PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

(ceturtā palāta)

2006. gada 15. martā (*)

Konkurence – Aizliegtas vienošanās vitamīnu nozarē – Tiesības uz aizstāvību – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai – Naudas soda pamatapmēra noteikšana – Preventīva ietekme – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma aizsācēja vai pamudinātāja loma – Sadarbība administratīvajā procedūrā – Profesionālais noslēpums un labas pārvaldības princips

Lieta T‑15/02

BASF AG, Ludvigshāfene [Ludwigshafen] (Vācija), ko pārstāv N. Levī [N. Levy] un J. Templs‑Langs [J. Temple‑Lang], solicitors, R. O’Donahjū [R. O’Donoghue], barrister, un K. Federsens [C. Feddersen], advokāts,

prasītājs,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv R. Veinraits [R. Wainwright] un L. Pinjataro‑Nolina [L. Pignataro‑Nolin], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

par prasību atcelt vai samazināt naudas sodus, kas prasītājam noteikti ar Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/E‑1/37.512 – Vitamīni) (OV 2003, L 6, 1. lpp.) 3. panta b) punktu.

EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA
(ceturtā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs I. Legāls [H. Legal], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka],

sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 12. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1        2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/E‑1/37.512 – Vitamīni) (OV 2003, L 6, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Lēmums”) 1. pantā Komisija konstatēja, ka vairāki uzņēmumi ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 53. panta 1. punktu, piedaloties virknē atsevišķu aizliegtu vienošanos, kas ietekmēja divpadsmit dažādus vitamīnu tirgus, proti, A, E, B 1, B 2, B 5, B 6 vitamīnu, folskābes, C, D 3 un H vitamīnu, beta karotīna un karotinoīdu tirgu. No Lēmuma 2. apsvēruma īpaši izriet, ka minēto aizliegto vienošanos ietvaros attiecīgie uzņēmumi ir noteikuši dažādu produktu cenas, sadalījuši pārdošanas kvotas, kopīgi nolēmuši par cenu paaugstināšanu un īstenojuši to, nākuši klajā ar paziņojumiem par cenām, kas atbilst to līgumiem, pārdevuši produktus par vienojoties noteiktām cenām, izveidojuši līgumu ievērošanas uzraudzības un kontroles mehānismu un piedalījušies regulāru sanāksmju sistēmā, lai īstenotu savus plānus.

2        Starp šiem uzņēmumiem īpaši jāmin BASF AG (turpmāk tekstā – “BASF” vai “prasītājs”), kas tika atzīts par atbildīgu par pārkāpumiem, kuri ietekmē Kopienas un EEZ A, E, B 1, B 2, B 5, C, D 3 un H vitamīnu, beta karotīna un karotinoīdu tirgu (Lēmuma 1. panta 1. punkts).

3        Lēmuma 2. pantā uzņēmumiem, kas atzīti par atbildīgiem par konstatētajiem pārkāpumiem, tika likts nekavējoties izbeigt pārkāpumus, ja tie to vēl nebija izdarījuši, un turpmāk atturēties no konstatētajām prettiesiskajām darbībām vai rīcības, kā arī no ikviena cita pasākuma, kam ir identisks vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība.

4        Par pārkāpumiem, kas konstatēti A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīna un karotinoīdu tirgū, Komisija noteica naudas sodus pavisam 855,23 miljonu euro apmērā, bet naudas sodus nenoteica par pārkāpumiem B 1, B 6 un H vitamīnu un folskābes tirgū (Lēmuma 3. pants).

5        No Lēmuma 645.–649. apsvēruma izriet, ka pēdējos minētajos tirgos konstatētie pārkāpumi tika izbeigti vairāk nekā piecus gadus pirms brīža, kad Komisija uzsāka izmeklēšanu, un ka tādēļ šiem pārkāpumiem ir piemērojams 1. pants Padomes 1974. gada 26. novembra Regulā (EEK) Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (OV L 319, 1. lpp.).

6        Tādējādi BASF netika noteikti naudas sodi par dalību pārkāpumos, kas attiecas uz B 1 vitamīna un H vitamīna tirgu.

7        Savukārt par dalību pārkāpumos A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīna un karotinoīdu tirgū BASF tika noteikts naudas sods attiecībā uz katru pārkāpumu (Lēmuma 3. panta b) punkts).

8        Minēto naudas sodu apmēru Komisija noteica atbilstoši Komisijas Pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp., turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”), un Komisijas Paziņojumam par naudas sodu neuzlikšanu vai naudas sodu apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos (OV 1996, C 207, 4. lpp., turpmāk tekstā – “Paziņojums par sadarbību”).

9        Lēmuma 657. un 658. apsvērumā Komisija ir izklāstījusi vispārējos kritērijus, pēc kuriem tā noteikusi naudas sodu apmēru. Komisija ir norādījusi, ka vērā ir jāņem visi lietas apstākļi, it īpaši pārkāpuma smagums un ilgums, t.i., kritēriji, kuri tieši ir norādīti Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17 – Pirmās Regulas par Līguma [81]. un [82]. panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) 15. panta 2. punktā, katrā atsevišķā gadījumā jāizvērtē ikviena pārkāpumā piedalījušās uzņēmuma loma un, nosakot naudas soda apmēru, jāņem vērā iespējamie atbildību pastiprinošie vai mīkstinošie apstākļi, un attiecīgos gadījumos jāpiemēro Paziņojums par sadarbību.

10      Attiecībā uz pārkāpumu smagumu Komisija, ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, to ietekmi dažādo attiecīgo vitamīnu tirgos un faktu, ka katrs no pārkāpumiem attiecās uz visu kopējo tirgu kopumā un pēc EEZ izveidošanas – arī uz visu EEZ, nolēma, ka Lēmuma adresāti ir izdarījuši sevišķi smagus EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumus, par katru no kuriem ir nosakāms naudas sods vismaz 20 miljonu euro apmērā (Lēmuma 662.–674. apsvērums).

11      Lai noteiktu naudas sodu pamatapmēru, Komisija, vispirms precizējusi, ka ir ņēmusi vērā dažādo attiecīgo vitamīnu tirgu lielumu, norādīja, ka “sevišķi smagu pārkāpumu kategorijas ietvaros paredzētā naudas sodu apmēra skala rada iespēju pret uzņēmumiem izturēties atšķirīgi, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma faktisko ekonomisko spēju radīt būtiskus zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem un noteiktu tādu naudas soda apmēru, kam būtu pietiekami preventīva ietekme”. Komisija ir skaidrojusi, ka “šāda rīcība ir īpaši nepieciešama gadījumos, kad tāpat kā šajā lietā uzņēmumi, kas ir piedalījušies pārkāpumā, būtiski atšķiras pēc lieluma”. Pēc tam Komisija ir norādījusi, ka “šajā lietā pastāvošajos apstākļos, kas attiecas uz vairākiem uzņēmumiem, naudas sodu pamatapmēra noteikšanai ir jāņem vērā katra uzņēmuma īpašā nozīme un līdz ar to katra uzņēmuma prettiesiskās rīcības reālā ietekme uz konkurenci” (Lēmuma 675., 678. un 679. apsvērums).

12      Šādā nolūkā Komisija uzskatīja, ka attiecīgos uzņēmumus var iedalīt vairākās kategorijās “pēc katra relatīvās nozīmes dažādos attiecīgajos vitamīnu tirgos”, piebilstot, ka “uzņēmuma klasifikāciju noteiktā kategorijā attiecīgā gadījumā var mainīt, it īpaši lai ņemtu vērā nepieciešamību nodrošināt [naudas soda] preventīvu ietekmi”. Lai salīdzinātu dažādu uzņēmumu relatīvo nozīmi katrā attiecīgajā vitamīnu tirgū, Komisija ir uzskatījusi par piemērotu balstīties uz attiecīgā produkta kopējo apgrozījumu pasaulē. Komisija ir piebildusi, ka “visas aizliegtas vienošanās darbojās pasaules mērogā, un to mērķis bija sadalīt pasaules tirgus, lai tādējādi radītu šķēršļus brīvai konkurencei EEZ”, un ka “noteiktas aizliegtas vienošanās konkrēta dalībnieka apgrozījums pasaules tirgū ļauj gūt priekšstatu par uzņēmuma devumu aizliegtas vienošanās kopējās efektivitātes nodrošināšanā vai, gluži pretēji, par aizliegtas vienošanās nestabilitāti, ko būtu izraisījusi šī uzņēmuma nepiedalīšanās”. Turklāt Komisija ir norādījusi, ka attiecīgo apgrozījumu noteikšanai tā ir izmantojusi “pārkāpuma īstenošanas pēdējo pilno kalendāro gadu” (Lēmuma 680. un 681. apsvērums).

13      No Lēmuma 695. un 696. apsvēruma tomēr izriet, ka, ņemot vērā beta karotīna un karotinoīdu tirgu īpatnības, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz pārkāpumiem, kas saistīti ar minētajiem produktiem, nevar piemērot metodi, saskaņā ar kuru uzņēmumi ir iedalāmi kategorijās, un līdz ar to attiecīgajos pārkāpumos iesaistītajiem uzņēmumiem – F. Hoffmann‑La Roche AG (turpmāk tekstā – “Roche”) un BASF – noteica vienādus naudas sodu pamatapmērus.

14      Proti, Komisija prasītājam noteica šādus naudas sodu pamatapmērus, pavisam 128,5 miljonu euro apmērā: 18 miljoni euro attiecībā uz A vitamīnu, 35 miljoni euro attiecībā uz E vitamīnu, 10 miljoni euro attiecībā uz B 2 vitamīnu, 14 miljoni euro attiecībā uz B 5 vitamīnu, 7,5 miljoni euro attiecībā uz C vitamīnu, 4 miljoni euro attiecībā uz D 3 vitamīnu, 20 miljoni euro attiecībā uz beta karotīnu un 20 miljoni euro attiecībā uz karotinoīdiem (Lēmuma 683.–696. apsvērums).

15      Lai nodrošinātu naudas sodu pietiekami preventīvu ietekmi, Komisija BASF, Roche un Aventis SA aprēķinātos naudas sodu pamatapmērus palielināja par 100 % atbilstoši minēto uzņēmumu lielumam un kopējiem resursiem (Lēmuma 697.–699. apsvērums).

16      Pēc tam katra uzņēmuma naudas soda pamatapmēru, kas attiecīgā gadījumā pielāgots, piemērojot iepriekšējā punktā minēto 100 % koeficientu, Komisija palielināja atbilstoši katra uzņēmuma dalības ilgumam katrā pārkāpumā. Prasītāja naudas sodu pamatapmēri, kas sasniedz pavisam 438,75 miljonus euro, tādējādi tika noteikti šādi: 68,4 miljoni euro attiecībā uz A vitamīnu, 133 miljoni euro attiecībā uz E vitamīnu, 28 miljoni euro attiecībā uz B 2 vitamīnu, 50,4 miljoni euro attiecībā uz B 5 vitamīnu, 21,75 miljoni euro attiecībā uz C vitamīnu, 11,2 miljoni euro attiecībā uz D 3 vitamīnu, 64 miljoni euro attiecībā uz beta karotīnu un 62 miljoni euro attiecībā karotinoīdiem (Lēmuma 701.–711. apsvērums).

17      Tas, ka Roche un BASF aizliegtajās vienošanās kopīgi uzņēmās aizsācēja un pamudinātāja lomu, tika uzskatīts par atbildību pastiprinošu apstākli. Līdz ar to minēto uzņēmumu naudas sodu pamatapmēri tika palielināti attiecīgi par 50 % un 35 % (Lēmuma 712.–718. apsvērums). Tā rezultātā BASF aprēķinātā naudas soda kopsumma sasniedza gandrīz 592,32 miljonus euro.

18      Visbeidzot, piemērojot Paziņojumu par sadarbību, Komisija vispirms atbilstoši minētā paziņojuma B sadaļai par pārkāpumiem attiecībā uz A un E vitamīna tirgu piešķīra imunitāti Aventis. Šajā sakarā Komisija īpaši ir norādījusi, ka, iesniedzot 1999. gada 19. un 25. maija ziņojumus, Aventis bija pirmais no uzņēmumiem, kas sniedza izšķirošus pierādījumus, lai varētu pierādīt minētos pārkāpumus; tas atbilst Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā paredzētajam nosacījumam (Lēmuma 741. un 742. apsvērums).

19      Komisija turklāt pauda uzskatu, ka, laikā no 1999. gada 2. jūnija līdz 30. jūlijam Komisijas dienestiem iesniedzot attiecīgus dokumentus, Roche un BASF bija pirmie uzņēmumi, kas Komisijai sniedza izšķirošus pierādījumus par slepenu nolīgumu pastāvēšanu B 2, B 5, C un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū. Neraugoties uz to, Komisijas skatījumā Roche un BASF neesot izpildījušas Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā paredzēto nosacījumu, jo tiem esot bijusi uzkūdītāja loma vai izšķiroša loma prettiesiskajās darbībās A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū. Tādēļ nevienam no abiem minētajiem uzņēmumiem naudas sodi nav samazināti, pamatojoties uz Paziņojuma par sadarbību B vai C sadaļu (Lēmuma 743.–745. apsvērums).

20      Abiem uzņēmumiem noteiktie naudas sodi tomēr tika samazināti saskaņā ar Paziņojuma par sadarbību D sadaļu. Komisija īpaši ir norādījusi, ka, iesniedzot precīzus pierādījumus par slepeno nolīgumu organizatorisko struktūru A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīna un karotinoīda tirgū, Roche un BASF ir bijusi izšķiroša nozīme dažu pārkāpumu būtisku sastāvdaļu konstatēšanā vai apstiprināšanā. Komisija secināja, ka Roche un BASF ir izpildījuši Paziņojuma par sadarbību D sadaļas 2. punkta pirmajā daļā paredzētos nosacījumus, un tiem attiecībā uz visiem pārkāpumiem par 50 % ir samazinājusi naudas sodu apmēru, kas tiktu noteikts, ja uzņēmumi nebūtu sadarbojušies ar Komisiju (Lēmuma 747., 748., 760. un 761. apsvērums).

21      Tādējādi BASF galu galā tika noteikti naudas sodi šādā apmērā: 46,17 miljoni euro attiecībā uz A vitamīnu, 89,78 miljoni euro attiecībā uz E vitamīnu, 18,9 miljoni euro attiecībā uz B 2 vitamīnu, 34,02 miljoni euro attiecībā uz B 5 vitamīnu, 14,68 miljoni euro attiecībā uz C vitamīnu, 7,56 miljoni euro attiecībā uz D 3 vitamīnu, 43,2 miljoni euro attiecībā uz beta karotīnu un 41,85 miljoni euro attiecībā uz karotinoīdiem [Lēmuma 3. panta b) punkts]. Naudas sodu kopējais apmērs ir 296,16 miljoni euro (turpmāk tekstā – “kopējais naudas sods”).

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

22      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 31. janvārī, prasītājs cēla šo prasību.

23      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 24. jūnijā, Aventis lūdza iestāties šajā tiesvedībā atbildētājas prasījumu atbalstam. Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas Aventis lūgums tika noraidīts ar Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2003. gada 25. februāra rīkojumu (Recueil, II‑213. lpp.); tādējādi tajā pašā dienā noslēdzās rakstveida procedūra.

24      Pēc tiesneša referenta ziņojuma noklausīšanās Pirmās instances tiesa (ceturtā palāta) pieņēma lēmumu uzsākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu nodrošināšanai atbilstoši Reglamenta 64. pantam lietas dalībniekiem pieprasīja sniegt atbildes uz rakstveida jautājumiem un atbildētājai – iesniegt konkrētus dokumentus. Lūgums tika izpildīts norādītajā termiņā.

25      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz mutvārdu jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2005. gada 12. janvāra tiesas sēdē. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa lūdza atbildētāju iesniegt vēstuli, ko administratīvās izmeklēšanas laikā notikušās sadarbības ietvaros tai nodevis Roche, un apturēja mutvārdu procesu.

26      Atbildētāja minēto lūgumu izpildīja norādītajā termiņā, 2005. gada 18. janvārī iesniedzot pieprasīto vēstuli un citas vēstules, ko administratīvās izmeklēšanas laikā notikušās sadarbības ietvaros tai nodevis Roche. Pēc Pirmās instances tiesas lūguma prasītājs 2005. gada 8. februārī iesniedza apsvērumus par atbildētājas iesniegtajiem dokumentiem.

27      Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt vai būtiski samazināt Lēmuma 3. panta b) punktā noteikto kopējo naudas sodu;

–        piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un citus prasītāja izdevumus saistībā ar šo lietu.

28      Atbildētājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par prasījumiem atcelt un samazināt kopējo naudas sodu

29      Prasītājs pilnībā un bez iebildēm atzīst savu dalību pārkāpumos attiecībā uz A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīniem, beta karotīnu un karotinoīdiem, kā arī atzīst minēto pārkāpumu smagumu. Prasītājs tomēr uzsver, ka Komisija vēl nekad neesot noteikusi tik bargus naudas sodus, un tas atspoguļojot ļoti krasas pārmaiņas Komisijas sodu politikā.

30      Lai pamatotu lūgumu atcelt vai būtiski samazināt kopējo naudas sodu, prasītājs norāda astoņus pamatus. Pirmie divi pamati ir saistīti ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu dažādos aspektos, trešais pamats ir saistīts ar samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu atsevišķu prasītājam uzlikto naudas sodu pamatapmēru noteikšanā, ceturtais pamats ir saistīts ar prasītājam piemēroto naudas sodu pamatapmēru palielināšanu preventīvos nolūkos, piektais pamats ir saistīts ar vērtējuma kļūdām, kas ir pieļautas, prasītājam piedēvējot aizsācēja un pamudinātāja lomu septiņu pārkāpumu izdarīšanā, sestais un septītais pamats ir saistīts ar to, kā vērtēta prasītāja sadarbība administratīvās procedūras gaitā, un astotais pamats – ar profesionālā noslēpuma aizsardzības un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

A –  A– Par pirmo un otro pamatu, kas ir saistīti ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

a)     Par pirmo pamatu, kas ir saistīts ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kurš pieļauts, nesniedzot iepriekšēju paziņojumu par Komisijas vērtējumu, ka pastāv vairākas atsevišķas aizliegtas vienošanās

31      Prasītājs norāda, ka pirms Lēmuma pieņemšanas viņam netika darīts zināms Komisijas vērtējums, ka attiecībā uz katru vitamīnu pastāv atsevišķa aizliegtā vienošanās, pamatojoties uz kuru tika noteikti vairāki atsevišķi naudas sodi. Tas, ka šāds vērtējums nav ticis iepriekš paziņots, prasītājam būtiski apgrūtināja iespēju izlietot tiesības uz aizstāvību attiecībā uz visu noteikto naudas sodu apmēru.

32      Prasītājs atgādina, ka ir spēkā tāds pastāvīgs princips, ka Komisijas lēmumu nevar balstīt uz juridisku vai faktisku vērtējumu, kas būtiski atšķiras no vērtējuma, kurš izklāstīts paziņojumā par iebildumiem. Komisija ir pārkāpusi šo principu, Lēmumā pirmo reizi ietverot jaunu izšķirošu prettiesisko darījumu juridisko kvalifikāciju. Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka paziņojuma par iebildumiem 206., 210. un 212. punktā ir norādīts, ka pastāv viena visaptveroša aizliegta vienošanās, ko veido slepeni saskaņoti pasākumi attiecībā uz dažādiem vitamīniem, bet Lēmuma 584. apsvērumā pirmo reizi ir minēts, ka pasākumi attiecībā uz katru vitamīnu atsevišķi veido nošķirtus Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus.

33      Tādējādi prasītājam piespriežamā iespējamā naudas soda pamatapmēru varēja noteikt nevis 20 miljonu euro apmērā, kas atbilstoši Pamatnostādnēm ir ieteicamais pamatapmērs vienam pārkāpumam, bet gan 160 miljonu euro apmērā par astoņiem atsevišķiem pārkāpumiem. Tātad, pamatojoties uz vērtējumu, ka katrā attiecīgo pasākumu ietekmētajā vitamīnu tirgū ir izdarīts atsevišķs pārkāpums, Komisija prasītājam noteica tādu naudas soda pamatapmēru, kas vismaz astoņas reizes pārsniedz iepriekš paredzamo. Prasītājs uzskata, ka tam bija jādod iespēja paust savu nostāju attiecībā uz šādu vērtējumu un tā rezultātā izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz naudas soda noteikšanu.

34      Atbildētāja minētos argumentus noraida kā nepamatotus. Viņasprāt, Lēmumā pilnībā ir pārņemta paziņojumā par iebildumiem izmantotā struktūra un tajā ietvertais juridiskais vērtējums, kā arī nav grozīta argumentācija, ar ko tas ir pamatots. Atbildētāja īpaši norāda, ka gan paziņojumā par iebildumiem izmantotā struktūra, gan atsevišķi tā teksta fragmenti skaidri parāda, ka Komisija ar dažādiem vitamīnu tirgiem saistīto vienošanos kopumu nav uzskatījusi par vienu ilgstošu pārkāpumu, bet gan par vairākiem atsevišķiem pārkāpumiem. To apstiprina arī prasītāja atbilde uz paziņojumu par iebildumiem, kurā (5. lpp., priekšpēdējais punkts) ir norāde uz vairākiem “pārkāpumiem”, nevis uz vienu pārkāpumu.

35      Prasītājs replikas rakstā norāda, ka sadaļa, kurā ir aprakstīti prettiesiskie pasākumi, paziņojumā par iebildumiem ir nosaukta “Aizliegta vienošanās”, bet Lēmumā attiecīgajā sadaļā ir minētas “aizliegtas vienošanās”. Prasītājs piebilst, ka paziņojumā par iebildumiem ir vairākas norādes, ka Komisija vērtējusi vienu aizliegtu vienošanos. Katrā ziņā, neraugoties uz paziņojumā par iebildumiem izmantoto struktūru un konkrētiem tā teksta fragmentiem, vienīgais būtiskais apstāklis ir paziņojumā par iebildumiem ietvertais juridiskais secinājums, ka naudas sodu aprēķināšanas nolūkā pastāv viena aizliegta vienošanās.

36      Attiecībā uz atbildētājas citēto fragmentu no prasītāja atbildes uz paziņojumu par iebildumiem – prasītājs norāda, ka tas attiecīgajā fragmentā nav runājis par to, vai prettiesiskie pasākumi veidoja vienu pārkāpumu vai vairākus, bet gan vienkārši atsaucies uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistībā ar BASF lomu aizliegtas vienošanās īstenošanā.

b)     Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas pieļauts, paziņojumā par iebildumiem nepietiekami izskaidrojot apstākļus, kurus Komisija bija paredzējusi ņemt vērā naudas sodu apmēra noteikšanā

37      Prasītājs apgalvo, ka paziņojumā par iebildumiem sniegtais skaidrojums par būtiskajiem apstākļiem, kas ņemti vērā prasītājam piemēroto naudas sodu aprēķināšanā, nav bijis pietiekams un prasītājam nav ļāvis pienācīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību attiecībā uz minēto naudas sodu apmēru.

38      Prasītājs norāda, ka apstākļi, uz ko Komisija bijusi paredzējusi balstīties, aprēķinot naudas soda apmēru, paziņojumā par iebildumiem ir izklāstīti vispārīgi un neskaidri. Paziņojumā par iebildumiem pēc vispārīgas ievada sadaļas tikai trīs no pavisam apmēram 230 apsvērumiem ir veltīti tam, lai ļoti vispārīgā veidā izskaidrotu, kā Komisija ierosinājusi naudas sodu apmēra noteikšanā ņemt vērā [pārkāpuma] smagumu, [naudas sodu] preventīvo ietekmi, [pārkāpuma] ilgumu un visus atbildību pastiprinošos un atbildību mīkstinošos apstākļus. Pastāv trīs galvenie iemesli, kādēļ šāds paredzēto naudas sodu skaidrojums nav atbilstošs prasībām, kas izriet no tiesībām uz aizstāvību.

39      Pirmkārt, gadījumos, kad uzņēmums (tāpat kā prasītājs šajā lietā) pilnībā sadarbojas ar Komisiju un neapstrīd faktus, galvenais vai pat vienīgais mērķis paziņojumam par iebildumiem ir ļaut attiecīgajam uzņēmumam cik vien iespējams skaidri izprast pamatojumu, kādēļ Komisija ierosinājusi uzņēmumam piemērot naudas sodu.

40      Otrkārt, Lēmumā noteiktie naudas sodi ir visaugstākie, kādi jebkad ir piemēroti Kopienu konkurences tiesību lietā, un atspoguļo krasas un bezprecedenta izmaiņas Komisijas naudas sodu politikā. Kā piemēru prasītājs norāda, ka pirms Paziņojuma par sadarbību piemērošanas Lēmuma adresātiem noteiktie naudas sodi kopumā sasniedza gandrīz 1800 miljonus euro, kas ir sešas reizes lielāka summa, nekā jebkad agrāk noteiktais vislielākais naudas sods vienā lietā, t.i., 273 miljoni euro saskaņā ar Komisijas 1998. gada 16. septembra Lēmumu 1999/243/EK par EKL [81]. un [82]. panta piemērošanas procedūru (Lieta IV/35.134 – Trans‑Atlantic Conference Agreement) (OV 1999, L 95, 1. lpp.). Prasītājs piebilst, ka pirms Paziņojuma par sadarbību piemērošanas viņam noteiktā kopējā naudas soda apmērs – gandrīz 600 miljoni euro (skat. šī sprieduma 17. punktu) – bijis aptuveni sešas reizes lielāks, nekā vislielākais Komisijas jebkad piemērotais individuālais naudas sods, t.i., 102 miljoni euro Volkswagen AG saskaņā ar Komisijas 1998. gada 28. janvāra Lēmumu 98/273/EK par EK līguma 85. panta piemērošanas procedūru (Lieta IV/35.733 – VW) (OV L 124, 60. lpp.). Pienākumam norādīt pamatojumu un tiesībām tikt uzklausītam par būtiskajiem apstākļiem, ko iestāde ir paredzējusi izmantot naudas soda apmēra noteikšanā, ir jābūt samērīgam ar norādīto apmēru.

41      Treškārt, apstākļi, kuri nav pienācīgi izskaidroti paziņojumā par iebildumiem, ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo to dēļ ievērojami tika palielināts prasītājam noteiktais kopējais naudas sods. Tas it īpaši attiecas uz preventīvos nolūkos piemēroto naudas soda palielinājumu par 100 %, kā rezultātā Komisija no 128,5 miljoniem euro uz 257 miljoniem euro palielināja kopējā naudas soda apmēru, kas aprēķināts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu (skat. šī sprieduma 14. un 15. punktu), kā arī uz kopējā naudas soda pamatapmēra palielinājumu par 35 %, pamatojoties uz to, ka prasītājs ir bijis viens no aizliegtās vienošanās aizsācējiem un pamudinātājiem, kā rezultātā kopējais naudas sods tika palielināts par vairāk nekā 153 miljoniem euro, un prasītājam tika atteikts lielāks naudas soda apmēra samazinājums atbilstoši Paziņojumam par sadarbību (skat. šī sprieduma 17. un 19. punktu). Prasītājs īpaši uzsver to, ka paziņojumā par iebildumiem nav minēts Komisijas nodoms BASF piemērot tik lielu naudas soda apmēra palielinājumu naudas soda preventīvās ietekmes nodrošināšanai un ka aizsācēja lomas piedēvēšana BASF neatbilst paziņojumam par iebildumiem.

42      Atbildētāja apstrīd minēto prasītāja iebildumu pamatotību.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

43      Ar pirmo un otro pamatu, kas ir jāvērtē kopā, prasītājs būtībā vēlas panākt Lēmuma 3. panta b) punkta un līdz ar to tajā viņam noteikto naudas sodu atcelšanu pilnā apmērā.

44      Jāatgādina, ka visās procedūrās, kuru rezultātā var tikt noteikts sods, it īpaši naudas sodi vai kavējuma naudas, pienākums ievērot tiesības uz aizstāvību ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas jāievēro pat administratīva rakstura procedūrās (Tiesas 1979. gada 13. februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann‑La Roche/Komisija, Recueil, 461. lpp., 9. punkts, un 2003. gada 2. oktobra spriedums lietā C‑176/99 P ARBED/Komisija, Recueil, I‑10687. lpp., 19. punkts).

45      Saskaņā ar minēto principu un atbilstoši Regulas Nr. 17 19. panta 1. punktam un Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 2842/98 par pušu [lietas dalībnieku] uzklausīšanu dažu procedūru gaitā saskaņā ar EK Līguma [81]. un [82]. pantu (OV L 354, 18. lpp.) 2. un 3. pantam – t.i., šajā lietā ratione temporis piemērojamām tiesību normām – Komisijai ir pienākums paziņot iebildumus, ko tā izvirza pret attiecīgajiem uzņēmumiem un apvienībām, un lēmumos ietvert tikai tos iebildumus, par kuriem uzņēmumiem un apvienībām ir bijusi iespēja paust savu nostāju.

46      Saskaņā ar judikatūru paziņojumā par iebildumiem ir jāietver iebildumu izklāsts, kas ir formulēts pietiekami skaidri, kaut arī, iespējams, kopsavilkuma veidā, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu pienācīgi noskaidrot, uz kādu rīcību attiecas Komisijas iebildumi. Tikai šādi paziņojums par iebildumiem var sasniegt mērķi, kas tam paredzēts Kopienu regulās, t.i., sniegt uzņēmumiem visas ziņas, kuras nepieciešamas, lai tie varētu īstenot tiesības uz aizstāvību, pirms Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu (Tiesas 1993. gada 31. marta spriedums apvienotajās lietās C‑89/85, C‑104/85, C‑114/85, C‑116/85, C‑117/85 un no C‑125/85 līdz C‑129/85 Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, Recueil, I‑1307. lpp., 42. punkts, un Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑352/94 Mo och Domsjö/Komisija, Recueil, II‑1989. lpp., 63. punkts, kas apstiprināts apelācijā ar Tiesas 2000. gada 16. novembra spriedumu lietā C‑283/98 P Mo och Domsjö/Komisija, Recueil, I‑9855. lpp.).

47      Minētā prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja ieinteresētās personas lēmumā netiek vainotas pārkāpumos, kas nav minēti paziņojumā par iebildumiem, un tiek ņemti vērā vienīgi tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām ir bijusi iespēja paust savu nostāju (Tiesas 1970. gada 15. jūlija spriedums lietā 41/69 ACFChemiefarma/Komisija, Recueil, 661. lpp., 94. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑191/98 un no T‑212/98 līdz T‑214/98 AtlanticContainer Line u.c./Komisija, Recueil, II‑3275. lpp., 138. punkts).

48      Attiecībā uz tiesību uz aizstāvību izlietošanu naudas sodu noteikšanā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Komisija ir izpildījusi pienākumu ievērot attiecīgo uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem, ja paziņojumā par iebildumiem skaidri ir norādījusi, ka izvērtēs to, vai attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāpiemēro naudas sodi, un ir paudusi galvenos faktiskos un juridiskos apstākļus, kuru dēļ varētu būt jāpiemēro naudas sods, kā, piemēram, iespējami izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu un pārkāpuma izdarīšanu “ar nodomu vai aiz neuzmanības”. Šādā veidā Komisija uzņēmumiem norāda apstākļus, kuri ir nepieciešami, lai tiesības uz aizstāvību izmantotu ne tikai attiecībā uz pārkāpuma izdarīšanas fakta konstatējumu, bet arī pret naudas soda noteikšanu (Tiesas 1983. gada 7. jūnija spriedums apvienotajās lietās no 100/80 līdz 103/80 Musique diffusion française u.c./Komisija, Recueil, 1825. lpp., 21. punkts, un Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑16/99 Lögstör Rör/Komisija, Recueil, II‑1633. lpp., 193. punkts, kas apstiprināts apelācijā ar Tiesas 2005. gada 28. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C‑189/02 P, C‑202/02 P, C‑205/02 P, C‑208/02 P un C‑213/02 P Dansk Rørindustri u.c./Komisija, Krājums, I‑5425. lpp., it īpaši 428. punkts).

49      Līdz ar to attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību Komisijā naudas sodu apmēra noteikšanā tiek nodrošinātas, uzņēmumiem paredzot iespēju iesniegt apsvērumus par tiem izvirzītajā apsūdzībā norādītās prettiesiskās rīcības ilgumu, smagumu un konkurenci deformējošo raksturu (Pirmās instances tiesas 1994. gada 6. oktobra spriedums lietā T‑83/91 Tetra Pak/Komisija, Recueil, II‑755. lpp., 235. punkts, un šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums lietā Lögstör Rör/Komisija, 194. punkts).

50      Šajā lietā Komisija paziņojuma par iebildumiem 229. punkta b) apakšpunktā skaidri ir minējusi savu nodomu tā adresātiem piemērot naudas sodus.

51      Turklāt paziņojuma par iebildumiem 227. punktā Komisija ir norādījusi, ka EKL 81. panta 1. punkts un EEZ līguma 53. panta 1. punkts ir pārkāpts ar nodomu.

52      Attiecībā uz prettiesisko darbību smagumu Komisija vispirms paziņojuma par iebildumiem 226. punktā ir norādījusi, ka ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, faktisko ietekmi uz tirgu un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu, – t.i., visus faktorus pārkāpuma smaguma novērtēšanai atbilstoši Pamatnostādņu 1.A punkta pirmajai daļai, – un 227. punktā ir precizējusi, ka tirgu sadale un cenu noteikšana, savstarpēji vienojoties, ir vissmagākais EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpums, turklāt attiecīgie uzņēmumi pilnībā ir apzinājušies savas rīcības prettiesiskumu un saskaņojuši savu rīcību, lai izveidotu slepenu un institucionalizētu sistēmu konkurences ierobežošanai plašā rūpniecības nozarē; slepenie saskaņotie pasākumi ir iespaidojuši vitamīnu rūpniecību kopumā, attiecīgajos uzņēmumos tie tikuši plānoti, vadīti un sekmēti ļoti augstā līmenī, un veikti vienīgi pašu uzņēmumu labā un par sliktu to klientiem un, galu galā, sabiedrībai kopumā, turklāt aptvēruši visu kopējo tirgu un pēc EEZ izveidošanas – visas EEZ dalībvalstis.

53      Paziņojuma par iebildumiem 226. punktā Komisija turklāt ir paudusi nodomu naudas sodus noteikt pietiekami lielā apmērā, lai nodrošinātu to preventīvo ietekmi.

54      Pēc tam 228. punktā Komisija ir piebildusi, ka, lai varētu noteikt katram uzņēmumam piemērojamo naudas sodu, tā ir paredzējusi ņemt vērā katra uzņēmuma lomu slepeno saskaņoto pasākumu īstenošanā, īpašo nozīmi vitamīnu rūpniecībā, prettiesiskās rīcības ietekmi uz konkurenci un visus citus atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus. Komisija skaidri ir norādījusi uz prasītāja aizsācēja lomu slepenajos saskaņotajos pasākumos.

55      Tajā pašā 228. punktā Komisija ir atsaukusies arī uz nepieciešamību ņemt vērā katra uzņēmuma dalības ilgumu slepenajos saskaņotajos pasākumos atbilstoši 220. punktā precizētajiem laikposmiem attiecībā uz katru vitamīnu un katru slepeno saskaņoto pasākumu dalībnieku.

56      Tādējādi ir redzams, ka Komisija paziņojumā par iebildumiem ir norādījusi faktiskos un juridiskos apstākļus, ar kuriem ir pamatoti prasītājam noteikto naudas sodu apmēru aprēķini, līdz ar to šajā ziņā prasītāja tiesības tikt uzklausītam šķiet pienācīgi ievērotas.

57      Jāizvērtē tomēr, cik lielā mērā šāda secinājuma pareizību var ietekmēt argumenti, ko prasītājs izvirza pirmā un otrā pamata ietvaros.

