanas cikla termiņš ir 2006. gada 25. janvāris. Vienošanās par subsīdijām principā tiks parakstītas 2006. gada septembrī. Projekti var sākties laikposmā no 2006. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet ne agrāk par vienošanās par subsīdijām parakstīšanu. Maksimālais projektu ilgums ir 24 mēneši, un projektiem ir jābeidzas laikposmā no 2008. gada 30. septembra līdz 29. novembrim.”
13 2004. gada 15. oktobrī otrā pieteikumu iesniegšanas cikla ietvaros Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts atgādinājums par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus VP/2003/021 ar nosaukumu “Budžeta līnija 04.021000.00.11 – Jauninājumi atbilstoši Regulas par Eiropas Sociālo fondu 6. pantam: “Jaunas pieejas izmaiņu pārvaldīšanas jomā” (OV C 255, 11. lpp.). Šis atgādinājums inter alia paredz, ka nākamais termiņš pieteikumu iesniegšanai šā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros ir 2005. gada 26. janvāris un ka sīkāka informācija par pieteikumu iesniegšanas procedūru, pieejamo finansējumu un izvēles, atlases un piešķiršanas kritērijiem, tostarp vadlīnijas kandidātam, var tikt lejuplādēta no norādītās interneta mājas lapas.
14 Vadlīnijas kandidātam iekļauj vairākus pielikumus, kuru vidū 2. pielikums ar nosaukumu “Tehniskais un finanšu pielikums”, 6. pielikums ar nosaukumu “Subsīdiju pieteikums – projekta apraksts” un 7. pielikums ar nosaukumu “Plānotais budžets”.
15 2. pielikuma 34. punkts precizē:
“Kandidāti, kas veiksmīgi iztur [27., 29. un 31. punktā paredzētos] pārbaudījumus, tiks vērtēti, lai noteiktu piedāvāto darbību kvalitāti un izpildāmību, ņemot vērā šādus kritērijus:
– [..]
– piedāvājuma jauninājuma aspekti, tostarp saistībā ar projekta mērķiem un īstenošanu, un veidu, kādā piedāvājums atšķiras no vai ir balstīts uz attiecīgo organizāciju parastām darbībām;
– [..]
– attiecība starp pasta izdevumiem, kas minēti plānotajā budžetā, no vienas puses, un darbībām, kas norādītas projekta aprakstā, un darba programmu, kas ir iekļauta subsīdiju pieteikumā, no otras puses.”
Prāvas rašanās fakti
16 2005. gada 21. janvārī prasītāja Provincia di Imperia [Impērijas province] otrā pieteikumu iesniegšanas cikla ietvaros nosūtīja Komisijai subsīdiju pieteikumu atbilstoši uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus 2005/VP021/20293 ar nosaukumu “Flores”, lai iesaistītos puķkopības nozarē Itālijā, Francijā un Spānijā, cīņai pret pārstrukturēšanas negatīvajām sekām un attīstības veicināšanai.
17 2005. gada 29. jūnija e-pastā Komisija informēja prasītāju par savu lēmumu noraidīt subsīdiju pieteikumu.
18 Šis lēmums tika apstiprināts 2005. gada 30. jūnija vēstulē (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
19 Savā lēmumā Komisija norādīja prasītājai, ka:
“Jūsu piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus vērtēšanas kritērijiem, it īpaši šādu iemeslu dēļ: piedāvājumā nav izskaidrots veids, kādā tiek apstrādāta un ņemta vērā Ligūrijā iepriekš gūtā pieredze šajā jomā. Pastāv būtiskas neatbilstības 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā.”
20 2005. gada 1. jūlija e-pastā prasītāja apstrīdēja abus tās pieteikuma noraidīšanas pamatus apstrīdētajā lēmumā un lūdza Komisiju vēlreiz pārbaudīt tās piedāvājumu un to ņemt vērā Kopienu finansējumam. It īpaši attiecībā uz pamatu, kas balstīts uz to, ka piedāvājums neņemot vērā iepriekš Ligūrijā gūto pieredzi, prasītāja apgalvo, ka “6. pielikuma 57.–89. lpp. [tā] sīki aprakstīja nozares situāciju, pieredzi un politiku no ekonomiskā, sociālā un teritoriālā aspekta starptautiskajā, reģionālajā un provinces līmenī”.
21 2005. gada 4. jūlija e-pastā Komisija izskaidroja savu iepriekšējo atbildi, attīstot argumentāciju, kas sniegta prasītājas subsīdiju pieteikuma noraidīšanas pamatojumam. Tā norāda inter alia:
“1. Attiecībā uz pirmo punktu ir jāatzīmē, ka, kaut arī 32 lapās patiešām ir aprakstīts puķkopības “cluster”, tomēr šis vienkāršais apraksts mums neizskaidro, kā Jūs izveidosiet un attīstīsiet Jūsu jauno projektu, vadoties no Jūsu iepriekšējās pieredzes, lai piedāvātu jauninājumu.
2. Dokumentos, ko Jūs nosūtījāt termiņā (tikai šie dokumenti tiek ņemti vērā atlases procedūrā), esam saskatījuši pretrunas finanšu datos. Lai arī 6. pielikumā kopējā summa ir norādīta EUR 2 029 599,19, 7. pielikumā kopējā summa ir EUR 2 109 599,99 (būtiska atšķirība EUR 80 000 apmērā).”
22 2005. gada 11. jūlija e-pastā prasītāja apstrīdēja šos papildu precizējumus.
23 2005. gada 15. jūlija e-pastā Komisija paziņoja, ka tā uzstāj uz šo savu iepriekšējo paziņojumu saturu un ierosina prasītājai padomāt par to, ka būtisko EUR 80 000 starpību varēja vienkārši norādīt pie administratīvajiem izdevumiem”.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
24 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 7. septembrī, prasītāja cēla šo prasību.
25 Atbilstoši tiesneša referenta ziņojumam tika nolemts uzsākt mutvārdu procesu. Tiesvedības organizatorisko pasākumu ietvaros prasītājai tika lūgts iesniegt dokumentu un atbildēt uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu. Prasītāja ievēroja šos lūgumus.
26 Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz mutvārdu jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2007. gada 6. marta tiesas sēdē.
27 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un jebkādus saistītos aktus;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt kā nepamatotu;
– atbilstoši lemt par tiesāšanās izdevumiem.
Par prasības pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
29 Prasītāja apgalvo, ka šī prasība ir pieņemama, jo tā tika celta tiesību aktā noteiktajā termiņā un attiecas uz tāda Komisijas lēmuma atcelšanu, kurš ir tai adresēts un kurš to finansiāli ietekmē, ņemot vērā būtiskos cilvēku un finanšu resursus, kas tika ieguldīti tās pieteikuma sagatavošanā.
