Lieta T‑53/12
CF Sharp Shipping Agencies Pte Ltd
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pienākums norādīt pamatojumu
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 26. oktobra spriedums
1. Tiesvedība – Lēmums vai regula, ar kuru tiesvedības laikā tiek aizstāts apstrīdētais akts – Jauns elements – Sākotnējo prasījumu un pamatu pielāgošana – Termiņš – Termiņa, kas paredzēts prasības atcelt tiesību aktu celšanai, piemērojamība – Izņēmums – Nosacījumi
(LESD 263. panta sestā daļa)
2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Regula par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Minimālās prasības
(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punkts un Padomes Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. punkts)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Regulas par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu atcelšana – Regulas atcelšanas stāšanās spēkā, sākot no apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai tās noraidīšanas
(LESD 280. un 288. pants; Tiesas Statūtu 56. panta pirmā daļa un 60. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikums un Padomes Regulas Nr. 267/2012 51. panta otrā daļa un IX pielikums)
1. Ja regula, kas tieši un individuāli skar kādu privātpersonu, tiesvedības laikā tiek aizstāta ar aktu, kuram ir tāds pats priekšmets, šis akts ir jāuzskata par jaunu apstākli, kas prasītājam ļauj pielāgot savus prasījumus un izvirzītos pamatus.
Šāda pielāgošana ir jāveic divu mēnešu termiņa laikā, kurš paredzēts LESD 263. panta sestajā daļā. Šis termiņš ir piemērojams gan tad, ja prasība atcelt tiesību aktu ir celta ar prasības pieteikumu, gan tad, ja lietas izskatīšanas laikā ir grozīti prasījumi atcelt agrāku tiesību aktu, kurš ir atcelts un aizvietots ar attiecīgo aktu.
Tomēr, atkāpjoties no šī principa, šis termiņš iztiesājamajā lietā nav piemērojams, ja, pirmkārt, attiecīgajam aktam un aktam, ar kuru to atceļ un aizstāj, attiecībā uz attiecīgo personu ir tas pats priekšmets, tie būtībā ir balstīti uz to pašu pamatojumu un to saturs ir būtībā identisks, tiem tādējādi atšķiroties vienīgi ar to attiecīgo ratione temporis piemērošanas jomu, un, otrkārt, prasījumu pielāgošana nav pamatota ne ar vienu jaunu pamatu, faktu vai pierādījumu, bet vienīgi ar attiecīgā akta, ar kuru atceļ un aizstāj šo attiecīgo aktu, pieņemšanu. Šādos apstākļos, tā kā strīda priekšmets un ietvari, kādi tie ir noteikti sākotnējā prasībā, netiek grozīti citādi kā vien attiecībā uz to laika dimensiju, tiesisko drošību nekādā veidā neietekmē apstāklis, ka lūgums grozīt prasījumus ir iesniegts pēc attiecīgā divu mēnešu termiņa.
(sal. ar 25., 26., 28. un 29. punktu)
2. Pienākums norādīt nelabvēlīga tiesību akta pamatojumu ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai imperatīvu apsvērumu dēļ. Tādējādi pamatojums ieinteresētajai personai principā jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu, un pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresētā persona par lēmuma pamatojumu uzzina Savienības tiesā notiekošajā procesā.
Saistībā ar tādu tiesību aktu kā Regula Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu Padomei, ja vien noteiktu apstākļu paziņošanu nepieļauj imperatīvi apsvērumi, kas saistīti ar Savienības un tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu, ir pienākums attiecīgajai struktūrai, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, darīt zināmus īpašos un konkrētos to pieņemšanas iemeslus. Līdz ar to tai ir jāmin faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kuru dēļ tā šo pasākumu noteikusi.
(sal. ar 35. un 36. punktu)
3. Saskaņā ar Tiesas Statūtu 60. panta otro daļu, atkāpjoties no LESD 280. panta, Vispārējās tiesas nolēmumi, ar kuriem regulas tiek pasludinātas par spēkā neesošām, stājas spēkā tikai pēc tam, kad beidzies šo statūtu 56. panta pirmajā daļā minētais apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācija, pēc tam, kad apelācija noraidīta.
Regulai Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ieskaitot tās IX pielikumu, ir regulas raksturs, jo minētās regulas 51. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka šī regula nosaka saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs – kas atbilst regulas ietekmei, kāda tā ir paredzēta LESD 288. pantā. No tā izriet, ka šo regulu nevar atcelt ar tūlītēju iedarbību.
(sal. ar 48.–50. punktu)