58      To nekādi neietekmē arguments par paziņojuma par iebildumiem īpašo mērķi, ņemot vērā, ka tas ir adresēts uzņēmumam, kas pilnībā sadarbojies ar Komisiju un nav apstrīdējis faktus (skat. šī sprieduma 39. punktu). Atbildētāja pamatoti ir norādījusi, ka paziņojuma par iebildumiem mērķis nemainās atkarībā no īpašās situācijas, kādā atrodas tā adresāts. Lai arī kādā mērā uzņēmums būtu sadarbojies, šis mērķis ir uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt nepieciešamās ziņas, lai tie varētu sekmīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, pirms vēl Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu (šī sprieduma 46. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, 42. punkts, un turpat minētais spriedums lietā Mo och Domsjö/Komisija, 63. punkts). No šāda viedokļa tas, ka prasītājs ir sadarbojies ar Komisiju, atzinis, ka ir izdarījis prettiesiskas darbības, un tās aprakstījis, nekādi neierobežo viņa tiesības un intereses no Komisijas saņemt dokumentu, kurā precīzi ir izklāstīti visi iebildumi, ko Komisija vērš pret prasītāju, tostarp tie iebildumi, kas varētu būt balstīti uz citu iesaistīto uzņēmumu sniegtajām ziņām vai pierādījumiem. Turklāt prasītāja argumentā ir zināma pretruna, jo tas nepārprotami ir balstīts uz konkrētu apstākli, proti, uz to, ka prasītājs nav apstrīdējis lietas faktus; tas pēc loģikas apsvērumiem nozīmē, ka prasītājam jau iepriekš ir iesniegts paziņojums par iebildumiem, kurā ir izklāstīta Komisijas celtā apsūdzība un fakti, ar kuriem tā ir pamatota, t.i., paziņojums, kura raksturu un mērķi nevarēja nekādā veidā ietekmēt minētais vēlāk radies apstāklis.

59      Nav pamatots arī arguments, kas otrā pamata ietvaros ir izvirzīts attiecībā uz Lēmumā atspoguļotajām krasajām un bezprecedenta izmaiņām Komisijas naudas sodu politikā (skat. šī sprieduma 40. punktu). Nemaz nepievēršoties jautājumam, vai Lēmumā noteiktie naudas sodi to lielā apmēra dēļ iezīmē jaunu posmu minētajā politikā un, ja tā, kādā mērā, vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Komisijai nav pienākuma paziņojumā par iebildumiem norādīt uz iespējamām izmaiņām tās politikā attiecībā uz naudas sodu vispārīgajiem apmēriem, t.i., uz iespējamību, kas ir atkarīga no vispārējiem konkurences politikas apsvērumiem, kam nav tiešas saistības ar šīs lietas konkrētajiem apstākļiem (šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 22. punkts, un turpat minētais spriedums lietā Lögstör Rör/Komisija, 203. punkts). Komisijai nav pienākuma īpaši pievērst uzņēmumu uzmanību, tos brīdinot par nodomu palielināt naudas sodu vispārīgos apmērus (Pirmās instances tiesas 1992. gada 10. marta spriedums lietā T‑12/89 Solvay/Komisija, Recueil, II‑907. lpp., 311. punkts, un šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums lietā Lögstör Rör/Komisija, 203. punkts).

60      Tāpat nav pamatots otrā pamata ietvaros īpaši neskaidrā veidā izvirzītais arguments par to, ka paziņojumā par iebildumiem nav pienācīgi izskaidroti divi prasītāja skatījumā “ārkārtīgi svarīgi” apstākļi, kas Lēmumā ir minēti saistībā ar naudas sodu aprēķiniem, t.i., pirmkārt, naudas sodu apmēra palielinājums par 100 % preventīvos nolūkos un, otrkārt, aizsācēja lomas piedēvēšana prasītājam (skat. šī sprieduma 41. punktu).

61      Attiecībā uz otro minēto apstākli, šķiet, ka prasītāja patiesībā norāda nevis uz to, ka paziņojumā par iebildumiem nav sniegts pienācīgs minētā apstākļa skaidrojums, bet gan uz to, ka paziņojums par iebildumiem un Lēmums nav saskanīgs, jo Lēmumā minētais apstāklis nav minēts paziņojumā par iebildumiem. Šajā sakarā gan jāatsaucas uz šī sprieduma 54. punktu, kurā jau ir apstiprināts, ka paziņojuma par iebildumiem 228. punktā skaidri ir norādīts uz prasītāja īstenoto aizsācēja lomu pārkāpumā; līdz ar to, pretēji prasītāja argumentiem, paziņojums par iebildumiem un Lēmums ir saskanīgi.

62      Attiecībā uz pirmo no šī sprieduma 60. punktā minētajiem apstākļiem ir jānorāda, ka Komisijai nebija paziņojumā par iebildumiem prasītājs jāinformē par to, cik liels varētu būt naudas soda apmēra palielinājums tā preventīvās ietekmes nodrošināšanai. Ja Komisija ir norādījusi faktiskos un juridiskos apstākļus, uz kuriem tā ir paredzējusi balstīties, aprēķinot naudas sodu apmēru, tai nav pienākuma precizēt veidu, kādā tā katru no šiem apstākļiem izmantos naudas soda apmēra noteikšanā. Ja norādes par paredzēto naudas sodu apmēru tiktu sniegtas tikmēr, kamēr uzņēmumiem nav bijusi iespēja paust savus apsvērumus par iebildumiem, kas vērsti pret tiem, priekšlaicīgi un nepiemērotā veidā tiktu izpausts Komisijas lēmuma saturs (šī sprieduma 48. punktā minētais Tiesas spriedums apvienotajās lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 21. punkts, un 1983. gada 9. novembra spriedums lietā 322/81 Michelin/Komisija, Recueil, 3461. lpp., 19. punkts, un šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums lietā Lögstör Rör/Komisija, 200. punkts).

63      Tagad ir jāizvērtē pirmā pamata ietvaros izvirzītie prasītāja argumenti un to ietekme uz šī sprieduma 56. punktā formulēto pagaidu secinājumu.

64      Ar šo pamatu prasītājs pauž neapmierinātību ar to, ka Komisija prasītājam nav ļāvusi iesniegt apsvērumus par vēl vienu īpašu apstākli, kam, viņaprāt, bijusi būtiska un sodu pastiprinoša nozīme Lēmumā veiktajos naudas sodu apmēra aprēķinos, t.i., Komisijas vērtējumu, ka prettiesiskās darbības ir kvalificējamas kā vairāki atsevišķi pārkāpumi, nevis kā viens pārkāpums.

65      Šajā sakarā vispirms ir jāsaka, ka nevajag pārspīlēt negatīvo ietekmi, kādu šāds Komisijas vērtējums varējis radīt uz prasītāja stāvokli.

66      Prasītājs savu argumentu pamato ar to, ka tad, ja Komisija būtu secinājusi, ka ir izdarīts tikai viens pārkāpums, tā prasītājam būtu noteikusi tikai vienu naudas sodu, kura pamatapmērs atbilstoši Pamatnostādnēm būtu bijis 20 miljoni euro; prasītājam faktiski noteikto astoņu naudas sodu kopējais pamatapmērs tomēr ir astoņas reizes lielāks nekā paredzamais vienota naudas soda pamatapmērs.

67      Šāda argumentācija ir pamatota ar kļūdainu Pamatnostādņu izpratni. Saskaņā ar Pamatnostādņu 1.A punkta otro daļu “sevišķi smagiem pārkāpumiem”, piemēram, tādiem “horizontāliem ierobežojumiem kā cenu karteļiem un tirgus sadales kvotām” “piemērojamo sodanaudu [naudas sodu]” apmērs ir “vairāk par 20 miljoniem [euro]”. Tādējādi no minētās normas nekādi neizriet, ka naudas sods, ko uzņēmumam var noteikt par šāda rakstura pārkāpumu, principā nedrīkst pārsniegt 20 miljonus euro.

68      Jānorāda, ka Komisija Lēmuma 675. apsvērumā ir precizējusi, ka naudas sodu pamatapmēru noteikšanā tā ir ņēmusi vērā attiecīgo vitamīnu tirgu apmērus. Pat ja Komisija Lēmumā būtu atzinusi, ka ir izdarīts tikai viens pārkāpums, kas aptvēris visus atsevišķos attiecīgo vitamīnu tirgus, nosakot vienotā piespriežamā naudas soda pamatapmēru, tā būtu varējusi atbilstoši Lēmuma 675. apsvērumā norādītajam kritērijam ņemt vērā minēto tirgu kopējo vērtību. Tādējādi arī parastā kārtībā pamatapmērs tiktu noteikts daudz augstāks nekā 20 miljoni euro, kas ir summa, kura ir ieteikta kā minimālais naudas soda pamatapmērs par sevišķi smagu pārkāpumu.

69      Tā kā Pamatnostādnēs ieteiktā summa 20 miljonu euro apmērā ir naudas soda pamatapmēra “minimālā summa”, nevis “maksimālā summa” par sevišķi smagiem pārkāpumiem, nav pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja Komisija Lēmumā būtu secinājusi, ka ir izdarīts tikai viens pārkāpums, tai noteikti būtu bijis prasītājam piemērojamā naudas soda pamatapmērs jānosaka mazāks nekā par astoņiem pārkāpumiem faktiski noteikto naudas sodu pamatapmēru summa.

70      Protams, tam, vai atsevišķas prettiesiskas darbības tiek kvalificētas kā viens pārkāpums vai vairāki, principā ir zināma ietekme uz piemērojamo sodu, jo, konstatējot, ka ir izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi, var noteikt vairākus atsevišķus naudas sodus, katru no tiem nosakot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā paredzētajās apmēra robežās (Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. jūnija spriedums apvienotajās lietās T‑71/03, T‑74/03, T‑87/03 un T‑91/03 Tokai Carbon u.c./Komisija, Krājums, II‑10. lpp., 118. punkts), tātad nepārsniedzot 10 % no katra pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

71      Šajā lietā tomēr tam, ka Komisija konstatētos faktus ir kvalificējusi kā vairākus atsevišķus pārkāpumus, nav bijis nekādas nozīmes minētās maksimālās summas piemērošanā. Prasītājam noteikto naudas sodu summa pat pirms Paziņojuma par sadarbību piemērošanas (592,32 miljoni euro) ir daudz mazāka par ierobežojumu, kas noteikts 10 % apmērā no uzņēmuma kopējā apgrozījuma (šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 119. punkts), jo prasītāja kopējais apgrozījums gadā pirms Lēmuma pieņemšanas, t.i., 2000. gadā, bija 35 946 miljoni euro (skat. pirmo tabulu Lēmuma 123. apsvērumā).

72      Jāpiebilst, ka tad, ja Komisija šajā lietā būtu secinājusi, ka ir izdarīts viens pārkāpums, kas aptvēris visus Lēmumā minētos vitamīnu tirgus, tā būtu varējusi prasītājam piespriežamā naudas soda aprēķinos ņemt vērā arī slepenos saskaņotos pasākumus attiecībā uz B 1 un H vitamīnu, par kuriem Komisija tomēr Lēmumā nav paredzējusi sodu, uzskatot, ka tie ir bijuši atsevišķi pārkāpumi, attiecībā uz kuriem ir iestājies soda noilgums atbilstoši Regulai Nr. 2988/74.

73      Iepriekš izklāstītie apsvērumi, kuros ir mēģināts prasītāja argumentāciju izvērtēt pilnīgāk un objektīvāk, tomēr nav pietiekami, lai droši noliegtu, ka Komisijas secinājums, ka izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi, varētu būt ietekmējis prasītājam noteikto naudas sodu apmēru. Tātad ir jāizvērtē, vai prasītājam bija dota iespēja atbildē uz paziņojumu par iebildumiem paust savu nostāju par jautājumu, vai prettiesiskās darbības, kurās viņš vainots paziņojumā par iebildumiem, ir veidojušas vienu pārkāpumu vai vairākus.

74      Jāatzīst, ka, lai gan Komisija paziņojumā par iebildumiem ir norādījusi un detalizēti aprakstījusi darbības, kurās tiek vainoti Lēmuma adresāti, un atsaukusies uz tiesību normām (EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants), kuras, viņasprāt, ir pārkāptas ar šādām darbībām, tā tomēr nav paudusi skaidru nostāju minētajā jautājumā.

75      Pirmkārt, prasītājs pareizi norāda uz atsevišķiem paziņojumā par iebildumiem minētiem apstākļiem, kas varētu apliecināt, ka Komisija attiecīgās konkurenci deformējošās darbības ir uzskatījusi par vienu pārkāpumu.

76      Vispirms ir jāmin paziņojuma par iebildumiem 206. punkta trešā daļa, kurā Komisija ir paudusi šādus apsvērumus:

“Neraugoties uz ražotāju skaitu, atšķirībām to dalībā sapulcēs un preču sortimenta dažādību, slepeno saskaņoto pasākumu kopums praktiski un sasniegto rezultātu ziņā veidoja vispārēju koordinētu mehānismu visa vitamīnu sortimenta pasaules tirgus kontrolei, un [Roche] bija nolīgumu un saskaņoto pasākumu tīkla centrā.”

(“Notwithstanding the number of producers, the variation in the participation in the meetings and the diversity of their product ranges, the complex of collusive arrangements, in practice and in effect, constituted an overall coordinated scheme to control the world market across the whole range of vitamin products with [Roche] at the centre of the network of agreements and arrangements.”)

77      Īpaši ir jāmin paziņojuma par iebildumiem 212. punkta otrā daļa, kurā Komisija ir norādījusi:

“Ņemot vērā metodes kontinuitāti un līdzību, Komisija uzskata par piemērotu dažādos vitamīnus aptverošo nolīgumu kopumu izskatīt vienā procedūrā. Komisija to uzskatīs par vienu visaptverošu aizliegtu vienošanos vitamīnu tirgū, kurā [Roche], BASF un Rhône‑Poulenc ir galvenais “īpatsvars”, bet pārējie ražotāji kartelim ir pievienojušies un veido tā daļu attiecībā uz konkrētiem to ražotiem vitamīniem.”

(“Given the continuity and similarity of method, the Commission considers it appropriate to treat in one and the same procedure the complex of agreements covering the different vitamins. The Commission will consider this as one single overarching vitamin cartel with [Roche], BASF and Rhône‑Poulenc forming the main ‘mass’ and the other producers adhering to, and forming a subset of, the cartel for the particular vitamins which they produce.”)

78      Paziņojuma par iebildumiem 225. punkta trešajā un ceturtajā daļā Komisija ir uzsvērusi, ka nevarēja droši apgalvot, ka “pārkāpums” ir pilnībā pārtraukts, un tādēļ minētā paziņojuma adresātiem bija jāpieprasa “pārkāpumu” pārtraukt.

79      Otrkārt, atbildētāja pamatoti norāda uz citiem paziņojumā par iebildumiem minētiem apstākļiem, kas, gluži pretēji, varētu liecināt, ka Komisija bija iecerējusi konstatēt, ka ir izdarīti vairāki pārkāpumi.

80      Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka paziņojuma par iebildumiem 212. punkta trešajā daļā Komisija, citējot Tiesas 1975. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 SuikerUnie u.c./Komisija (Recueil, 1663. lpp., 111. punkts), īpaši ir norādījusi:

“Nav nekāda iemesla, kura dēļ Komisija nevarētu pieņemt vienu lēmumu par vairākiem pārkāpumiem, pat ja daži no uzņēmumiem, kuriem šāds lēmums ir adresēts, nav saistīti ar dažiem no šiem pārkāpumiem, ar nosacījumu, ka katrs adresāts lēmumā var gūt skaidru priekšstatu par sūdzībām, kas attiecas uz viņu. [..] Ja būs jālemj par sodanaudu, Komisija pilnībā ņems vērā katra dalībnieka lomu pārkāpuma izdarīšanā un attiecīgā vitamīna tirgus lielumu.”

(“There is no reason at all why the Commission should not make a single decision covering several infringements, even if some of the undertakings to which it is addressed are unconnected with some of these infringements, provided that the decision permits each addressee to obtain a clear picture of the complaints made against it. [..] When and if any penalty is to be assessed, the Commission will take full account of the part played by each of the participants and the size of the market for the particular vitamin concerned.”)

81      Paziņojuma par iebildumiem 212. punkta pirmajā daļā ir norādīts:

“Komisija uzskata, ka pārkāpumu kopumam šajā lietā piemīt visas pilnīga nolīguma pazīmes EKL 81. panta nozīmē.”

(“The Commission considers that the complex of infringements in this case present all the characteristics of a full agreement in the sense of Article 81.”)

82      Paziņojuma par iebildumiem 225. punkta trešajā daļā ir norādīts:

“Pārkāpumi attiecībā uz lielāko daļu produktu turpinājās vēl ilgi pēc izmeklēšanas uzsākšanas.”

(“The infringements continued for most products long after the start of the investigations.”)

83      Paziņojuma par iebildumiem 226. panta ceturtajā daļā Komisija ir precizējusi, ka, piemērojot Paziņojumu par sadarbību, tā ir paredzējusi ņemt vērā ražotāju jebkāda veida sadarbību “attiecībā uz katru no precēm atsevišķi” (inrelationtoeachproductseparately).

84      Šīs lietas dalībnieki atsaucas arī uz vairākiem citiem teksta elementiem paziņojumā par iebildumiem, kuri, viņuprāt, apstiprina to nostāju par dokumenta interpretāciju jautājumā, vai ir izdarīts viens pārkāpums vai vairāki. Šie elementi, kas izpaužas galvenokārt kā jēdzienu “saskaņots pasākums”, “nolīgums” vai “kartelis” lietojums vienskaitlī vai daudzskaitlī, tomēr ir mazāk svarīgi.

85      Atbildētāja uzsver, ka paziņojumā par iebildumiem izmantotie jēdzieni “nolīgumu kopums” (complexofagreements), “nolīgumu un saskaņotu pasākumu kopums” (complexofagreementsandarrangements), “karteļa nolīgumi” (cartelagreements), “slepeni nolīgumi” (collusiveagreements) apliecina, ka Komisija ir uzskatījusi, ka faktiski ir izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi.

86      Minētos paziņojumā par iebildumiem izmantotos jēdzienus, kā arī jēdzienu “slepeni saskaņoti pasākumi” (collusivearrangements) nevar uzskatīt par precīzu juridisku kvalifikāciju attiecībā uz pārkāpumu skaitu. No judikatūras izriet, ka virkne darbību, kas ir veiktas ar vienu un to pašu mērķi deformēt konkurenci un kas katra atsevišķi atbilst jēdzienam “nolīgums”, “saskaņotas darbības” vai “uzņēmumu apvienības lēmums” EKL 81. panta 1. punkta nozīmē, var tikt uzskatītas par minētā panta viena pārkāpuma dažādām izpausmēm (Tiesas 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑49/92 P Komisija/AnicPartepazioni, Recueil, I‑4125. lpp., 113. punkts).

87      Prasītājs savukārt atsaucas uz vairākiem fragmentiem paziņojumā par iebildumiem, kuros Komisija ir izmantojusi jēdzienu “kartelis”, nenorādot uz kādu atsevišķu vitamīnu; it īpaši paziņojuma par iebildumiem 195. punktā Komisija, apstiprinot savu kompetenci šajā lietā, ir skaidrojusi, ka “kartelis būtiski ietekmējis tirdzniecību starp EK dalībvalstīm un konkurenci kopējā tirgū” (the cartel had an appreciable effect on trade between EC Member States and competition in the Common Market).

88      Pirmkārt, jēdziena “kartelis” lietojums tomēr neapliecina, ka runāts par vienu pašu aizliegtu vienošanos EKL 81. panta nozīmē. Šāds jēdziens var apzīmēt horizontālu aizliegtu vienošanos, bet to var lietot arī vispārīgāk, lai apzīmētu kādu struktūru, organizāciju, kas atbildīga par prettiesiskām darbībām, ar kurām ir pārkāptas konkurences tiesību normas. Tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka paziņojumā par iebildumiem jēdziens “kartelis” ir lietots, lai apzīmētu vitamīnu ražotāju ieviesto vispārējo organizāciju, un tādējādi nerada šķēršļus secinājumam, ka pastāvējušas vairākas aizliegtas vienošanās un līdz ar to – izdarīti vairāki pārkāpumi. Otrkārt, atsevišķus apgalvojumus par “karteli”, kas ir pausti paziņojumā par iebildumiem, piemēram, argumentu par tā ietekmi uz tirgu, kas atrodams 195. punktā, vai par to, ka tas uzskatāms par EKL 81. panta un EEZ 53. panta tīšu pārkāpumu, var interpretēt arī tā, ka patiesībā tie ir paredzēti, lai aprakstītu īpašības, kas kopīgas visām paziņojumā par iebildumiem minētajām aizliegtajām vienošanām, tā izvairoties no minēto īpašību nelietderīgas atkārtošanas attiecībā uz katru aizliegto vienošanos.

89      Paziņojuma par iebildumiem struktūra, uz kuru norāda atbildētāja, veidota tā, ka C sadaļā ar nosaukumu “Kartelis” ir sniegts konkrēts un sīks slepeno nolīgumu apraksts attiecībā uz katru vitamīnu atsevišķi, izņemot tikai A un E vitamīnus, ar kuriem saistītie jautājumi ir izvērtēti kopā, neraugoties uz norādi, ka tie pieder atsevišķiem tirgiem. Ņemot vērā minēto nelielo izņēmumu, katrā C sadaļas iedaļā Komisija atsevišķi ir izvērtējusi attiecīgu vitamīnu, tā īpašības, ražotājus un tirgu (kas atzīts par atsevišķu tirgu), ar attiecīgo vitamīnu saistītā karteļa rašanos, tā ilgumu, darbības pamatmehānismu, ar to saistītās sanāksmes un tā darbību, kā arī dalībniekus. Lai gan C sadaļas nosaukums ir vienskaitlī (“Kartelis”), tās saturs liek domāt, ka ir pastāvējušas vairākas atsevišķas aizliegtas vienošanās.

90      Tādējādi, paziņojumu par iebildumiem izvērtējot kopumā, var nonākt pie secinājuma, ka Komisija minētajā dokumentā ir paudusi acīmredzamas šaubas par to, vai prettiesiskās darbības juridiski ir kvalificējamas kā viens pārkāpums vai vairāki, kaut arī Komisija nepārprotami bija norādījusi, ka minētās darbības ir pretrunā ar EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu. Tādējādi paziņojums par iebildumiem neļauj skaidri noteikt, vai Komisija bija paredzējusi konstatēt viena vai vairāku pārkāpumu izdarīšanas faktu.

91      Šāda atziņa tomēr nenozīmē, ka šādos apstākļos, Lēmumā paredzot, ka attiecībā uz katru vitamīnu ir izdarīts atsevišķs pārkāpums, Komisija ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību.

92      1991. gada 3. jūlija spriedumā lietā C‑62/86 AKZO/Komisija (Recueil, I‑3359. lpp., 29. punkts), uz kuru ir atsaucies prasītājs, Tiesa patiesi ir nospriedusi, ka “paziņojumā par iebildumiem ir skaidri jānorāda fakti, uz kuriem ir balstījusies Komisija, un to kvalifikācija”.

93      Lietderīgi tomēr ir norādīt arī to, ka saskaņā ar judikatūru lēmumam, kurā ir konstatēts pārkāpums, nebūt nav obligāti jābūt paziņojuma par iebildumiem precīzai kopijai. Komisijai lēmumā ir jāņem vērā attiecīgo uzņēmumu atbildes uz paziņojumu par iebildumiem. Tāpēc Komisijai ne tikai jāatzīst vai jānoraida attiecīgo uzņēmumu argumenti, bet arī pašai jāveic uzņēmumu sniegtās informācijas analīze, lai vai nu atteiktos no iebildumiem, kas ir izrādījušies nepamatoti, vai arī gan faktu, gan juridiskā ziņā pielāgotu vai papildinātu savus argumentus uzturēto iebildumu pamatošanai (šī sprieduma 47. punktā minētais spriedums lietā ACF Chemiefarma/Komisija, 91. un 92. punkts; šī sprieduma 80. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Suiker Unie u.c./Komisija, 437. un 438. punkts; Tiesas 1980. gada 29. oktobra spriedums apvienotajās lietās no 209/78 līdz 215/78 un 218/78 Van Landewyck u.c./Komisija, 3125. lpp., 68. punkts).

94      Īpaši ir jāuzsver, ka faktu vērtējums ir daļa no lēmuma un ka tiesības tikt uzklausītam attiecas uz visiem šāda lēmuma pamatā esošajiem faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, taču ne uz galīgo nostāju, ko iestāde ir paredzējusi paust (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1999. gada 21. janvāra spriedumu apvienotajās lietās T‑129/95, T‑2/96 un T‑97/96 Neue Maxhütte Stahlwerke un Lech‑Stahlwerke/Komisija, II‑17. lpp., 231. punkts, un 2003. gada 3. decembra spriedumu lietā T‑16/02 Audi/ITSB, Recueil, II‑5167. lpp., 75. punkts).

95      Tādējādi, pirmkārt, gadījumos, kad paziņojums par iebildumiem atšķiras no galīgā lēmuma, tiesības uz aizstāvību ir aizskartas tikai tad, ja lēmumā minētais iebildums paziņojumā par iebildumiem nav izklāstīts pietiekami, lai adresātiem dotu iespēju aizstāvēties. Otrkārt, paziņojumā par iebildumiem norādīto faktu juridiskā kvalifikācija pēc definīcijas var būt tikai pagaidu rakstura, un vēlāk pieņemto Komisijas lēmumu nevar atcelt, pamatojoties vienīgi uz to, ka ar minētajiem faktiem pamatotie secinājumi precīzi neatbilst šādai pagaidu kvalifikācijai. Komisijai ir jāuzklausa paziņojuma par iebildumiem adresāti un nepieciešamības gadījumā jāņem vērā viņu apsvērumi, kas sniegti, atbildot uz iebildumiem, proti, savi argumenti jāgroza tā, lai būtu ievērotas adresātu tiesības uz aizstāvību (Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑44/00 Mannesmannröhren‑Werke/Komisija, Krājums, II‑2223. lpp., 98.–100. punkts).

96      Šajā lietā ir pamats uzskatīt, ka Komisija Lēmumā tikai ir pielāgojusi un sīkāk juridiski paskaidrojusi savus argumentus, ar kuriem ir pamatoti izteiktie iebildumi, un tādējādi nav liegusi prasītājam pirms Lēmuma pieņemšanas paust viedokli par minētajiem iebildumiem (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1992. gada 10. marta spriedumu lietā T‑9/89 Hüls/Komisija, Recueil, II‑499. lpp., 59.–65. punkts). Prasītājam, lasot paziņojumu par iebildumiem, bija jāsaprot, ka Komisija neizslēdz iespēju atzīt, ka ir izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi. Komisija gan, protams, būtu varējusi novērst neskaidrības un pretrunas, kas diemžēl jaušamas paziņojumā par iebildumiem ietvertajā juridiskajā vērtējumā par to, vai ir izdarīts viens pārkāpums vai vairāki, ja vien tā būtu skaidrāk formulējusi šajā gadījumā iespējamo alternatīvu, par kuru tā paredzēja izteikties galīgajā lēmumā. Šādas neskaidrības un pretrunas tomēr prasītāju nav kavējušas atbildē uz paziņojumu par iebildumiem darīt zināmu savu viedokli attiecīgajā jautājumā.

97      Atbildētāja pamatoti ir norādījusi, ka atbildē uz paziņojumu par iebildumiem ir redzams, ka pats prasītājs ir apzinājies vismaz to, ka administratīvā procedūra varēja attiekties uz vairākiem pārkāpumiem. Minētās atbildes 5. lappusē, noslēdzot to pasākumu aprakstu, ko prasītājs veicis iespējamu turpmāku konkurences tiesību pārkāpumu novēršanai, prasītājs ir norādījis, ka “nekavējoties ir pārtraucis pārkāpumus, attiecībā uz kuriem norisinās šī administratīvā procedūra” (immediately brought to an end the infringements which are subject of this proceedings). Prasītāja norādītais fakts, ka minētais apsvērums ir formulēts tādu argumentu kontekstā, kuru mērķis bijis pārliecināt Komisiju par labu prasītājam atzīt to, ka ir pastāvējuši atbildību mīkstinoši apstākļi, neliedz secināt, ka prasītājs konkrētajā administratīvās procedūras stadijā ir apzinājies, ka tās noslēgumā varētu tikt atzīta viņa vaina vairāku pārkāpumu izdarīšanā.

98      Turklāt atbildētāja pamatoti atsaucas uz faktu, ka atšķirībā no prasītāja Roche, uz kuru arī attiecās paziņojums par iebildumiem, atbildē uz minēto paziņojumu ir izklāstījis apsvērumus par to, vai ir izdarīts viens pārkāpums vai vairāki. Šajā sakarā nav būtiskas nozīmes tam, ka Roche ir vēlējies precizēt, ka, viņaprāt, Komisijai bijis jākonstatē, ka ir izdarīti vairāki atsevišķi pārkāpumi. Pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, no šāda veida Roche apsvērumiem nevar secināt, ka uzņēmums paziņojumu par iebildumiem ir izpratis tā, ka adresāti tiek vainoti vienas visaptverošas aizliegtas vienošanās īstenošanā. Katrā ziņā nav nepieciešams noskaidrot, kā Roche ir interpretējis paziņojumu par iebildumiem, jo būtisks ir tikai paziņojuma objektīvais saturs. Šajā sakarā prasītājs nepamatoti apgalvo, ka paziņojumā par iebildumiem tas ir vainots vienas visaptverošas aizliegtas vienošanās īstenošanā. Papildus teksta elementiem, kas varēja norādīt uz šādu nostāju, paziņojumā par iebildumiem bija arī virkne tādu elementu, kuri norādīja uz Komisijas galīgo nostāju, kas pausta Lēmumā.

99      Šādos apstākļos prasītājam bija iespēja tāpat kā Roche mēģināt Komisijas juridisko analīzi ievirzīt sev vēlamajā gultnē, jo attiecībā uz to, vai prettiesiskās darbības ir uzskatāmas par vienu pārkāpumu vai vairākiem, Komisijai, šķiet, vēl nebija noteiktas nostājas. To nekādā veidā nekavēja darīt paziņojumā par iebildumiem atrodamās neskaidrības. Tas, ka atbildē uz paziņojumu par iebildumiem prasītājs nav paudis nekādus argumentus šajā sakarā, pilnībā ir viņa paša izvēles sekas.

100    Tādējādi, ieņemot skaidru un pilnīgu galīgo nostāju attiecībā uz norādīto prettiesisko darbību juridisko kvalifikāciju, t.i., prasītāju apsūdzot par tik daudziem EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumiem, uz cik vitamīniem ir attiekušās minētās prettiesiskās darbības, Komisija nav aizskārusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam.

101    No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pirmais un otrais pamats ir jānoraida.

102    Visbeidzot ir jāpiebilst, ka, tā kā prasītājs tiesas sēdē kā noslēguma piezīmi pēc pirmā pamata pamatojumam pausto argumentu izklāsta ir paudis viedokli, ka minētajā pamatā izvirzītais jautājums ir ne tikai procesuāla rakstura, un ir norādījis, ka Pamatnostādnēs nav paredzēts, ka attiecībā uz aizliegtu vienošanos, kura aptver vairākus produktus, Komisija varētu naudas sodu apmēru palielināt atbilstoši minēto produktu skaitam, ir jāsecina, ka, pat tad, ja pieņem, ka prasītājs minētajā piezīmē ir izteicis iebildumu par to, ka, Lēmumā nosakot, ka pārkāpumu skaits atbilst attiecīgo vitamīnu skaitam, un attiecīgi prasītājam piespriežot tādu pašu skaitu naudas sodu, Komisija ir pārkāpusi Pamatnostādnes, šāds iebildums nepārprotami pārsniedz minētā pamata ietvarus un ir uzskatāms par jaunu pamatu, kas ir nepieņemams Reglamenta 48. panta 2. punkta nozīmē, jo nav saistīts ar tādiem tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

B –  Par trešo pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumiem, nosakot atsevišķu prasītājam piemērotu naudas sodu pamatapmērus

1.     Lietas dalībnieku argumenti

103    Prasītājs apstrīd atbilstoši pārkāpumu smagumam Komisijas noteiktos naudas sodu pamatapmērus, kas ir patvaļīgi, nesamērīgi un neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam.

104    Prasītājs atgādina, ka Lēmuma 680. un 681. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka, aprēķinot naudas sodu pamatapmērus, Komisija ir ņēmusi vērā katra uzņēmuma relatīvo nozīmi katrā attiecīgās preces tirgū jeb, precīzāk, katra uzņēmuma kopējo apgrozījumu pasaulē katra vitamīna tirgū. Komisija tomēr nav izmantojusi minēto kritēriju, un tā vietā naudas sodu pamatapmēru aprēķinos ir bijusi nekonsekventa galvenokārt divos aspektos.

105    Pirmkārt, atsevišķu prasītājam piemēroto naudas sodu pamatapmēri ir nesamērīgi salīdzinājumā ar naudas sodu pamatapmēriem, kas piemēroti citiem to pašu aizliegto vienošanos dalībniekiem. Prasītājs norāda, ka naudas soda pamatapmērs, kas prasītājam piemērots par pārkāpumiem attiecībā uz B 5, C un E vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem, to izsakot kā procentuālu daļu no uzņēmuma apgrozījuma pasaulē attiecīgā vitamīna tirgū, ir daudz lielāks nekā tas, kas tika piemērots Roche, lai gan Roche tirgus daļa visos gadījumos bija daudz lielāka nekā prasītāja tirgus daļa un, kā uzskata Komisija, Roche ieņemtā aizsācēja loma aizliegto vienošanos īstenošanā ievērojami ir atšķīrusies no prasītāja lomas.

106    Otrkārt, atsevišķu naudas sodu pamatapmēri, kas prasītājam piemēroti par dažādiem pārkāpumiem, ir nesamērīgi atšķirīgi, lai gan prasītāja daļas dažādu vitamīnu tirgos bija ļoti līdzīgas. Prasītājs norāda, ka attiecībā uz A vitamīnu un B 2 vitamīnu viņš tika iekļauts otrajā kategorijā (aiz Roche), jo tam piederēja tirgus daļas, attiecīgi, 32 % un 29 % apmērā, bet attiecībā uz E vitamīnu tas tika iekļauts pirmajā kategorijā (tāpat kā Roche), lai gan tā tirgus daļa (29 %) bija tādi pati vai mazāka nekā A un B 2 vitamīna tirgu daļa un trīs minēto tirgu struktūra bija līdzīga. Prasītājs secina, ka tas bijis jāiekļauj otrajā kategorijā attiecībā uz visiem minētajiem pārkāpumiem un ka šāda nevienlīdzīga attieksme, kuru Komisija nav paskaidrojusi, ir nepamatota.

107    Atbildētāja iebilst, ka prasītājam piemēroto naudas sodu pamatapmēri nepārsniedz to apmēru, kura robežās Komisija ir tiesīga noteikt naudas sodus, īstenojot savu diskrecionāro varu, un pamatapmēri ir objektīvi pamatoti.

108    Lai pienācīgi izsvērtu naudas sodus, atbildētāja, izveidojot kategorijas attiecībā uz katru pārkāpumu, ņēma vērā uzņēmumu secību pēc to lieluma, nevis balstījās uz aritmētiskām formulām. Īpaši ir jāpiebilst, ka saskaņā ar Lēmuma 685., 689. un 691. punktu otrajā kategorijā aiz Roche tika iekļauti uzņēmumi, kuru tirgus daļas bija ievērojami mazākas nekā Roche tirgus daļas; tas sakāms par prasītāja stāvokli saistībā ar B 5 vitamīna un C vitamīna tirgū izdarītajiem pārkāpumiem.

109    Vērtējot pārkāpumus beta karotīna un karotinoīdu tirgū, Komisija, ņemot vērā abu, galvenokārt BASF un Roche piederošo tirgu īpašības, tomēr nolēma, ka minētajiem uzņēmumiem ir vienāda nozīme karteļa darbībā un ka atšķirības šiem uzņēmumiem piederošajās abu tirgu daļās nav izmantojamas ne kā atbilstoša norāde uz katra uzņēmuma lomu pārkāpuma izdarīšanā, ne kā norāde uz to vispārējo lielumu. Tādēļ Komisija minētajiem pārkāpumiem neizveidoja atsevišķu kategoriju, un naudas sodu pamatapmērus noteica, ņemot vērā vienīgi tirgus lielumu.