30 Komisija vispirms norāda, ka prasītāja nevar pretendēt uz finansiālām interesēm, kas sastāv no “tiesībām uz subsīdiju”, ņemot vērā, ka Komisijai nav nekāda pienākuma subsidēt piedāvājumus un projektus, kas tai ir iesniegti. Turklāt tā uzsver, ka piedāvājuma iesniegšana notiek brīvprātīgi, visi kandidāti pieliek vienādas pūles un tā ir garantējusi katram vienlīdzīgu un pārskatāmu attieksmi.
31 Atbildē uz repliku Komisija skar jautājumu par prasītājas interesēm celt prasību. Šajā ziņā Komisija norāda, ka šīs intereses tiek novērtētas saistībā ar dienu, kad prasība tika celta, proti, 2005. gada 7. septembri. Tomēr atbilstoši Komisijas apgalvotajam šajā brīdī prasītāja vēl varēja iesniegt jaunus, izlabotus lietas materiālus līdz 2006. gada 25. janvārim trešā pieteikuma iesniegšanas cikla ietvaros. Nepamatojot intereses apstrīdētā lēmuma atcelšanā, prasītājai nav tiesību celt prasību par minētā lēmuma atcelšanu. Komisija apgalvo, ka iebilde par nepieņemamību, kas izriet no prasītājas interešu celt prasību neesamības, ir sabiedriskās kārtības pamats, kas ir jāizskata pēc Kopienu tiesas pašas iniciatīvas un uz ko atbildētāja var atsaukties jebkurā tiesvedības stadijā.
Pirmās instances tiesas vērtējums
32 Attiecībā uz prasītājas interesēm celt prasību ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasība par tiesību akta atcelšanu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šī persona ir ieinteresēta apstrīdētā lēmuma atcelšanā (Pirmās instances tiesas 1995. gada 14. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑480/93 un T‑483/93 Antillean Rice Mills u. c./Komisija, Recueil, II‑2305. lpp., 59. punkts, 1999. gada 25. marta spriedums lietā T‑102/96 Gencor/Komisija, Recueil, II‑753. lpp., 40. punkts, un 2002. gada 30. janvāra spriedums lietā T‑212/00 Nuove Industrie Molisane/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 33. punkts). Šīm interesēm jābūt pastāvošām un faktiskām (Pirmās instances tiesas 1992. gada 17. septembra spriedums lietā T‑138/89 NBV un NVB/Komisija, Recueil, II‑2181. lpp., 33. punkts), un tās tiek novērtētas saistībā ar dienu, kad prasība tiek celta (Tiesas 1963. gada 16. decembra spriedums lietā 14/63 Forges de Clabecq/EOTK Augstā iestāde, Recueil, 719., 748. lpp., un Pirmās instances tiesas 2001. gada 24. aprīļa spriedums lietā T‑159/98 Torre u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑83. un II‑395. lpp., 28. punkts). Intereses iesniegt prasību pastāv tikai tad, ja prasības apmierināšanas rezultātā var rasties priekšrocības tam lietas dalībniekam, kurš cēla prasību (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. septembra spriedumu lietā T‑310/00 MCI/Komisija, Krājums, II‑3253. lpp., 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Šajā gadījumā, lai izvērtētu prasītājas intereses celt prasību, ir jāpārbauda priekšrocības, kas tai var rasties apstrīdētā lēmuma atcelšanas dēļ. Šajā ziņā, kaut arī šā lēmuma atcelšana nekādā gadījumā nevar radīt situāciju, kurā prasītājai būtu tiesības uz to, lai Komisija tai piešķirtu subsīdiju atbilstoši tās pieteikumam Eiropas Sociālā fonda finanšu atbalstam, kas tika iesniegts otrā pieteikumu iesniegšanas cikla ietvaros, tomēr prasītājai šāda atcelšana dotu papildu iespēju saņemt šādu subsīdiju. Proti, atcelšanas gadījumā Komisijai būtu no jauna jāizvērtē prasītājas piedāvājums, kādu tā iesniedza 2005. gada 21. janvārī, ņemot vērā Pirmās instances tiesas veikto vērtējumu. Tādējādi prasītājai nevajadzētu grozīt savu piedāvājumu, nedz tos atjaunināt, kā tas nebūtu, ja tai no jauna būtu jāiesniedz savs pieteikums trešā pieteikumu iesniegšanas cikla ietvaros.
34 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāatzīst, ka prasītājai ir intereses celt prasību, tādēļ šī prasība ir atzīstama par pieņemamu.
Par lietas būtību
35 Savas prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz diviem pamatiem. Pirmais pamats ir vērsts pret apsvērumu, kas iekļauts apstrīdētajā lēmumā un saskaņā ar kuru pastāv “būtiskas neatbilstības” prasītājas 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā. Otrais pamats ir vērsts pret apsvērumu šajā lēmumā, saskaņā ar kuru prasītājas piedāvājumā nav izskaidrots veids, kādā tiek apstrādāta un ņemta vērā Ligūrijā iepriekš gūtā pieredze puķkopības jomā.
36 Pirmā pamata ietvaros prasītāja izvirza vairākus iebildumus, kas attiecīgi saistīti ar EKL 253. panta, Regulas Nr. 1784/1999 6. panta, Regulas Nr. 1260/1999 22. un 24. panta, 2001. gada 12. janvāra paziņojumā ietverto noteikumu, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus VP/2003/021 un vadlīnijās kandidātam, ieskaitot to 2., 6. un 7. pielikumu, ietverto noteikumu pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un tiesiskās drošības principa pārkāpumu. Otrā pamata ietvaros prasītāja izvirza tos pašus iebildumus, izņemot tikai to, kas saistīts ar vadlīniju kandidātam 7. pielikuma pārkāpumu.
37 Pirms šo abu pamatu faktiskas analīzes uzsākšanas ir jāatzīmē, ka pietiktu ar vienu no abiem apstrīdētajā lēmumā norādītajiem pamatojumiem, lai pamatotu lēmumu nepieņemt prasītājas piedāvājumu piešķirt Kopienu līdzfinansējumu. Šādos apstākļos šis lēmums principā ir jāatceļ tikai, ja katrs no šiem pamatojumiem ir nelikumīgs. Šādā gadījumā kļūda vai cita nelikumība, kas ietekmē tikai vienu no argumentācijas pīlāriem, nebūs pietiekama, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo šai kļūdai vai nelikumībai nav varējusi būt izšķiroša ietekme uz Kopienu līdzfinansējuma atteikumu. Šajā lietā prasītāja apstrīdēja katru no abiem pamatojumiem, izvirzot divus atšķirīgus pamatus. Līdz ar to, lai spriestu par iespējamo atcelšanu šajā gadījumā, ir jāizvērtē katrs no šiem diviem pamatiem.
