Lieta T‑95/06

Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB)

Augu šķirnes – Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomē iesniegta apelācijas sūdzība – Nepieņemamība – Individuālas skaršanas neesamība – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Regula Nr. 2100/94 un Regula Nr. 1239/95 – Apelācijas process

(Padomes Regula Nr. 2100/94; Komisijas Regulas Nr. 1239/95 49. panta 1. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 2100/94 68. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 2100/94 59., 67. un 68. pants)

4.      Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Regula Nr. 2100/94 un Regula Nr. 1239/95 – Apelācijas process

(Padomes Regula Nr. 2100/94; Komisijas Regula Nr. 1239/95)

1.      No Regulas Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Regulu Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas augu šķirņu birojā, 49. panta 1. punkta vairāku valodu redakcijām iziet, ka pienākums paziņot un aicināt novērst trūkumus ir pakļauts objektīvas iespējas novērst atklātos trūkumus nosacījumam. Tātad šis noteikums Apelācijas padomei uzliek pienākumu novērtēt prasītāja iespēju labot trūkumu, lai aicinājumus ierobežotu ar korekcijām, ko ir iespējams veikt. Tā kā minētā 49. panta 1. punktā paredzētā pienākuma paziņot un aicināt novērst trūkumus mērķis ir ļaut prasītājam noteiktos termiņos novērst Apelācijas padomes atklātos trūkumus, ir jābūt iespējai minētos trūkumus novērst.

Turklāt paziņošanas pienākums ir saistīts ar pienākumu aicināt novērst tādus trūkumus, ko var novērst. Tā kā Regulas Nr. 1239/95 49. panta 1. punkts Apelācijas padomei uzliek pienākumu pārbaudīt apelācijas sūdzības atbilstību visiem pamatregulas un izpildes regulas noteikumiem, pretējā gadījumā tai būtu pienākums paziņot par visām pieņemamības problēmām, ieskaitot tās, ko nevar novērst, kas būtu pretrunā šīs tiesību normas mērķim. Lai gan īpašās situācijās paziņojums par pieņemamības problēmu, ko nevar novērst, prasītāju, protams, varētu pasargāt no lēmuma, kas ir balstīts uz pamatojumu, kurš nav ticis apspriests, tik vispārīgs paziņošanas pienākums Apelācijas padomei visticamāk būtu smags un vienlaikus neefektīvs, jo prasītājs šo trūkumu nevarētu novērst.

(sal. ar 34. un 37. punktu)

2.      Lai noteiktu, vai persona ir skarta individuāli Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 68. panta izpratnē, lēmumam par aizsardzības piešķiršanu šī persona jāskar noteiktu tai raksturīgu īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura to izceļ, salīdzinot ar visām pārējām personām, un kura tādēļ to individualizē tāpat kā tos, kuriem lēmums ir adresēts. Šajā sakarā profesionāla apvienība, kas izveidota tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvēšanai, tāda kā federācija, kurā ir apvienojušies trīs Spānijas provinču lauksaimniecības kooperatīvu sindikāti, kuri paši apvieno gandrīz visas šo provinču vietējās kooperatīvās sabiedrības, prasību atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumu par Kopienas aizsardzības piešķiršanu mandarīnu šķirnei var celt tikai tad, ja pati apvienība ir skarta individuāli, jo ir skartas tās kā apvienības intereses, tostarp tāpēc, ka tās kā sarunu dalībnieces nostāju ir ietekmējis tiesību akts, kuru tiek lūgts atcelt, ja tā pārstāv uzņēmumu, kuri arī paši būtu tiesīgi celt prasību, intereses vai ja tiesību akts tai tieši atzīst procesuāla rakstura tiesības. Tā kā šajā lietā neviens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, minētās apvienības prasība ir nepieņemama.

(sal. ar 84.–86. un 111. punktu)

3.      Lai arī EKL 230. panta ceturtajā daļā paredzētais nosacījums – ka personai jābūt skartai individuāli – ir jāinterpretē saskaņā ar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, ņemot vērā dažādus apstākļus, kuri prasītāju izceļ individuāli, šādas interpretācijas rezultātā nevarētu izvairīties no attiecīgā, Līgumā tieši paredzētā nosacījuma piemērošanas, nepārsniedzot kompetences, kas Kopienu tiesu iestādēm piešķirta ar šo Līgumu, robežas. Tā kā “individuāli skartas personas” jēdziens Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 68. panta izpratnē jāpiemēro, ievērojot judikatūru attiecībā uz prasību, kas ir celtas atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai, pieņemamību, šie apsvērumi ir piemērojami arī šajā lietā.

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 59., 67. un 68. pantu apelācijas sūdzību Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomē var iesniegt ikviena persona, kas pret aizsardzības piešķiršanu administratīvajā procesā izvirza rakstveida iebildumu, kā arī, saskaņā ar 68. pantu, ikviena persona, kuru, lai gan tā nav piedalījusies procesā un nav lēmuma, kas pieņemts šī procesa rezultātā, adresāte, lēmums skar tieši un individuāli. Tā kā pēc šīs sūdzības iesniegšanas pastāv iespēja vērsties Kopienu tiesās, prasītājs nevar izvirzīt efektīvas tiesību aizsardzības tiesā neesamību.

(sal. ar 116. un 117. punktu)

4.      Prasītājam, kas apstrīd Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomes lēmumu par Kopienas aizsardzības piešķiršanu mandarīnu šķirnei, nav nekādu leģitīmu interešu panākt šāda lēmuma atcelšanu formas trūkuma dēļ, ja pēc šī lēmuma atcelšanas tā vietā tiktu pieņemts jauns, pēc būtības identisks lēmums.

(sal. ar 126. punktu)