110    Izpildot Pirmās instances tiesas noteiktos procesa organizatoriskos pasākumus, atbildētāja sniedza dažus precizējumus par Lēmumā piemēroto naudas sodu pamatapmēru aprēķināšanā izmantoto metodi.

111    Atbildētāja ir norādījusi, ka, lai atkarībā no attiecīgo vitamīnu tirgu lieluma pielāgotu katra pārkāpuma smagumam atbilstošos naudas sodu pamatapmērus (turpmāk tekstā – “vispārīgais pamatapmērs”), tā ir izmantojusi datus par attiecīgā tirgus lielumu EEZ pārkāpuma īstenošanas pēdējā pilnajā gadā. Atbildētāja šādus datus sniedza arī attiecībā uz katru vitamīnu un noteica, ka gadījumos, kad Komisija uzņēmumus ir iedalījusi kategorijās, vispārīgie pamatapmēri joprojām ir saistīti ar katra pārkāpuma pirmo kategoriju.

112    Tajā pašā kontekstā atbildētāja ir norādījusi to, kā par katru no pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem atbildētāja aizliegto vienošanos dalībniekus ir iedalījusi kategorijās atbilstoši Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajai un sestajai daļai, ir aprēķināts precīzais naudas soda pamatapmērs, kas piemērots otrajā kategorijā iekļautajiem uzņēmumiem. Komisija ir paskaidrojusi, ka otrajai kategorijai naudas sodu pamatapmērs tika aprēķināts atbilstoši attiecībai starp tajā iekļauto uzņēmumu vidējo apgrozījumu pasaulē attiecīgā produkta tirgū (turpmāk tekstā saukts arī – “attiecīgais apgrozījums”) un pirmajā kategorijā iekļauto uzņēmumu attiecīgo apgrozījumu, iznākumu noapaļojot. Šim nolūkam tika izmantoti dati par pārkāpuma izdarīšanas pēdējo pilno kalendāro gadu, kas norādīti ārpus iekavām pirmajā ailē par dažādiem vitamīnu tirgiem izstrādātajās tabulās, kas iekļautas Lēmuma 123. apsvērumā.

113    Tā, piemēram, vispārīgais pamatapmērs naudas sodam, kas pirmajā kategorijā iekļautajam Roche tika piemērots par pārkāpumu attiecībā uz A vitamīnu, tika noteikts 30 miljonu euro apmērā, ņemot vērā šī vitamīna Eiropas tirgus lielumu 1998. gadā, un otrajā kategorijā iekļautajiem BASF un Aventis naudas sods tika noteikts 18 miljonu euro apmērā, t.i., kā 60 % no 30 miljoniem euro, ņemot vērā, ka minēto uzņēmumu attiecīgais vidējais apgrozījums atbilda 60,64 % no Roche attiecīgā vidējā apgrozījuma.

114    Tiesas sēdē prasītājs, atsaucoties uz šādiem paskaidrojumiem, kurus tas uzskata par būtiskiem, kuri, kā tas apgalvo, Lēmumā nav sniegti un kurus tas pienācīgā laikā nav saņēmis no Komisijas, neraugoties uz vairākkārtējiem attiecīgiem lūgumiem pirms šīs prasības celšanas, izteica papildu iebildumus par tam Lēmumā noteiktajiem naudas sodu pamatapmēriem.

115    Pirmkārt, vispirms apgalvojot, ka atsevišķi dati par vitamīnu Eiropas tirgu lielumu un naudas sodu vispārīgajiem pamatapmēriem, ko Komisija sniedza procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, neatbilst Lēmumā ietvertajiem datiem, prasītājs norāda, ka, pielāgojot vispārīgos pamatapmērus atbilstoši attiecīgo produktu Eiropas tirgu lielumam, Komisija attiecībā uz mazākiem tirgiem ir noteikusi tādus pamatapmērus, kas, izteikti kā tirgus lieluma procentuāla daļa, ir daudz augstāki nekā pamatapmēri, kas noteikti attiecībā uz lielākiem tirgiem. Prasītājs arī iebilda, ka Komisija nav sniegusi nekādus apsvērumus šādas situācijas pamatošanai.

116    Otrkārt, prasītājs norādīja, ka Komisijas izmantotā metode, saskaņā ar kuru tika izveidotas kategorijas un naudas sodu pamatapmērs otrajai kategorijai tika aprēķināts pēc otrajā kategorijā iekļauto uzņēmumu attiecīgā vidējā apgrozījuma attiecības pret pirmajā kategorijā iekļauto uzņēmumu attiecīgo vidējo apgrozījumu, ir radījusi sagrozījumus. Šīs metodes piemērošanas rezultātā prasītājam par B 5, C un E vitamīnu tirgū izdarītajiem pārkāpumiem tika noteikti daudz augstāki naudas sodu pamatapmēri nekā tie, kurus būtu iespējams noteikt, izmantojot “klasisku, vienkāršu un racionālāku” metodi, saskaņā ar kuru pamatapmēri tiktu aprēķināti tieši kā procentuāla daļa no pamatapmēra, kas noteikts galvenajam uzņēmumam, pamatojoties uz prasītāja attiecīgā apgrozījuma attiecību pret minētā uzņēmuma attiecīgo apgrozījumu. Prasītājs uzskata, ka metode, kas ir balstīta uz kategorijām un vidējiem apgrozījuma rādītājiem, neatbilst Pamatnostādnēm, kurās nav minēti šādi vidējie apgrozījuma rādītāji, kas nevar atspoguļot katra aizliegtās vienošanās dalībnieka prettiesiskās darbības īpašo nozīmi un tādējādi tās reālo ietekmi.

117    Atbildētāja tiesas sēdē atbildēja uz minētajiem papildu iebildumiem, apgalvojot, ka Lēmumā ir sniegts tiesību aktu prasībām atbilstošs skaidrojums tam, kā ir aprēķināti naudas sodu pamatapmēri, un tostarp norādīts, ka vispārīgais pamatapmērs ir piesaistīts nevis galvenajam uzņēmumam, bet gan pirmajai kategorijai un līdz ar to visiem šajā kategorijā iekļautajiem uzņēmumiem, un ka pat tad, ja būtu bijis iespējams izvēlēties citu pieeju, šajā lietā izmantotā pieeja ir racionāla un atbilstoša.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

a)     Ievada piezīmes

118    Vispirms ir jānorāda, ka no Lēmuma 655.–775. apsvēruma izriet, ka naudas sodi, ko Komisija ir piemērojusi par EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta pārkāpumiem, ir pamatoti ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu, un, lai gan Lēmumā nav tiešas norādes uz Pamatnostādnēm, Komisija naudas sodu apmēru ir noteikusi, piemērojot Pamatnostādnēs paredzēto metodi.

119    Lai gan Komisijai naudas sodu apmēra noteikšanā ir piešķirta rīcības brīvība un tai nav obligāti jāpiemēro precīza aritmētiska formula (Pirmās instances tiesas 1995. gada 6. aprīļa spriedums lietā T‑150/89 Martinelli/Komisija, Recueil, II‑1165. lpp., 59. punkts), tā nevar atkāpties no noteikumiem, ko pati sev paredzējusi (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 1991. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑7/89 Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, II‑1711. lpp., 53. punkts, kas apstiprināts apelācijā ar Tiesas 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā C‑51/92 P Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, I‑4235. lpp.). Tā kā Pamatnostādnes ir dokuments, kura mērķis ir, ievērojot augstāka juridiska spēka tiesību normas, precizēt kritērijus, kas Komisijai ir jāpiemēro, izmantojot rīcības brīvību naudas sodu noteikšanā, Komisijai, aprēķinot naudas sodus, ir jāņem vērā Pamatnostādņu noteikumi, īpaši tie, kuri ir izteikti obligātā formā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedums apvienotajās lietās T‑67/00, T‑68/00, T‑71/00 un T‑78/00 JFE Engineering u.c./Komisija, Krājums, II‑2501. lpp., 537. punkts).

120    Saskaņā ar Pamatnostādnēs paredzēto metodi Komisija, aprēķinot attiecīgajiem uzņēmumiem nosakāmā naudas sodu apmēru, kā sākumsummu ņem vērā apmēru, kas noteikts atkarībā no pārkāpuma smaguma. Novērtējot pārkāpuma smagumu, jāņem vērā attiecīgais pārkāpuma raksturs, tā konkrētā ietekme uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielums (1.A punkta pirmā daļa). Šādos apstākļos pārkāpumi tiek iedalīti trīs kategorijās, proti: “sīkākos pārkāpumos”, attiecībā uz kuriem iespējamais naudas sodu apmērs ir paredzēts no EUR 1000 līdz 1 miljonam euro, “smagos pārkāpumos”, attiecībā uz kuriem iespējamais naudas sodu apmērs var būt no 1 miljona euro līdz 20 miljoniem euro, un “sevišķi smagos pārkāpumos”, attiecībā uz kuriem iespējamais naudas sodu apmērs pārsniedz 20 miljonus euro (1.A punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums). Naudas sodu apmēra izvēles iespējas, kas paredzētas katrai no minētajām kategorijām, ļauj uzņēmumiem piemērot diferencētu attieksmi atbilstoši izdarīto pārkāpumu raksturam (1.A punkta trešā daļa). Turklāt saskaņā ar Pamatnostādnēm ir jāņem vērā pārkāpuma izdarītāju faktiskā ekonomiskā spēja izraisīt ievērojamus zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem, it īpaši patērētājiem, un ir jānosaka tāds naudas sodu apmērs, kas pārkāpumu izdarītājus atturētu no turpmākām tamlīdzīgām darbībām (1.A punkta ceturtā daļa).

121    Katrā no iepriekš minētajām trim pārkāpumu kategorijām atsevišķos gadījumos atbilstoši Pamatnostādnēm varētu būt nepieciešams noteikto naudas sodu apmēru izvērtēt, lai ņemtu vērā katra uzņēmuma prettiesiskās rīcības īpašo nozīmi un tās reālo ietekmi uz konkurenci, īpaši gadījumos, kad uzņēmumi, kuri izdarījuši viena veida pārkāpumus, būtiski atšķiras pēc lieluma, kā arī lai vispārīgo pamatapmēru attiecīgi pielāgotu katra uzņēmuma īpašajam raksturam (1.A punkta sestā daļa).

122    Šajā lietā prasītājs neapstrīd ne to pārkāpumu sevišķi smago raksturu, kuros tas ir vainots Lēmumā, ne vērtējumu, pamatojoties uz kuru Komisija ir nonākusi pie secinājumiem par šo pārkāpumu sevišķi smago raksturu, to reālo ietekmi uz tirgu un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu (Lēmuma 662.–674. apsvērums).

123    Prasītājs tāpat neapstrīd arī šajā lietā Komisijas izmantoto kritēriju (Lēmuma 675. apsvērums), saskaņā ar kuru naudas sodu pamatapmēru aprēķināšanā tiek ņemts vērā attiecīgo vitamīnu tirgu lielums. Šī kritērija būtība bija tāda, ka vispārīgais pamatapmērs tika pielāgots atbilstoši katra attiecīgā tirgus lielumam, pēc tam – gadījumos, kad saskaņā ar Pamatnostādņu 1.A punkta ceturto un sesto daļu tika piemērota diferencēta attieksme, – vispārīgo pamatapmēru piesaistot uzņēmumu pirmajai kategorijai, ko Komisija izveidojusi attiecībā uz katru pārkāpumu, vai arī – gadījumos, kad netika piemērota diferencēta attieksme, – vispārīgo pamatapmēru piesaistot visiem attiecīgajā pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem.

124    Turklāt rakstveida procesa laikā prasītājs neapstrīdēja vispārīgo pamatapmēru absolūto apmēru. Pat runājot par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, kuru tirgos Komisija uzņēmumus neiedalīja kategorijās, prasītājs rakstveida procesa laikā neizteica iebildumus par to, ka Roche un prasītājam noteikto naudas sodu 20 miljonu euro apmērā vispārīgi varētu uzskatīt par pārmērīgu, bet gan par to, ka attiecīgā summa nav pienācīgi diferencēta, t.i., ka prasītājam noteiktais apmērs ir pārmērīgs salīdzinājumā ar Roche noteikto apmēru.

125    Tiesas sēdē prasītājs tomēr, pamatojoties uz procesa organizatorisko pasākumu ietvaros sniegtajiem atbildētājas skaidrojumiem, apstrīdēja veidu, kādā Komisija praktiski pielāgojusi vispārīgos pamatapmērus. Izvirzot šī sprieduma 115. punktā izklāstītos argumentus, prasītājs ir norādījis uz iespējamo pretrunu starp datiem, uz ko esot balstījusies atbildētāja, un Lēmumā ietvertajiem datiem, kā arī uz to, ka nav sniegts pamatojums tam, ka, vispārīgo pamatapmēru izsakot kā procentuālu daļu no tirgus lieluma, attiecībā uz nelieliem tirgiem tas ir daudz augstāks nekā attiecībā uz lielākiem tirgiem.

126    Pirms izskatīt prasītāja iebildumus par konkrēti prasītājam noteiktajiem naudas sodu pamatapmēriem, atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punktam ir jāizvērtē, vai šie jaunie iebildumi par vispārīgo pamatapmēru pielāgošanu atbilstoši ietekmēto tirgu lielumam ir uzskatāmi par pieņemamiem un attiecīgā gadījumā – par pamatotiem.

b)     Par vispārīgo pamatapmēru pielāgošanu atbilstoši attiecīgo tirgu lielumam

127    Jāatzīst, ka iebildumi, ko prasītājs tiesas sēdē izteica par vispārīgo pamatapmēru pielāgošanu atbilstoši ietekmētā tirgus lielumam, ir pieņemami, jo ir balstīti uz apstākļiem, kurus atbildētāja darījusi zināmus iztiesāšanas laikā. Īpaši ir jāpiebilst, ka, Lēmuma 675. apsvērumā paziņojot, ka “naudas sodu pamatapmēru noteikšanā ir [ņemts] vērā dažādo attiecīgo vitamīnu tirgu lielums”, Komisija nav norādījusi ne to, vai tā ir atsaukusies uz EEZ tirgiem vai pasaules tirgiem, ne arī to, kāds bijis tirgu lieluma noteikšanai izmantotais atskaites periods; minētos jautājumus Komisija izskaidrojusi procesa organizatorisko pasākumu ietvaros (skat. šī sprieduma 110. punktu).

128    Minētie iebildumi tomēr ir nepamatoti.

129    Par atbilstošajiem datiem ir jāsaka, ka starp datiem, kas sniegti atbildētāja atbildē uz rakstveida jautājumiem, un Lēmumā sniegtajiem datiem patiešām pastāv atšķirības attiecībā uz, pirmkārt, B 5 vitamīna tirgus lielumu EEZ 1998. gadā un, otrkārt, vispārīgajiem pamatapmēriem, kas noteikti naudas sodiem par pārkāpumiem A, B 2 un C vitamīna tirgū. Šādām atšķirībām gan nav nekādu faktisku seku, jo tās ir tikai pārrakstīšanās kļūdas, ko atbildētāja ir pieļāvusi minētās atbildes sagatavošanā, kā atbildētāja to atzina tiesas sēdē un precizēja, ka pareizie dati ir iekļauti Lēmumā.

130    Attiecībā uz prasītāja iebildumu, ka nav sniegts pamatojums faktam, ka vispārīgais pamatapmērs, to izsakot kā procentuālu daļu no tirgus lieluma, attiecībā uz nelieliem tirgiem ir daudz augstāks, nekā attiecībā uz lielākiem tirgiem, izvērtējot Lēmumā ietvertos un tabulā norādītos datus par katru no astoņiem attiecīgajiem tirgiem (datos ir norādīts tirgu lielums EEZ pēdējā pilnajā pārkāpuma īstenošanas kalendārajā gadā, kā arī vispārīgie pamatapmēri absolūtā izteiksmē un kā procentuāla daļa no tirgus lieluma), kļūst skaidrs, ka prasītāja argumenti faktu ziņā ir pareizi.

Tirgus	Tirgus lielums EEZ (A) (miljonos euro)	Vispārīgais pamatapmērs (B) (miljonos euro)	B kā procentuāla daļa no A
E vitamīns	277	35	12,63 %
C vitamīns	166	30	18,07 %
A vitamīns	158	30	18,98 %
Beta karotīns	63	20	31,74 %
B 5 vitamīns	54	20	37,04 %
B 2 vitamīns	45	20	44,44 %
Karotinoīdi	42	20	47,62 %
D 3 vitamīns	22	10	45,45 %

131    Taču, tā kā prasītāja iebildums attiecas uz pamatojuma trūkumu šādai vispārīgo pamatapmēru pielāgošanai, šāda iebilduma noraidīšanai pietiek norādīt, ka, lai gan metode, pēc kuras Komisija, pamatojoties uz attiecīgo tirgu lielumu, ir ieguvusi šīs konkrētās summas, patiešām nav norādīta Lēmumā, Tiesa ir noteikusi, ka tādas būtiskas formālas prasības kā pienākums norādīt pamatojumu ir izpildītas, ja Komisija Lēmumā ir norādījusi vērtējumā izmantotos apstākļus, pēc kuriem tā ir novērtējusi pārkāpuma smagumu un ilgumu, un tai Lēmumā nav jāsniedz sīkāks izklāsts vai ar naudas soda aprēķiniem saistītie skaitliskie dati (Tiesas 2000. gada 16. novembra spriedums lietā C‑279/98 P Cascades/Komisija, Recueil, I‑9693. lpp., 39.–47. punkts, un 2002. gada 15. oktobra spriedums apvienotajās lietās C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, I‑8375. lpp., 463. un 464. punkts; skat. arī Pirmās instances tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T‑236/01, T‑239/01, no T‑244/01 līdz T‑246/01, T‑251/01 un T‑252/01 TokaiCarbon u.c./Komisija, Recueil, II‑1181. lpp., 252. punkts). Turklāt no brīža, kad atbildētāja iztiesāšanas gaitā precizēja tirgu lieluma novērtēšanā izmantotos datus, prasītājam tika dota iespēja novērtēt attiecīgo pielāgojumu pamatotību un nepieciešamības gadījumā šajā sakarā celt iebildumus.

132    Tā kā prasītājs ar šī sprieduma 130. punktā minēto argumentu būtībā apstrīd šādu pielāgojumu pamatotību, jāsecina, ka šis iebildums nav pietiekami pamatots, jo prasītājs nav norādījis, kāpēc Lēmums būtu jāuzskata par prettiesisku tādēļ, ka vispārīgais pamatapmērs, to izsakot kā procentuālu daļu no tirgus lieluma, attiecībā uz nelieliem tirgiem ir daudz augstāks, nekā attiecībā uz lielākiem tirgiem.

133    Katrā ziņā, pat ja pieņem, ka prasītājs netieši atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu vai Pamatnostādņu neievērošanu, būtu jānorāda, ka vispārīgajam pamatapmēram visu sevišķi smagu pārkāpumu gadījumā noteikti nav jābūt vienādai procentuālai daļai no attiecīgā tirgus lieluma, kas norādīts kā kopējais apgrozījums.

134    Gluži pretēji, atbilstoši Pamatnostādnēm naudas soda aprēķinus sāk ar summu, kas noteikta, ņemot vērā tās apmēra ierobežojumus, kuri atspoguļo dažādas pārkāpumu smaguma pakāpes (skat. Pamatnostādņu 1.A punktā norādītos “iespējamos naudas sodu apmērus”) un kam pašiem par sevi nav saistības ar attiecīgo apgrozījumu. Prasītāja neapstrīd šo metodi, kas faktiski ir galvenais Pamatnostādņu ieviestais jauninājums un kuras būtība ir tā, ka naudas sodi tiek aprēķināti pēc noteiktiem tarifiem, kaut arī tie ir samērā relatīvi un elastīgi (šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 225. punkts). Piemērojot šo metodi, nepastāv prasība – taču nav arī aizliegts – vispārīgā pamatapmēra noteikšanā ņemt vērā ietekmētā tirgus lielumu un Komisijai vēl jo vairāk minētais pamatapmērs nav jānosaka atbilstoši noteiktai procentuālai daļai no kopējā apgrozījuma attiecīgajā tirgū.

135    Turklāt, pat ja pieņemtu, ka gadījumos, kad Komisija vienā lēmumā konstatē vairākus sevišķi smagus pārkāpumus un nolemj vispārīgos naudas sodu pamatapmērus pielāgot atbilstoši attiecīgo tirgu lielumam, tai tomēr ir jāievēro strikta proporcionāla attiecība starp minētajiem pamatapmēriem un attiecīgo tirgu lielumu, šajā lietā nav nekādu pierādījumu, ka aprēķinātie vispārīgie pamatapmēri naudas sodiem, kas paredzēti par mazākos tirgos izdarītajiem pārkāpumiem, ir uzskatāmi par pārāk augstiem. Piemērojot minēto kritēriju, tikpat labi varētu noteikt vēl augstākus vispārīgos pamatapmērus naudas sodiem, kas paredzēti par lielākajos tirgos izdarītajiem pārkāpumiem. Prasītājs neapgalvo, ne arī ir pierādījis, ka saskaņā ar samērīguma principu visiem šajā lietā vērtējamajiem pārkāpumiem būtu jānosaka vienāds vispārīgais pamatapmērs, kas tāpat kā naudas sodam par pārkāpumu attiecībā uz E vitamīnu atbilstu 12,63 % no ietekmētā tirgus lieluma.

136    Attiecīgo datu analīze apliecina drīzāk to, ka atbildētāja vispārīgos naudas sodu pamatapmērus atbilstoši tirgu lielumam ir pielāgojusi saprātīgā un konsekventā veidā. Šī sprieduma 130. punktā iekļautajā tabulā ir redzams, ka Komisija ir noteikusi lielākus vispārīgos pamatapmērus gadījumos, kad tie attiecās uz pārkāpumiem lielākos tirgos (skat. otro un trešo ailīti), nepiemērojot precīzu matemātisku formulu, kas tai jebkurā gadījumā nemaz nebija jādara. Piemēram, acīmredzami lielākajam tirgum, t.i., E vitamīna tirgum, vispārīgais pamatapmērs tika noteikts 35 miljonu euro apmērā; diviem lieluma ziņā nākamajiem tirgiem, t.i., C vitamīna tirgum un A vitamīna tirgum, vispārīgais pamatapmērs tika noteikts 30 miljonu euro apmērā; pārējiem, izmēros daudz mazākajiem tirgiem, Komisija, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm sevišķi smagiem pārkāpumiem, ņemot vērā to smagumu, ir nosakāms naudas sods “vairāk nekā 20 miljonu euro” apmērā, uzskatīja par pareizāku pamatapmēru noteikt ne lielāku kā 20 miljoni euro vai pat paša mazākā tirgus gadījumā to samazināt līdz 10 miljoniem euro.

137    Šādos apstākļos jāsecina, ka prasītāja argumenti neatklāj trūkumus, kas ietekmē Lēmumā izmantotās metodes, saskaņā ar kuru vispārīgie pamatapmēri tika pielāgoti atbilstoši attiecīgo tirgu lielumam, tiesiskumu.

c)     Par konkrētajiem prasītājam noteiktajiem pamatapmēriem

138    Turpinājumā ir jāizvērtē iebildumi, ko prasītājs ir izvirzījis iesniegtajos dokumentos (skat. šī sprieduma 104.–106. punktu) un tiesas sēdē (skat. šī sprieduma 116. punktu); minētie iebildumi ir vērsti pret naudas sodu pamatapmēriem, kas prasītājam noteikti par pārkāpumiem attiecībā uz B 5, C un E vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem.

139    Prasītājs kritizē to, ka, pretēji Lēmuma 680. un 681. apsvērumā paustajai Komisijas nostājai, minētie pamatapmēri nav noteikti kā procentuāla daļa no pamatapmēriem, kas noteikti galvenajam uzņēmumam, Roche, ņemot vērā prasītāja attiecīgā apgrozījuma attiecību pret Roche attiecīgo apgrozījumu, citiem vārdiem sakot, – to, ka BASF un Roche pamatapmēri neveido vienu un to pašu procentuālo daļu no uzņēmumu attiecīgajiem apgrozījumiem.

140    Prasītājs norāda, ka attiecībā uz E vitamīnu tam un Roche tika noteikts vienāds pamatapmērs 35 miljonu euro apmērā, un šī summa ir 14 % no prasītāja attiecīgā apgrozījuma pārkāpuma īstenošanas pēdējā kalendārajā gadā (1998. gadā), taču tikai 10 % no Roche attiecīgā apgrozījuma. Tādējādi, izteikts kā procentuāla daļa no katra uzņēmuma attiecīgā apgrozījuma, prasītājam noteiktais pamatapmērs ir par 40 % augstāks nekā Roche noteiktais pamatapmērs, neraugoties pat uz to, ka Roche tirgus daļa E vitamīna pasaules tirgū ir par 50 % lielāka nekā prasītāja tirgus daļa. Līdzīga anomālija ir novērojama attiecībā uz B 5 vitamīnu un C vitamīnu un vēl izteiktāka – attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, jo prasītājam noteiktie pamatapmēri, izteikti kā procentuāla daļa no tā attiecīgā apgrozījuma, attiecībā uz abiem pēdējiem minētajiem produktiem ir trīs reizes lielāki nekā Roche, neraugoties uz to, ka abos minētajos tirgos Roche tirgus daļa ir trīs reizes lielāka nekā prasītāja tirgus daļa.

141    Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka par pārkāpumiem attiecībā uz E vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem prasītājam absolūtā izteiksmē ir noteikts tāds pats naudas sodu pamatapmērs kā Roche. Tā iemesls ir tas, ka, Komisijai uzņēmumus iedalot kategorijās (attiecībā uz E vitamīnu), Roche un BASF tika iekļauti vienā un tajā pašā kategorijā (pirmajā), vai arī tas, ka uzņēmumi nav iedalīti kategorijās vai arī tiem nav piemērota nekāda citāda atšķirīga attieksme (attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem).

142    Savukārt par pārkāpumiem attiecībā uz B 5 vitamīnu un C vitamīnu prasītājam noteiktais pamatapmērs absolūtā izteiksmē ir mazāks nekā Roche noteiktais pamatapmērs. Tā iemesls ir tas, ka prasītājs tika iekļauts citā, zemākā kategorijā (otrajā) nekā Roche.

143    Pirmkārt, ir jāpiekrīt atbildētājam, ka Lēmuma 680. un 681. apsvērumā Komisija nav norādījusi, ka tā ir paredzējusi naudas sodu pamatapmērus noteikt, tieši pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu atbilstošo apgrozījumu, piemēram, proporcionāli šim apgrozījumam. No minētajiem apsvērumiem turpretim izriet, ka attiecīgo apgrozījumu ir paredzēts izmantot, lai novērtētu katra uzņēmuma relatīvo nozīmi attiecīgajā tirgū, uzņēmumus iedalot kategorijās, lai pēc tam pielāgotu vispārīgo pamatapmēru, kas noteikts, pamatojoties uz pārkāpuma raksturu, ietekmi uz attiecīgo tirgu, attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu un attiecīgā tirgus lielumu, lai tādējādi atbilstoši Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajai un sestajai daļai ņemtu vērā “katra uzņēmuma ekonomisko spēju radīt ievērojamu kaitējumu konkurencei” un “katra uzņēmuma īpatsvaru”, un, “sekojoši, tā prettiesiskās rīcības faktisko ietekmi uz konkurenci” (skat. šī sprieduma 11. un 12. punktu). Turklāt, runājot par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, no Lēmuma 682., 695. un 696. apsvēruma nepārprotami izriet, ka, nosakot pamatapmērus, Komisija ir izmantojusi tieši tādu kritēriju, ka ir jāizvairās no atšķirīgas attieksmes pret abiem vienīgajiem minētajos pārkāpumos iesaistītajiem uzņēmumiem (skat. šī sprieduma 13. punktu).

144    Otrkārt, ir jānorāda, ka Pamatnostādnēs noteiktā metode naudas sodu apmēra aprēķināšanai nav balstīta uz attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu un ka līdz ar to Pamatnostādnes nav pretrunā ar Regulas Nr. 17 15. pantu, kas ir interpretēts judikatūrā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑23/99 LRAF 1998/Komisija, Recueil, II‑1705. lpp., 282. punkts, kas īpaši šajā jautājumā apstiprināts ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 254.–257. un 261. punkts).

145    Saskaņā ar judikatūru Komisijai, nosakot naudas sodu apmēru pēc attiecīgā pārkāpuma smaguma un ilguma, aprēķini nav jāveic, izmantojot summas, kas ir balstītas uz attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu, ne arī jānodrošina, lai gadījumā, kad naudas sodi tiek piemēroti vairākiem vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem, aprēķinu rezultātā iegūtais attiecīgajiem uzņēmumiem piemēroto naudas sodu galīgais apmērs atspoguļotu visas starp tiem pastāvošās atšķirības pēc to kopējā apgrozījuma vai apgrozījuma attiecīgā produkta tirgū (šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LRAF 1998/Komisija, 278. punkts, kas īpaši attiecībā uz šo jautājumu apstiprināts ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 255. un 312. punkts).

146    Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pārkāpumu smagums ir jānovērtē pēc vairākiem kritērijiem, it īpaši – konkrētajiem lietas apstākļiem, situācijas, kurā izdarīts pārkāpums, un naudas sodu preventīvās ietekmes (Tiesas 1996. gada 25. marta rīkojums lietā C‑137/95 P SPO u.c./Komisija, Recueil, I‑1611. lpp., 54. punkts, un Tiesas 1997. gada 17. jūlija spriedums lietā C‑219/95 P Ferriere Nord/Komisija, Recueil, I‑4411. lpp., 33. punkts, un šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LR AF 1998/Komisija, 279. punkts).

147    Tādējādi, nosakot naudas soda apmēru, Komisijai ir lietderīgi ņemt vērā apgrozījumu, kas ir saistīts ar produktiem, uz kuriem attiecas pārkāpums, lai novērtētu pārkāpuma smagumu, taču minētajam apgrozījumam nedrīkst piešķirt nesamērīgu nozīmi salīdzinājumā ar citiem vērtējuma kritērijiem, un naudas sodu apmēru nevar noteikt, veicot tikai uz šo apgrozījumu balstītus aprēķinus (šī sprieduma 48. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 120. un 121. punkts, un šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LR AF 1998/Komisija, 280. punkts).

148    Turklāt, lai arī Pamatnostādnēs nav paredzēts, ka naudas sodu apmērs ir aprēķināms atkarībā no attiecīgā apgrozījuma, tās neliedz, nosakot naudas soda apmēru, attiecīgo apgrozījumu ņemt vērā, lai tādējādi ievērotu Kopienas tiesību vispārējos principus un ja tas ir nepieciešams attiecīgajos apstākļos. Turklāt Pamatnostādnēs ir noteikts, ka, ievērojot principu, ka par līdzīgiem pārkāpumiem ir nosakāms vienlīdzīgs sods, attiecīgajiem uzņēmumiem var piemērot atšķirīgus naudas sodu apmērus, ja tas ir nepieciešams attiecīgajos apstākļos, taču tā, lai šāda diferenciācija netiktu veikta pēc aritmētiskiem aprēķiniem (1.A punkta septītā daļa) (šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LR AF 1998/Komisija, 283.–285 punkts, kas šajā jautājumā apstiprināts ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu lietā Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 258. un 259. punkts).

149    Prasība, lai naudas soda pamatapmērs visiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem atbilstu vienādai procentuālai daļai no to individuālā apgrozījuma, neizriet arī no samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa, uz kuriem atsaucas prasītājs (šajā sakarā skat. šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu lietā Lögstör Rör/Komisija, 303. punkts).

150    Tas, ka naudas soda pamatapmērs ne vienmēr visiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem atbilst vienādai procentuālai daļai no to individuālā apgrozījuma, ir raksturīgs metodei, saskaņā ar kuru uzņēmumi tiek iedalīti kategorijās, un līdz ar to visiem vienā kategorijā ietilpstošiem uzņēmumiem tiek piemērota vienota pamatapmēra likme. Pirmās instances tiesa jau ir noteikusi, ka tādu metodi nevar aizliegt izmantot, lai arī tās rezultātā netiek ņemtas vērā atšķirības starp vienā kategorijā ietilpstošu uzņēmumu lielumu (Pirmās instances tiesas 2003. gada 19. marta spriedums lietā T‑213/00 CMACGM u.c./Komisija, Recueil, II‑913. lpp., 385. punkts, un šī sprieduma 131. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 217. punkts).

151    No tā izriet, ka fakts, ka attiecībā uz atsevišķiem Lēmumā piemērotajiem naudas sodiem BASF attiecīgā apgrozījuma procentuālā daļa, kas atspoguļota naudas soda pamatapmērā šim konkrētajam uzņēmumam, ir lielāka nekā Roche attiecīgā apgrozījuma procentuālā daļa, kas savukārt ir atspoguļota Roche piemērotā naudas soda pamatapmērā, pats par sevi nenozīmē, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu. Tas pats ir jāsaka, ja atbilstoši prasītāja norādei vienlaikus ņem vērā starp abiem uzņēmumiem pastāvošās atšķirības pēc to tirgus daļas pasaules līmenī, jo šādas atšķirības nekādi nemaina prasītāja veikto salīdzinājumu starp konkrētajiem naudas sodu pamatapmēriem, kas izteikti kā procentuālas daļas no attiecīgā apgrozījuma. Šādā salīdzinājumā, kas balstīts uz divu uzņēmumu individuālo apgrozījumu attiecīgās preces pasaules tirgū, jau ir ņemtas vērā atšķirības starp uzņēmumu daļām pasaules tirgū, jo šīs daļas ir aprēķinātas pēc minētā apgrozījuma.

152    Prasītāja argumenti, kas pamatoti ar salīdzinājumu starp prasītājam un Roche noteiktajiem pamatapmēriem, būtībā ir vērsti uz to, lai nonāktu pie šādiem secinājumiem:

a)      izskatot pārkāpumu attiecībā uz E vitamīnu, Roche un prasītājam tika noteikts vienāds pamatapmērs, jo abi uzņēmumi tika iekļauti vienā kategorijā; tomēr, pamatojoties uz Lēmuma 681. apsvērumā izvirzīto kritēriju – attiecīgo apgrozījumu, prasītājam bijis jānosaka zemāks pamatapmērs nekā Roche, un tādēļ prasītājs bija jāiekļauj atsevišķā, zemākā kategorijā nekā Roche;

b)      izskatot pārkāpumus attiecībā uz B 5 vitamīnu un C vitamīnu, prasītājs tika iekļauts atsevišķā, zemākā kategorijā nekā Roche, un tam tika noteikts mazāks pamatapmērs nekā Roche, taču noteiktie pamatapmēri pienācīgi neatspoguļo abu uzņēmumu atšķirīgo stāvokli pēc minētā kritērija;

c)      izskatot pārkāpumus attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, Roche un prasītājam tika noteikti vienādi pamatapmēri, jo uzņēmumi netika iedalīti kategorijās un tiem arī netika piemērota cita veida atšķirīga attieksme; taču Komisijai pēc minētā kritērija būtu bijis šiem diviem uzņēmumiem jāpiemēro atšķirīga attieksme, prasītājam nosakot mazāku pamatapmēru nekā Roche.

153    Vispirms vienlaikus ir jāizvērtē a) apakšpunktā ietvertais arguments un arguments, ko, lai apstrīdētu tā iekļaušanu pirmajā kategorijā, izskatot pārkāpumu attiecībā uz E vitamīnu, prasītājs ir izvirzījis, pamatojoties uz šāda uzņēmumu iedalījuma salīdzinājumu ar uzņēmumu iedalījumu, izskatot pārkāpumus attiecībā uz A un B 2 vitamīnu (skat. šī sprieduma 106. punktu).