Par pirmo pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
– Par pamata pieņemamību
38 Komisija norāda, ka saskaņā ar Kopienu Tiesas statūtiem un Pirmās instances tiesas Reglamentu prasības pieteikumā inter alia jānorāda strīda priekšmets un prasījumi, kā arī izvirzīto pamatu kopsavilkums, kam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai ļautu atbildētājai sagatavot savu aizstāvību. Šis nav tāds gadījums. Komisija apgalvo, ka prasītāja ir izklāstījusi komentārus tikai nodaļā “Iebildumi”, nenosakot, kādi iebildumi ir izvirzīti un kādā sakarā. Prasītāja nav izvirzījusi nevienu juridisku argumentu savu prasījumu pamatojumam. It īpaši attiecībā uz iebildumiem par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī tiesiskās drošības principa pārkāpšanu to izklāts ir pilnīgi abstrakts un to kopsavilkums nekādā veidā nav pietiekami skaidrs un saprotams, lai ļautu Komisijai lietderīgi sagatavot savu aizstāvību. Tādējādi Komisija uzskata, ka šie iebildumi nav pieņemami.
39 Atbildot uz Komisijas argumentiem, prasītāja vispirms precizē, ka šis prasības pamats ir viens vesels, kas nevar tikt sadalīts atkarībā no izmantotā juridiskā prasības pamata. Vēl tā uzskata, ka tā ir labi izskaidrojusi, kādā veidā Komisija apstrīdētajā lēmumā bija pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras. Visbeidzot, tā uzstāj, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus VP/2003/021 un vadlīniju kandidātam pārkāpuma dēļ minētajā lēmumā tiek pārkāpti augstāka spēka standarti, saskaņā ar kuriem minētie dokumenti tika pieņemti.
– Par lietas būtību
40 Prasītāja apstrīd, ka tās piedāvājuma 6. un 7. pielikumā būtu “būtiskas neatbilstības” attiecībā uz budžeta informāciju. Kaut arī tā atzīst, ka pastāv atšķirības starp informāciju, kas iesniegta katrā no abiem attiecīgajiem pielikumiem, tā tomēr precizē, ka šī atšķirība izriet no šo pielikumu struktūras, kura tai bija jāievēro, un starpības starp pieprasīto informāciju. Proti, 6. pielikumā (“Subsīdiju pieteikums”) bija iekļauti tikai tiešie nepieciešamie izdevumi, uz ko norāda lielā burta “D” lietošana (“Personāla, pārvākšanās, darbību/pakalpojumu un administratīvās izmaksas”), bet 7. pielikumā (“Plānotais budžets”) iekļauti izdevumi, kas pārsniedz tiešos nepieciešamos izdevumus un 6. pielikumā minētos netiešos nepieciešamos izdevumus, uz ko norāda lielā burta “I” lietošana. Šī atšķirība ļauj pamatot EUR 80 000 atšķirību divu pielikumu starpā, uz kuru atsaucās Komisija.
41 Tādējādi prasītāja apgalvo, ka nevar pastāvēt nesaskaņas starp tās piedāvājuma 6. un 7. pielikumu, jo šis piedāvājums ir visos punktos saskaņots ar saistošo paraugu, ko Komisija iekļāva vadlīnijās kandidātam. Līdz ar to būtu absurdi iekļaut EUR 80 000 kā vispārīgās izmaksas administratīvajos izdevumos 6. pielikuma “D4” postenī, kā to savā 2005. gada 15. jūlija e-pastā piedāvāja Komisija, un tā rezultātā tiktu nepareizi aizpildīts subsīdiju pieteikums un par nelietderīgu padarīts vadlīniju kandidātam 7. pielikuma b) sadaļas “I” postenis. Šādas Komisijas interpretācijas rezultātā vai nu tiek pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, Komisijai sajaucot projekta kopējos izdevumus ar nepieciešamiem tiešajiem izdevumiem, vai nu ļaunprātīgi izmantotas pilnvaras, Komisijai pēc sava prāta pielāgojot piedāvājumu paraugus, ko tā pati ir izstrādājusi. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā pārkāpti tādi iepriekš noteiktie noteikumi kā vadlīnijas kandidātam un to 6. un 7. pielikums. Turklāt apstrīdētajā lēmumā pārkāpts iepriekšējais lēmums, kas izriet no 2001. gada 12. janvāra paziņojuma, Regulas Nr. 1784/1999 6. pants, Regulas Nr. 1260/1999 22. un 24. pants, kā arī tiesiskās drošības princips.
42 Jāpiebilst, ka, atbildot uz Komisijas argumentu, ka prasītāja tai neesot nosūtījusi papildu informācijas pieprasījumu, prasītāja apgalvo, ka šāds pieprasījums nebija lietderīgs, ņemot vērā, ka nebija mazāko šaubu par vajadzīgās finansiālās informācijas apjomu. Ir acīmredzams, ka dažādie budžeta posteņi matemātiski būtu vienādi, ja vadlīniju kandidātam 7. pielikuma b) sadaļā nebūtu noteikts, ka papildus netiešajiem izdevumiem ir jāmin 6. pielikumā norādītie izdevumi.
43 Turklāt Komisijas pieņēmuma par “būtiskām neatbilstībām” pamatojums, pēc prasītājas domām, ir uzskatāms par nepietiekamu, jo EUR 80 000 atšķirība tika atklāta tikai vēlāk – 2005. gada 4. jūlija e-pastā, kurā nebija precizēts, ka pastāv citas iespējamas neatbilstības, kas Komisijai ļautu noraidīt piedāvājumu. Tāpat arī judikatūra par EKL 253. pantu liek nelabvēlīgajā lēmumā norādīt skaidru, nevis divdomīgu pamatojumu.