154    Arguments, kas ietverts b) apakšpunktā, tiks apskatīts pēc tam, kopsakarā ar iebildumu, ko prasītājs ir izvirzījis tiesas sēdē (skat. šī sprieduma 116. punktu) un kas ir pieņemams atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punktam, jo ir pamatots ar tādiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā; minētais iebildums attiecas uz metodi, saskaņā ar kuru otrajā kategorijā ietilpstošajiem uzņēmumiem piemērojamais pamatapmērs tiek noteikts pēc vidējiem rādītājiem. Otrs tiesas sēdē izvirzītais iebildums pret metodi, saskaņā ar kuru tika izveidotas kategorijas, atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punktam ir nepieņemams, un katrā ziņā uz to galu galā attiecas šī sprieduma 150. punktā izklāstītais secinājums.

155    Kā trešais ir jāizvērtē c) apakšpunktā izvirzītais arguments par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem.

 E vitamīns

156    Tā kā prasītājs apstrīd veidu, kādā Komisija uzņēmumus konkrēti ir iedalījusi kategorijās attiecībā uz pārkāpumiem E vitamīna tirgū, jānorāda, ka, veicot šādu iedalījumu, ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, saskaņā ar kuru ir aizliegts līdzvērtīgās situācijās īstenot atšķirīgu attieksmi un atšķirīgās situācijās – vienādu attieksmi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota. Turklāt naudas sodu apmēram ir jābūt vismaz samērīgam saistībā ar faktoriem, kas ņemti vērā, novērtējot pārkāpuma smagumu (šī sprieduma 131. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 219. punkts, un tajā minētā judikatūra).

157    Lai pārliecinātos, vai aizliegtas vienošanās dalībnieki kategorijās ir iedalīti atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam un samērīguma principam, Pirmās instances tiesa, veicot Komisijai šajā jomā piešķirtās rīcības brīvības izmantošanas tiesiskuma kontroli, tomēr var pārbaudīt vienīgi to, vai šāds iedalījums ir konsekvents un objektīvi pamatots (šī sprieduma 150. punktā minētais spriedums lietā CMACGM u.c./Komisija, 406. un 416. punkts, un šī sprieduma 131. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 220. un 222. punkts), bet ne pilnībā aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu.

158    Šajā lietā Komisija, izvērtējot katru Lēmumā konstatēto pārkāpumu, izņemot pārkāpumus attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, kuru gadījumā tā neuzskatīja par piemērotu veidot atsevišķas kategorijas (skat. Lēmuma 695. un 696. apsvērumu), uzņēmumus iedalīja divās kategorijās: pirmajā kategorijā tika iekļauts attiecīgā vitamīna lielākais ražotājs vai lielākie ražotāji pasaules tirgū, bet otrajā – otrais vitamīna ražotājs vai pārējie vitamīna ražotāji, kuriem bija ievērojami mazākas tirgus daļas (skat. Lēmuma 683., 685., 687., 689., 691. un 693. apsvērumu).

159    Jānorāda, ka ražotāju iedalīšana divās kategorijās – lielākie ražotāji un pārējie – nav nepamatots veids, kā ņemt vērā to relatīvo nozīmi tirgū, lai atbilstoši pielāgotu konkrēto naudas soda pamatapmēru, ar nosacījumu, ka tā rezultātā netiek iegūts būtiski deformēts priekšstats par attiecīgajiem tirgiem.

160    Attiecībā uz šīs Lēmumā izmantotās iedalījuma metodes piemērošanu konkrētajiem pārkāpumiem ir jānorāda, ka, lai gan Komisija Lēmuma 681. apsvērumā ir norādījusi, ka ir ņēmusi vērā “datus par attiecīgā produkta apgrozījumu pasaules tirgū pārkāpuma īstenošanas pēdējā pilnajā kalendārajā gadā”, pēc citiem Lēmuma noteikumiem ir redzams, – un atbildētāja to būtībā ir apstiprinājusi procesa organizatorisko pasākumu ietvaros sniegtajā atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu –, ka, uzņēmumus iedalot kategorijās, Komisija faktiski ir balstījusies uz attiecīgo uzņēmumu daļu pasaules tirgū visā pārkāpuma īstenošanas laikā.

161    Lēmuma 682. apsvērumā ir precizēts, ka “kritēriji ražotāju iedalījumam dažādās kategorijās” attiecībā uz “katru vitamīnu atsevišķi” ir norādīti Lēmuma 683.‑696. apsvērumā.

162    No minētajiem apsvērumiem izriet, ka attiecībā uz katru no A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu tirgū izdarītajiem pārkāpumiem Komisija, “kā kritēriju izmantojot uzņēmumu relatīvo nozīmi tirgū”, ir izveidojusi divas uzņēmumu kategorijas un, “ņemot vērā [šīs] kategorijas”, ir noteikusi pamatapmērus. Lai uzņēmumus attiecībā uz katru pārkāpumu iekļautu vai nu pirmajā, vai otrajā kategorijā, Komisija ir balstījās uz datiem par uzņēmumu tirgus daļu apmēriem. Pēc 691. un 693. apsvērumā sniegtajiem datiem ir redzams, ka tirgus daļas nav noteiktas pēc attiecīgās preces apgrozījuma pasaules tirgū pārkāpuma īstenošanas pēdējā pilnajā kalendārajā gadā (šie rādītāji ir norādīti Lēmuma 123. apsvērumā ietvertajās tabulās par dažādiem vitamīnu tirgiem, otrajā ailē ārpus iekavām), bet gan atbilst uzņēmumu tirgus daļu vidējiem rādītājiem būtībā visā pārkāpuma īstenošanas laikā (šie vidējie tirgus daļu rādītāji minētajās tabulās ir norādīti otrajā ailē iekavās).

163    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jākonstatē, ka Lēmuma 681. apsvērumā pārrakstīšanās kļūdas dēļ iekļautajai norādei uz pārkāpuma īstenošanas pēdējo kalendāro gadu nav nekādas nozīmes, un tā nav daļa no pamatojuma, saskaņā ar kuru uzņēmumi ir iekļauti vienā vai otrā kategorijā.

164    Tādējādi Komisija, pamatojoties uz tirgus daļu apmēriem pasaules mērogā, kas tieši noteikti pēc preces apgrozījuma pasaulē visā pārkāpuma īstenošanas laikā, uzņēmumus kategorijās iedalīja šādi:

Vitamīni	1. kategorija Lielākais(-ie) ražotājs(-i) (tirgus daļa)	2. kategorija Citi ražotāji (tirgus daļa)
A vitamīns	44 %	32 %–20 %
E vitamīns	43 %–29 %	14 %–10 %
B 2 vitamīns	47 %	29 %–12 %
B 5 vitamīns	36 %–29 %	21 %
C vitamīns	40 %–24 %	8 %–6 %
D vitamīns	40 %–32 %	15 %–9 %

165    Šie dati liecina, ka robežšķirtni Komisija vienmēr ir noteikusi kā maksimālo atšķirību, pat ja šī atšķirība bijusi tikai viens procentpunkts. Lielāko ražotāju kategorijā tikai viens uzņēmums tika iekļauts vienīgi gadījumos, kad tā tirgus daļu apmēri bija ļoti lieli (44 %–47 %). Ir skaidrs, ka uzņēmumi, kuru tirgus daļa bija 29 %, tika iekļauti gan pirmajā, gan otrajā kategorijā, bet šo uzņēmumu salīdzinošā situācija bija atšķirīga: otrajā kategorijā iekļautā uzņēmuma rādītāji no lielākā uzņēmuma atšķīrās par 18 procentpunktiem (B 2 vitamīna tirgū), bet pirmajā kategorijā iekļauto uzņēmumu rādītāji – tikai par 7 un 14 procentpunktiem (B 5 un E vitamīna tirgū). Vienīgais gadījums, kad tirgus daļa 24 % apmērā bija pietiekama, lai uzņēmumu kvalificētu kā vienu no “lielākajiem ražotājiem” (C vitamīna tirgū), attiecās uz situāciju, kurā starp šo uzņēmumu un tirgus līderi pastāvēja tikai 16 procentpunktu atšķirība un citiem ražotājiem tirgū bija maznozīmīga loma (8 un 6 %).

166    Runājot konkrētāk par pārkāpumu attiecībā uz E vitamīnu, pateicoties pirmā uzņēmuma Roche un prasītāja rādītāju nelielajai atšķirībai (14 procentpunkti) un ņemot vērā ne īpaši lielo Roche tirgus daļu, Komisija varēja pilnīgi konsekventi un objektīvi, un līdz ar to arī, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu, prasītāju atšķirībā no trešā un ceturtā uzņēmuma tāpat kā pirmo uzņēmumu vērtēt kā “galveno ražotāju” un līdz ar to prasītājam noteikt tādu pašu pamatapmēru kā Roche.

167    No prasītāja veiktā salīdzinājuma starp tā situāciju attiecībā uz pārkāpumu E vitamīna tirgū un situāciju attiecībā uz pārkāpumiem A un B 2 vitamīna tirgū (skat. šī sprieduma 106. punktu) nevar konstatēt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, jo tādā gadījumā kādai personai vai personu kategorijai ir jābūt diskriminētai attiecībā pret citu personu vai personu kategoriju. Pamatojoties uz minēto salīdzinājumu, nevar konstatēt neko vairāk kā tikai kļūdu vērtējumā, ko vienā vai otrā gadījumā Komisija ir pieļāvusi, iedalīšanai kategorijās piemērojot izvēlēto kritēriju. Ja tomēr pieņemtu, kā apgalvo prasītājs, ka patiešām ir novērojama atšķirīga attieksme, ar to vien nepietiek, lai noteiktu, kāda attieksme prasītājam bijusi jāpiemēro, uzņēmumus iedalot kategorijās attiecībā uz trim norādītajiem pārkāpumiem, kā arī lai pamatotu prasītāja iekļaušanu otrajā kategorijā attiecībā uz pārkāpumu E vitamīna tirgū. Līdz ar to prasītāja argumenti ir nepiemēroti.

168    Katrā ziņā, kā pareizi ir norādījusi atbildētāja, nevar uzskatīt, ka situācijas, uz kurām atsaucies prasītājs, bija līdzīgas tādēļ vien, ka katrā no trīs attiecīgajiem tirgiem prasītājam bija tāda pati vai līdzīga tirgus daļa. Tā kā Komisijas ziņā bija noteikt uzņēmumu nozīmi katrā no attiecīgajiem tirgiem, šo prasītāja norādīto apstākli nevar novērtēt nošķirti no tirgus daļu sadalījuma uzņēmumu starpā. Tirgus daļu sadalījums E vitamīna tirgū nebija līdzīgs tam, kas pastāvēja A vitamīna un B 2 vitamīna tirgū. Pirmkārt, pirmā uzņēmuma pozīcija pēdējos minētajos tirgos bija spēcīgāka. Otrkārt, atšķirībā no A vitamīna un B 2 vitamīna tirgus E vitamīna tirgū BASF tirgus daļas apmērs bija daudz līdzīgāks pirmā uzņēmuma daļas apmēram, nekā trešā uzņēmuma daļas apmēram, jo atšķirības bija, attiecīgi, 14 un 15 procentpunkti. Līdz ar to faktam, ka BASF attiecībā uz pārkāpumu E vitamīna tirgū bija iekļauts citā kategorijā, nekā attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un B 2 vitamīna tirgū, ir objektīvs pamatojums.

169    Līdz ar to prasītājs nav pierādījis, ka naudas soda pamatapmērs, kas tam tika noteikts par pārkāpumu attiecībā uz E vitamīnu, ir aprēķināts, pārkāpjot samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu.

 B 5 un C vitamīns

170    Tā kā prasītājs, ņemot vērā atšķirības starp attiecīgajiem uzņēmumu individuālā apgrozījuma apmēriem, uzskata, ka atšķirība starp naudas sodu pamatapmēriem, kas tam un Roche ir noteikti par pārkāpumiem attiecībā uz B 5 vitamīnu un C vitamīnu, ir nepietiekama, ir jāizvērtē, vai Komisijas izvēlētā metode šo pamatapmēru aprēķināšanai atbilst samērīguma principam un vienlīdzīgas attieksmes principam. Lai gan Komisijai naudas sodu apmērs nav obligāti jānosaka pēc precīzas matemātiskas formulas, sava rīcības brīvība tai tomēr jāizmanto konsekventi un ar objektīvu pamatojumu (šī sprieduma 150. punktā minētais spriedums lietā CMACGM u.c./Komisija, 431. punkts).

171    Jāatgādina, ka gan attiecībā uz E vitamīnu, gan citiem vitamīniem Komisija uzņēmumus, kas bija iesaistīti aizliegtajās vienošanās B 5 vitamīna un C vitamīna tirgū, Lēmumā ir iedalījusi kategorijās, pamatojoties uz katra uzņēmuma relatīvo nozīmi attiecīgajā tirgū, kura noteikta pēc tirgus daļas apmēra vidējiem rādītājiem pārkāpuma īstenošanas laikā.

172    Vērts atgādināt arī to, ka pamatapmērs, kas ir piemērots katru pārkāpumu izdarījušo uzņēmumu pirmajai kategorijai, ir vispārīgais pamatapmērs, t.i., tas, kas Lēmumā ir noteikts, pamatojoties uz vērtējumu, ka konstatētie pārkāpumi ir sevišķi smagi, un uz attiecīgā tirgus lielumu EEZ.

173    Tā kā ne Lēmumā, ne atbildētājas iesniegtajos dokumentos tomēr nav izklāstīta metode, kas izmantota, lai aprēķinātu precīzos naudas sodu pamatapmērus, kuri attiecībā uz katru pārkāpumu tika piemēroti Komisijas izveidotajai uzņēmumu otrajai kategorijai, Pirmās instances tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūdza atbildētājai paskaidrot minēto metodi, kas ir balstīta uz vidējo rādītāju sistēmu un kura īsumā ir izklāstīta šī sprieduma 112. un 113. punktā.

174    Prasītājs apstrīd minēto vidējo rādītāju metodi, apgalvojot, ka tam piemērotais pamatapmērs ir bijis jāaprēķina, ņemot vērā vienīgi tā attiecīgā apgrozījuma attiecību pret galvenā uzņēmuma Roche attiecīgo apgrozījumu.

175    Tā kā ar šādiem argumentiem prasītājs faktiski apstrīd vienotu pamatapmēru likmju noteikšanu vienā kategorijā ietilpstošiem uzņēmumiem – un līdz ar to pašu metodi, saskaņā ar kuru uzņēmumi tiek iedalīti kategorijās, jo vienotas likmes ir šīs metodes neatņemama sastāvdaļa, – vai arī Komisijas šajā gadījumā izveidoto kategoriju skaitu, kas ir nepietiekams, šiem argumentiem nevar piekrist šī sprieduma 150., 159., 164. un 165. punktā izklāstīto apsvērumu dēļ.

176    Tā kā, neapšaubot vienotu pamatapmēru likmju noteikšanu vienā kategorijā ietilpstošiem uzņēmumiem vai Komisijas šajā gadījumā izveidoto kategoriju skaitu, minētie argumenti vienkārši ir vērsti pret to, ka Komisija, nosakot konkrētos pamatapmērus otrajā kategorijā iekļautajiem uzņēmumiem, ir pamatojusies uz katras uzņēmumu kategorijas apgrozījuma vidējiem rādītājiem, ir jānorāda, ka prasītājs tomēr nav pierādījis, kāpēc šāda pieeja nav uzskatāma par konsekventu vai objektīvi pamatoti, kaut arī pirmajā mirklī šķiet, ka tā dod iespēju loģiski un līdzsvaroti izsvērt otrās kategorijas uzņēmumiem piemērojamos pamatapmērus.

177    No tā izriet, ka prasītājs nav pierādījis, ka konkrētie naudas sodu pamatapmēri, kas prasītājam piemēroti par pārkāpumiem attiecībā uz B 5 vitamīnu un C vitamīnu, ir noteikti, pārkāpjot samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu.

 Beta karotīns un karotinoīdi

178    Visbeidzot, tā kā prasītājs sūdzas, ka, nosakot pamatapmērus naudas sodiem par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, Komisija pret to nav attiekusies savādāk nekā pret Roche, ir jāatgādina, ka Pamatnostādņu 1.A punkta sestajā daļā ir paredzēts, ka tad, kad “pārkāpumā iesaistīti vairāki uzņēmumi (piemēram, karteļi)” atsevišķos gadījumos ir iespējams “izsvērt piemērojamo sodanaudu [naudas sodu] apjomus, kas noteikti atbilstoši katrai no trim [pārkāpumu] kategorijām, lai ņemtu vērā nodarījuma īpašo nozīmi un līdz ar to katra uzņēmuma nodarītā kaitējuma reālo ietekmi uz konkurenci”. Saskaņā ar šo tiesību normu šāda pieeja ir piemērota “īpaši gadījumos, kad uzņēmumi, kuri izdarījuši viena veida konkurences pārkāpumus, būtiski atšķiras pēc apjoma”.

179    Šajā lietā Komisija Lēmuma 695. un 696. apsvērumā ir norādījusi, ka, tā kā beta karotīna un karotinoīdu pasaules tirgus “būtībā ir divu lielāko ražotāju rokās”, naudas sodu pamatapmēru noteikšanai nav bijis nepieciešams izveidot atsevišķas uzņēmumu kategorijas. Tādējādi Roche un BASF, kam pārkāpumu īstenošanas laikā piederēja 100 % no abiem minētajiem tirgiem, naudas soda pamatapmērs par katru no šiem diviem pārkāpumiem tika noteikts 20 miljonu euro apmērā (skat. šī sprieduma 13. punktu).

180    Šajā sakarā jēdzienu “atsevišķos gadījumos” un “īpaši” lietojums Pamatnostādņu 1.A punkta sestajā daļā norāda, ka pamatapmēra izvērtēšana atbilstoši uzņēmumu individuālajam lielumam nav sistemātiski izmantojama aprēķinu darbība, ko Komisija sev noteikusi par obligātu, bet gan darbība aprēķinu elastīguma nodrošināšanai, ko Komisija ir atstājusi savā rīcībā gadījumiem, kad tas nepieciešams. Šajā kontekstā jāatsaucas uz judikatūru, kurā ir noteikts, ka Komisijai ir piešķirta rīcības brīvība, atbilstoši kurai tā, nosakot naudas sodu apmēru, ko tā ir paredzējusi piemērot, atkarībā no lietas apstākļiem var pēc saviem ieskatiem vai nu ņemt, vai neņemt vērā atsevišķus faktorus (šajā sakarā skat. šī sprieduma 146. punktā minēto judikatūru). Ņemot vērā iepriekš norādītos Pamatnostādņu 1.A punkta sestās daļas noteikumus, ir jāuzskata, ka Komisija sev ir paturējusi zināmu rīcības brīvību, lai noteiktu, cik piemēroti naudas sodus izsvērt atbilstoši katra uzņēmuma lielumam (šī sprieduma 119. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās JFE Engineering u.c./Komisija, 553. punkts).

181    Tā kā tirgū, kurā darbojas tikai divi uzņēmumi, aizliegta vienošanās var pastāvēt vienīgi tad, ja tajā piedalās abi uzņēmumi, ir jāpiekrīt atbildētājai, ka, ņemot vērā kontrolētās tirgus daļas lielumu, otrā uzņēmuma dalība aizliegtās vienošanās pastāvēšanai ir tikpat svarīga kā pirmā uzņēmuma dalība. Turklāt šajā gadījumā abi uzņēmumi bija lieli ražotāji.

182    Šajos apstākļos, neraugoties uz pārkāpuma īstenošanas laikā nenoliedzami pastāvošajām atšķirībām minēto uzņēmumu apgrozījumā un tirgus daļu apmērā, kas apliecinātas Lēmuma 123. apsvērumā iekļautajās tabulās par beta karotīna un karotinoīdu tirgu, Komisija varēja, nepārsniedzot savas rīcības brīvības ietvarus, prasītājam un Roche nepiemērot atšķirīgu attieksmi, nosakot naudas sodu pamatapmērus, kas tiem piemērojami par pārkāpumiem minētajos tirgos.

183    Tātad prasītājs nav pierādījis, ka konkrētie naudas sodu pamatapmēri, kas prasītājam tika piemēroti par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, ir noteikti, pārkāpjot samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu.

184    No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka trešais pamats ir jānoraida pilnībā.

C –  Par ceturto pamatu, kas attiecas uz prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēru palielināšanu preventīvos nolūkos

1.     Lietas dalībnieku argumenti

185    Prasītājs apstrīd tam piemērotā naudas soda kopējā apmēra palielināšanu no 128,5 miljoniem euro līdz 267 miljoniem euro preventīvos nolūkos. Prasītājs uzskata, ka šādam palielinājumam trūkst pietiekama pamatojuma un tas ir noteikts, pieļaujot vairākas juridiskas kļūdas.

a)     Pirmā daļa: nepietiekams pamatojums preventīvos nolūkos piemērotajam palielinājumam par 100 %

186    Prasītājs iebilst, ka naudas sodu pamatapmēram preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums par 100 % nav pietiekami pamatots. Lēmumā nav paskaidrots ne tas, kāpēc prasītāja gadījumā bijusi vajadzīga prevencija, ne arī tas, kāpēc ticis piemērots tik liels palielinājums. Norāde, ka šāds palielinājums ir piemērots atbilstoši uzņēmumu lielumam vai vispārīgam prevencijas jēdzienam, nekalpo kā pamatojums tik lielam palielinājumam preventīvos nolūkos.

187    Prasītājs uzsver, ka prevencijai Lēmumā sniegtā pamatojuma nepietiekamība ir vēl jo acīmredzamāka, ja šo pamatojumu salīdzina ar daudz sīkāko pamatojumu, ko Komisija ir sniegusi attiecībā uz prevencijas faktora piemērošanu savā 1998. gada 21. oktobra Lēmumā 1999/60/EK par EK līguma 85. panta piemērošanas procedūru (IV/35.691/E‑4 – Siltumizolācijas caurules) (OV 1999, L 24, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Lēmums par siltumizolācijas caurulēm”).

188    Atbildētāja uzskata, ka Lēmumā labi ir paskaidrots, kāpēc BASF, Roche un Aventis piemēroto naudas sodu pamatapmēri bija jāpalielina par 100 %. Atbildētāja atsaucas uz Lēmuma 698. apsvērumu, kurā ir precizēts, ka šāds palielinājums ir noteikts uzņēmumu lieluma un to vispārējo resursu dēļ. Šis apsvērums ir jāaplūko kopsakarā ar Lēmuma vispārīgo pamatojumu (Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑308/94 Cascades/Komisija, Recueil, II‑925. lpp., 156. punkts), kurā plaši ir skaidrota uzņēmumu prettiesiskās rīcības ietekme uz dažādajiem vitamīnu tirgiem.

b)     Otrā daļa: prasītāja gadījumā preventīvos nolūkos nebija vajadzības piemērot palielinājumu

189    Prasītājs uzskata, ka Lēmumā nav pietiekami nošķirti naudas soda represīvie un preventīvie mērķi. Viņaprāt, lai noteiktu, vai palielinājums preventīvos nolūkos ir pamatots, Komisijai ir jāpārliecinās, vai uzņēmums tiks atturēts nākotnē izdarīt pārkāpumu, ja atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam noteiktais naudas sods netiks palielināts preventīvos nolūkos.

190    Preventīvos nolūkos nav nepieciešams uzņēmumam noteikt papildu naudas sodu tikai tāpēc, ka tas ir liels uzņēmums. Uzskats, ka preventīvos nolūkos lieli uzņēmumi bez kāda cita pamatojuma ir sodāmi stingrāk, ir pretrunā ar jebkādu saprātīgu nediskriminācijas izpratni. Saskaņā ar Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūru Komisijai attiecībā uz katru uzņēmumu ir jāpārbauda, vai tam nepieciešams piemērot preventīvus pasākumus, ņemot vērā atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas iespējamību (Pirmās instances tiesas 2001. gada 12. jūlija spriedums apvienotajās lietās T‑202/98, T‑204/98 un T‑207/98 Tate & Lyle u.c./Komisija, Recueil, II‑2035. lpp., 134. punkts). Starp uzņēmuma apgrozījumu pasaulē un preventīviem nolūkiem tomēr nepastāv nekāda racionāla saikne, jo apgrozījums nenorāda uz iespējamību, ka attiecīgais uzņēmums varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu. Arī Pamatnostādņu 1.A punkta atsevišķās daļās uzņēmumu lielums ir skaidri nošķirts no prevencijas.

191    Prasītājs uzsver, ka šajā lietā Komisija, novērtējot nepieciešamību prasītājam piemērotos naudas sodus palielināt preventīvos nolūkos, nepamatoti nav izvērtējusi virkni apstākļu, kuru dēļ šādu nepieciešamību būtu bijis jāizslēdz.

192    Pirmkārt, prasītājs ir veicis ārkārtas pasākumus, no darba atlaižot trīs augstākā līmeņa darbiniekus, kas bija tieši atbildīgi par karteli, un visiem darbiniekiem plaši izziņojot minēto atlaišanu, kā arī sevišķi smagās iekšējās un ārējās sekas, kas attiektos uz visiem darbiniekiem, kuri iesaistītos līdzīgās prettiesiskās darbībās. Otrkārt, prasītājs ir brīvprātīgi atzinies, ka piedalījies kartelī, un Komisijas izmeklēšanas gaitā ar to pilnībā sadarbojies. Treškārt, ārpus EEZ jurisdikcijas (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Austrālijā) prasītājs par karteli ir samaksājis naudas sodus pavisam apmēram 270 miljonu euro apmērā un paredz, ka privāttiesisko zaudējumu atlīdzība, ko viņam nāksies maksāt, ASV vien ir vairāku simtu miljonu euro apmērā. Ceturtkārt, 128,5 miljonu euro, t.i., ļoti lielā apmērā noteiktajam kopējā naudas soda pamatapmēram jau piemīt preventīvs raksturs, un nav bijis vajadzīgs preventīvos nolūkos piemērot nekādu palielinājumu. Piektkārt, prasītājs ir veicis ārkārtas pasākumus, lai uzņēmumā uzlabotu zināšanas par konkurences tiesību noteikumiem, kā arī lai sekmētu to ievērošanu, kas apliecina prasītāja nodomu novērst turpmākus pārkāpumus (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑31/99 ABBAseaBrownBoveri/Komisija, Recueil, II‑1881. lpp., 221. punkts.).

193    Atbildētāja precizē, ka, pretēji prasītāja apgalvojumiem, palielinājums par 100 % nav balstīts uz uzņēmumu apgrozījumu pasaulē. Tas drīzāk ir aptuvens pielāgojums, ņemot vērā BASF lielumu katrā vitamīnu tirgū un tā vispārējos resursus. Atbildētāja norāda, ka, ja prasītāja interpretācija būtu pareiza, BASF gadījumā koeficientam būtu bijis jābūt daudz lielākam, jo BASF apgrozījums pasaulē bijis lielāks nekā Roche, kam tika piemērots tāds pats palielinājums.

194    Atbildētāja apstrīd, ka pamatapmēram jau ir bijis preventīvs raksturs. Šajā sakarā atbildētāja norāda, ka prasītāja nosauktā summa 128,5 miljonu euro apmērā nav norādīta Lēmumā un ir maldinoša, jo tā ir prasītājam par piedalīšanos dažādajos pārkāpumos piemēroto astoņu naudas sodu kopsumma.

195    Visbeidzot, atbildētāja norāda, ka apstākļi, atbilstoši kuriem, pēc prasītāja domām, nav vajadzības pamatapmērus palielināt preventīvos nolūkos (izklāstīti šī sprieduma 192. punktā), nav atbilstoši.

c)     Trešā daļa: preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums par 100 % ir pretrunā ar Pamatnostādnēm un no tām izrietošajiem tiesiskās paļāvības apsvērumiem

196    Prasītājs apgalvo, ka tik liela apmēra palielinājums preventīvos nolūkos ir pretrunā ar Pamatnostādnēm un no tām izrietošajiem prasītāja tiesiskās paļāvības apsvērumiem. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka prevencija ir viens no faktoriem, ko gadījumos, kad tas ir atbilstoši, Komisija var izmantot, lai noteiktu, vai naudas sodam ir jābūt mazākam vai lielākam nekā 20 miljoni euro, ko ir ieteikts piemērot par sevišķi smagiem pārkāpumiem. Pamatnostādnēs tomēr nav nekādu norāžu, ka Komisija prevenciju var izmantot vai tā pat jāizmanto kā papildu un atsevišķs faktors, kas pats par sevi kalpo kā pamatojums naudas soda pamatapmēra palielinājumam par 100 %, t.i., šajā lietā pat par 128,5 miljoniem euro.

197    Prasītājs apgalvo, ka tad, ja Komisija vēloties noteikt naudas sodus, kuru pamatapmērs pārsniedz 120 miljonus euro, un šo summu vēl palielināt par 100 %, kā rezultātā prasītāja gadījumā par pārkāpuma smagumu noteiktais pamatapmērs sasniedz 257 miljonus euro, Komisijai ir jāpieņem jaunas Pamatnostādnes. Tik lielu naudas sodu noteikšana pēc pastāvošajām Pamatnostādnēm ir pilnīgi neparedzama, un Komisijas apgalvojumi, ka tādā veidā aprēķināti tik lieli naudas sodi ir atbilstoši Pamatnostādnēm, nav saprātīgi un pamatoti.

198    Atbildētāja iebilst, ka, par 100 % palielinot prasītājam noteiktos naudas sodu pamatapmērus, tā nav pārkāpusi Pamatnostādnes. Tās nevar radīt pamatu tiesiskai paļāvībai attiecībā uz naudas sodu apmēru, jo Komisija ir tiesīga tos pēc saviem ieskatiem paaugstināt, ievērojot Regulā Nr. 17 noteiktos ierobežojumus.

d)     Ceturtā daļa: preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums par 100 % ir pārmērīgs un nesamērīgs

199    Prasītājs uzskata, ka neatkarīgi no Pamatnostādnēm Komisija preventīvos nolūkos var noteikt tikai tādu naudas sodu, kas ir samērīgs ar tā mērķi atturēt uzņēmumu no jauna pārkāpuma izdarīšanas. Šajā lietā Komisija nav ievērojusi minēto principu, un naudas sods ir noteikts in terrorem. Vienīgi vispārīgu preventīva rakstura apsvērumu dēļ piemērots naudas soda palielinājums par 100 % ir pārmērīgs un nesamērīgs.

200    Šajā sakarā prasītājs norāda, ka faktiski šāds palielinājums veido vairāk nekā 40 % no kopējā naudas soda, kas prasītājam noteikts pēc Paziņojuma par sadarbību piemērošanas, un ka palielinājums 100 % apmērā ir ticis piemērots attiecībā uz visiem prasītāja izdarītajiem pārkāpumiem, neņemot vērā prasītāja apgrozījumu attiecīgajos vitamīnu tirgos un šo pārkāpumu atšķirīgo ilgumu.

201    Atbildētāja norāda, ka naudas sodiem ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma smagumu un ilgumu. Līdz ar to ir mazsvarīgi, ka preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums veido 40 % no kopējā naudas soda, kas prasītājam ir noteikts pēc Paziņojuma par sadarbību piemērošanas. Turklāt atbildētāja uzsver, ka viņai nav pienākuma naudas sodu galīgo apmēru noteikt pēc uzņēmumu apgrozījuma rādītājiem.

e)     Piektā daļa: preventīvā ietekme bija jāvērtē pēc naudas soda kopējā apmēra, nevis pēc naudas soda pamatapmēra

202    Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, prasību par naudas soda preventīvo ietekmi vērtējot, vēl pirms atbilstoši pārkāpuma smagumam, ilgumam un atbildību pastiprinošiem un mīkstinošiem apstākļiem ticis noteikts naudas soda kopējais apmērs. Komisija tikai tajā brīdī var noteikt, vai naudas sodam pašam par sevi ir pietiekami preventīva ietekme, vai arī tas ir jāpalielina preventīvos nolūkos.

203    Prasītājs uzskata, ka pārkāpuma smagums ir atkarīgs vienīgi no paša pārkāpuma rakstura un ilguma, nevis no ārējiem faktoriem kā, piemēram, nepieciešamības atturēt no turpmākas līdzīgas rīcības. Prasītājs atsaucas uz 109. punktu šī sprieduma 190. punktā minētajā spriedumā lietā Tate & Lyle u.c./Komisija, no kura izriet, ka pārkāpuma smagums ir saistīts vienīgi ar apstākļiem, kādos pārkāpums ir izdarīts, un ka naudas soda preventīvā ietekme ir jāvērtē attiecībā uz katru uzņēmumu atsevišķi un pēc tam, kad pēc visiem citiem kritērijiem ir aprēķināts naudas soda apmērs.

204    Atbildētāja atgādina, ka Pirmās instances tiesa ir apstiprinājusi, ka naudas soda preventīvais raksturs ir viens no faktoriem, kas Komisijai ir jāvērtē, nosakot pārkāpuma smagumu (šī sprieduma 192. punktā minētais spriedums lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 167. punkts). Atbildētāja turklāt uzsver, ka nepieciešamība ņemt vērā naudas soda preventīvo raksturu saistībā ar pārkāpuma smagumu ir minēta Pamatnostādņu 1.A punktā un ka šī sprieduma 190. punktā minētais spriedums lietā Tate & Lyle u.c./Komisija nekādi neliecina, ka, nosakot pārkāpuma smagumu, nedrīkst ņemt vērā naudas soda preventīvo raksturu.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

a)     Par pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu (pirmā daļa)

205    Pamatojumā, kas ir jānorāda saskaņā ar EKL 253. pantu, ir skaidri un nepārprotami jāizklāsta Kopienu iestādes, kas ir attiecīgā tiesību akta autors, argumentācija tā, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt attiecīgā pasākuma pamatojumu un tiesa varētu veikt kontroli. Pienākums norādīt pamatojumu ir jāizvērtē pēc lietas apstākļiem, it īpaši pēc tiesību akta satura, norādīto iemeslu rakstura un interesēm saņemt paskaidrojumus, kas var pastāvēt tiesību akta adresātam vai citām personām, ko tiesību akts skar tieši un individuāli. Nav gan prasīts, lai pamatojuma izklāstā tiktu norādīti visi attiecīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo tas, vai akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāvērtē ne tikai pēc tiesību akta teksta, bet arī konteksta un attiecīgo jautājumu regulējošajām tiesību normām (Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts).

206    Gadījumā, kad par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu lēmumā tiek noteikti naudas sodi vairākiem uzņēmumiem, pienākuma norādīt pamatojumu apmērs ir jānosaka, ņemot vērā to, ka pārkāpumu smagums ir jāpierāda atkarībā no daudziem apstākļiem, piemēram, lietas īpašajiem apstākļiem, situācijas, kādā ir izdarīts pārkāpums, un naudas sodu preventīvā rakstura, un nepastāv nekāds saistošs vai pilnīgs to kritēriju saraksts, kas obligāti ir jāņem vērā (šī sprieduma 146. punktā minētais rīkojums lietā SPO u.c./Komisija, 54. punkts, šī sprieduma 131. punktā minētais spriedums lietā PVC II, 465. punkts, un šī sprieduma 192. punktā minētais spriedums lietā ABBAseaBrownBoveri/Komisija, 252. punkts).

207    Šajā lietā attiecībā uz prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēru palielinājumu 100 % apmērā ir jānorāda, ka Komisija ir paudusi nostāju, ka “nolūkā nodrošināt naudas soda pietiekamu preventīvu ietekmi, [tā] noteiks, vai ir nepieciešams kādam no iesaistītajiem uzņēmumiem pielāgot naudas soda pamatapmēru”. Lēmuma 698. apsvērumā Komisija ir noteikusi, ka BASF, Roche un Aventis gadījumos bijis nepieciešams “palielināt naudas soda pamatapmēru, kas aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma relatīvo nozīmi attiecīgajā tirgū, lai ņemtu vērā minēto uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus”. Visos gadījumos palielinājums bija 100 % no naudas soda pamatapmēra.

208    No minētajiem apsvērumiem, kas veido Lēmuma iedaļu ar nosaukumu “Pietiekami preventīvs raksturs”, izriet, ka Komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu palielināt prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmērus, lai tādējādi nodrošinātu šo naudas sodu pietiekami preventīvu raksturu, ņemot vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus.

209    Bez šaubām, minētajā Lēmuma iedaļā nav precizēts, pēc kādiem datiem Komisija ir novērtējusi prasītāja lielumu un vispārējos resursus. Atbilstoši tiesību aktu prasībām no Lēmuma izriet, ka Komisija šajā sakarā ir balstījusies uz datiem par uzņēmumu apgrozījumu pasaulē, kas norādīti Lēmuma 123. apsvērumā iekļautajā pirmajā tabulā, un prasītājs to neapstrīd.

210    Lēmuma 123. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka tajā iekļautās tabulas “sniedz pārskatu par katra uzņēmuma relatīvo nozīmi pasaules un EEZ tirgū un par to lielumu”. Pirmajā no minētajām tabulām ir norādīts Lēmuma katra adresāta kopējais 2000. gada apgrozījums pasaules mērogā, un pārējās tabulās ir redzams attiecīgais katra vitamīna tirgū gūtais apgrozījums pārkāpuma īstenošanas pēdējā kalendārajā gadā un attiecīgajā tirgū darbojošos ražotāju tirgus daļas pasaulē un EEZ pārkāpuma īstenošanas laikā.

211    Tā kā Lēmumā ir noteikts, ka Komisija katra uzņēmuma relatīvo nozīmi katrā attiecīgajā tirgū ir noteikusi, pamatojoties uz datiem par attiecīgās preces pasaules tirgu (apgrozījums vai tirgus daļas lielums: šajā sakarā skat. šajā spriedumā jau izklāstīto argumentāciju par trešo pamatu), taču šie dati jau ir izmantoti, nosakot naudas sodu pamatapmērus, un dati par EEZ tirgu šajā ziņā nav izmantojami (šajā sakarā skat. šī sprieduma 131. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija, 246. punkts), ir jāsecina, ka Komisija katra uzņēmuma lielumu un vispārējos resursus, kas ir ņemti vērā pamatapmēru palielināšanai, ir vērtējusi, izmantojot Lēmuma 123. apsvērumā iekļautajā tabulā norādītos datus par uzņēmumu apgrozījumu pasaulē 2000. gadā. Minētā tabula apliecina, ka tieši BASF, Roche un Aventis no visiem Lēmuma adresātiem ir bijis augstākais apgrozījums pasaulē.

212    Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apgrozījums pasaulē ir norāde par uzņēmuma lielumu un ekonomisko ietekmi, kaut arī tā ir aptuvena un neprecīza (šī sprieduma 48. punktā minētais Tiesas spriedums apvienotajās lietās Musiquediffusionfrançaise u.c./Komisija, 121. punkts, 1985. gada 12. novembra spriedums lietā 183/83 KruppStahl/Komisija, Recueil, 3609. lpp., 37. punkts, un 1998. gada 17. decembra spriedums lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, Recueil, I‑8417. lpp., 139. punkts; Pirmās instances tiesas 1994. gada 14. jūlija spriedums lietā T‑77/92 Parker Pen/Komisija, Recueil, II‑549. lpp., 94. punkts, 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑327/94 SCA Holding/Komisija, Recueil, II‑1373. lpp., 176. punkts, un 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑220/00 Cheil Jedang/Komisija, Recueil, II‑2473. lpp., 61. punkts). Savukārt citu apstākļu (individuālo prettiesisko darbību ietekme, uzņēmuma lielums katrā vitamīnu tirgū, lielums vitamīnu ražošanas nozarē kopumā, Roche un BASF spēja ierobežot savu klientu rīcības brīvību, kuri tāpat kā tie paši darbojas piedevu pārstrādes nozarē, un Roche un BASF vadības piedalīšanās aizliegtajās vienošanās), uz ko iesniegtajos dokumentos ir atsaukusies atbildētāja, noderīgums, novērtējot uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, t.i., vienīgos faktorus, kas ir minēti Lēmuma 698. apsvērumā, nav acīmredzams, un nekur Lēmumā nav norāžu, ka šādi apstākļi tāpat kā apgrozījums pasaulē faktiski ir ņemti vērā, preventīvos nolūkos palielinot naudas sodu pamatapmērus. Galu galā atbildētāja tiesas sēdē apstiprināja, ka, Lēmuma 698. apsvēruma kontekstā novērtējot attiecīgo uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, ir ņemti vērā vienīgi Lēmuma 123. apsvērumā iekļautie rādītāji par uzņēmumu apgrozījumu pasaulē.

213    Tā kā šajā pamata daļā prasītājs apgalvo, ka nav norādīts pamatojums arī attiecībā uz palielinājuma konkrēto apmēru (100 % jeb reizinātājs divi), kas vienādi attiecībā uz visiem pārkāpumiem noteikts Lēmuma 699. apsvērumā; šajā sakarā ir jānorāda, ka, lai gan Lēmumā patiesi nav izklāstīta metode, pēc kuras Komisija ir noteikusi šo konkrēto palielinājuma apmēru, Tiesa ir atzinusi, ka tādas būtiskas formālas prasības kā pienākums norādīt pamatojumu ir uzskatāmas par izpildītām, ja Komisija lēmumā ir norādījusi vērtējuma faktorus, pēc kuriem tā ir vērtējusi pārkāpuma smagumu un ilgumu, bet tai nav pienākuma sniegt sīkākus paskaidrojumus par naudas soda aprēķiniem vai tajos izmantotos skaitliskos rādītājus (skat. šī sprieduma 131. punktā minēto judikatūru).

214    No šī sprieduma 131. punktā minētā 2000. gada 16. novembra sprieduma lietā Cascades/Komisija, (47. un 48. punkts) izriet, ka Komisijai ir vēlams sniegt skaitliskos rādītājus, kas to īpaši attiecībā uz naudas sodu iespējamo preventīvo raksturu ir mudinājuši īstenot savu rīcības brīvību, nosakot naudas sodu apmēru, bet tā tomēr nav obligāta prasība, kas izriet no pienākuma norādīt pamatojumu.

215    Līdz ar to, šķiet, ka Komisija Lēmumā ir izklāstījusi faktorus, ko tā ņēmusi vērā, īpaši attiecībā uz prasītāju “preventīvos nolūkos” paaugstinot naudas sodu pamatapmērus, un tādējādi prasītājam ir devusi iespēju noskaidrot šāda palielinājuma iemeslus un izmantot savas tiesības uz aizstāvību, kā arī ir ļāvusi Kopienu tiesām īstenot kontroli. Jautājums, vai šāds pamatojums ir pietiekams, lai palielinājums būtu uzskatāms par tiesisku, attiecas uz lietas būtību un tiks izskatīts, analizējot citas šī pamata daļas (īpaši otro un piekto daļu).

216    Tā kā prasītājam preventīvos nolūkos piemērotais naudas sodu pamatapmēru palielinājums ir pietiekami pamatots ar Lēmuma 697.–699. apsvērumā un 123. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem, šī pamata daļa ir jānoraida.

b)     Preventīvos nolūkos piemērotā 100 % palielinājuma pamatotība (otrā un piektā daļa)

217    Šī pamata otrajā un piektajā daļā prasītājs apstrīd minētā palielinājuma pamatotību. Pirmās instances tiesa vispirms vērtēs otro daļu, kurā prasītājs attiecībā uz savu situāciju apstrīd vajadzību pēc jebkāda palielinājuma preventīvos nolūkos, kopā ar piekto daļu, kurā prasītājs iebilst pret to, ka Komisija šādu vajadzību ir vērtējusi naudas sodu aprēķinu pāragrā stadijā. Pēc tam tiks vērtēta trešā un ceturtā daļa, kurās būtībā ir apstrīdēts piemērotā palielinājuma apmērs.

 Par otro un piekto daļu

–       Par prevencijas prasību ņemšanu vērā, nosakot naudas soda apmēru

218    Jāatgādina, ka Regulas Nr. 17 15. pantā paredzēto sodu mērķis ir izskaust prettiesiskas darbības, kā arī novērst to atkārtotu izdarīšanu (šī sprieduma 47. punktā minētais spriedums lietā ACFChemiefarma/Komisija, 173. punkts, Pirmās instances tiesas 1999. gada 20. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no T‑305/94 līdz T‑307/94, no T‑313/94 līdz T‑316/94, T‑318/94, T‑325/94, T‑328/94, T‑329/94 un T‑335/94 Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, II‑931. lpp., 1166. punkts, un šī sprieduma 119. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās JFEEngineering u.c./Komisija, 543. punkts).

219    Tātad prevencija ir viens no naudas soda mērķiem.

220    Pamatnostādnēs šis mērķis ir nostiprināts 1.A punktā, kas veltīts pārkāpuma “smagumam”. Precīzāk, 1.A punkta ceturtajā daļā ir noteikts, ka “jānosaka tāds sodanaudas [naudas soda] apmērs, kas atturētu no turpmākām tamlīdzīgām darbībām”.

221    Šajā lietā atsauce uz šādu prasību ir atrodama vienas Lēmuma iedaļas nosaukumā (“Pietiekami preventīva ietekme”) un divkārt arī minētās iedaļas apsvērumos (697. apsvērumā: “lai nodrošinātu naudas soda pietiekami preventīvu ietekmi [..]”; 699. apsvērumā: “Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu preventīvu ietekmi, nepieciešams [..]”).

222    Lai apmierinātu šo prasību, Komisija uzskatīja par nepieciešamu palielināt trijiem uzņēmumiem, tostarp prasītājam, noteikto naudas sodu pamatapmērus, tos reizinot ar noteiktu koeficientu (konkrētajā gadījumā koeficients bija divi jeb + 100 %); naudas sodu pamatapmēri bija aprēķināti, ņemot vērā pārkāpumu smagumu kopumā, tirgus lielumu un nepieciešamības gadījumā arī katra uzņēmuma relatīvo nozīmi attiecīgajā tirgū. Naudas sodu apmēru aprēķinos šī darbība veicama pirms pārkāpuma ilguma vērtējuma, kas paredzēts Pamatnostādņu 1.B punktā, un atbildību pastiprinošu un mīkstinošu apstākļu vērtējuma, kas paredzēts Pamatnostādņu 2. un 3. punktā.

223    Prasītājs, atsaucoties uz šī sprieduma 221. punktā minētajiem Lēmuma teksta fragmentiem, attiecīgo Lēmuma iedaļu interpretē tā, ka Komisija tajā ir pārliecinājusies par to, vai Lēmuma iepriekšējā iedaļā noteiktie pamatapmēri ir uzskatāmi par piemērotiem, ņemot vērā prevencijas prasības. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, prasītājs iebilst pret to, ka Komisija, pirmkārt, nav pārbaudījusi iespējamību, ka pārkāpumu atkārtoti izdarīt varētu tieši prasītājs, kā arī nepieciešamību pēc preventīvas darbības vērtējusi, izmantojot neatbilstošu kritēriju, t.i., uzņēmuma lielumu un vispārējos resursus; otrkārt, prasītājs iebilst, ka Komisija šādu vērtējumu ir veikusi pāragrā naudas soda apmēra aprēķinu stadijā, tādējādi nepamatoti neņemot vērā papildu preventīvo ietekmi, ko rada Komisijas piemērotais prasītāja naudas soda palielinājums par pārkāpuma ilgumu un prasītāja atbildību pastiprinošā apstākļa, ka viņam pārkāpuma īstenošanā bijusi aizsācēja un pamudinātāja loma.

224    Netiek apstrīdēts, ka Komisija, palielinot prasītājam un pārējiem diviem uzņēmumiem (Roche un Aventis) noteikto naudas sodu pamatapmērus, nenovērtēja iespējamību, ka minētie uzņēmumi varētu pārkāpumus izdarīt atkārtoti. Kā norādīts Lēmuma 697.–699. apsvērumā, Komisija tikai ņēmusi vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus.

225    Tas, ka nav novērtēta iespējamība, ka prasītājs varētu pārkāpumu izdarīt atkārtoti, tomēr neapdraud pamatapmēra palielinājuma tiesiskumu.

226    Jāpiebilst, ka, tā kā prevencija ir naudas soda mērķis, prasība nodrošināt naudas soda preventīvu ietekmi ir vispārēja prasība, kas Komisijai ir jāņem vērā ikvienā naudas soda aprēķināšanas posmā un kas neparedz, ka visu ar šāda mērķa sasniegšanu saistīto apstākļu visaptverošam vērtējumam aprēķinos obligāti ir jāvelta atsevišķa stadija.

227    Tādējādi, lai arī Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajā daļā, kura attiecas uz naudas soda apmēra noteikšanu pēc pārkāpuma smaguma, ir izvirzīta prasība, ka “jānosaka tāds sodanaudas [naudas soda] apmērs, kas atturētu no turpmākām tamlīdzīgām darbībām”, Pamatnostādnēs kā atbildību pastiprinošs apstāklis ir minēta “vajadzība palielināt sodanaudas [naudas soda] apjomu, lai pārsniegtu peļņas apjomu, kas gūta pārkāpuma izdarīšanas rezultātā, ja šādu apjomu var objektīvi aprēķināt” (2. punkta piektais ievilkums). Tieši naudas soda preventīvā ietekme ir pamatojums tam, ka aprēķinos tiek ņemts vērā pārkāpuma izdarītāju gūtais mantiskais vai finansiālais labums, kas arī Pamatnostādņu 5. punkta b) apakšpunktā ir minēts kā “objektīvs nosacījums”, kas pēc tam, kad ir veikti Pamatnostādņu iepriekšējos punktos regulētie aprēķini, ir jāņem vērā, lai “atbilstoši koriģētu sodanaudu [naudas sodu] apjomu”. Naudas sodu preventīvā ietekme tiktu samazināta, ja uzņēmumi, kas izdarījuši konkurences tiesību pārkāpumu, varētu cerēt, ka viņu prettiesiskā rīcība varētu tikt sodīta ar naudas sodu, kura apmērs būtu mazāks nekā peļņa, ko iespējams gūt no šādas rīcības (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑9/99 HFB u.c./Komisija, Recueil, II‑1487. lpp., 456. punkts, apelācijā īpaši šajā jautājumā apstiprināts ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 292. punkts).

228    Prasība nodrošināt preventīvu ietekmi ir galvenais iemesls arī iespējai naudas sodu palielināt par to, ka “viens vai vairāki uzņēmumi atkārtoti ir izdarījuši tāda paša veida pārkāpumu”, kas saskaņā ar Pamatnostādnēm turklāt ir atbildību pastiprinošs apstāklis (2. punkta pirmais ievilkums) (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā T‑203/01 Michelin/Komisija, Recueil, II‑4071. lpp., 293. punkts).

229    Tā kā prevencijas prasība nav īpašs vērtējuma kritērijs, kam naudas soda apmēra aprēķinos veltāma atsevišķa stadija, prasītāja arguments, ka preventīvā ietekme ir jāvērtē, ņemot vērā pārkāpuma atkārtotas izdarīšanas iespējamību, nav pietiekams, lai apstrīdētu pamatapmēru palielināšanu, ko šajā lietā veikusi Komisija. Minētais palielinājums tika veikts, pamatojoties uz uzņēmumu lielumu un vispārējiem resursiem, bet naudas sodu preventīvā ietekme ir Lēmumā norādītais iemesls tam, kāpēc uzņēmumu lielums un vispārējie resursi ir jāņem vērā naudas sodu apmēru aprēķinos (skat. Lēmuma 698. apsvērumu).

230    Citiem vārdiem sakot, pat ja pieņem, ka Komisija nepamatoti nav novērtējusi tos faktorus, kas, pēc prasītāja domām, varēja samazināt risku, ka prasītājs varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu (skat. šī sprieduma 192. punktu), tas nevar ietekmēt Lēmuma 697.–699. apsvērumā piemērotā palielinājuma principa tiesiskumu, kas ir atkarīgs vienīgi no tā, vai Komisijas izmantotais kritērijs, t.i., uzņēmumu lielums un vispārējie resursi, ir piemērots, lai nodrošinātu naudas sodu preventīvu ietekmi. Šāda bezdarbība gan kalpotu kā pamatojums tam, lai Pirmās instances tiesa minētos faktorus vērtētu atsevišķi no jautājuma par palielinājuma tiesiskumu.

231    Attiecībā uz 134. punktu šī sprieduma 190. punktā minētajā spriedumā apvienotajās lietās Tate & Lyle u.c./Komisija (apelācijā apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑359/01 P BritishSugar/Komisija, Recueil, I‑4933. lpp.), uz ko atsaucas prasītājs, Pirmās instances tiesa norādīja vienīgi to, ka Komisijai ir pilnvaras naudas sodu apmēru noteikt tādu, lai nostiprinātu naudas sodu preventīvo ietekmi situācijā, kad, ņemot vērā peļņu, ko tādējādi cer gūt atsevišķi ieinteresētie uzņēmumi, noteikta veida pārkāpumi tiek izdarīti salīdzinoši bieži, kaut arī jau no Kopienas konkurences politikas pirmsākumiem tie ir atzīti par prettiesiskiem. Atšķirībā no prasītāja argumentiem, no šāda Pirmās instances tiesas secinājuma nebūt neizriet, ka naudas soda preventīvā ietekme ir jānodrošina tikai tad, kad attiecīgajam uzņēmumam ir nodoms atkārtoti izdarīt pārkāpumu.

232    Līdz ar to ir jāvērtē tas, vai ar uzņēmumu lielumu un vispārējiem resursiem saistītais kritērijs ir piemērots, lai nodrošinātu naudas sodu preventīvo ietekmi (skat. šī sprieduma 233.–236. punktu), un, ja tā, ir jāpārbauda veids, kādā šis kritērijs tika piemērots prasītāja situācijai (skat. šī sprieduma 237.–245. punktu). Tikai pēc tam būs jānoskaidro, vai apstākļi, kas, pēc prasītāja domām, apliecina to, ka ir maz ticams, ka prasītājs pārkāpumu izdarīs atkārtoti, ir piemēroti kritēriji naudas soda apmēra aprēķiniem un attaisno prasītāja naudas soda samazinošu faktoru piemērošanu (skat. šī sprieduma 264.–271. punktu).

–       Par to, cik piemēroti naudas sodu preventīvās ietekmes nodrošināšanai ir ņemt vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus

233    Kopienu judikatūrā vairākkārt ir atzīts, ka uzņēmuma lielums un ekonomiskā ietekme ir piemēroti vērtējuma kritēriji, pēc kuriem noteikt naudas soda apmēru, kas uzņēmumam ir piemērojams saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. pantu. Piemēram, ir atzīts, ka minētos rādītājus var izmantot, nosakot, kāda varēja būt uzņēmuma ietekme tirgū (šajā sakarā skat. šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Musique diffusion française u.c./Komisija, 120. punkts, un 1983. gada 8. novembra spriedumu apvienotajās lietās no 96/82 līdz 102/82, 104/82, 105/82, 108/82 un 110/82 IAZ u.c./Komisija, Recueil, 3369. lpp., 52. punkts; šī sprieduma 212. punktā minētais spriedums lietā SCAHolding/Komisija, 176. punkts), vai atbilstoši Pamatnostādņu 1.A punkta piektajai daļai – kā norādes par to, ka uzņēmumam bija zināmas konkurences tiesībās paredzētās prasības un sekas (šī sprieduma 192. punktā minētais spriedums lietā ABBAseaBrownBoveri/Komisija, 169. punkts).

234    Lēmumā tomēr uzņēmumu lieluma un vispārējo resursu izmantošana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt naudas soda preventīvo ietekmi.

235    Saistību starp uzņēmumu lielumu un vispārējiem resursiem, no vienas puses, un šādu nepieciešamību, no otras puses, nevar apstrīdēt. Šajā sakarā ir jānorāda, ka liels uzņēmums, kam salīdzinājumā ar citiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem ir ievērojami finanšu resursi, var vieglāk rast līdzekļus sava naudas soda samaksai, līdz ar to, lai nodrošinātu naudas soda preventīvo ietekmi, ir pamatoti šādam uzņēmumam piemērot proporcionāli lielāku naudas sodu, kas noteikts, palielināšanai izmantojot koeficientu, nekā par tādu pašu pārkāpumu piemērots uzņēmumam, kuram nav šādu resursu (šajā sakarā skat. šī sprieduma 131. punktā minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija, 241. un 243. punkts; skat. arī šī sprieduma 192. punktā minēto spriedumu lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 170. punkts, kas apelācijā apstiprināts ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, kā arī šī sprieduma 119. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās JFE Engineering u.c./Komisija, 244. punkts.).

236    Kaut arī prasītājs nepamatoti apstrīd to, ka, nosakot, vai preventīvos nolūkos naudas sodam ir piemērojams palielinājuma koeficients, par vērtējuma kritērijiem var izmantot uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, ir jānorāda, ka prasītājs neapstrīd to datu piemērotību, ko Komisija šajā lietā ir izmantojusi, lai novērtētu sodīto uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, proti, kā minēts šī sprieduma 210. un 211. punktā, minēto uzņēmumu apgrozījumu pasaulē gadā pirms Lēmuma pieņemšanas (t.i., 2000. gadā).

–       Par naudas soda aprēķināšanas stadiju, kurā preventīvos nolūkos jāņem vērā uzņēmumu lielums un vispārējie resursi

237    Šī pamata piektajā daļā prasītājs būtībā lūdz atzīt, ka tas, vai naudas soda preventīvās ietekmes nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt naudas sodu, ir jānosaka nevis, pamatojoties uz naudas soda pamatapmēru, bet gan uz naudas soda galīgo apmēru, kas ir noteikts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

238    No šī sprieduma 226.–229. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka par nepieciešamību nodrošināt preventīvu ietekmi netiek veikts detalizēts novērtējums, kas, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, ir jāveic naudas soda aprēķinu konkrētā stadijā, bet gan tā ir jāpatur prātā visā naudas soda noteikšanas procesā.

239    Tā kā ar minēto daļu prasītājs katrā ziņā vēlas apstrīdēt naudas soda aprēķināšanas stadiju, kurā Komisija preventīvos nolūkos ir ņēmusi vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, to nevar apmierināt, jo tā ir pamatota ar nepareizu pieņēmumu, ka attiecīgais palielinājums ir pamatots ar vērtējumu, ka noteikts naudas soda apmērs ir piemērots, lai nodrošinātu tā preventīvo ietekmi, ņemot vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus.

240    Lēmuma 699. apsvērums norāda, ka darbību, kurā preventīvos nolūkos ir paredzēts ņemt vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus, Komisija neuzskatīja par šādu vērtējumu. Summas, kas attiecībā uz katru uzņēmumu iegūtas šādas darbības rezultātā, ievērojami atšķiras atkarībā no pārkāpuma, kura izdarīšanā uzņēmums ir vainots. Piemēram, prasītājam piemērotā naudas soda pamatapmērs attiecībā uz E vitamīnu tika palielināts līdz 70 miljoniem euro (pamatapmērs 35 miljonu euro apmērā tika palielināts par 100 %), bet attiecībā uz D 3 vitamīnu – tikai līdz 8 miljoniem euro (pamatapmērs 4 miljonu euro apmērā palielināts par 100 %). Grūti saprast, kādēļ Komisija uzskatījusi, ka attiecībā uz E vitamīnu noteiktajam pamatapmēram – 35 miljoniem euro – nav bijusi pietiekami preventīva ietekme, ņemot vērā prasītāja apgrozījumu pasaulē, un tas ir bijis jāpalielina līdz 70 miljoniem euro, taču tai pat laikā attiecībā uz D 3 vitamīnu tā uzskatījusi, ka pamatapmērs – 8 miljoni euro – ir pietiekams, lai nodrošinātu preventīvu ietekmi.

241    Palielinot naudas sodu pamatapmērus, kā izklāstīts Lēmuma 699. punktā, Komisija neatkarīgi no pamatapmēru lieluma ar mērķi nodrošināt naudas sodu preventīvo ietekmi faktiski vienkārši piemēroja atšķirīgu attieksmi aizliegtas vienošanās dalībniekiem, lai tādējādi ņemtu vērā to, kā viņus ietekmē naudas sods. Šāda diferenciācija tika veikta, izmantojot koeficientus, kas noteikti pēc uzņēmumu lieluma un vispārējiem resursiem, neatkarīgi no to summu apmēriem, kuriem šie koeficienti piemērojami.

242    Saskaņā ar šādu pieeju, kas atbilst šī sprieduma 235. punktā izklāstītajam principam, lēmumu par nepieciešamību piemērot ar preventīviem apsvērumiem motivētu koeficientu atkarībā no uzņēmuma lieluma un vispārējiem resursiem, kas neattiecas uz konkrētas summas apmēra piemērotību, neietekmē apstāklis, kurā naudas soda aprēķināšanas stadijā tas ir pieņemts.

243    Turklāt ir jānorāda, ka aprēķinos, kas tāpat kā Lēmumā ir balstīti uz reizinātāju vai dalītāju (koeficientu) piemērošanu pamatapmēram, kas būtībā izpaužas kā procentpunktos izteikti pamatapmēra palielinājumi vai samazinājumi, naudas soda galīgais apmērs nebūtu atšķīries no tā, ko Lēmumā ir noteikusi Komisija, ja konkrētais 100 % palielinājums būtu piemērots prasītāja norādītajā aprēķinu stadijā, t.i., pēc pārkāpuma ilguma un atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu vērtējuma, nevis pirms tā.

–       Par nepieciešamību prasītājam preventīvos nolūkos piemērot naudas soda palielinājuma koeficientu atbilstoši tā lielumam un vispārējiem resursiem

244    Jānorāda, ka Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā prasītāja lielumu un vispārējos resursus, kas noteikti pēc tā apgrozījuma pasaulē 2000. gadā, preventīvos nolūkos bijis nepieciešams prasītājam piemērot naudas soda palielinājuma koeficientu. No Lēmuma 123. apsvērumā iekļautās pirmās tabulas izriet, ka minētā summa bija 35 946 miljoni euro, kas apliecina uzņēmuma visai ievērojamo lielumu, kas ļoti lielā mērā pārsniedza citu Lēmuma adresātu lielumu.

245    Prasītāja arguments, ka naudas soda apmērs – 128,5 miljoni euro – jau ir bijis pietiekams, lai nodrošinātu preventīvu ietekmi, šādu secinājumu neatspēko. Pirmkārt, kā ir norādījusi atbildētāja, Lēmumā nav noteikts neviens šāds pamatapmērs; tas Lēmumā nemaz nav minēts un vienkārši atbilst summai, ko prasītājs ir ieguvis, saskaitot visus naudas sodus, kuri tam tika piemēroti par dažādiem pārkāpumiem, kuru izdarīšanā tas tiek vainots. Lielākā no minētajās summām patiesībā bijusi 35 miljoni euro. Otrkārt un galvenokārt, kā norādīts šī sprieduma 239.–241. punktā, attiecīgā darbība nebalstās uz vērtējumu, ka noteikts naudas soda pamatapmērs būtu piemērots naudas soda preventīvās ietekmes nodrošināšanai, līdz ar to šajā kontekstā nav būtiska arī norādītā summa 35 miljonu euro apmērā.

246    No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka šajā lietā nav apstākļu, kas ļautu secināt, ka, pēc prasītāja lieluma un vispārējiem resursiem nosakot, ka preventīvos nolūkos bijis nepieciešams palielināt konkrētos prasītājam piemērotos naudas soda pamatapmērus, Komisija nav ievērojusi Pamatnostādnes vai ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu vai citu naudas sodu aprēķināšanā piemērojamu tiesību normu vai principu.

 Par trešo un ceturto daļu

247    Trešajā un ceturtajā daļā prasītājs būtībā apstrīd, viņaprāt, pārmērīgo palielinājumu, kas Lēmuma 699. apsvērumā ir piemērots tam noteiktajiem naudas soda pamatapmēriem. Pirmkārt, prasītājs norāda, ka, pamatojoties uz Pamatnostādnēm, nav bijis iespējams paredzēt palielinājumu par 100 %, kas konkrētajā gadījumā atbilst palielinājumam par 128,5 miljoniem euro un kura rezultātā naudas soda pamatapmērs par pārkāpuma smagumu ir 257 miljoni euro. Otrkārt, šis palielinājums, kas, kā apgalvo prasītājs, atbilst 40 % no naudas soda kopējā apmēra, kas tam noteikts pēc Paziņojuma par sadarbību piemērošanas, nav samērīgs ar mērķi aizkavēt pārkāpumu atkārtotu izdarīšanu, un tā kā minētais palielinājums ir vienāds attiecībā uz visiem pārkāpumiem, tas nav saistīts ar BASF apgrozījumu dažādos vitamīnu tirgos un ar pārkāpumu atšķirīgo ilgumu.

248    Vispirms ir jāpiekrīt atbildētājai, ka prasītājas norādītā summa 128,5 miljonu euro apmērā nav par konkrētu pārkāpumu noteiktajam naudas soda pamatapmēram piemērotā palielinājuma absolūtā vērtība, bet to veido visu palielinājumu summa, kas, ņemot vērā prasītāja lielumu un vispārējos resursus, kā arī nepieciešamību nodrošināt naudas sodu preventīvu ietekmi, ir piemēroti naudas sodu pamatapmēriem, kas noteikti par visiem prasītāja izdarītajiem pārkāpumiem, par kuriem Lēmumā ir paredzēts sods. Vislielākais palielinājums, kas prasītājam tika piemērots Lēmuma 699. apsvērumā, absolūtā izteiksmē ir 35 miljoni euro un attiecas uz E vitamīnu.

249    Pamatnostādnēs nav tādu noteikumu, kas tādu “sevišķi smagu” pārkāpumu gadījumā, kādi ir konstatēti šajā lietā, liegtu piemērot palielinājumu par šādu absolūtu summu vai palielinājumu par 100 %.

250    Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka atbilstoši norādei Pamatnostādņu preambulā tajās nostiprinātie principi ir paredzēti, lai “nodrošinātu Komisijas lēmumu pārredzamību un objektivitāti gan no uzņēmumu, gan no Eiropas Kopienu Tiesas viedokļa, vienlaikus atbalstot Komisijai piešķirto diskrecionāro varu, kas noteikta saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, noteikt sodanaudu līdz 10 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma kopējā apjoma. Šī vara jāīsteno ar saskaņotas un nediskriminējošas politikas palīdzību, kura atbilst mērķiem, kas izvirzīti, lai sodītu par konkurences noteikumu pārkāpumiem”. Tātad Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt pārredzamību un objektivitāti, nevis naudas sodu apmēra paredzamību.

251    Turklāt konkrēti attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir kvalificējami kā “sevišķi smagi”, Pamatnostādnēs ir norādīts tikai tas, ka paredzamais naudas soda apmērs “pārsniedz 20 miljonus [euro]”. Vienīgais naudas soda maksimālā apmēra ierobežojums, kas attiecībā uz šādiem pārkāpumiem ir paredzēts Pamatnostādnēs, ir Regulas Nr. 17 15. pantā noteiktais vispārīgais ierobežojums, ka naudas sods nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā apgrozījuma (skat. Pamatnostādņu preambulu un 5. punkta a) apakšpunktu) – un šajā lietā nav celts iebildums par tā pārkāpumu –, kā arī maksimālā apmēra ierobežojumi papildu summām, ko var piemērot, pamatojoties uz pārkāpuma ilgumu (skat. Pamatnostādņu 1.B punkta pirmās daļas otro un trešo ievilkumu), – un arī par tā pārkāpumu nav celts iebildums.

252    Līdz ar to Pamatnostādnes nerada pamatu tiesiskai paļāvībai par naudas soda pamatapmēra lielumu, par to papildu summu lielumu, kas pamatapmēram piemērotas citu apsvērumu, nevis pārkāpuma ilguma dēļ, un līdz ar to par naudas sodu galīgo apmēru, kas ir piemērojams par sevišķi smagiem pārkāpumiem. Tas pats attiecas arī uz tās daļas apmēru, ko galīgā naudas apmērā veido aprēķinu gaitā piemērotā papildu summa.

253    Turklāt tas, ka Pamatnostādnēs šāda iespēja nav tieši paredzēta, neliedz Komisijai preventīvos nolūkos piemērot koeficientu, kas atspoguļo uzņēmumu lielumu un kopējos resursus. Pamatnostādņu 1.A punkta ceturtajā daļā saistībā ar pārkāpuma smaguma vērtējumu ir norādīts uz nepieciešamību noteikt tādu naudas soda apmēru, kas nodrošinātu pietiekami preventīvu ietekmi. No šī sprieduma 235. un 236. punkta izriet, ka šādu prasību var izpildīt, ja tiek ņemts vērā uzņēmumu lielums un kopējie resursi, proti, gan tieši nosakot pamatapmēru, kurā ir atspoguļoti minētie rādītāji, gan arī atbilstoši citiem apsvērumiem (kā, piemēram, pārkāpuma raksturs vai individuālās prettiesiskās rīcības sekas) noteiktu pamatapmēru pielāgojot tā, lai būtu ņemts vērā uzņēmumu lielums un kopējie resursi. Otrā minētā metode, kas ir izmantota Lēmumā, ne tikai nav pretrunā ar Pamatnostādnēm, bet salīdzinājumā ar pirmo metodi pat uzlabo Komisijas veikto aprēķinu pārredzamību.

254    Attiecībā uz prasītāja argumentu, ka attiecīgais palielinājums nav samērīgs ar prasību novērst prasītāja atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu, analizējot šī pamata otro daļu, jau ir atzīts (skat. šī sprieduma 218.–236. punktu), ka Lēmuma 699. apsvērumā piemērotais palielinājums ir pamatots ar uzņēmumu lielumu un vispārējiem resursiem, nevis ar vērtējumu par to, cik ticama ir iespēja, ka uzņēmumi varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumus, un ka šādu pieeju nevar apstrīdēt. No tā izriet, ka palielinājuma samērīgums ir jāvērtē vienīgi attiecībā pret uzņēmuma lielumu un vispārējiem resursiem.

255    Jau iepriekš ir konstatēts, ka Komisija attiecīgo uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus Lēmumā ir vērtējusi, izmantojot datus par uzņēmumu kopējo apgrozījumu 2000. gadā, kuru piemērotību konkrētajam mērķim prasītājs nav apstrīdējis. Tādējādi tas, ka attiecībā uz visiem pārkāpumiem, kuru izdarīšanā tiek vainots prasītājs, neatkarīgi no prasītāja attiecīgā apgrozījuma un pārkāpuma ilguma ir piemērots viens un tas pats koeficients, nav nekas pārsteidzošs un nav uzskatāms par samērīguma principa pārkāpumu.

256    Visbeidzot attiecībā uz šāda koeficienta konkrēto apmēru (divi jeb + 100 %) ir jānorāda, ka prasītājs ir daudz lielāks uzņēmums nekā citi uzņēmumi, uz kuriem attiecas Lēmums. Prasītāja kopējais apgrozījuma 2000. gadā ir 35 946 miljoni euro. Lai arī prasītāja kopējais apgrozījuma ir divas reizes lielāks par Roche apgrozījumu (17 678 miljoni euro) un ievērojami lielāks par Aventis apgrozījumu(22 304 miljoni euro), prasītājam ir ticis piemērots tāds pats koeficients kā minētajiem uzņēmumiem.

257    Turklāt ir jāatgādina, ka šī sprieduma 187. punktā minētajā Lēmumā par siltumizolācijas caurulēm, kas pieņemts 1998. gadā un kas izskatīts šī sprieduma 192. punktā minētajā spriedumā lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija (skat. 162.‑172. punktu), vienam uzņēmumam, ABB, kas faktiski bija mātes uzņēmums grupai, kuras uzņēmumu kopējā apgrozījuma summa bija aptuveni 27 600 miljoni euro, tika piemērots koeficients 2,5 (jeb palielinājums par 150 %). Minētajā spriedumā Pirmās instances tiesa nav apšaubījusi šāda koeficienta samērīgumu, ko apstrīdēja minētais uzņēmums.