44 Visbeidzot, prasītāja atsaucas uz Komisijas argumentu, ka judikatūrā ir noteikts, “ka pienākuma norādīt pamatojumu mērķis ir darīt zināmus lēmuma adresātam faktiskos un juridiskos iemeslus, kas ir tā pamatā, lai ieinteresētajai personai ļautu izvērtēt inter alia iespēju to apstrīdēt kompetentajā tiesā”. Tā tas nav šajā gadījumā, jo Komisijas pieņēmums, ka pastāv “būtiskas neatbilstības 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā”, neļauj prasītājai saprast tās piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu. Turklāt papildu informācija, ko Komisija iesniedza vēlāk, nevar būtiski mainīt apstrīdēto lēmumu, jo vajadzīgais pamatojums bija jānorāda pašā lēmumā vai jāpaziņo vienlaicīgi ar to.
45 Komisija, atzīmējot, ka prasītāja neapstrīd, ka tās piedāvājuma 6. un 7. pielikumā norādītā informācija atšķiras, apstrīd prasītājas vērtējumu, ka šī starpība rodas šo pielikumu struktūras dēļ. Proti, pēc Komisijas domām, ir jāpastāv pilnīgai atbilstībai starp 6. pielikumu, kurā aprakstītas “budžeta aprakstā minētās darbības”, no vienas puses, un 7. pielikumu, kurā izklāstīts “plānotais budžets”, no otras puses. Saskaņā ar vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma (2. pielikums) 34. punktu šī atbilstība ir obligāts nosacījums, kas ir jāievēro subsīdiju pieteikumā. Turklāt, pēc Komisijas domām, no 6. pielikuma C8 punkta izriet, ka tajā ir jāiekļauj visi izdevumi, kas attiecas uz budžeta daļu. Komisija precizē, ka, kaut arī 6. pielikums atšķiras no 7. pielikuma, tas ir jāpaziņo un jāņem vērā projekta vērtējumā. Attiecībā uz 6. pielikuma struktūru Komisija uzskata, ka katram kandidātam ir jāparāda savas spējas atbilstoši un funkcionāli sadalīt finanšu un cilvēku resursus, izskaidrojot plānoto darbību veidu un vērtību un attiecīgajiem dalībniekiem uzticētos uzdevumus.
46 Attiecībā uz prasītājas argumentu par burta “D” lietošanu 6. pielikumā Komisija atzīmē, ka nekas neļauj noteikt, ka šī lietošana, kas ir paredzēta kandidātu sapratnes atvieglošanai, izslēgtu 6. pielikuma vispārīgās izmaksas. Pēc Komisijas domām, tie parasti tiek ierakstīti postenī “D4” “Vadība un koordinēšana”. Komisija precizē, ka tā arī pieņem to ierakstīšanu citā īpašā fāzē vai kā atsevišķu norādi, bet, ņemot vērā to svarīgumu, tā nekādā gadījumā nevar pieņemt to neesamību. Komisija uzsver, ka šī skaidrības prasība neatkarīgi no matemātiskās precizitātes tika noteikta vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 3.4 nodaļā.
47 Turklāt Komisija apgalvo, ka gadījumā, ja bija šaubas par vispārīgo izmaksu EUR 80 000 apmērā iekļaušanu 6. pielikumā, prasītājai bija jālūdz Komisijai sniegt papildu informāciju. Šajā ziņā Komisija atzīmē, ka tā bija paredzējusi iespējamās interpretācijas atšķirības, paredzot ātras un vienkāršas saziņas līdzekli, lai atbildētu uz iespējamiem jautājumiem. Proti, iespēja prasīt papildu informāciju ar interneta starpniecību, ar e-pastu vai telefoniski bija paredzēta gan vadlīniju kandidātam tehniskajā un finanšu pielikumā, gan arī uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus VP/2003/021, kas 2003. gada 31. oktobrī tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī.
48 Attiecībā uz iespējamo EKL 253. panta pārkāpumu Komisija uzskata, ka ir ārkārtīgi ātri (trīs dienu laikā) atbildējusi uz prasītājas informācijas pieprasījumiem, un atsaucas uz judikatūru, saskaņā ar kuru pamatojuma kopsavilkums ir pietiekams, lai izpildītu EKL 253. panta prasības šajā jomā. Šajā ziņā tā atgādina, ka pamatojuma kopsavilkuma forma ir liela pieprasījumu skaita neizbēgamas sekas. Turklāt pienākuma norādīt pamatojumu mērķis galvenokārt ir ļaut ieinteresētajai personai izvērtēt iespēju celt prasību kompetentajā tiesā. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā šāds pamatojums tika norādīts.
49 Visbeidzot, Komisija uzskata, ka pienākums norādīt pamatojumu ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pietiekamību. Pieņemot, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums kopsavilkuma formā šajā gadījumā nav pietiekams, pastāvīgā judikatūra katrā ziņā ļauj Komisijai sniegt papildu pamatojumu ar nosacījumu, ka šis informācijas papildinājums tiek sniegts pirms prasības celšanas. Tā tas arī ir šajā gadījumā. Komisija patiešām sniedza papildu precizējumus, atbildot uz prasītājas pieprasījumiem, un tai nevar pārmest šādu precizējumu sniegšanu.
Pirmās instances tiesas vērtējums
50 Šis pamats ir vērsts pret pamatojumu, ko Komisija sniedza savam apstrīdētajam lēmumam un saskaņā ar kuru piedāvājumā ir “būtiskas neatbilstības 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā”. Komisija šo pamatojumu precizēja savā 2005. gada 4. jūlija e-pastā, norādot, ka “dokumentos, [ko iesniedza prasītāja], ir pretrunas finanšu datos”, un uzsverot, ka “lai arī 6. pielikumā kopējā summa ir norādīta EUR 2 029 599,[9]9, 7. pielikumā kopējā summa ir EUR 2 109 599,99 (būtiska atšķirība EUR 80 000 apmērā)”.
51 Vispirms ir jāatzīmē, ka šā pamata ietvaros prasītāja izvirza vairākus iebildumus, kas uzskaitīti šā sprieduma 36. punktā. Pat pieņemot, ka daži no šiem iebildumiem nav pieņemami to neprecizitātes dēļ, kā to apgalvo Komisija, tā tas nav to iebildumu gadījumā, kas saistīti ar pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un vadlīniju kandidātam pārkāpumu un kas tika pietiekami skaidri un precīzi formulēti, lai ļautu Komisijai sagatavot savu aizstāvību un Pirmās instances tiesai – izskatīt prasību.
52 Pēc būtības, pirmkārt, attiecībā uz prasītāja iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam skaidri un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ieinteresētajām personām ļautu noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai – īstenot kontroli (Tiesas 1990. gada 14. februāra spriedums lietā C‑350/88 Delacre u.c./Komisija, Recueil, I‑395. lpp., 15. punkts; 1996. gada 29. februāra spriedums lietā C‑56/93 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑723. lpp., 86. punkts; 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts, un 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑159/01 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑4461. lpp., 65. punkts).