258    Savukārt šī sprieduma 131. punktā minētajā 2004. gada 29. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija (245.–249. punkts) Pirmās instances tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka koeficients 2,5, kuram ir jāatspoguļo ShowaDenko KK (turpmāk tekstā – “SDK”) lielums un vispārējie resursi, ir pārmērīgs, lai arī saskaņā ar minētajā lietā apstrīdēto lēmumu (Komisijas 2001. gada 18. jūlija Lēmums 2002/271/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru – lieta COMP/E‑1/36.490 – Grafīta elektrodi (OV 2002, L 100, 1. lpp.), turpmāk tekstā – “Lēmums par grafīta elektrodiem”) SDK bija “krietni lielāks par visiem citiem iesaistītajiem uzņēmumiem”. To, ka koeficients ir uzskatāms par nesamērīgu, Pirmās instances tiesa noteica, to salīdzinot ar koeficientu 1,25 (jeb pamatapmēra palielinājumu par 25 %), kas bija piemērots citam karteļa dalībniekam, kura kopējais apgrozījums (3693 miljoni euro 2000. gadā), kā Pirmās instances tiesa konstatēja, bija uz pusi mazāks nekā SDK kopējais apgrozījums (7508 miljoni euro 2000. gadā). Izlietojot savu neierobežoto kompetenci, Pirmās instances tiesa noteica, ka SDK noteiktajam pamatapmēram ir bijis jāpiemēro koeficients 1,5 (jeb palielinājums par 50 %).

259    Šajā lietā BASF kopējais apgrozījums 2000. gadā, kas ņemts vērā Lēmumā, ir piecas reizes lielāks nekā SDK apgrozījums 2000. gadā, kurš ņemts vērā Lēmumā par grafīta elektrodiem (šī sprieduma 258. punkts), kas pieņemts dažus mēnešus pirms Lēmuma, kā arī šī sprieduma 131. punktā minētajā 2004. gada 29. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija. Tas turklāt ir apmēram par 30 % lielāks nekā ABB piedēvētais apgrozījums 1997. gadā, kas ņemts vērā 1998. gadā pieņemtajā Lēmumā par siltumizolācijas caurulēm (šī sprieduma 187. punkts), kā arī šī sprieduma 192. punktā minētajā spriedumā lietā ABBAseaBrownBoveri/Komisija. Tātad, pamatojoties uz salīdzinājumu ar norādītajiem koeficientiem, prasītājam piemērotais koeficients 2 ir samērīgs.

260    Līdz ar to šajā lietā nav apstākļu, kuru dēļ varētu secināt, ka prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēru palielinājums, kas veikts Lēmuma 699. apsvērumā, ir pretrunā ar Pamatnostādnēm, prasītāja tiesisko paļāvību, ko prasītājs varētu balstīt uz Pamatnostādnēm, vai samērīguma principu.

261    No tā izriet, ka šī iebilduma trešā un ceturtā daļa ir jānoraida.

 Secinājums par Lēmuma 699. punktā minētā naudas sodu palielinājuma piemērošanu

262    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, nav pamata kritizēt prasītāja naudas soda palielināšanu par 100 % ar mērķi preventīvos nolūkos ņemt vērā prasītāja lielumu un vispārējos resursus.

263    Šāds secinājums tomēr neietekmē to, vai šajā lietā Komisijai, vērtējot iespēju naudas sodu samazināt, bija jāņem vērā apstākļi, ko prasītājs norādījis šī iebilduma otrajā daļā, lai apliecinātu zemo iespējamību, ka tas varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu.

 Par apstākļiem, kas apliecinot zemo iespējamību, ka prasītājs varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu

264    Apstākļi, kas prasītāja skatījumā samazina nepieciešamību pēc speciālās prevencijas nodrošināšanas attiecībā uz to, ir prettiesiskajās darbībās iesaistīto vadošo darbinieku atlaišana no darba, iekšēju programmu pieņemšana darbības saskaņošanai ar konkurences noteikumiem un pasākumi darbinieku izpratnes uzlabošanai šajos jautājumos, prasītāja sadarbība Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā, kā arī naudas sodu un zaudējumu atlīdzības samaksa vai samaksas pienākums, izpildot trešo valstu tiesu nolēmumus par saskaņotām darbībām vitamīnu tirgū (skat. šī sprieduma 192. punktu).

265    Lai gan no iepriekš izklāstītās analīzes ir skaidrs, ka šādi apstākļi neliedz prasītājam piemērot naudas soda palielinājumu ar mērķi preventīvos nolūkos ņemt vērā uzņēmuma lielumu un vispārējos resursus, ir jāpārbauda tomēr, cik lielā mērā to dēļ Komisijai bijis jāsamazina prasītājam noteiktais naudas soda apmērs.

–       Par prasītāja veiktajiem pasākumiem atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas novēršanai

266    Attiecībā uz prasītāja veiktajiem pasākumiem atkārtota pārkāpuma izdarīšanas novēršanai pēc pārkāpumu pārtraukšanas (prettiesiskajās darbībās iesaistīto vadošo darbinieku atlaišana no darba, iekšēju programmu pieņemšana darbības saskaņošanai ar konkurences noteikumiem un pasākumi darbinieku izpratnes uzlabošanai šajos jautājumos) ir jānorāda, ka, lai gan, protams, ir svarīgi, ka uzņēmums veic pasākumus, lai novērstu iespēju, ka tā darbinieki nākotnē varētu izdarīt jaunus Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus, tas tomēr neietekmē faktu, ka pārkāpums jau ir izdarīts. Tas, ka atsevišķos gadījumos Komisija iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē kā atbildību mīkstinošu apstākli ir ņēmusi vērā saskaņošanas plānu ieviešanu, tai tomēr nerada pienākumu tāpat rīkoties visos gadījumos (šī sprieduma 119. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā HerculesChemicals/Komisija, 357. punkts, 1992. gada 10. marta spriedums lietā T‑13/89 ICI/Komisija, Recueil, II‑1021. lpp., 395. punkts, 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑28/99 Sigma Technologies/Komisija, Recueil, II‑1845. lpp., 127. punkts, un šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LRAF 1998/Komisija, 345. punkts, kas īpaši attiecībā uz konkrēto jautājumu ir apstiprināts šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 373. punkts).

267    Tādējādi preventīvie pasākumi, kurus ir veicis prasītājs, nekādā veidā Komisijai nerada pienākumu samazināt prasītājam noteikto naudas soda apmēru.

–       Par sadarbību ar Komisiju izmeklēšanas gaitā

268    Tā kā Komisija ir atzinusi, ka izmeklēšanas gaitā prasītājs ar to ir sadarbojies, un to atlīdzinājis ar naudas sodu apmēra samazinājumu saskaņā ar Paziņojumu par sadarbību, tas, vai šādas sadarbības dēļ naudas sodi būtu jāsamazina lielākā apmērā, ir jāvērtē, analizējot prasītāja argumentus, kas izteikti sestajā un septītajā pamatā, kas attiecas tieši uz prasītāja sadarbību Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā.

–       Par sodiem trešās valstīs

269    Attiecībā uz to, vai Komisijai, vērtējot nepieciešamību nodrošināt preventīvu ietekmi attiecībā uz uzņēmumu, kuram ir jāpiemēro sods par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, ir jāņem vērā sodi, kas par tādiem pašiem slepeniem saskaņotiem pasākumiem ir piespriesti trešās valstīs, ir jānorāda, ka atbilstoši prevencijas mērķim, ko Komisijai ir tiesības censties sasniegt, nosakot naudas soda apmēru, ir jānodrošina tas, lai uzņēmumi Līgumos ietvertās konkurences tiesību normas ievērotu, veicot saimniecisko darbību Kopienas vai EEZ teritorijā. Līdz ar to par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumiem piemērota naudas soda preventīvo ietekmi nevar noteikt tikai atkarībā no sodāmā uzņēmuma īpašā stāvokļa, ne arī atkarībā no tā, vai uzņēmums ievēro ārpus EEZ esošās trešās valstīs spēkā esošas konkurences tiesību normas (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā ArcherDanielsMidland un ArcherDanielsMidlandIngredients/Komisija, Recueil, II‑2597. lpp., 110. punkts, un šī sprieduma 131. punktā minētais 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija, 147. punkts).

270    Līdz ar to Komisijai nevar pārmest, ka tā uzskatījusi, ka prasītājiem piemērotie sodi trešās valstīs par slepeniem saskaņotiem pasākumiem vitamīnu tirgū nedod tiesības uz prasītājam piemēroto naudas sodu apmēru samazināšanu.

–       Secinājums par prasītāja norādītajiem apstākļiem

271    No iepriekš izklāstītajiem argumentiem izriet, ka apstākļi, uz kuriem prasītājs ir norādījis, lai apliecinātu nelielo iespējamību, ka tas varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu, ne tikai neliedz palielināt prasītājam piemēroto naudas sodu, lai tādējādi preventīvos nolūkos ņemtu vērā tā lielumu un vispārējos resursus, bet arī Komisijai nerada pienākumu prasītājam piemērotos naudas sodus samazināt.

c)     Secinājums par ceturto pamatu

272    Pamatojoties uz visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, ir jāsecina, ka ceturtais pamats ir jānoraida pilnībā.

D –  Par piekto pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā, nosakot, ka prasītājs īstenojis aizsācēja un pamudinātāja lomu pārkāpumos attiecībā uz A, E, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem

1.     Vispārīga rakstura sākotnēji jautājumi

a)     Lietas dalībnieku argumenti

273    Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka BASF kopā ar Roche ir bijis aizsācējs un pamudinātājs pārkāpumos, kas attiecas uz A, E, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem. Prasītājs norāda, ka tā loma minētajos pārkāpumos bijusi ievērojami mazsvarīgāka nekā Roche un ne svarīgāka kā jebkuram citam iesaistītajam uzņēmumam, kas nav uzskatīts par aizsācēju vai pamudinātāju.

274    Saistībā ar aizliegtu vienošanos par aizsācēju ir uzskatāms uzņēmums, kam ir izšķiroša loma aizliegtās vienošanās izveidošanā, piemēram, to ieplānojot vai tajā iesaistot citus uzņēmumus, ierosina aizliegtās vienošanās darbībai būtiskus mehānismus, piemēram, vienošanos par cenu un preču apjoma noteikšanu, un kontrolē aizliegtās vienošanās darbību, it īpaši sodot pārējos uzņēmumus par vienošanās ceļā noteiktās darbības neievērošanu. Piemērojot šo kritēriju, Komisijas norādītās darbības, ko BASF esot veicis kā aizsācējs, faktiski ir vienkārša līdzdalība darbībās, ko ieplānojis, izstrādājis un kontrolē Roche. Prasītājs bilst, ka tad, ja Komisijas interpretācija tiktu apstiprināta, visus aizliegtās vienošanās dalībniekus šādas līdzdalības dēļ vien būtu jāuzskata par aizliegtās vienošanās aizsācējiem.

275    Tādējādi, prasītāja skatījumā, tikai Roche darbības var kvalificēt kā aizsācēja darbības, un BASF nevar piemērot naudas soda palielinājumu, pamatojoties uz aizliegtas vienošanās aizsācēja lomu. Komisijas analīze šajā jautājumā ir kļūdaina vairākos aspektos un neatbilst judikatūrā nostiprinātajiem pierādīšanas kritērijiem, saskaņā ar kuriem Komisija nedrīkst sagrozīt dokumentu nozīmi vai pierādījumus, izlaižot svarīgus vārdus, iesniedzot daļējus, neprecīzus vai nepietiekamus pierādījumus savu apgalvojumu apstiprināšanai vai nepareizi analizējot argumentācijai izmantotos dokumentus (Pirmās instances tiesas 1992. gada 10. marta spriedums apvienotajās lietās T‑68/89, T‑77/89 un T‑78/89 SIV u.c./Komisija, Recueil, II‑1403. lpp., 95., 223., 228., 271. un 281. punkts).

276    Prasītājs uzsver, ka Lēmumā izmantotā pieeja jautājumam par aizliegtas vienošanās aizsācēja lomu būtiski atšķiras no pieejas, kas izmantota paziņojumā par iebildumiem. Saskaņā ar paziņojumu par iebildumiem par aizliegtās vienošanās vispārējo aizsācēju galvenokārt ir uzskatāms Roche, un BASF, Aventis un TakedaChemical Industries Ltd. (turpmāk tekstā – “Takeda”) ir bijusi maznozīmīga loma. Lēmumā savukārt, atsaucoties galvenokārt uz tiem pašiem faktiem, vairs netiek minēta Aventis un Takeda iepriekš piedēvētā aizsācēja loma, un kā karteļa aizsācējs kopā ar Roche ir norādīts tikai BASF. Šāda nekonsekvence Komisijas pieejā, kas ir uzskatāma par acīmredzamu tiesību kļūdu, ir īpaši izteikta saistībā ar pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū.

277    Prasītājs īpaši uzsver to, ka Komisijas vērtējums, saskaņā ar kuru prasītājs ir bijis aizliegto vienošanos aizsācējs, ir būtiski ietekmējis tam piemērotā kopējā naudas soda apmēru, jo Komisija uz šādu vērtējumu ir balstījusies, pirmkārt, lai pamatotu kopējā naudas soda pamatapmēra palielinājumu par 35 % (jeb par vairāk nekā 153 miljoniem euro) un, otrkārt, lai prasītājam atteiktu lielāku naudas soda pamatapmēra samazinājumu atbilstoši Paziņojuma par sadarbību B vai C sadaļai.

278    Atbildētāja atgādina, ka Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Komisija var piemērot atšķirīgas naudas sodu pamatapmēru palielinājuma likmes, lai ņemtu vērā dažādās uzņēmumu lomas (šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LRAF 1998/Komisija, 204. punkts). Atbildētāja uzsver, ka Roche un BASF atšķirīgās lomas visos pārkāpumos, uz ko šī pamata ietvaros ir norādījis prasītājs, ir atspoguļotas uzņēmumiem noteiktajiem naudas sodiem piemērotajās atšķirīgajās palielinājuma likmēs, t.i., 50 % attiecībā uz Roche, bet tikai 35 % attiecībā uz BASF.

279    Atbildētāja apgalvo, ka faktiski tā ir analizējusi pieejamos pierādījumus un, pamatojoties uz virkni norāžu vai pierādījumu, kas vērtēti kopsakarā ar pārējiem, tai bija pamats uzskatīt, ka BASF ir bijusi aizsācēja loma katrā no attiecīgajām aizliegtajām vienošanām. Šajā sakarā atbildētāja atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmuma pamatojums ir saistībā ar lietas dalībnieku rīcību administratīvās procedūras laikā (Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑374/94, T‑375/94, T‑384/94 un T‑388/94 European Night Services u.c./Komisija, Recueil, II‑3141. lpp., 95. punkts), un norāda, ka prasītājs ne atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, ne tiesas sēdē nav apstrīdējis minētajā paziņojumā ietverto apgalvojumu, ka prasītājam ir bijusi aizsācēja loma pārkāpumos, kuru izdarīšanā tas tiek vainots. Atbildētāja, gluži pretēji, uzsver, ka atbildē uz paziņojumu par iebildumiem prasītājs pat ir apgalvojis, ka atzīst Komisijas sniegto vispārīgo lietas vērtējumu.

b)     Pirmās instances tiesas vērtējums

 Ievada piezīmes

280    Ja pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, naudas sodu apmēra noteikšanā ir jāvērtē katra uzņēmuma dalības relatīvā nozīme (šī sprieduma 80. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās SuikerUnie u.c./Komisija, 623. punkts, un 2004. gada 7. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P AalborgPortland u.c./Komisija, Recueil, I‑123. lpp., 92. punkts), kas it īpaši nozīmē, ka ir jānosaka katra uzņēmuma loma pārkāpuma īstenošanā to līdzdalības laikā (skat. šī sprieduma 86. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/AnicPartepazioni, 150. punkts, un Pirmās instances tiesas 1991. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑6/89 EnichemAnic/Komisija, Recueil, II‑1623. lpp., 264. punkts).

281    No tā it īpaši izriet, ka “atbildīgā vadītāja” loma, ko saistībā ar aizliegto vienošanos ir uzņēmies viens vai vairāki uzņēmumi, naudas soda apmēra aprēķināšanā ir jāņem vērā tiktāl, ciktāl uzņēmumiem, kuri šādu lomu ir īstenojuši, atšķirībā no citiem uzņēmumiem ir jāuzņemas arī īpaša atbildība (Pirmās instances tiesas 1998. gada 14. maija spriedums lietā T‑347/94 Mayr‑Melnhof/Komisija, Recueil, II‑1751. lpp., 291. punkts, un šī sprieduma 131. punktā minētais 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija, 301. punkts).

282    Saskaņā ar norādītajiem principiem Pamatnostādņu 2. punktā ar virsrakstu “Atbildību pastiprinoši apstākļi” nav sniegts izsmeļošs tādu apstākļu uzskaitījums, kuru dēļ var tikt palielināts naudas soda pamatapmērs un kuru starpā ir minēta arī “pārkāpuma aizsācēja vai pamudinātāja loma” (trešais ievilkums).

283    Lēmuma 712. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka “Roche un BASF kopā bija aizsācēji un pamudinātāji slepenajos saskaņotajos pasākumos, kas attiecās uz to ražoto vitamīnu klāstu”, un ka “līdz ar to [minēto uzņēmumu] loma dažādos pārkāpumos ir jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli”. Līdz ar to naudas sodu pamatapmēri, kas noteikti atbilstoši pārkāpuma smagumam (Pamatnostādņu 1.A punkta nozīmē) un ilgumam (Pamatnostādņu 1.B punkta nozīmē), attiecībā uz Roche tika palielināti par 50 %, bet attiecībā uz BASF – par 35 % (Lēmuma 718. apsvērums).

284    No Lēmuma 712.–717. apsvēruma izriet, ka to, ka Roche un BASF ir bijuši aizsācēji un pamudinātāji visos astoņos pārkāpumos, par kuriem tika piemēroti naudas sodi, Komisija ir noteikusi, pamatojoties uz divām argumentu grupām.

285    Pirmkārt, ar Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē ietvertu norādi uz vairākiem apsvērumiem Lēmuma sadaļā, kurā ir aprakstīti katra pārkāpuma fakti (1.4. sadaļa), Lēmumā ir izklāstīta virkne faktisko apstākļu, kas pamato Komisijas vērtējumu attiecībā uz Roche un BASF lomu pārkāpumos.

286    Otrkārt, Lēmuma 713.–717. apsvērumā ir ietverti vispārīgāki apsvērumi, kas attiecas uz visiem pārkāpumiem un ir balstīti nevis uz konkrētiem faktiskiem apstākļiem, bet gan uz priekšrocībām, ko Roche un BASF varēja gūt no to piegādātā plašā vitamīnu klāsta, uz “vienoto nostāju”, kuru uzņēmumi ieņēmuši, plānojot un īstenojot slepenos saskaņotos pasākumus, un uz to kopīgajiem mērķiem izskaust konkurenci vitamīnu tirgū.

287    Pēc divu sākotnēju jautājumu analīzes (šī sprieduma 289.–293. punkts) Pirmās instances tiesa vērtēs, cik atbilstoši ir Lēmuma 713.–717. apsvērumā ietvertie argumenti (šī sprieduma 294.–301. punkts), kā arī faktiskie apstākļi, kas Lēmumā ir norādīti kā pierādījumi prasītāja aizsācēja un/vai pamudinātāja lomai, par ko lietas dalībnieki ir snieguši argumentus konkrēti attiecībā uz katru no pārkāpumiem, kas minēts Lēmumā (šī sprieduma 304.–463. punkts).

288    Turklāt ir jānorāda, ka prasītājs ir apstrīdējis to, ka tas ir bijis aizsācējs vai pamudinātājs septiņos no astoņiem pārkāpumiem, par kuriem tam ir piemērots naudas sods. Prasītājs gan neceļ iebildumus par tā naudas soda palielināšanu, kas tam kā aizsācējam un pamudinātājam tika piemērots par pārkāpumu attiecībā uz B 2 vitamīnu.

 Par paziņojuma par iebildumiem un Lēmuma neatbilstību saistībā ar aizliegtu vienošanos aizsācēja lomu

289    Prasītāja arguments, ka salīdzinājumā ar paziņojumu par iebildumiem Lēmumā Komisija ir mainījusi pieeju jautājumam par aizliegto vienošanos aizsācēju (skat. šī sprieduma 276. punktu), kas izvirzīts ar mērķi pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, ir jānoraida.

290    Minētajam argumentam acīmredzami trūkst faktiska pamata, ciktāl tas – tāpat kā šī sprieduma 41., 60. un 61. punktā jau izklāstītais un Pirmās instances tiesas jau noraidītais arguments, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību, – attiecas uz prasītāja lomas vērtējumu pārkāpumos. Kā jau ir norādīts šī sprieduma 61. punktā, paziņojuma par iebildumiem 228. punktā ir skaidri norādīts, ka prasītājam ir bijusi aizsācēja loma.

291    Katrā ziņā ir jānorāda, ka, bez šaubām, tas vien, ka Komisija varētu būt Lēmumā mainījusi paziņojumā par iebildumiem formulēto, principā pagaidu juridisko vērtējumu par aizsācēja lomu aizliegtajās vienošanās, pats par sevi nenorāda uz kādiem trūkumiem, kas varētu pēc būtības ietekmēt Lēmumu.

 Par to, ka prasītājs savu aizsācēja lomu nav apstrīdējis administratīvās procedūras laikā

292    Atbildētāja neceļ formālu iebildumu par šī pamata nepieņemamību, taču norāda gan, ka prasītājs ne atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, ne nopratināšanā administratīvās procedūras ietvaros nav apstrīdējis minētajā paziņojumā ietverto apgalvojumu, ka prasītājam ir bijusi aizsācēja loma pārkāpumos, kuru izdarīšanā tas tiek vainots. Gluži otrādi, sniedzot atbildi uz paziņojumu par iebildumiem, prasītājs pat ir apstiprinājis, ka atzīst Komisijas veikto vispārīgo lietas vērtējumu (skat. šī sprieduma 279. punktu).

293    Šajā sakarā ir jāuzskata, ka tas, ka prasītājs šo jautājumu, kas uzskatāms par faktu juridisku kvalifikāciju, nav apstrīdējis administratīvās procedūras noslēguma stadijā, neliedz to darīt tiesas procesa laikā. Līdz ar to šis pamats ir pieņemams.

 Par Lēmuma 713.–717. apsvērumā ietvertajiem vispārīgajiem apsvērumiem

294    Jāpiebilst, ka, tā kā Komisija Lēmumā ir konstatējusi vairākus atsevišķus pārkāpumus un par tiem paredzējusi atsevišķus naudas sodus, piemērojot Pamatnostādņu 2. punkta trešajā daļā norādīto atbildību pastiprinošo apstākli, tai attiecībā uz katru no šiem pārkāpumiem, atsaucoties uz katram uzņēmumam īpašiem faktiem un tos pierādot, ir jāapliecina, ka kāds no aizliegto vienošanos dalībniekiem ir uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu.

295    Šajā sakarā ir jākonstatē, ka ar Lēmuma 713.–717. apsvērumā ietvertajiem apsvērumiem vien nepietiek, lai izpildītu šādu Komisijas pierādīšanas pienākumu.

296    Lēmuma 713.–716. punktā norādītais fakts, ka Roche un BASF ražo “plašu vitamīnu klāstu nošķirtos, bet cieši saistītos tirgos”, nepierāda, ka minētie uzņēmumi pārkāpumos patiešām ir bijuši aizsācēji vai pamudinātāji. Komisija turklāt nav ne minētajos apsvērumos, ne Pirmās instances tiesā izskaidrojusi, kāda ir saistība starp vitamīnu plašo klāstu un uzņēmumu lomu pārkāpumos. Patiesībā no minētajiem apsvērumiem skaidri izriet, ka, pēc Komisijas domām, Roche un BASF piedāvātais plašais vitamīnu klāsts tiem piešķir priekšrocības, piemēram, spēcīgāku pozīciju attiecībā pret klientiem, elastīgumu cenu, īpašo piedāvājumu un atlaižu strukturēšanā, apjoma un apmēra ietaupījumus tirdzniecībā, lielāku ticamību piegādes pārtraukšanas draudiem, kas paaugstina uzņēmumu “kopējo spēju īstenot un uzturēt konkurenci deformējošas vienošanās”.

297    Tādējādi šķiet, ka attiecīgajos apsvērumos, kas ir iekļauti sadaļā par pārkāpumu aizsācēju un pamudinātāju, Komisija ir atsaukusies uz apstākļiem, kuri nenorāda uz Roche un BASF faktisko lomu pārkāpumos, bet kas varētu arī noderēt pārkāpuma smaguma vērtējumam Pamatnostādņu 1.A punkta nozīmē, piemēram, kā norādes uz uzņēmuma faktisko ekonomisko spēju radīt kaitējumu citiem uzņēmumiem vai individuālās prettiesiskās rīcības “īpašo nozīmi”.

298    Pamatojoties uz apstākli, ka Roche un BASF ražoja plašu vitamīnu klāstu, vai priekšrocībām, ko uzņēmumi no tā guva, tomēr nevar pieņemt, ka uzņēmumiem šajā lietā vērtējamajos pārkāpumos patiešām ir bijusi aizsācēju vai pamudinātāju loma.

299    Tātad, meklējot atbildi uz jautājumu, vai prasītājs ir uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu pārkāpumos, kuru izdarīšanā tas tiek vainots Lēmumā, minētā apstākļa vai norādīto priekšrocību vērtējums var kalpot tikai tam, lai uzmanības lokā iekļautu arī tās darbības, uz kurām Komisija ir atsaukusies kā uz pierādījumiem tam, ka prasītājs ir aizliegtās vienošanās aizsācējs vai pamudinātājs. Šādi pierādījumi jāvērtē lietas īpašajā kontekstā, it īpaši ņemot vērā uzņēmumu vietu tirgū un to rīcībā esošos resursus (šajā sakarā skat. šī sprieduma 269. punktā minēto spriedumu lietā Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, 241. punkts).

300    Tas pats ir jāsaka par ļoti vispārīgajiem Komisijas apsvērumiem Lēmuma 717. apsvērumā. Roche un BASF “vienotā nostāja” un abu mērķis “savā starpā izskaust jebkādu faktisku konkurenci Kopienas un EEZ teritorijā attiecībā uz gandrīz visu galveno vitamīnu klāstu” ir faktori, kas var atklāt uzņēmumu motivāciju slepenajos saskaņotajos pasākumos, taču paši par sevi neapliecina, ka uzņēmumiem ir bijusi individuāla un īpaša atbildība attiecīgo aizliegto vienošanos izveidošanā un darbībā. Turklāt mērķis izskaust savstarpēju konkurenci ir raksturīgs jebkura uzņēmuma dalībai aizliegtā vienošanās, un fakts, ka šāds mērķis attiecās uz visu BASF un Roche vitamīnu klāstu vienkārši atspoguļo šī klāsta apjomu, bet nav īpaši nozīmīgs, vismaz gadījumā, ja trūkst sīkāku norāžu.

301    Jānorāda gan, ka attiecībā uz konkrētā atbildību pastiprinošā apstākļa piemērošanu atbildētāja savai aizstāvībai Pirmās instances tiesā galvenokārt ir atsaukusies uz precīziem faktiskajiem apstākļiem, kas, viņasprāt, apliecina, ka BASF pārkāpumos ir bijusi aizsācēja un/vai pamudinātāja loma.

 Par faktiskajiem apstākļiem, uz ko atbildētājs ir atsaucies, lai pierādītu, ka prasītājs ikvienā pārkāpumā ir uzņēmies aizsācēja un/vai pamudinātāja lomu

302    Jāpiebilst, ka Komisija Lēmumā nav ietvērusi sīku analīzi par prasītāja lomu katrā no astoņiem pārkāpumiem, par kuru izdarīšanu tam ir piemērots naudas sods, taču, kā norādīts šī sprieduma 285. un 286. punktā, argumentācijai ir izmantojusi vispārīga rakstura apsvērumus (713.–717. apsvērums) un norādi uz Lēmuma apsvērumiem, kuros, aprakstot katra pārkāpuma faktiskos apstākļus, ir izklāstīti atsevišķi īpaši fakti (712. apsvēruma zemsvītras piezīme).

303    Iesniegtajos dokumentos atbildētāja tomēr vismaz attiecībā uz dažiem lietā vērtētajiem pārkāpumiem ir atsaukusies arī uz papildu faktiskiem apstākļiem, kas lielākoties ir minēti arī Lēmumā un, viņasprāt, palīdz pierādīt to, ka prasītājam pārkāpumos ir bijusi aizsācēja vai pamudinātāja loma. Minētie apstākļi tomēr nav minēti Lēmuma daļā, kas attiecas uz konkrēto atbildību pastiprinošo apstākli, pat ne netieši, izmantojot norādi; līdz ar to Pirmās instances tiesa tos ņems vērā tikai tad, ja noskaidrosies, ka pastāv trūkumi, kas ietekmē minētās Lēmuma daļas tiesiskumu, un tādēļ tai būs jāizmanto sava neierobežotā kompetence EKL 229. panta un Regulas Nr. 17 17. panta nozīmē.

2.     Prasītāja lomas vērtējums katrā pārkāpumā

a)     Pārkāpumi attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

 Lietas dalībnieku argumenti

304    Prasītājs atgādina, ka, lai pamatotu secinājumu, ka BASF kopā ar Roche ir bijis aizsācējs pārkāpumiem attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē ir norādīts uz diviem atsevišķiem apstākļiem.

305    Lēmuma 183. apsvērumā izklāstīto pirmo apstākli, t.i., faktu, ka Roche reizēm ir lūdzis BASF pirmajam paziņot par cenu paaugstinājumu, nevar pielīdzināt daudzajām Roche darbībām, plānojot, organizējot un īstenojot aizliegto vienošanos, un tas varētu nozīmēt tikai to, ka BASF, iespējams, pēc Roche lūguma ir paziņojis par nelielu skaitu cenu paaugstinājumu, lai tādējādi slēptu faktu, ka cenu paaugstinājumu ir pamudinājis veikt Roche. Prasītājs norāda, ka Lēmuma 569. apsvērumā paustais Komisijas vispārējais secinājums ir bijis tāds, ka BASF ir izpildījis Roche norādījumus. Tāda BASF nostāja neatbilst aizsācēja lomai.

306    Lēmuma 160. apsvērumā izklāstītais otrais apstāklis, ka BASF ir piedalījies apspriedēs par slepeno saskaņoto pasākumu pamatmehānismu, attiecas arī uz Aventis, taču tam ir piešķirta imunitāte, jo šis uzņēmums nav bijis pārkāpuma aizsācējs. Līdz ar to, prasītāja skatījumā, minēto apstākli nevar izmantot, lai pamatotu secinājumu, ka BASF ir bijis pārkāpuma aizsācējs. Patiesībā BASF pārkāpumā ir bijusi būtībā tāda pati loma kā Aventis.

307    Līdz ar to prasītājs uzskata, ka Komisijai tāpat kā attiecībā uz Aventis bija jāsecina, ka pārkāpumos A vitamīna un E vitamīna tirgū BASF bijis nevis aizsācējs, bet gan līdzdalībnieks.

308    Atbildētāja iebilst, ka to, ka BASF ir bijusi aizsācēja un pamudinātāja loma aizliegtajās vienošanās A vitamīna un E vitamīna tirgū, apliecina vairāki Lēmumā norādīti apstākļi un ne tikai tie, uz kuriem ir norādījis prasītājs. Atbildētāja šajā sakarā min prasītāja uzdevumu izvirzīt pastāvīgos dalībniekus produktu mārketinga reģionālajā līmenī organizētajām sanāksmēm (177. apsvērums). Atbildētāja uzsver, ka to, ka BASF un Roche ir aizsākuši minētās aizliegtās vienošanās, savā starpā nodibinot sākotnējos sakarus un 1989. gada 7. jūnijā sarīkojot pirmo abpusējo sanāksmi, apliecina Aventis un Takeda paskaidrojumi, kas sniegti administratīvās procedūras laikā.

309    Atbildētāja apstrīd prasītāja apgalvojumu, ka Aventis un prasītāja lomas attiecīgajās aizliegtajās vienošanās ir bijušas līdzīgas. Atbildētāja it īpaši iebilst pret to, ka BASF un Roche ir kopīgi apņēmušies sazināties ar Aventis un ka BASF, nevis Aventis ir paziņojis par nozīmīgu, lai arī gadījuma rakstura cenu paaugstinājumu.

310    Replikas rakstā prasītājs norāda uz pārskatiem, ko administratīvās procedūras gaitā Roche un Aventis ir iesnieguši par slepenajiem saskaņotajiem pasākumiem attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu un no kuriem izriet, ka minētos pasākumus ir plānojis un organizējis Roche, bet BASF un Aventis ir bijusi līdzīga sekundāra loma. Prasītājs īpaši uzsver, ka no Roche pārskata ir redzams, ka tas ir organizējis atsevišķas sagatavošanās sanāksmes, lai apspriestu pasākumu norises kārtību, pirmā no kurām tika rīkota kopā ar Aventis 1989. gada 24. aprīlī Bāzelē, un tai tikai vēlāk sekoja sanāksme starp Roche un BASF, kas notika 1989. gada 7. jūnijā, arī Bāzelē. Arī Takeda paskaidrojumi neapstiprina atbildētājas apgalvojumus, jo tajos nav nekādu ziņu par sanāksmju norises secību un to dalībniekiem, starp kuriem Takeda nebija minēts, jo neražo A vitamīnu un E vitamīnu. Katrā ziņā prasītājs norāda, ka Komisijai ir jāsniedz pierādījumi par to, ka prasītājam attiecīgajos pārkāpumos patiešām ir bijusi aizsācēja loma, nevis tas vienkārši jāapgalvo, pamatojoties uz sanāksmju secību.

311    Attiecībā uz it kā pastāvējušo pienākumu izvirzīt dalībniekus produktu mārketinga reģionālajā līmenī organizētajām sanāksmēm – prasītājs norāda, ka attiecīgajā Lēmuma apsvērumā, t.i., 178. apsvērumā, ir norādīts vienīgi tas, ka, izmeklēšanas gaitā sadarbojoties ar Komisiju, BASF Komisijai ir iesniedzis minēto sanāksmju dalībnieku sarakstu, tāpēc no tā nevar pamatoti secināt, ka BASF ir bijis atbildīgs par sanāksmju organizēšanu.

312    Attiecībā uz paziņojumiem par cenu paaugstināšanu – prasītājs uzsver, ka Roche pārskatā skaidri ir apstiprinājis, ka dalībnieki ir bijuši vienojušies, ka vienam no tiem ir pirmajam jāpaziņo par cenu paaugstināšanu, un tad sekotu pārējie. Turklāt atbildētājas apgalvojums, ka šādus paziņojumus ir snieguši vienīgi BASF un Roche, ir kļūdains, ņemot vērā, ka pēc Aventis paskaidrojumiem skaidri ir konstatējams, ka 1997. gada 1. janvārī tas bija pirmais, kas paziņoja par cenu paaugstināšanu.

313    Atbildes rakstā uz repliku atbildētāja apgalvo, ka saskaņā ar to pašu formulējumu Roche pārskatā, uz ko ir atsaucies prasītājs, pārskatu nevar uzskatīt par precīzu un objektīvu notikumu aprakstu. Katrā ziņā šis pārskats neliecina, ka Roche būtu bijis vienīgais uzņēmums, kas veicis pasākumus, lai ražotājus sasauktu kopā, vai ka BASF un Aventis lomas būtu bijušas vienādas un otršķirīgas. Prasītājs uz Aventis pārskatu atsaucas izlases kārtībā un neprecīzi, tā kā no šī pārskata izriet, ka – atšķirībā no Aventis – BASF cenas paziņojis vairākkārt.