53 Tomēr nav prasīts, lai pamatojumā tiktu minēti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi. Jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas reglamentē attiecīgo jomu (skat. šā sprieduma 52. punktā minēto spriedumu lietā Delacre u.c./Komisija, 16. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Turklāt ir jāatzīmē, ka lēmuma, ar kuru Komisija noraida subsīdiju pieteikumu, pamatojuma kodolīgums ir vairāku simtu subsīdiju pieteikumu, par kuriem Komisijai ir jālemj īsā laikā, informātiskās apstrādes neizbēgamās sekas. Līdz ar to, ja katram individuālajam lēmumam būtu jāsniedz detalizētāks pamatojums, tiktu apdraudēta racionāla un efektīva tiesību uz Eiropas Sociālā fonda finansējumu piešķiršana (Tiesas 1990. gada 7. februāra spriedums lietā C‑213/87 Gemeente Amsterdam un VIA/Komisija,Recueil, I‑221. lpp., 28. punkts).
55 Šajā gadījumā pretēji prasītājas apgalvotajam pienākums norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā papildu informāciju Komisijas 2005. gada 4. jūlija e-pastā, kas bija prasītājas rīcībā prasības celšanas brīdī. Ja, kā šajā gadījumā, prasītājs pirms prasības celšanas attiecīgajai iestādei lūdz papildu skaidrojumus par lēmumu un šos skaidrojumus saņem, tas nedrīkst lūgt Pirmās instances tiesu tos neņemt vērā, izvērtējot, vai pamatojums ir pietiekams, tomēr iestādei nav ļauts sākotnējo pamatojumu aizstāt ar pilnīgi jaunu pamatojumu, kā tas nav bijis šajā prāvā (Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. februāra spriedums lietā T‑183/00 Strabag Benelux/Padome, Recueil, II‑135. lpp., 58. punkts).
56 Līdz ar to šā pamata ietvaros apstrīdētais pamatojums, it īpaši ņemot vērā papildu informāciju 2005. gada 4. jūlija e-pastā, ļauj prasītājai skaidri saprast, ka viens no abiem iemesliem, ar ko pamatots tās subsīdiju pieteikuma noraidījums, bija pamatots ar to, ka, pēc Komisijas domām, šis pieteikums neatbilda pēdējam vērtēšanas kritērijam, kas ļauj noteikt pieteikumā piedāvāto darbību kvalitāti un izpildāmību un kas noteikts vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punktā.
57 Tādējādi, ņemot vērā šā gadījuma apstākļus, netika pierādīts, ka apstrīdētais lēmums tiktāl, ciktāl šā pamata ietvaros apstrīdēts tā pamatojums, nav pietiekami pamatots.
58 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu par vadlīniju kandidātam pārkāpumu, kas izdarīts ar Komisijas sniegto pamatojumu, kurš apstrīdēts šā pamata ietvaros un saskaņā ar kuru tās piedāvājumā “pastāv būtiskas neatbilstības 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā”, ir jāatzīst, kā tas zemāk parādīts divās tabulās, ka abos pielikumos posteņi no D1 līdz D4 pilnīgi sakrīt un šajos posteņos ir tieši tāda pati kopsumma:
Tabula Nr. 1 (kurā pārņemtas to darbību izmaksas, kas iekļautas subsīdiju pieteikumā, kurš izstrādāts atbilstoši vadlīniju kandidātam 6. pielikuma paraugam)
Stadija | D 1 Personāls (EUR) | D 2 Ceļojumi (EUR) | D 3 Dienesta darbības (EUR) | D 4 Administrācija (EUR) | D 1+D 2+D 3+D 4 Summa (EUR) |
1 | 395 012,46 | 22 160,00 | 34 200,00 | | 451 372,46 |
2 | 185 856,75 | 12 540,00 | 51 840,00 | | 250 236,75 |
3 | 161 292,86 | 15 820,00 | 73 840,00 | | 250 952,86 |
4 | 255 457,85 | 12 560,00 | 116 000,00 | | 384 017,85 |
5 | 226 150,62 | 25 600,00 | | 50 356,00 | 302 106,62 |
6 | 67 474,05 | 15 420,00 | 32 000,00 | | 114 894,05 |
7 | 64 574,40 | 19 950,00 | 191 495,00 | | 276 019,40 |
Kopā | 1 355 818,99 | 124 050,00 | 499 375,00 | 50 356,00 | 2 029 599,99 |
Tabula Nr. 2 (kurā pārņemtas minēto posteņu izmaksas plānotajā budžetā, kas izstrādāts atbilstoši vadlīniju kandidātam 7. pielikuma paraugam)
D 1 Personāls (EUR) | 1 355 818,99 |
D 2 Ceļojumi (EUR) | 124 050,00 |
D 3 Dienesta darbības (EUR) | 499 375,00 |
D 4 Administrācija (EUR) | 50 356,00 |
Kopā Tiešie izdevumi (no D 1 līdz D 4) | 2 029 599,99 |
Kopā Netiešie izdevumi (I.1) | 80 000,00 |
Kopējie izdevumi Kopējie projekta izdevumi – (D+I) | 2 109 599,99 |
59 No šīm abām tabulām pretēji Komisijas apgalvotajam izriet, ka prasītāja ir pietiekami pierādījusi atbilstību, pievienojot plānotajam budžetam (7. pielikums) nodaļā “Netiešie nepieciešamie izdevumi” EUR 80 000 summu kā vispārīgās izmaksas. Proti, dažādu summu, kas atbilst visu tiešo nepieciešamo izdevumu summai, kas minēti subsīdiju pieteikumā (6. pielikums), pārcelšana plānotā budžeta nodaļā “Tiešie nepieciešamie izdevumi no D1 līdz D4” nodrošina atbilstību starp šiem diviem pielikumiem. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka šī atbilstība pilnībā atbilst atbilstības prasībām, kas ietvertas vadlīniju kandidātiem tehniskā un finanšu pielikuma 34. punktā, kā pēdējais vērtēšanas kritērijs, kas ļauj noteikt pieteikumā piedāvāto darbību kvalitāti un izpildāmību. Līdz ar to pieņēmums apstrīdētajā lēmumā, ka prasītājas piedāvājumā “pastāv būtiskas neatbilstības 6. un 7. pielikumā iesniegtajā budžeta informācijā”, nav pareizs.
60 Šī atziņa netiek apstrīdēta ar Komisijas priekšlikumu subsīdiju pieteikuma D4 postenī iekļaut vispārīgās izmaksas EUR 80 000 apmērā, kas minētas plānotā budžeta I nodaļā. Proti, šādas iekļaušanas rezultātā pazustu saistība starp subsīdiju pieteikuma D4 posteni un plānotā budžeta D4 posteni.
61 Šajā ziņā vēl ir jāatzīmē, ka Komisijas priekšlikums nav saderīgs ar informāciju iepriekš izveidotajos plānotā budžeta paraugos, kas iekļauti vadlīniju kandidātam 7. pielikumā. Pirmkārt, šajā paraugā norādīts, ka vispārīgās izmaksas ir “netiešo nepieciešamo izdevumu I” daļa, kas ir atsevišķa izdevumu kategorija, kura atšķiras no kategorijas “Tiešie nepieciešamie izdevumi no D1 līdz D4”. Otrkārt, minētais paraugs paredz principu, ka vispārīgie izdevumi nedrīkst pārsniegt 7 % no “tiešo nepieciešamo izdevumu no D1 līdz D4” kopējās summas, kas skaidri nozīmē, ka vispārīgie izdevumi nevar tikt iekļauti plānotā budžeta D4 postenī.
62 Attiecībā uz pienākumu, kas minēts vadlīniju kandidātam 6. pielikuma C8 punktā un uz kuru Komisija atsaucas, ka “visas administratīvās izmaksas un darbības, budžeta līnija D4, ir [..] jāiekļauj” subsīdiju pieteikumā, lai vadītu un koordinētu projektu, ir jāprecizē, ka šis pienākums var attiekties tikai uz tiešajiem nepieciešamajiem izdevumiem. Vārdu savienojums “budžeta līnija D4” norāda, ka runa ir par tiešajiem nepieciešamajiem administratīvo izmaksu izdevumiem. Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka vispārīgās izmaksas nav to daļa, ņemot vērā, ka plānotā budžeta paraugā ir skaidri precizēts, ka tie ir uzskatāmi par netiešajiem nepieciešamajiem izdevumiem, kā tas tika uzsvērts šā sprieduma iepriekšējā punktā.
63 Līdz ar to prasītāja ir aizpildījusi subsīdiju pieteikumu un plānoto budžetu atbilstoši vadlīniju kandidātam pielikumā esošajiem šo dokumentu paraugiem. Turpretī Komisijas interpretācija, ka šiem diviem pielikumiem ir jāsakrīt, nav saderīga ar minētajiem paraugiem.
64 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija nav pareizi piemērojusi nedz principus, kas iekļauti vadlīniju kandidātam 6. un 7. pielikumā esošajos paraugos, nedz arī pēdējo kritēriju, kas iekļauts vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punktā.
65 Līdz ar to pirmais pamats ir jāatzīst par pamatotu attiecībā uz vadlīniju kandidātam 2., 6. un 7. pielikuma pārkāpumu un nav jāizvērtē citi argumenti, ko prasītāja izvirzīja šā pamata ietvaros.
Par otro pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
– Par pamata pieņemamību
66 Komisija apgalvo, ka to pašu iemeslu dēļ, kuri minēti pirmā pamata ietvaros, iebildumi par Regulas Nr. 1784/1999 un Regulas Nr. 1260/1999, un tiesiskās drošības principa pārkāpumu, kā arī par iespējamo pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, kas izvirzīti šā pamata ietvaros, nav pieņemami.
67 Atsaucoties uz argumentiem par pirmā pamata pieņemamību, prasītāja uzskata, ka Komisija kļūdaini apgalvo, ka minētie iebildumi nav pieņemami.
– Par lietas būtību
68 Pirmkārt, attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka prasītāja nav pietiekami izklāstījusi sava projekta novatorisko raksturu, prasītāja atzīmē, ka šis apgalvojums parādās tikai 2005. gada 4. jūlija e-pastā. Ņemot vērā, ka runa ir par jaunu faktu, salīdzinot ar apstrīdēto lēmumu, Pirmās instances tiesa nevarot ņemt vērā šo pieņēmumu.
69 Šādos apstākļos prasītāja tikai pakārtoti cenšas pierādīt sava piedāvājuma novatorisko raksturu. Šis raksturs izrietot no tās piedāvājuma C3 punkta, ko skata kopā ar tā C2, C4 un C8 punktu. Lai pierādītu koordinēšanu starp C3 punktā veiktajiem konstatējumiem un konkrētajiem un novatoriskajiem mērķiem, kas norādīti C2 un C4 punktā, prasītāja min dažādas projekta stadijas, kas aprakstītas C8 punktā, proti, “palīdzība ražošanas jomā”, “palīdzība sadarbības un dialoga jomā teritorijas ietvaros”, “zemju atjaunošana, lai tās nodotu apdzīvošanai un tūrismam”, un “palīdzība tirdzniecības un marketinga jomā”. Šajā ziņā, pirmkārt, prasītāja uzskata, ka, meklējot jauninājumu izklāstu tikai C3 punktā, Komisija ar nodomu neievēroja struktūru, kas kandidātiem ir jāievēro, iesniedzot savu pieteikumu. Otrkārt, tā uzsver, ka tie Komisijas kritēriji piedāvājumu vērtējumam, kas ir vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punktā, ir noteikti diezgan plaši, neatsaucoties uz iepriekš noteikto piedāvājumu struktūru.
70 Otrkārt, attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka puķkopības “cluster” apraksts vien neļauj izskaidrot, kā prasītāja izveidos un attīstīs jauno projektu, vadoties no savas iepriekšējās pieredzes, prasītāja piekrīt, ka tās subsīdiju pieteikuma konteksta izklāstam ir aprakstošs raksturs (C3 punkts). Tomēr tā uzsver, ka tā ir tikai ievērojusi Komisijas paraugu, kas paredzēts vadlīniju kandidātam 6. pielikumā. Katrā ziņā Ligūrijas reģiona pieredze ir minēta C3 daļā – gan pozitīvā ziņā, uzsverot tās stipros punktus, – gan negatīvā, atklājot aizpildāmos trūkumus un labojamās nepilnības.