314    Roche un BASF 1989. gada 24. aprīļa sanāksme nav būtiska, vērtējot, kurš uzņēmums bija aizliegto vienošanos aizsācējs, jo tā notika pirms Lēmumā norādītā pārkāpuma uzsākšanas (1989. gada septembris).

 Pirmās instances tiesas vērtējums

315    Jānorāda, ka Lēmumā ir konstatēts, ka aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu ir piedalījušies trīs ražotāji no Eiropas – Roche, BASF un Aventis, kā arī attiecībā vienīgi uz E vitamīnu – ražotājs no Japānas EisaiCo. Ltd. Trīs Eiropas uzņēmumi abus pārkāpumus sāka 1989. gada septembrī, bet Eisai aizliegtajā vienošanās attiecībā vienīgi uz E vitamīnu iesaistījās tikai 1991. gada janvārī (Lēmuma 701.–703. apsvērums).

316    Kā iesniegtajos dokumentos vairākkārt ir norādījusi atbildētāja un kā izriet no Pamatnostādņu 2. punkta trešā ievilkuma, vērtējot prasītāja lomu šajā lietā izskatāmajos pārkāpumos, jēdziens “pārkāpuma aizsācējs” ir jānošķir no jēdziena “pamudinātājs uz pārkāpumu”, un katrs no tiem ir jāanalizē atsevišķi, lai tādējādi noteiktu, vai prasītājs ir uzņēmies vienu vai otru no tām. Pamudināšana uz pārkāpumu ir saistīta ar aizliegtas vienošanās panākšanas brīdi vai paplašināšanu, bet aizsācēja loma – ar aizliegtās vienošanās darbību.

317    Atbildētāja iesniegtajos dokumentos ir apgalvojusi, ka Lēmumā ir pierādīts, ka prasītājam divās attiecīgajās aizliegtajās vienošanās ir bijusi gan pamudinātāja, gan aizsācēja loma.

318    Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē ir atsauces uz Lēmuma 160. un 183. apsvērumu, kuros ir aplūkota, attiecīgi, konkrēto divu aizliegto vienošanos izveidošana un darbība. Tātad ir jāsecina, ka prasītājam par pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū piemēroto naudas sodu pamatapmēru palielinājums par 35 % ir pamatots ar konstatējumu, ka prasītājs minētajos pārkāpumos ir bijis uzņēmies pamudinātāja un aizsācēja lomu.

–       Pamudinātāja loma

319    Atbildētājs uzskata, ka tas, ka prasītājs kopā ar Roche pārkāpumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu ir uzņēmušies pamudinātāju lomu, izriet no Lēmuma 160. apsvēruma, ko prasītājs nav apstrīdējis un kurā ir aprakstīta abu divu aizliegto vienošanos izveidošanās, un to apstiprina administratīvās procedūras laikā sniegtie Aventis un Takeda paskaidrojumi. Ir pierādīts, ka pirmā sazināšanās notika starp Roche un BASF, bet ar Aventis tā notika vēlāk, pēc Roche un BASF kopīgas iniciatīvas.

320    Lai arī 160. apsvērums ir viens no tiem, kas ir minēti Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē, un līdz ar to var uzskatīt, ka uz tajā izklāstītajiem apstākļiem ir balstīts pamatojums Komisijas secinājumam, ka BASF ir bijusi aizsācēja loma aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, ir jāatzīst, ka minētais secinājums nav pamatots. Ja minētos apstākļus novērtē, ņemot vērā Aventis un Takeda paskaidrojumus, uz ko atsaucas atbildētāja, un Roche paskaidrojumus, uz kuriem atsaucas prasītājs, tie nepierāda, ka BASF minētajās aizliegtajās vienošanās ir bijis uzņēmies šādu lomu.

321    Jānorāda, ka, lai uzņēmumu varētu kvalificēt kā pamudinātāju uz aizliegtu vienošanos, tam ir jāpārliecina vai jāmudina citi uzņēmumi izveidot aizliegtu vienošanos vai tādai pievienoties. Nepietiek tikai būt vienam no aizliegtas vienošanās dibinātājiem. Tā, piemēram, saistībā ar tikai divu uzņēmumu izveidotu aizliegtu vienošanos nebūtu pamatoti minētos uzņēmumus automātiski kvalificēt kā pamudinātājus. Šāda kvalifikācija attiecas vienīgi uz uzņēmumu, kas šādā gadījumā ir uzņēmies iniciatīvu, piemēram, otram uzņēmumam izsakot priekšlikumu par saskaņotas darbības iespējamību vai mēģinot to pārliecināt par šāda priekšlikuma īstenošanu.

322    Lēmuma 160. apsvērumā ir norādīts uz trīs sanāksmēm, kas notikušas 1989. gadā: pirmā sanāksme notikusi starp Roche un BASF 7. jūnijā Bāzelē, otrā – ar Aventis piedalīšanos vasarā Cīrihē un trešā – starp Roche, BASF un Aventis septembrī. Saskaņā ar Lēmumu (skat. it īpaši 162. apsvērumu) tieši trešajā sanāksmē, kas arī notika Cīrihē, tika uzsāktas divas konkrētās aizliegtās vienošanās.

323    Izšķirošais apstāklis, uz kuru Lēmumā ir balstīts konstatējums, ka BASF ir bijusi pamudinātāja loma aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, tātad ir tas, ka minēto aizliegto vienošanos pirmā sagatavošanās sanāksme notikusi tikai Roche un BASF starpā.

324    Aventis 1999. gada 19. maija paskaidrojuma 3.1. un 3.2. punktā, uz ko ir atsaukusies atbildētāja, ir norādīts, ka 80. gadu sākumā ar Aventis pārstāvi ir sazinājušies Roche un BASF pārstāvji, lai apspriestu darbību vitamīnu tirgū, un 80. gados tika uzturēti šādi sakari starp minētajiem trijiem uzņēmumiem, bet netika noslēgti nolīgumi tirgus ietekmēšanai; kad aptuveni 1989. gada beigās bija nostiprinājusies Aventis vieta tirgū, tas tika uzaicināts uz sanāksmi ar BASF un Roche, lai apspriestu tirgus lielumu; Šīs sanāksmes gaitā tika noslēgti konkurenci deformējošie nolīgumi. Minētie fakti nenozīmē, ka 1989. gada septembrī iniciatīvu izveidot aizliegtu vienošanos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu ir uzņēmies prasītājs.

325    Paskaidrojuma 2.5 punktā, uz kuru atbildētāja iesniegtajos dokumentos turklāt nav atsaukusies, patiešām ir minēts, ka “Roche un BASF [ar Aventis] sazinājās aptuveni 1989. gada beigās, piedāvājot piedalīties [konkurenci deformējošajās] darbībās”.

326    Neraugoties uz to, pārskatā par aizliegto vienošanos attiecībā uz E vitamīnu, kas kā 5. pielikums pievienots Roche 1999. gada 16. jūlija atbildei uz Komisijas 1999. gada 26. maija lūgumu sniegt informāciju (turpmāk tekstā – “Roche 1999. gada 16. jūlija atbilde”), Roche ir atzinusi savu atbildību par to, ka viens pats ir uzņēmies iniciatīvu sasaukt trīs minēto uzņēmumu pārstāvju sanāksmi, lai izveidotu aizliegtu vienošanos, kurā Japānas ražotājuzņēmums Eisai tika iesaistīts vēlāk (minētais 5. pielikums, 2. lpp., 1. punkts).

327    Turklāt tajā pašā pārskatā Roche ir minējis divas divpusējas sagatavošanās sanāksmes, kas notikušas 1989. gadā Bāzelē (Roche mītnes vietā), katra uzņēmuma vitamīnu nozares augstākā līmeņa vadītāju līmenī: 1989. gada 7. jūnija sanāksme starp Roche un BASF, kas minēta arī Lēmuma 160. apsvērumā, un pirms tam – 1989. gada 24. aprīļa sanāksme starp Roche un Aventis (minētais 5. pielikums, 3. lpp.).

328    No Roche pārskata par aizliegto vienošanos attiecībā uz A vitamīnu, kas ietverts 1. pielikumā Roche 1999. gada 16. jūlija atbildei (skat. 2.–4. lpp.), izriet, ka abās minētajās sanāksmēs tika apspriests arī A vitamīns.

329    32. un 33. punktā Takeda 2000. gada 5. oktobra atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, uz ko arī ir atsaukusies atbildētāja, nav norāžu, kas varētu pamatot atbildētājas nostāju. No atbildes izriet tikai tas, ka pirmie konkurenci deformējošie nolīgumi par vitamīniem tika noslēgti starp Roche, BASF un Aventis attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu. Šis fakts, kas tāpat attiecas arī uz Aventis, kuru Komisija tomēr Lēmumā neatzina par pamudinātāju, nekādi nepalīdz noteikt, vai BASF minētajos nolīgumos ir bijusi pamudinātāja loma. Turklāt Takeda ir bijis grūti sniegt uzticamas ziņas šajā sakarā, jo, tā kā tas neražo A vitamīnu un E vitamīnu, tas nebija viens no līgumslēdzējām pusēm nolīgumos attiecībā un minētajiem vitamīniem. Takeda atbildes 30. punktā savukārt vispārīgi ir apstiprināts, ka “Roche [..] nepārprotami bija pamudinājis ražotājus sadarboties”.

330    Tādējādi šķiet, ka atbildētājas apgalvojumu, ka BASF un Roche kopīgi ir uzņēmušies iniciatīvu sazināties ar Aventis, – apgalvojumu, ko šķietami apstiprina Aventis 1999. gada 19. maija paskaidrojums, – atspēko Roche 1999. gada 16. jūlija atbildē sniegtais pārskats par sanāksmēm, it īpaši pārskats par 1989. gada 24. aprīļa divpusējo sanāksmi starp Roche un Aventis.

331    Attiecībā uz minēto sanāksmi atbildētāja, pirmkārt, iebilst, ka Roche pārskatā nav sniegts precīzs un objektīvs notikumu apraksts, jo pat Roche pats 1999. gada 16. jūlija atbildē ir norādījis, ka “[sniegtās] ziņas nav pilnīgas visās detaļās, bet gan labākajā gadījumā atspoguļo tikai attiecīgo Roche darbinieku personīgās atmiņas”. Otrkārt, atbildētāja uzskata, ka minētā sanāksme nav būtiska, lai noteiktu, kurš uzņēmums ir bijis aizliegto vienošanos aizsācējs, jo tā ir notikusi pirms Lēmumā noteiktā pārkāpuma uzsākšanas (1989. gada septembris).

332    Norādītajiem atbildētājas iebildumiem nevar piekrist.

333    Attiecībā uz pirmo iebildumu ir jākonstatē, ka Roche precīzi ir norādījis attiecīgās divpusējās sanāksmes laiku (1989. gada 24. aprīlis), vietu (Bāzele) un dalībniekus un ka Komisija Lēmumā nav sniegusi atrunas par Roche sniegto ziņu ticamību, bet gan, gluži pretēji, pat atzinusi, ka Roche norādītie fakti par pārkāpumiem attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu ir “ļoti būtiski” (743. apsvērums), un tieši par šiem pārkāpumiem atbilstoši Paziņojuma par sadarbību D sadaļas 2. punkta pirmajam ievilkumam Roche par 50 % ir samazinājusi naudas sodu. Turklāt atšķirībā no Aventis, kas varēja būt ieinteresēts ierobežot savu lomu aizliegto vienošanos izveidošanā, uzsverot Roche un BASF atbildību šajā sakarā, Roche nebija īpaši ieinteresēts viens pats uzņemties šādu atbildību.

334    Otrais iebildums, kurā, pretēji savai vispārīgajai nostājai, atbildētāja jauc aizsācēja un pamudinātāja jēdzienus, nav pamatots, jo prasītājs atsaucas uz Roche un Aventis 1989. gada 24. aprīļa sanāksmi tāpēc, lai pierādītu, ka pats nav bijis pamudinātājs. Turklāt, ja šo iebildumu uzskatītu par pareizu, par neatbilstošu būtu jāuzskata arī atbildētājas atsaukšanās uz Roche un BASF 1989. gada 7. jūnija sanāksmi, uz kuru ir norādīts Lēmuma 160. apsvērumā un kura arī notika pirms pārkāpuma uzsākšanas.

335    No tā izriet, ka atbildētājas iesniegtie pierādījumi neļauj secināt, ka, izveidojot aizliegtās vienošanās A vitamīna un E vitamīna tirgū, prasītājam ir bijusi pamudinātāja loma, īpaši attiecībā uz Aventis.

336    Atbildētāja iesniegtajos dokumentos nav apskatījusi prasītāja iespējamo lomu attiecībā uz Japānas uzņēmuma Eisai iesaistīšanos aizliegtajā vienošanās E vitamīna tirgū. Neviens Lēmuma apsvērums, kurā ir aprakstīta Eisai iesaistīšanās (212.–220. apsvērums), nav norādīts Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē. Turklāt no 212. un 234. apsvēruma izriet, ka Roche vienīgais bija vērsies pie Eisai, lai tas varētu kļūt par minētās aizliegtās vienošanās dalībnieku.

337    Šādos apstākļos ir jāsecina, ka Lēmumā ietvertais vērtējums, ka prasītājam ir bijusi pamudinātāja loma pārkāpumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, nav pietiekami pamatots.

338    Tā kā attiecībā uz šo jautājumu Lēmumā pastāv trūkumi, kas ietekmē tā tiesiskumu, un Komisija, pamatojoties uz Pamatnostādņu 2. punkta trešajā ievilkumā norādīto atbildību pastiprinošo apstākli, prasītājam ir piemērojusi vienreizēju naudas soda pamatapmēra palielinājumu par 35 %, Pirmās instances tiesai ir jāizmanto sava neierobežotā kompetence, vērtējot prasītāja lomu attiecīgajos pārkāpumos, lai tādējādi apstiprinātu, atceltu vai grozītu minēto naudas soda palielinājumu. Ņemot vērā, ka prasītāja lomas pierādīšanai šajos divos pārkāpumos atbildētāja Pirmās instances tiesai nav iesniegusi nekādus papildu pierādījumus, kas attiektos uz vēlāku laiku nekā Lēmuma 160. apsvērumā izklāstītie apstākļi, Pirmās instances tiesas vērtējums būs vērsts uz prasītāja iespējamo aizsācēja lomu minētajos pārkāpumos.

–       Aizsācēja loma

339    Lai pamatotu savu nostāju, ka prasītājam ir bijusi aizsācēja loma pārkāpumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, atbildētāja atsaucas uz divu veidu darbību, ko prasītājs ir veicis, īstenojot prettiesiskos nolīgumus, un kas ir minēta arī Lēmumā.

340    Pirmkārt, atbildētāja norāda uz BASF uzdevumu izvirzīt pastāvīgos dalībniekus produktu mārketinga reģionālajā līmenī organizētajām sanāksmēm, kas izriet no Lēmuma 177. apsvēruma.

341    Otrkārt, atbildētāja atsaucas uz cenu paaugstinājumiem, par kuriem publiski ir paziņojis prasītājs, un šajā sakarā norāda uz Lēmuma 183. un 224. apsvērumu.

342    Attiecībā uz iespējamo prasītāja uzdevumu izvirzīt dalībniekus atsevišķām sanāksmēm attiecīgajā Lēmuma apsvērumā, t.i., 178. apsvērumā, jo ir acīmredzams, ka atbildētāja atsauce uz 177. apsvērumu ir pārrakstīšanās kļūda, ir norādīts, ka “BASF ir izvirzījis personas, kas attiecīgajā laika periodā pastāvīgi piedalījušās sanāksmēs”.

343    Atbildētāja savos rakstveida dokumentos minēto apsvērumu ir interpretējusi kļūdaini. Kā ir norādījis prasītājs un kā izriet no administratīvās lietas dokumentiem, ko atbildētāja ir iesniegusi, izpildot Pirmās instances tiesas noteiktos procesa organizatoriskos pasākumus, Lēmuma 178. apsvērumā ir norādīts vienīgi tas, ka, izmeklēšanas laikā sadarbojoties ar Komisiju, prasītājs ir norādījis to personu vārdus, kas, pārstāvot katra savu uzņēmumu, ir piedalījušās sanāksmēs. Atbildētāja nav spējusi atbilstoši Pirmās instances tiesas lūgumam iesniegt pierādījumus tam, ka prasītājam attiecīgo aizliegto vienošanos īstenošanā ir bijis jāgādā par dalībnieku izvirzīšanu produktu mārketinga reģionālajā līmenī organizētajām sanāksmēm.

344    Attiecībā uz prasītāja paziņojumiem par cenu paaugstināšanu – atbildētāja īpaši atsaucas uz Lēmuma 183. apsvērumu, uz kuru turklāt ir norādīts arī 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē un kura teksts ir šāds:

“Ja tika nolemts paaugstināt cenas, Roche parasti bija pirmais, kas par to paziņoja (lai gan skaidrs arī, ka dažkārt Roche to lūdzis pirmajam izdarīt BASF).”

345    Prasītājs neapstrīd, ka dažkārt pēc Roche lūguma pirmais paziņojis par cenu paaugstināšanu, par ko kopīgi nolemts aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu. Prasītājs apgalvo, ka, pamatojoties uz šādu apstākli, tomēr nevar secināt, ka tam aizliegtajās vienošanās ir bijusi aizsācēja loma.

346    Minētajam prasītāja argumentam nevar piekrist.

347    Protams, no Lēmuma 201. apsvēruma izriet, ka “lēmumus par to, vai palielināt cenas, periodiskajās sanāksmēs pieņēma par vitamīnu tirgu atbildīgie mārketinga direktori un apstiprinoša lēmuma gadījumā nolēma arī to, kad un kādā apmērā tas darāms”. Tāpat arī 203. apsvērumā, pamatojoties uz Roche 1999. gada 16. jūlija atbildes 5. pielikumā izklāstītajiem un prasītāja norādītajiem apgalvojumiem, ir noteikts, ka “dalībnieki parasti vienojas, ka viens no ražotājiem pirmais “paziņo” par cenu paaugstināšanu – vai nu tirdzniecības žurnālā vai arī, par to tieši informējot galvenos klientus”, un ka, “tiklīdz viens no karteļa dalībniekiem paziņo par cenu paaugstinājumu, pārējie dalībnieki parasti izdara tādus pašus paziņojumus”.

348    Tas, ka par cenu paaugstināšanu tika izlemts, aizliegtās vienošanās dalībniekiem kopīgās sanāksmēs panākot attiecīgu vienošanos un nolemjot arī par cenu paaugstinājuma apmēru, dienu un īstenošanas mehānismu, tomēr neizslēdz viena vai otra uzņēmuma individuālo atbildību par lēmumu būt pirmajam, kas faktiski ievieš cenu paaugstinājumu, par ko uzņēmumi vienojušies. Uzņemoties šādu iniciatīvu, kas, aizliegtās vienošanās dalībnieku sanāksmē panākot vienošanos par cenu paaugstināšanu, nav noteikta kā uzņēmuma individuāls un īpašs pienākums, uzņēmums brīvprātīgi sniedz būtisku atbalstu šādas vienošanās izpildei un tādā veidā nodrošina, ka šāda vienošanās nepaliek neīstenota, bet gan ietekmē tirgu.

349    Prasītājs, attiecībā uz kuru ir zināms, ka tas vairāk nekā vienu reizi ir uzņēmies šādu iniciatīvu, nevar izvairīties no minētās individuālās atbildības, apgalvojot, ka arī Aventis tā rīkojies vismaz vienu reizi.

350    Prasītāja izmantotie pierādījumi, ka Aventis vienu reizi pirmais ir paziņojis par cenu paaugstinājumu, par ko bija nolēmuši aizliegtās vienošanās dalībnieki, ir ietverti paša Aventis 1999. gada 19. maija paskaidrojumā (3.4. punkts), kurā Aventis norāda, ka ir uzņēmies šādu iniciatīvu “vienu vienīgu reizi”, kas attiecībā uz šajā lietā aplūkotajiem pārkāpumiem, kas ir ilguši deviņus ar pusi gadus, noteikti nav pietiekams pierādījums, lai Aventis kvalificētu kā aizsācēju.

351    Turklāt Lēmumā izklāstītie faktiskie apstākļi par aizliegto vienošanos attiecībā uz E vitamīnu liecina, ka prasītāja lomu nevar pielīdzināt Aventis lomai. Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāmin fakts, ka pēc tam, kad Aventis rūpnīcai nācās pārtraukt darbību 1990. gada decembrī notikuša ugunsgrēka dēļ, prasītājs, sekojot Roche piemēram, līdz rūpnīcas darbības atsākšanai Aventis piegādāja E vitamīnu (skat. 216. un 220. apsvērumu); otrkārt, fakts, ka 1997. gadā prasītājs tāpat kā Roche no Aventis kompensācijas kārtībā iegādājās dzīvnieku barībai paredzēto E vitamīnu, lai tādējādi Aventis ļautu saglabāt tam paredzēto E vitamīna kopējā tirgus daļu 16 % apmērā, neraugoties uz augošo pieprasījumu pēc cilvēku patēriņam paredzētā E vitamīna, t.i., tirgus segmenta, kurā Aventis nedarbojās (skat. 225. apsvērumu). Šādi prasītāja neapstrīdētie apstākļi, kas jau tika izklāstīti paziņojumā par iebildumiem (53., 55. un 58. punkts) un uz kuriem ir norādīts arī atbildētājas aizstāvības rakstā (81. punkts), raksturo Aventis vietu aizliegtajā vienošanās kā tādu, kas ir bijusi atkarīga no Roche un BASF atbalsta, un atspoguļo minēto uzņēmumu apņēmību nodrošināt prettiesisko nolīgumu stabilitāti un sekmīgumu.

352    Lēmuma 224. apsvērumā minētais apstāklis, ka par A vitamīna un E vitamīna cenu paaugstināšanu par 5 % prasītājs 1994. gada 14. februārī ir paziņojis, izmantojot tirdzniecības preses izdevumus, nesniedz papildu pamatojumu no 183. apsvēruma izrietošajam secinājumam, jo pat, ja pieņemtu, ka šāds paziņojums ir veikts pirms citu aizliegtās vienošanās dalībnieku līdzīgiem paziņojumiem, – ko atbildētāja ne apgalvo, ne noliedz, – tas labākajā gadījumā varētu uzskatīt par konkrētu piemēru minētajā apsvērumā norādītajai prasītāja darbībai.

353    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jāatzīst, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdas vērtējumā, Lēmumā secinot, ka pārkāpumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu prasītājam ir bijusi aizsācēja loma.

–       Secinājums par atbildību pastiprinoša apstākļa piemērošanu, izskatot pārkāpumus attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

354    Lai gan Komisija, pamatojoties uz saviem norādītajiem pierādījumiem, nevarēja pamatoti secināt, ka prasītājam ir bijusi pamudinātāja loma pārkāpumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, Pirmās instances tiesa, izlietojot savu neierobežoto kompetenci, var pēc lietas materiālu vērtējuma kopsakarā ar lietas dalībnieku argumentiem nospriest, ka BASF par konkrētajiem pārkāpumiem piemēroto naudas sodu pamatapmēru palielinājums par 35 % ir uzskatāms par pilnīgi pamatotu, ņemot vērā, ka BASF tāpat kā Roche ir bijis to aizsācējs, lai gan mazākā mērā nekā Roche.

b)     Pārkāpums attiecībā uz B 5 vitamīnu

 Lietas dalībnieku argumenti

355    Par pārkāpumu attiecībā uz B 5 vitamīnu – prasītājs norāda, ka, pirmkārt, Lēmuma 296. apsvērumā ir apstiprināts, ka aizliegto vienošanos “organizēja, vadīja un kontrolēja Roche” un, otrkārt, pieļauj, ka BASF varētu nebūt prettiesisko saskaņoto pasākumu iniciators. Prasītājs uzsver, ka Roche un DaiichiPharmaceuticalCo. Ltd. (turpmāk tekstā – “Daiichi”) 1990. gada decembrī notikušajā sanāksmē apsprieduši aizliegtas vienošanās izveidošanu un cenu noteikšanas un kvotu sadales mehānismus un Roche iesaistījis BASF pēc Daiichi lūguma (Lēmuma 298. apsvērums). Roche ir bijusi ļoti aktīva loma aizliegtās vienošanās organizēšanā, vadīšanā un kontrolē, izveidojot aizliegtās vienošanās pamatstruktūru, organizējot atsevišķas sanāksmes ar katru dalībnieku, apkopojot visu dalībnieku datus par cenām un apjomiem, kā arī paužot neapmierinātību, ka dalībnieki neievēro vienošanos. Lēmumā savukārt ir norādīts tikai viens gadījums, kad BASF paziņojis par savām cenām, un nav sniegti pierādījumi konstatējumam, ka BASF ir uzņēmies aizsācēja lomu vai vienkārši aktīvu lomu aizliegtās vienošanās vadībā.

356    Prasītājs uzskata, ka tā loma nav bijusi nozīmīgāka par Daiichi lomu, bet, iespējams, pat mazāk nozīmīga, un Daiichi nav kvalificēts kā aizsācējs. Šajā sakarā prasītājs uzsver, ka Daiichi vedinājis slepenajos saskaņotajos pasākumos iesaistīt jaunus dalībniekus un mudinājis Roche iesaistīt BASF (Lēmuma 298. apsvērums). Daiichi kopā ar Roche ir organizējis visas ar B 5 vitamīnu saistītās sanāksmes vadības un darbības līmeņos, tātad ieņēmis pastāvīgu un aktīvu lomu, dalot aizsācēja atbildību ar Roche.

357    Atbildētāja uzskata, ka Lēmumā ir pierādījusi, ka aizliegtajā vienošanās attiecībā uz B 5 vitamīnu BASF ir bijusi aizsācēja loma, kaut arī tā bijusi mazāk nozīmīga nekā Roche. Atbildētāja norāda uz Lēmumā ietverto atsauci uz vadības līmeņa sanāksmi starp Roche un BASF, kas notikusi 1992. gada jūnijā pirms visu triju aizliegtās vienošanās dalībnieku vadības līmeņa sanāksmēm (314. apsvērums). Atbildētāja precizē, ka paziņojumā par iebildumiem un Lēmumā (319. apsvērums) ir norādīts, ka Roche vai BASF periodiski informējuši Daiichi par viena vai otra nodomu paaugstināt cenas un par paredzamo paaugstināšanas dienu, kā arī aicinājuši sekot šādai iniciatīvai. Pēc Lēmumā izklāstītā arī redzams, ka Roche un BASF ieņēmuši vienotu nostāju pret citiem ražotājiem, proti, Lēmumā ir norādīts, ka abi uzņēmumi vienmēr spējuši paaugstināt cenas un to arī darīja, pat ja Daiichi pret to iebilda (321.–324. apsvērums).

358    Turklāt atbildētāja uzskata, ka Daiichi darbību aizliegtajā vienošanās attiecībā uz B 5 vitamīnu nekādā gadījumā nevarētu kvalificēt kā aizsācēja lomu.

359    Replikas rakstā prasītājs apstrīd to, ka pēc Roche un BASF 1992. gada jūnija sanāksmes varētu spriest, ka BASF ir uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu. Fakts, ka Roche un BASF par cenu paaugstināšanu paziņoja pārmaiņus, nenorādot ne to, kurš ierosinājis veikt cenu paaugstināšanu, ne arī to, vai citi dalībnieki, kuri tam nav piekrituši, ietekmēti piespiedu kārtā. Līdz ar to minētais fakts nepalīdz noteikt, kurš ir vadījis aizliegto vienošanos.

360    Attiecībā uz vienoto nostāju, ko cenu paaugstināšanas jautājumā Roche un BASF, iespējams, ieņēmuši attiecībā pret Daiichi, prasītājs uzsver, ka aizliegtajām vienošanām kopīga pazīme ir tāda, ka dalībniekiem ne vienmēr ir vienādas intereses. Tas, ka Roche un BASF intereses cenu jautājumā varēja atšķirties no Daiichi interesēm, nepauž neko, kas attiecas uz aizliegtās vienošanās aizsācēja lomu. Turklāt trīs dalībnieku faktiskā rīcība saistībā ar priekšlikumu 1998. gada pavasarī paaugstināt cenas apliecina to, ka aizliegtajai vienošanās nav bijis vadītāja, jo katrs dalībnieks īstenojis savu politiku, lai sasniegtu paša mērķus, pat tiktāl, ka cenu paaugstināšana galu galā tirgū izrādījās neveiksmīga (Lēmuma 323.‑325. apsvērums). Šajā sakarā prasītājs norāda, ka atbildētāja savā aizstāvības rakstā (95. punkts) ir atzinusi, ka aizsācēja lomu aizliegtā vienošanās var konstatēt, ja aizliegtās vienošanās darbība apliecina, ka kāda uzņēmuma darbību tirgū faktiski nosaka citi uzņēmumi.

361    Atbildē uz repliku atbildētāja precizē, ka Lēmumā nav apgalvots, ka BASF uzsācis karteli B 5 vitamīna tirgū. Atbildētāja piebilst, ka aizsācēja loma tirgū ne vienmēr nozīmē, ka uzņēmums darbojies arī kā pamudinātājs panākt aizliegtu vienošanos. Līdz ar to argumenti, ar ko prasītājs vēlas pierādīt, ka Roche un Daiichi ir pamudinājuši panākt aizliegtu vienošanos, nav atbilstoši.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

362    Jāatgādina, ka atbilstoši Lēmumam aizliegtajā vienošanās, kas pastāvēja attiecībā uz B 5 vitamīnu, piedalījās Roche, BASF un Japānas ražotājs Daiichi.

363    Jākonstatē arī, ka iesniegtajos dokumentos atbildētāja ar šo pārkāpumu saistītajā argumentācijā attiecībā uz BASF ir norādījusi vienīgi uz tā aizsācēja lomu, bet ne uz pamudinātāja lomu.

364    Lai arī šajā sakarā Lēmuma 712. apsvērumā Roche ir kvalificēts gan kā aizsācējs, gan kā pamudinātājs, tas tomēr ir darīts vispārīgi un attiecībā uz visiem pārkāpumiem, bet minētā apsvēruma zemsvītras piezīmē attiecībā uz aizliegto vienošanos B 5 vitamīna tirgū norādes ir tikai uz 319. un 322. apsvērumu, kuros nav vērtēta konkrētās aizliegtās vienošanās izveidošana vai paplašināšana, bet gan šī vitamīna cenu paaugstināšana aizliegtās vienošanās īstenošanas ietvaros.

365    Līdz ar to ir jākonstatē, ka par B 5 vitamīna tirgū izdarīto pārkāpumu prasītājam piemērotā naudas soda pamatapmēra palielinājums par 35 % ir pamatots vienīgi ar prasītāja iespējamo aizsācēja lomu minētajā pārkāpumā. Tātad Pirmās instances tiesai, īstenojot minētā paaugstinājuma tiesiskuma kontroli, ir jāanalizē vienīgi Lēmumā norādītie faktiskie apstākļi, kas izmantoti kā pierādījumi atzinumam, ka BASF ir uzņēmies aizsācēja lomu, un kas attiecas uz B 5 vitamīna cenu paaugstināšanu aizliegtās vienošanās īstenošanas ietvaros.

366    Lēmuma 319. apsvērumā ir teikts, ka “saskaņā ar Daiichi sniegtajām ziņām, Roche vai BASF to periodiski informējuši, ka viens vai otrs ir paredzējis paaugstināt cenas, norādījuši dienu, kad paredzēts cenas paaugstināt, un aicinājuši Daiichi tiem “sekot””; “šie paziņojumi” “bieži sniegti, izmantojot specializētos preses izdevumus”.

367    Lēmuma 321. un 322. apsvērumā ir norādīti kopīgie iemesli, kas pamudinājuši Roche un BASF paaugstināt B 5 vitamīna cenu, t.i., pirmkārt, vēlme samazināt to konkurentu rīcības brīvību piedevu pārstrādes tirgū, lai tos no šī tirgus izspiestu, un, otrkārt, nepieciešamību novērst, ka monetārās svārstības varētu izraisīt cenu atšķirības dažādos reģionos un preču plūsmas novirzes, izplatītājiem veicot preču pārkraušanu. Kā atgādina atbildētāja, Lēmuma 323.–325. apsvērumā turklāt ir norādīts, ka Roche un BASF ir paaugstinājuši cenas arī tādā gadījumā, ja Daiichi pret to iebildis.

368    Prasītājs neapstrīd šī sprieduma divos iepriekšējos punktos citētajos apsvērumos norādītos apstākļus.

369    Prasītājs 319. apsvērumu interpretē tā, ka Roche un BASF ir pārmaiņus paziņojuši par cenu paaugstināšanu, un uzsver, ka šis apstāklis nekādi nenorāda, kurš uzņēmums ir ierosinājis veikt cenu paaugstināšanu.

370    No minētā apsvēruma – tāpat kā no paziņojuma par iebildumiem 101. punkta trešās daļas un Daiichi 1999. gada 19. jūlija paskaidrojuma attiecīgā fragmenta, ko pievienošanai lietā iesniedza atbildētāja, izpildot procesa organizatoriskos pasākumus, – izriet, ka prasītājs vai Roche ir ne vien pirmie paziņojuši par cenu paaugstināšanu, bet arī nolēmuši veikt šādu paaugstināšanu un par to brīdinājuši Daiichi.

371    Atšķirībā no nostājas, kas pausta attiecībā uz aizliegtajām vienošanām A vitamīna un E vitamīna tirgū (skat. šī sprieduma 347. punktu) Lēmumā, aprakstot faktiskos apstākļus saistībā ar aizliegto vienošanos B 5 vitamīna tirgū, nav norādīts, ka minētās aizliegtās vienošanās dalībnieki, kopīgi vienojoties, savās periodiskajās sanāksmēs ir lēmuši par cenu paaugstināšanu, paaugstinājumu apmēru un to ieviešanas dienu. Lēmuma 317. apsvērumā ir minēta “saskaņotu cenu paaugstinājumu sērija” un 319. apsvērumā ir aprakstīts mehānisms, ko Komisijai atklāja Daiichi un atbilstoši kuram Roche vai BASF uzņēmās iniciatīvu paaugstināt cenas un par to iepriekš paziņoja Daiichi, to uzaicinot pievienoties. Tādējādi ir skaidrs, ka saskaņoto cenu paaugstinājumu praktiskā īstenošana patiešām ir bijusi atkarīga no Roche vai BASF individuālās iniciatīvas – attiecībā uz paaugstināšanas faktu, apjomu un brīdi.

372    Katrā ziņā, pat ja dalībnieki iepriekš vienojušies ne tikai par cenu saskaņošanas pamatmehānismu (individuālā iniciatīva, iepriekšēja paziņošana citiem ražotājiem, to pievienošanās), bet katrā atsevišķā gadījumā arī par faktiski veicamo cenu paaugstinājumu, tā apjomu un īstenošanas dienu, cenu paaugstināšana tik un tā joprojām būtu atkarīga no Roche vai BASF spontānas iniciatīvas (šajā sakarā skat. šī sprieduma 348. punktā izklāstītos apsvērumus).

373    Arī šajā jomā pastāvošais pienākumu sadalījums starp Roche un BASF ir izskaidrojams, ņemot vērā uzņēmumu līdzīgās intereses, kas aprakstītas Lēmuma 321. apsvērumā un it īpaši 322. apsvērumā, un to vienoto nostāju, kas bijusi īpaši skaidri redzama Lēmuma 324. un 325. apsvērumā minētās cenu paaugstināšanas gadījumā, t.i., – faktorus, kas raksturo šīs lietas kontekstu, kurā ir jāvērtē pierādījumi par aizsācēja lomu (šajā sakarā skat. šī sprieduma 269. punktā minēto spriedumu lietā Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, 241. punkts).