71 Treškārt, neesot ticis ievērots vadlīniju kandidātam tehniskais un finanšu pielikums, kas paredz četru posmu pieteikumu vērtēšanas sistēmu. Šajā ziņā prasītāja atzīmē, ka Komisija izskatīja tās pieteikumu līdz pat pēdējam posmam, kas nozīmē, ka tā bija veiksmīgi izgājusi trīs iepriekšējos posmus, proti, kandidāta piemērojamības pārbaude (pirmais posms), pieteikuma piemērojamības pārbaude (otrais posms) un kandidāta spēju paveikt piedāvātās darbības, pamatojoties inter alia uz pierādīto pieredzi un kompetenci piedāvāto darbību jomā, vērtējums (trešais posms). Pamatojot apstrīdēto lēmumu, pārbaudot pieteikuma kvalitāti (ceturtais posms), pamatojoties uz kritēriju, kas izriet no trešā posma, Komisija esot pārkāpusi vadlīniju kandidātam tehnisko un finanšu pielikumu un tiesiskās drošības principu.
72 Ceturtkārt, prasītāja apgalvo, ka netika ievēroti alternatīvie kritēriji vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punktā. Proti, pēc tās domām, jauninājumi var tikt uzskatīti par “parastu darbību sākuma vai to turpināšanas rezultātu”. Tomēr Komisija esot izvērtējusi prasītājas projekta novatorisko raksturu tikai no parasto darbību turpināšanas aspekta, neņemot vērā minētā projekta novatorisko raksturu no tā atšķirību no parastajām darbībām aspekta. Tādējādi tā esot pārkāpusi vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma noteikumus un tiesiskās drošības principu.
73 Piektkārt, Komisija, apgalvojot, ka nav saiknes starp iepriekš Ligūrijā attiecīgajā jomā gūto pieredzi, esot pārkāpusi EKL 253. pantu. Prasītāja uzskata, ka papildu pamatojums, ko Komisija sniedza savā 2005. gada 4. jūlija e-pastā, nevar tikt pieņemts šīs prāvas izskatīšanai, jo tas nav iekļauts paša apstrīdētā lēmuma tekstā. Katrā ziņā Komisija esot acīmredzami kļūdaini izvērtējusi faktus un, atbilstoši nepamatojot apstrīdēto lēmumu, pārkāpusi EKL 253. pantu.
74 Sestkārt, prasītāja atzīmē, ka Komisijas skaidrojumi par to, ka prasītājas projekts nav izturējis salīdzinošo vērtējumu, kura mērķis ir atlasīt tikai labākos projektus, ir jauns fakts. Komisija noraidīja prasītājas piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka tā neesot sapratusi struktūru, nevis tam piemītošo vērtību, un katrā ziņā nav precizējusi prasītājas kļūdas, lai tai ļautu saprast šo atteikumu. Liela rīcības brīvība, kas ir Komisijai šajā jomā, netraucē Kopienu tiesai veikt savu kontroli.
75 Komisija uzsver, ka liela pieteikumu skaita un ierobežotu budžeta resursu dēļ tai vajadzēja, ļoti stingri vērtējot, noraidīt noteiktus projektus, kas varētu būt ļoti labi, bet kuru kvalitāte tomēr būtu zemāka par pieņemtajiem projektiem. Šajā ziņā, kaut arī atteikums nav sniegtā darba kvalitātes vērtējums, mazākā kļūda, neatbilstība vai neprecizitāte var ietekmēt galīgo izvēli salīdzinošā vērtējuma ietvaros. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka šajā ziņā pietiek ar pamatojumu kopsavilkuma formā un ka ir iespējams iesniegt jebkuru papildu informāciju līdz prasības celšanai. Komisija nepiekrīt, ka papildu informācija par projekta novatorisko raksturu ir uzskatāma par jaunu faktu, jo tā izriet no vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma teksta. Turklāt tā apgalvo, ka pastāvīgā judikatūra paredz: ja Kopienu iestādei savu uzdevumu ietvaros ir jāveic sarežģīti vērtējumi, kā tas ir strukturālo fondu gadījumā, tai ir liela rīcības brīvība. Tādējādi Kopienu tiesa pārbauda tikai faktu atbilstību un to tiesisko vērtējumu. It īpaši ir jāpārbauda, vai šīs iestādes darbībā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas, nepareizi izmantotas pilnvaras vai arī šī iestāde ir acīmredzami pārkāpusi savu rīcības brīvību.
76 Vēl attiecībā uz prasītājas iebildumu par pilnvaru nepareizu izmantošanu Komisija apgalvo, ka tiktāl, ciktāl tās arguments ir pieņemams, prasītāja nav pierādījusi, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija centās sasniegt citu mērķi, nevis to, ko paredz attiecīgais tiesiskais regulējums, vai ka, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskaņotām norādēm, minētais lēmums tika pieņemts, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, kas tika minēti.
77 Attiecībā uz iespējamo acīmredzamo kļūdu vērtējumā Komisija uzsver projekta izklāsta aprakstošo raksturu, kam piekrīt pati prasītāja. Ar vienkāršu aprakstu bez elementiem, kas celtu jauninājuma vērtību salīdzinājumā ar iepriekšējo pieredzi, salīdzinošā vērtējuma ietvaros, kur visiem kandidātiem bija vienlīdzīgas iespējas, prasītāja nav pārliecinājusi vērtēšanas komiteju un kompetento piedāvājumu apstiprinātāju par šā projekta pievienoto vērtību.
78 Visbeidzot, attiecībā uz iebildumu par EKL 253. panta pārkāpumu Komisija uzskata, ka prasītāja nepareizi interpretē pienākumu norādīt pamatojumu. Tā apgalvo, ka to pašu iemeslu dēļ, kādi norādīti saistībā ar pirmo pamatu, tā ir izpildījusi prasību norādīt pamatojumu, sniedzot papildu informāciju.
Pirmās instances tiesas vērtējums
79 Šis pamats ir vērsts pret pamatojumu, ko Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma argumentēšanai un saskaņā ar kuru “piedāvājumā nav izskaidrots veids, kādā tiek apstrādāta un ņemta vērā Ligūrijā iepriekš gūtā pieredze šajā jomā”. Komisija šo pamatojumu precizēja 2005. gada 4. jūlija e-pastā, norādot, ka “[puķkopības “cluster” apraksts uz 32 lapām vien] [..] neizskaidro, kā [prasītāja izveidos un attīstīs savu] jauno projektu, vadoties no [savas] iepriekšējās pieredzes, un visbeidzot piedāvās jauninājumu”.
80 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu to pašu iemeslu dēļ, kādi norādīti šā sprieduma 52.–55. punktā, ir jāatzīst, ka apstrīdētais lēmums tiktāl, ciktāl uz to attiecas šā pamata ietvaros apstrīdētais pamatojums, ir pietiekami pamatots, ņemot vērā šā gadījuma apstākļus.
81 Informācija apstrīdētajā lēmumā, ko turpmāk papildina 2005. gada 4. jūlija e-pastā sniegtā informācija, ļauj prasītājai skaidri saprast, ka viens no diviem iemesliem, kuri pamato subsīdijas pieteikuma noraidīšanu, bija pamatots ar vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta trešo kritēriju, kas ļauj noteikt pieteikumā piedāvāto darbību kvalitāti un izpildāmību.
82 Šajā ziņā pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Komisijas 2005. gada 4. jūlija e-pastā sniegtais precizējums, saskaņā ar kuru piedāvājumā nav izskaidrots, kā prasītāja nonāk pie jauninājuma piedāvājuma, nav pilnīgi jauns pamatojums, jo tas tikai izskaidro vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta trešo kritēriju.
83 Otrkārt, arguments, ka Komisija nav ievērojusi struktūru, kas noteikta kandidātiem, meklējot jauninājuma aprakstu tikai subsīdiju pieteikuma C3 punktā, nav būtisks. Prasītāja nevar pārmest Komisijai to, ka tā 2005. gada 4. jūlija e-pastā koncentrējās uz subsīdiju pieteikuma 32 lappusēm, kas atbilst C3 punktam, jo šis e-pasts ir tikai atbilde uz prasītājas 2005. gada 1. jūlija e-pastu, kurā tā atsaucās tikai uz minētajām lappusēm. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jāatzīmē, ka vadlīniju kandidātam 6. pielikuma paraugs nekādi netraucē subsīdiju pieteikuma iesniedzējam izskaidrot veidu, kādā tā piedāvājums ir balstīts uz parastām darbībām un it īpaši uz tā iepriekšējo pieredzi. Citiem vārdiem sakot, subsīdiju pieteikuma struktūra, ko paredz vadlīniju kandidātam 6. pielikums, netraucē subsīdiju pieteikuma iesniedzējam panākt, lai tā pieteikums atbilstu vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta trešajam kritērijam. Līdz ar to šis arguments ir noraidāms kā nepamatots.
84 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka apstrīdētais lēmums tika pamatots, ņemot vērā tā posma kritēriju, kas jau bija veiksmīgi izturēts, ir jāatzīmē, ka ar iepriekš iegūto pieredzi, kas tika minēta šā lēmuma pamatojumam, ir jāsaprot tādas parastas darbības, uz kurām attiecas vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta trešais kritērijs. Uzskatot, ka piedāvājumā nav izskaidrots, kā prasītāja izstrādās un attīstīs savu jauno projektu, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, Komisija tikai izvērtē, vai piedāvājums atbilst vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta trešajam kritērijam. To darot, Komisija neapstrīd savus secinājumus, kas izdarīti piedāvājuma vērtēšanas trešajā posmā un atbilstoši kuriem prasītājai ir finansiālas un funkcionālās spējas, lai īstenotu un veiksmīgi īstenotu savu piedāvājumu, pamatojoties, pirmkārt, uz tās pieredzi un kompetenci, kas pierādīta piedāvāto darbību jomā, un, otrkārt, uz profesionālo pieredzi un kompetenci, kas pierādīta projekta vadītājam. Līdz ar to, apstrīdētajā lēmumā atsaucoties uz iepriekš gūto pieredzi, Komisija nepārkāpj tiesiskās drošības principu. Tādējādi šis prasītājas arguments ir jānoraida kā nepamatots.
85 Ceturtkārt, prasītājas arguments, ka Komisija nav ievērojusi vadlīniju kandidātam tehniskā un finanšu pielikuma 34. punkta kritērija alternatīvo raksturu, neizvērtēdama piedāvājumu no atšķirības no parastām darbībām aspekta, ir jānoraida kā neiedarbīgs. Proti, šajā ziņā ir jāatzīst, ka prasītāja nav pierādījusi un pat nav apgalvojusi, ka tās piedāvājums atšķiras no parastajām darbībām. Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka Komisija nav izvērtējusi projektu no atšķirības no parastām darbībām aspekta, tas nevar ietekmēt apstrīdēto lēmumu.
86 Piektkārt, attiecībā uz argumentu, ka Komisija ir acīmredzami kļūdaini izvērtējusi faktus, ir jāatgādina, ka Kopienu finanšu atbalsta piešķiršanas jomā Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, vai ir izpildīti atbalsta piešķiršanas nosacījumi (Tiesas 1992. gada 7. maija spriedums apvienotajās lietās C‑258/90 un C‑259/90 Pesquerias De Bermeo un Naviera Laida/Komisija, Recueil, I‑2901. lpp., 25. punkts, un Pirmās instances tiesas 1994. gada 19. maija spriedums lietā T‑465/93 Consorzio gruppo di azione locale “Murgia Messapica”/Komisija, Recueil, II‑361. lpp., 46. punkts). Tomēr prasītāja nav minējusi faktus, kas var pierādīt, ka vērtējums, saskaņā ar kuru starp piedāvājumu un tās iepriekš gūto pieredzi nav saiknes, nav spēkā acīmredzamas kļūdas dēļ. Šādos apstākļos šis arguments ir jānoraida kā nepamatots.
87 Sestkārt, attiecībā uz šā pamata ietvaros izvirzītajiem iebildumiem attiecīgi par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un Regulas Nr. 1784/1999 6. panta, Regulas Nr. 1260/1999 22. un 24. panta, 2001. gada 12. janvāra paziņojumā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus VP/2003/021 un vadlīnijās kandidātam, ieskaitot to 2. un 6. pielikumu, ietverto noteikumu pārkāpumu ir jāatzīmē, ka prasītāja tikai abstrakti uzskaita minēto tiesību normu pārkāpumus šā pamata virsrakstā. Saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. panta pirmo daļu, kas procesam Pirmās instances tiesā ir piemērojams saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu, un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā jābūt iekļautam inter alia izvirzīto pamatu kopsavilkumam. Tādējādi tajā ir jāizskaidro, no kā sastāv pamats, uz kura ir balstīta prasība, tādēļ tikai šā pamata abstrakta minēšana neatbilst Tiesas Statūtu un Reglamenta prasībām (Pirmās instances tiesas 1995. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑102/92 Viho/Komisija, Recueil, II‑17. lpp., 68. punkts). Līdz ar to šie iebildumi ir jānoraida kā nepieņemami.
88 Tādēļ otrais pamats ir jānoraida kā daļēji neiedarbīgs, daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams un šā sprieduma 37. punktā minēto iemeslu dēļ prasība ir jānoraida pilnībā.
Par tiesāšanās izdevumiem
89 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Provincia di Imperia sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Vilaras | Martins Ribeiro | Jürimäe |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 14. februārī.