374    Prasītāja norādītais fakts, ka Daiichi atšķirībā no Roche nav pievienojies minētajai cenu paaugstināšanai un tā galu galā tirgū nav bijusi sekmīga (Lēmuma 323.–325. apsvērums), nekādā veidā nemazina lielo atbildību par aizliegtās vienošanās dalībnieku pamudināšanu uz prettiesisku darbību, kas jāuzņemas prasītājam tāpat kā Roche tādēļ, ka tie uzņēmušies iniciatīvu paaugstināt B 5 vitamīna cenas atbilstoši Lēmuma 319. apsvērumā aprakstītajai shēmai. Jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītājs, apstāklis, ka uzņēmums izdara spiedienu vai pat diktē citu aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcību, nav obligāts nosacījums, lai šādu uzņēmumu kvalificētu kā aizliegtās vienošanās aizsācēju. Pietiek ar to, ka uzņēmums ir darbojies kā būtisks aizliegtās vienošanās dzinējspēks, un to var konstatēt arī no tā, ka uzņēmums ir uzņēmies izstrādāt un piedāvāt aizliegtās vienošanās dalībnieku darbības modeli, kaut arī nav bijis spējīgs to pārējiem dalībniekiem uzspiest.

375    Līdz ar to Komisija Lēmumā no 319. apsvērumā minētā apstākļa pamatoti ir secinājusi, ka prasītājam tāpat kā Roche, lai arī mazākā mērā, ir bijusi īpaša atbildība B 5 vitamīna tirgū pastāvošās aizliegtās vienošanās darbībā.

376    Šādu atbildību nevar apstrīdēt, atsaucoties uz to, ka arī Daiichi no savas puses ir varējis būt pamudinātājs uz minēto aizliegto vienošanos vai organizējis noteiktu skaitu aizliegtās vienošanās dalībnieku sanāksmju.

377    Līdz ar to ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis, ka Komisijas vērtējums, ka BASF kopā ar Roche ir bijuši aizsācēji pārkāpumam attiecībā uz B 5 vitamīnu, ir uzskatāms par kļūdainu.

378    Līdz ar to izskatāmais pamats ir jānoraida tiktāl, ciktāl tas ir vērsts uz norādīto vērtējumu, un ir jānorāda arī, ka prasītājs nav izvirzījis konkrētus iebildumus par naudas soda palielinājuma apmēru, kas tam piemērots uz minētā vērtējuma pamata.

c)     Pārkāpums attiecībā uz C vitamīnu

 Lietas dalībnieku argumenti

379    Par pārkāpumu attiecībā uz C vitamīnu – prasītājs apgalvo, ka Lēmumā norādītie pierādījumi neapliecina, ka prettiesiskie saskaņotie pasākumi ir veikti pēc prasītāja un Roche iniciatīvas vai ka prasītājs tos vadījis kopā ar Roche. Skatot Lēmumu kopumā, tajā skaidri ir noteikts, ka Roche viens pats ir vadījis slepenos saskaņotos pasākumus attiecībā uz C vitamīnu. Vienīgie pierādījumi, kas Lēmumā ir vērsti pret prasītāju, ir tādi, ka prasītājs savās telpās ir noturējis divas sanāksmes ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, lai apspriestu Ķīnas ražotāju konkurences draudus; turklāt minēto sanāksmju laikā Roche, nevis BASF ierosinājis paaugstināt preču cenas un samazināt apjomus. Prasītājs turklāt norāda, ka attiecībā uz C vitamīnu Takeda ir piedalījies prettiesisko pasākumu plānošanā un mudinājis par tiem vienoties vismaz tikpat lielā mērā kā prasītājs, ja ne vēl lielākā. Prasītājs norāda, ka Takeda tomēr nav ticis kvalificēts kā aizsācējs.

380    Atbildētāja apgalvo, ka tās vērtējums, saskaņā ar kuru prasītājam ir bijusi aizsācēja loma aizliegtajā vienošanās attiecībā uz C vitamīnu, ir pareizs, tostarp arī attiecībā uz Takeda lomu. Prasītājs nav norādījis uz citiem svarīgiem Lēmuma fragmentiem, kuros ir pierādīts, ka Takeda nācies saskarties ar Eiropas ražotāju, tai skaitā Roche un BASF, kompaktu grupu. Šajā sakarā atbildētāja īpaši atgādina, ka 433. apsvērumā ir norādīts, ka tieši BASF vienā no paša organizētajām sanāksmēm ir vēlējies uzņemties aizsācēja lomu, nosakot plānotās cenas. No minētā apsvēruma izriet, ka – par spīti Roche cenu priekšlikumiem – BASF paredzējis 1993. gada otrajam, trešajam un ceturtajam ceturksnim cenas noteikt, attiecīgi, 25, 26 un 27 Vācijas marku (DEM) apmērā, un pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem nepārprotami norādīja vēlmi attiecīgajā tirgū būt vadošajam, piemērojot minētās cenas. Turklāt 437. apsvērumā ir aprakstīts, ka BASF ir sagatavojis darba dokumentus, lai savus priekšlikumus darītu zināmus 1993. gada 25. maija sanāksmē. Atbildētāja norāda, ka, prasības pieteikuma 149. punktā minot, ka “BASF patiešām reizēm ir bijusi kāda loma”, prasītājs pats ir atzinis, ka ir vadījis aizliegto vienošanos C vitamīna tirgū.

381    Attiecībā uz BASF un Takeda it kā identiskajām lomām – atbildētāja uzsver, ka, lai uzņēmumu kvalificētu kā karteļa aizsācēju, nepietiek tikai ar to, ka tas ir nodibinājis sakarus ar konkurentiem (t.i., uzņēmies pamudinātāja lomu), ja karteļa darbība apliecina, ka rīcību tirgū faktiski nosaka citi uzņēmumi. Tieši tā bijis Takeda gadījumā. Atbildētāja norāda, ka BASF pieskaņojies Roche cenu politikai (Lēmuma 424. apsvērums) un ka Eiropas ražotāji Takeda izvirzījuši ultimātu, ka tam ir jāpiekrīt samazināt C vitamīna pārdošanas apjomu, citādi tie atkāptos no vienošanās (442. apsvērums). No otras puses, Roche un BASF nesekoja Takeda paziņojumam par cenu paaugstināšanu (Lēmuma 425. apsvērums), un Eiropas ražotāji sistemātiski noraidīja vai neīstenoja Takeda priekšlikumus (Lēmuma 446., 447. un 456. apsvērums). Takeda nav ievērojis Eiropas ražotāju noteiktās kvotas, kas Takeda par to nosodījuši. Eiropas ražotāji turklāt noturējuši sanāksmes tikai savā starpā, bez Takeda piedalīšanās.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

382    Jāatgādina, ka atbilstoši Lēmumā noteiktajam aizliegtajā vienošanās attiecībā uz C vitamīnu piedalījās visi trīs Eiropas ražotāji – Roche, BASF un Merck KgaA – un Japānas ražotājs Takeda.

383    Jākonstatē, ka iesniegtajos dokumentos atbildētāja par BASF ir norādījusi vienīgi uz tā aizsācēja lomu konkrētajā pārkāpumā, bet nav to kvalificējusi arī kā pamudinātāju.

384    Lēmuma 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē starp apsvērumiem, kuros ir pamatota BASF aizsācēja un pamudinātāja loma dažādos pārkāpumos, patiešām ir norādīts arī Lēmuma 388. apsvērums, kas attiecas uz konkrētās aizliegtās vienošanās izveidošanos. Jākonstatē tomēr, ka 388. apsvērumā BASF nav pat minēts, kas savukārt norāda, ka pirmās sagatavošanās sanāksmes aizliegtās vienošanās izveidošanai ir notikušas starp Roche un Takeda. 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē ietvertā norāde uz 388. apsvērumu acīmredzot ir pārrakstīšanās kļūda.

385    No tā jāsecina, ka par pārkāpumu attiecībā uz C vitamīnu prasītājam piemērotā naudas soda pamatapmēra palielinājums par 35 % ir pamatots vienīgi ar to, ka prasītājam pārkāpumā ir bijusi aizsācēja loma. Līdz ar to Pirmās instances tiesai, īstenojot minētā palielinājuma tiesiskuma kontroli, ir jāanalizē vienīgi tie faktiskie apstākļi, kas Lēmumā ir norādīti kā pierādījumi tam, ka BASF ir bijis pārkāpuma aizsācējs, t.i., 432., 437. un 439. apsvērumā norādītie apstākļi, kuri attiecas uz atsevišķu karteļa sanāksmju organizēšanu un norises kārtību.

386    Lēmuma 432. apsvērumā ir aprakstīta sanāksme ar Roche un Merck, ko 1993. gada sākumā prasītājs organizējis savā mītnē Ludvigshāfenā [Ludwigshafen], lai apspriestu ar Ķīnas ražotāju radīto konkurenci saistītās problēmas. Lēmuma 439. apsvērumā ir norādīts uz vēl vienu sanāksmi, kas starp visiem četriem aizliegtās vienošanās dalībniekiem notikusi prasītāja birojā Frankfurtē.

387    Fakts, ka prasītājs ir noturējis divas aizliegtās vienošanās dalībnieku sanāksmes, nav tik būtisks, ja ņem vērā, ka Lēmumā ir norādīts uz daudzām Roche un Takeda divpusējām sanāksmēm, kas notikušas Bāzelē (Roche mītne) vai Tokijā (Takeda mītne) (Lēmuma 388., 390., 391., 403., 407., 413., 418., 420. un 456. apsvērums), un to, ka laikā no 1991. gada līdz 1993. gada maijam Eiropas ražotāju ceturkšņa sanāksmes parasti notika Bāzelē (Lēmuma 415. apsvērums).

388    Lēmuma 437. apsvērumā ir norādīts, ka prasītājs “iesniedzis savus darba dokumentus, kas bija paredzēti [1993. gada 25. maijā notikušajai daudzpusējai sanāksmei], un tajos ir sniegtas sīkas ziņas par priekšlikumu par 5 % samazināt [kvotas] un par rasto kompromisu”.

389    Ņemot vērā zināmo neskaidrību minētajā frāzē, kuru atbildētāja izmantojusi savā argumentācijā iesniegtajos dokumentos, Pirmās instances tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros atbildētājai lūdza iesniegt norādītos darba dokumentus un precizēt, vai minētajā frāzē tā ir vēlējusies konstatēt, ka BASF norādītos darba dokumentus ir iesniedzis citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, sagatavojoties gaidāmajai 1993. gada 25. maija sanāksmei.

390    Atbildot uz šādu lūgumu, atbildētāja iesniedza dokumentu, ko administratīvās procedūras laikā tai nodevis BASF; tas attiecas uz 1993. gadam paredzamajām C vitamīna kvotām (turpmāk tekstā – “1993. gada kvotu apraksts”). Atbildētāja arī precizēja, ka Lēmuma 437. apsvērumā tā nav vēlējusies konstatēt, ka prasītājs norādīto darba dokumentu ir iesniedzis citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, bet gan norādīt, ka BASF nostāja, ko bija paredzēts paust 1993. gada 25. maija sanāksmē, bija atbalstīt kvotu samazināšanu par 5 % un BASF bija paredzējis aicināt pārējos dalībniekus apspriest šādu priekšlikumu. Atbildētāja norādīja, ka saskaņā ar paskaidrojumiem, ko BASF sniedza administratīvās procedūras laikā, 1993. gada kvotu aprakstā mašīnrakstā norādītās kvotas bija noteicis Roche, bet rokrakstā norādītās kvotas bija pievienojis BASF pārstāvis, un tās atbilda minētajā sanāksmē apspriestajam priekšlikumam par slepenu saskaņotu pasākumu veikšanu.

391    Šādi atbildētāja paskaidrojumi tomēr ir diezgan neskaidri, un no tiem nevar secināt to, vai 1993. gada 25. maija sanāksmē BASF ir atbalstījis Roche priekšlikumu vai arī jau pašā sākumā pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem ir iesniedzis alternatīvu priekšlikumu, kas atspoguļots rokrakstā veiktajās piezīmēs 1993. gada kvotu aprakstā. No lietas materiāliem skaidrāks nekļūst arī tas, vai norādītās rokrakstā veiktās piezīmes BASF pārstāvis pievienojis pirms 1993. gada 25. maija sanāksmes vai tomēr sanāksmes laikā, vai pēc tās.

392    No otras puses, no Lēmuma 436. un 437. apsvēruma skaidri izriet, ka minētās sanāksmes laikā tieši Roche ierosināja 1993. gadā kvotas vispārīgi samazināt par 5 %, Takeda pret to iebilda un iesniedza atbildes priekšlikumu, un beigās tika rasts kompromisa risinājums, ka Eiropas ražotāju kvotas tiks samazinātas par 2,5 %, bet Takeda kvota – par 2,2 %. Pat ja BASF šādu risinājumu būtu izstrādājis pirms sanāksmes un to ierosinājis sanāksmes laikā, ņemot vērā tā kontekstu, šāds fakts nekalpotu kā nozīmīgs pierādījums tam, ka BASF ir uzņēmies aizsācēja lomu. Šī situācija faktiski liecina, ka iniciatīvu 1993. gadā ierobežot ražošanu ir uzņēmies Roche (šajā sakarā skat. arī Lēmuma 432. un 434. apsvērumu) un ka vismaz trīs ražotāji ir snieguši detalizētus priekšlikumus par kvotu samazināšanas apmēru. Prasītāju nevar kvalificēt kā aizliegtās vienošanās aizsācēju, pamatojoties uz to, ka BASF ir izteicis galīgo apstiprināto priekšlikumu, kas bija kā kompromiss starp Roche un Takeda nostāju.

393    Faktiskajiem apstākļiem, kas Lēmumā ir izklāstīti kā pierādījumi tam, ka aizliegtajā vienošanās attiecībā uz C vitamīnu BASF ir bijusi aizsācēja loma, šajā ziņā nav nekādas nozīmes, pat ja tos vērtē, ņemot vērā šīs lietas kontekstu.

394    No tā ir jāsecina, ka šajā ziņā pastāv trūkumi, kas ietekmē Lēmuma tiesiskumu, un tā rezultātā Pirmās instances tiesai ir jāizlieto sava neierobežotā kompetence, lai, ņemot vērā visus šīs lietas būtiskos apstākļus (šajā sakarā skat. šī sprieduma 62. punktā minēto Tiesas spriedumu lietā Michelin/Komisija, 111. punkts, un 2003. gada 18. septembra spriedumu lietā C‑338/00 P Volkswagen/Komisija, Recueil, I‑9189. lpp., 151. punkts), noteiktu, vai tomēr var uzskatīt, ka prasītājs ir bijis attiecīgās aizliegtās vienošanās aizsācējs, un vai līdz ar to šāda atbildību pastiprinoša apstākļa dēļ ir jāpaaugstina naudas soda pamatapmērs, kas prasītājam ir piemērots par dalību attiecīgajā aizliegtajā vienošanās.

395    Lai pamatotu savu secinājumu, ka prasītājam faktiski ir bijusi šāda loma, atbildētāja iesniegtajos dokumentos ir atsaukusies arī uz faktiskajiem apstākļiem, kas ir izklāstīti arī tajos Lēmuma apsvērumos, kuri nav minēti 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē.

396    Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatzīst, ka atbildētāja atsaukšanās uz 433. apsvērumu nav piemērota, lai pierādītu, ka, nosakot plānotās cenas, prasītājs ir uzņēmies aizsācēja lomu.

397    Lēmuma 433. apsvērumā ir norādīts, ka BASF iesniedzis sīku ziņojumu par sanāksmi, ko 1993. gada sākumā tas organizējis savā mītnē Ludvigshāfenā (skat. šī sprieduma 386. punktu), un ka ziņojumā ir norādītas plānotās cenas 1993. gada pēdējiem trim ceturkšņiem.

398    Sekojot Pirmās instances tiesas lūgumam procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, atbildētāja ir iesniegusi minēto ziņojumu un precizējusi, ka ar to ir pierādīts, ka BASF ir bijis pārkāpuma aizsācējs, jo ziņojumu sniedzis BASF un to nav arī apstrīdējis, un ziņojumā ir norādīts, ka BASF ir plānojis cenas katrā no minētajiem ceturkšņiem noteikt, attiecīgi, DEM 24, DEM 25 un DEM 26 apmērā.

399    Tā kā šajā sakarā ir precizēts, ka Lēmuma 433. apsvērums, kurā ir teikts, ka minēto ziņojumu ir sniedzis BASF, patiesībā ir jāsaprot tā, ka prasītājs to administratīvās procedūras laikā ir iesniedzis Komisijai, nevis citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem pirms Ludvigshāfenā (Ludwigshafen) notikušās sanāksmes, ir jāpiekrīt prasītājam, ka 432. apsvērumā skaidri ir noteikts, ka minētajā sanāksmē paaugstināt cenas norādītajos ceturkšņos ierosinājis Roche.

400    Atbildētāja turklāt nepaskaidro, kādā veidā norādītais ziņojums, par kuru pat nav noteikts, vai BASF to izstrādājis pirms minētās sanāksmes, tās laikā vai pēc tās, liecinātu par BASF precīzu nodomu attiecībā uz plānotajām cenām vai savu lomu to noteikšanā. Jāatgādina, ka, norādīto ziņojumu iesniedzot Komisijai savas 1999. gada 23. jūnija vēstules pielikumā, prasītājs paskaidrojošajā pavadrakstā (administratīvās lietas 4428. lpp.) ir norādījis vienīgi to, ka ziņojumā ir atspoguļoti “slepenie saskaņotie pasākumi attiecībā uz C vitamīnu”.

401    Tātad atbildētāja kļūdās, atsaucoties uz Lēmuma 433. apsvērumu, lai apliecinātu, ka prasītājs minētajā sanāksmē ir vēlējies uzņemties aizsācēja lomu, lai noteiktu plānotās cenas.

402    Otrkārt, attiecībā uz apstākļiem, pēc kuriem, pēc atbildētāja domām, ir redzama Eiropas ražotāju vienprātība attiecībā uz cenu un pārdošanas apjomu turpmāko līkni un minēto ražotāju un Takeda konflikts (skat. šī sprieduma 381. punktu), ir jānorāda, ka aizliegtas vienošanās dalībnieku grupai raksturīgās kopīgās intereses, mērķi un nostājas nebūt nenozīmē, ka šādas grupas dalībnieki ir kvalificējami kā aizsācēji vai ka šāda kvalifikācija, kas citu apstākļu dēļ piemērota vienam no dalībniekiem, ir attiecināma arī uz visiem pārējiem šādas grupas dalībniekiem. Turklāt šajā atbildētāja norādītajā Eiropas ražotāju “kompaktajā grupā” ietilpa arī Merck, taču tas nebija kvalificēts kā aizsācējs. Lēmumā patiešām ir minēts vairāk apstākļu, lai pie atbildības sauktu BASF, nevis Merck, t.i., divu sanāksmju organizēšana (skat. šī sprieduma 386. punktu) un Roche dotais solījums nepieciešamības gadījumā mainīt vietējo organizāciju, ja Roche konstatētu, ka BASF noteiktās cenas vietējā mērogā destabilizē tirgu (Lēmuma 424. apsvērums), tomēr minētie apstākļi nav pietiekami nozīmīgi, lai pamatotu būtiski atšķirīgu attieksmi pret Merck un BASF attiecībā uz konkrēto atbildību pastiprinošo apstākli. Ja pievēršas salīdzinājumam ar Takeda lomu, ir jāatzīst, ka Lēmumā ir redzams, ka atsevišķos gadījumos Takeda nācies formāli piekrist atstāt spēkā sākotnējos nolīgumus par kvotām, ko pieprasījuši Eiropas ražotāji, taču tikpat labi ir redzams arī, ka faktiski Takeda nerīkojās atbilstoši šādam kompromisam, turklāt citos gadījumos (piemēram, 436. un 437. apsvērumā minētajā sanāksmē, kas notika 1993. gada 25. maijā Cīrihē) pat nepiekrita izteiktajiem priekšlikumiem un piespieda panākt kompromisa risinājumus.

403    Vispārīgākā skatījumā ir jāpiekrīt prasītāja nostājai, ka visi atbildētājas norādītie apstākļi attiecībā uz Eiropas ražotāju un Takeda pretējo viedokli liecina vienīgi par aizliegtās vienošanās nestabilitāti, ko izraisījis Ķīnas ražotāju pārdošanas apjomu būtiskais un neparedzētais pieaugums un aizliegtās vienošanās dalībnieku brīžiem saspringtās pastāvīgi notiekošās sarunas, kurās tie iesaistījušies aktīvi, tomēr ne kā aizsācēji, lai pārvarētu Ķīnas uzņēmumu konkurences radītās grūtības. Lēmuma 439. un 440. apsvērumā ir redzams, piemēram, ka ir bijuši gadījumi, kad visi četri aizliegtās vienošanās dalībnieki ir izteikuši priekšlikumus. Turklāt ultimātā, ko Eiropas ražotāji izteikuši Takeda (papildus atbildētāja norādītajam un 442. apsvērumā minētajam ultimātam skat. arī tādu pašu 444. un 446. apsvērumā minēto ultimātu, ko ar Roche starpniecību pret Takeda vērsuši BASF un Merck), nebija paredzēti īpaši represīvi pasākumi, bet vienkārša izstāšanās no aizliegtās vienošanās; katrā ziņā no Lēmuma 425. apsvēruma izriet, ka arī Takeda izteicis ultimātu Roche un BASF, paredzot “pret tiem vērstus pasākumus” gadījumā, ja tie nepiekristu Takeda noteiktajai cenai.

404    Šādos apstākļos vienīgais uzņēmums, ko varētu kvalificēt kā aizsācēju, ir Roche, kurš organizējis lielu skaitu sanāksmju (415. apsvērums), ticies atsevišķi ar BASF un Merck, no vienas puses (415. un 432. apsvērums), un Takeda, no otras puses (403., 407., 412., 413., 415., 418., 419., 420., 443. un 456. apsvērums), uzņemoties pārstāvēt BASF un Merck sarunās ar Takeda (444. un 456. apsvērums) un Takeda – Eiropas ražotāju ceturkšņa sanāksmēs (416. apsvērums), apkopojis aizliegtās vienošanās dalībnieku pārdošanas datus un tiem pretī sniedzis ziņas par katra uzņēmuma kopējiem rezultātiem (417. apsvērums). Turklāt Roche ir tas aizliegtās vienošanās dalībnieks, kurš, kā norādīts Lēmumā, visbiežāk uzņēmies izteikt priekšlikumus par aizliegtās vienošanās darbību (Roche, piemēram, ierosinājis, ka aizliegtās vienošanās dalībniekiem vajadzētu koordinēt savas nostājas, ko tie kā piegādātāji ieņēmuši attiecībās ar pasūtītāju Coca‑Cola: 410. apsvērums; 1991. gada 15. un 16. maija divpusējā sanāksmē ar TakedaRoche ierosinājis Eiropā, katrā valstī atsevišķi, noteikt pārdošanas kvotas 1991. gadam: 423. apsvērums; 1993. gada sākumā un 1993. gada 25. maijā notikušajās sanāksmēs Roche izteicis priekšlikumu ierobežot ražošanu un/vai paaugstināt cenas: 432.–434. un 436. apsvērums; 1993. gada 10. novembrī Tokijā notikušajā sanāksmē ar Takeda Roche ierosinājis jaunu kvotu sistēmu 1994. gadam: 445. apsvērums).

405    Turklāt prasības pieteikuma 149. punktā ietvertais apgalvojums, ka “BASF reizēm bijusi [noteikta] loma”, nekādi nenozīmē, ka prasītājs atzinis, ka uzņēmies aizsācēja lomu, jo minētajā punktā tas arī norādījis, ka tomēr nav pārvaldījis vai vadījis slepenos saskaņotos pasākumus.

406    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka ne Lēmumā, ne Pirmās instances tiesā Komisija nav atbilstoši tiesību aktu prasībām pierādījusi, ka pārkāpumā attiecībā uz C vitamīnu prasītājam kopā ar Roche bijusi aizsācēja loma.

407    Līdz ar to par minēto pārkāpumu prasītājam piemērotā naudas soda palielinājums par 35 % ir jāatceļ.

d)     Pārkāpums attiecībā uz D 3 vitamīnu

 Lietas dalībnieku argumenti

408    Runājot par pārkāpumu attiecībā uz D 3 vitamīnu, prasītājs apgalvo, ka Komisija pati Lēmuma 461. apsvērumā ir atzinusi, ka nav spējusi noteikt, kurš uzņēmums – Roche, BASF vai Solvay Pharmaceuticals BV (turpmāk tekstā – “Solvay”) – uzņēmies šī pārkāpuma iniciatīvu. Prasītājs uzsver, ka, neraugoties uz to, tas tomēr līdz ar Roche uzskatīts par pamudinātāju un aizsācēju, bet Solvay kā tāds nav kvalificēts. Komisija nav iesniegusi pilnīgi nekādus pierādījumus šādam secinājumam attiecībā uz prasītāju. Lēmumā tas pamatots tikai ar 459. un 460. apsvērumu, kuros gan redzams vienīgi tas, ka, pirmkārt, Roche ir norādījis, ka Solvay uzņēmies slepeno saskaņoto pasākumu iniciatīvu, un, otrkārt, ka Solvay to noliedzis un norādījis, ka bijis pēdējais uzņēmuma, kas pievienojies aizliegtajai vienošanās. Šādi apstākļi neļaujot secināt, ka BASF ir bijis pamudinātājs uz minētajiem pasākumiem vai to aizsācējs.

409    Prasītājs uzsver, ka tā loma aizliegtajā vienošanās atšķiras no aktīvo vadītāju lomas, ko uzņēmies gan Roche, gan Solvay, un ko apliecina vairāki Lēmumā norādīti apstākļi.

410    Atbildētāja precizē, ka attiecībā uz D 3 vitamīnu tā prasītāju nav kvalificējusi kā pamudinātāju, bet drīzāk kā aizsācēju, t.i., noteikusi, ka uzņēmumam bijusi aktīva loma karteļa darbībā. Turklāt Pamatnostādnēs ir norādīts, ka palielinājumu var piemērot aizliegtas vienošanās aizsācējam vai pamudinātājam. Nepastāv arī nekādi pierādījumi tam, ka Solvay uzņēmies aizliegtās vienošanās iniciatīvu, un, pat ja to pierādītu, fakts, ka Komisija pieļāvusi kļūdu, Solvay noteiktajam naudas sodam nepiemērojot palielinājumu par pamudinātāja lomas uzņemšanos, nenozīmē, ka ir pieļauta kļūda, palielinot prasītāja naudas sodu par aizsācēja lomas uzņemšanos.

411    Atbildētāja norāda, ka Lēmuma 472. apsvērumā ir minēts, ka 1994. gada janvārī notikušās pirmās sanāksmes laikā ražotāji noteikuši “cenrāža” cenas un zemākās pieļaujamās cenas katrā reģionā un ka rokrakstā veikta piezīme uz Solvay ziņojuma apliecina, ka BASF bija cenas jāpaziņo pirmajam.

412    Turklāt BASF un Roche aizsācēja lomu aizliegtajā vienošanās attiecībā uz D 3 vitamīnu Solvay ir minējis arī atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, un Roche ir atzinis, ka minētā aizliegtā vienošanās sākta, izveidojot divpusējus sakarus ar BASF.

413    Lēmumā, vērtējot plānotās kvotas (476. apsvērums), ir ņemts vērā, ka Solvay pozīcija bija vājāka salīdzinājumā ar abiem pārējiem ražotājiem. Lēmumā turklāt ir norādīts, ka pirmo cenu paaugstināšanu ir vadījis BASF un savukārt Solvay citu cenu paaugstināšanu vadījis vēlāk (472., 473. un 479. apsvērums). Pamatojoties uz šādiem apstākļiem, atbildētāja ir noteikusi, ka, lai gan BASF īstenotā aizsācēja loma bija mazāk svarīga nekā Roche loma, tā tomēr bija svarīgāka nekā Solvay loma.

414    Prasītājs replikas rakstā ir iebildis, ka atbildētājas norādītie pierādījumi neapliecina, ka prasītājs ir uzņēmies aizsācēja lomu aizliegtajā vienošanās attiecībā uz D 3 vitamīnu.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

415    Jāatgādina, ka atbilstoši Lēmumā noteiktajam aizliegtajā vienošanās attiecībā uz D 3 vitamīnu piedalījās Roche, Solvay, BASF un Aventis.

416    Atbildētāja iesniegtajos dokumentos ir precizējusi, ka attiecībā uz konkrēto aizliegto vienošanos tā prasītāju ir kvalificējusi nevis kā pamudinātāju, bet gan kā aizsācēju (skat. šī sprieduma 410. punktu). Atbildētāja tomēr norāda, ka Roche atzinis, ka aizliegtā vienošanās sākta, izveidojot divpusējus sakarus ar BASF (skat. šī sprieduma 412. punktu).

417    Jānorāda, ka, kaut arī Lēmuma 712. apsvērumā vispārīgi attiecībā uz visiem pārkāpumiem ir konstatēts, ka Roche un BASF ir bijuši visu pārkāpumu aizsācēji un pamudinātāji, minētā apsvēruma zemsvītras piezīmē nav norāžu uz nevienu no Lēmuma apsvērumiem, kuros ir aprakstīti faktiskie apstākļi saistībā ar D 3 vitamīna tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos.

418    Ņemot vērā šādus apstākļus, ir jākonstatē, ka par dalību šajā konkrētajā aizliegtajā vienošanās prasītājam noteiktā naudas soda pamatapmēra palielinājumam par 35 % atbilstoši atbildību pastiprinošiem apstākļiem nav sniegts pietiekams pamatojums, jo tas neļauj noteikt, vai palielinājums ir piemērots tāpēc, ka BASF pārkāpumā ir uzņēmies pamudinātāja lomu, aizsācēja lomu vai abas minētās lomas vienlaikus.

419    Katrā ziņā pamatojums turklāt ir pamatots tikai ar vispārīgiem apsvērumiem, kas izklāstīti Lēmuma 713.–717. apsvērumā, bet šī sprieduma 295.–300. punktā jau atzīts, ka minētie apsvērumi paši par sevi nevar būt pamatojums tam, lai noteiktu, ka prasītājs ir uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu pārkāpumos, kuru izdarīšanā tas tiek vainots šajā lietā.

420    Tā kā konkrēto naudas soda palielinājums ir prettiesisks, Pirmās instances tiesai ir jāizlieto sava neierobežotā kompetence, vērtējot prasītāja lomu attiecībā uz D 3 vitamīnu izdarītajā pārkāpumā, lai tādējādi minēto palielinājumu apstiprinātu, atceltu vai grozītu.

–       Pamudinātāja loma

421    Lai kāda arī nebūtu atbildētājas nostāja jautājumā, vai prasītājs ir uzņēmies pamudinātāja lomu aizliegtajā vienošanās attiecībā uz D 3 vitamīnu, jāpiekrīt prasītājam, ka neviens Pirmās instances tiesai iesniegtais pierādījums neapliecina, ka prasītājam ir bijusi šāda loma.

422    Lēmuma apsvērumos par šo konkrēto aizliegto vienošanos, proti, 459.–463. apsvērumā, nav apliecināts, ka BASF ir uzņēmies pamudinātāja lomu, bet gan izklāstīti pretrunīgi apgalvojumi par to, kurš uzņēmums – Roche vai Solvay – ir uzņēmies iniciatīvu izveidot aizliegto vienošanos, jo Roche ir norādījis, ka par to atbildīgs ir Solvay, taču Solvay to ir noliedzis. Lēmuma 461. apsvērumā Komisija pat skaidri ir norādījusi, ka tas, kurš uzņēmums ir izveidojis aizliegto vienošanos, ir palicis neatbildēts. Atbildētājas apgalvojums, ka Roche ir atzinis, ka aizliegtā vienošanās sākta, izveidojot divpusējos sakarus ar BASF, šķiet acīmredzami nepamatots, ja izpēta Roche iesniegto dokumentu, ar kuru atbildētājs šādu apgalvojumu ir pamatojis. Fragments no Roche 1999. gada 30. jūlija vēstules Komisijai, uz ko atbildētājs šajā sakarā norāda, neietver šādu Roche atzīšanos; tajā turpretim divas reizes ir norādīts, ka iniciatīvu ir uzņēmies Duphar (Solvay grupas uzņēmums) (“Duphar uzņēmās iniciatīvu”; “Duphar pastiprināja centienus noorganizēt aizliegtu vienošanos ar Roche un BASF”).

423    Tātad prasītājs pamatoti apgalvojis, ka nepastāv pierādījumi, ka tas uzņēmies pamudinātāja lomu aizliegtajā vienošanās attiecībā uz D 3 vitamīnu.

–       Aizsācēja loma

424    Lai pamatotu nostāju, ka prasītājs kopā ar Roche ir darbojies kā attiecīgās aizliegtās vienošanās aizsācējs, atbildētāja būtībā atsaucas uz četriem apstākļiem.

425    Pirmkārt, atbildētāja uzmanību vērš uz to, ka karteļa pirmajā sanāksmē 1994. gada janvārī tika noteiktas “cenrāža” cenas un zemākās pieļaujamās cenas 1994. gada otrajam ceturksnim, kā norādīts Lēmuma 472. apsvērumā. Šajā sakarā atbildētāja min, ka piezīmē, kas norādītajā sanāksmē rokrakstā veikta uz Solvay ziņojuma, ir noteikts, ka “BASF pirmais paziņo[s] cenas”; tas bijis pirmais cenu paaugstināšanas gadījuma attiecīgās aizliegtās vienošanās ietvaros.

426    Norādītajam apstāklim nav nozīmes, nosakot, vai prasītājs ir uzņēmies aizsācēja lomu.

427    Tas vien, ka aizliegtas vienošanās dalībnieks pirmais paziņojis par jaunas cenas noteikšanu vai cenu paaugstināšanu, neliecina par to, ka uzņēmums ir darbojies kā aizliegtās vienošanās aizsācējs, ja pēc lietas apstākļiem redzams, ka attiecīgā cena vai cenu paaugstinājums ir noteikts, iepriekš vienojoties ar pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, un ka tie kopā noteikuši, kurš no tiem pirmais nāks klajā ar attiecīgu paziņojumu, jo attiecīgā uzņēmuma izvirzīšana šāda uzdevuma veikšanai norāda, ka pirmreizēja cenas vai cenu paaugstinājuma paziņošana ir tikai darbība, ko veic, strikti ievērojot pēc kopējas gribas iepriekš noteiktu plānu, un to nevar uzskatīt par brīvprātīgu iniciatīvu, kā rezultātā veidojas aizliegta vienošanās.

428    Tieši tāda ir situācija šajā gadījumā, atšķirībā no tā, kas konstatēts saistībā ar BASF vadīto cenu paaugstināšanu aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A, E un B 5 vitamīniem (skat. šī sprieduma 348. un 372. punktu). Atbildētāja citētajā Solvay ziņojumā, kas izstrādāts 1994. gada janvāra sanāksmē, ir norādīts vienošanās rezultātā noteiktais “cenrāža” cenu un zemāko pieļaujamo cenu apmērs, un norādītā rokrakstā veiktā piezīme liecina tieši par to, ka lēmums, ka par minētajām cenām pirmais paziņos BASF, ir apspriests un pieņemts minētajā sanāksmē; līdz ar to šādu faktu nevar izmantot, lai secinātu, ka prasītājs šajā sakarā ir uzņēmies būtisku iniciatīvu.

429    Turklāt ir jānorāda, ka Lēmumā (478. un 479. apsvērumā) ir minēts arī cenu paaugstinājums, par ko pirmais paziņojis Solvay; par šo cenu paaugstinājumu – gan par tā apjomu, gan brīdi, kad ar to būtu jānāk klajā, gan, visbeidzot, par uzņēmumu, kam par to pirmajam jāpaziņo (t.i., Solvay, kuru gan Komisija nav kvalificējusi kā aizsācēju), – vienojušies Solvay un Roche (to apstiprinājis BASF).

430    Faktu, ka Lēmuma 472. apsvērumā minētās jaunās cenas, par kurām pirmais paziņojis BASF, bija tādas pašas kā pirmās jaunās cenas, par ko aizliegtajā vienošanās tā arī netika panākta vienošanās, nevar izmantot, lai attiecībā uz aizsācēja lomu prasītāja situāciju nošķirtu no situācijas, kādā ir citi aizliegtās vienošanās dalībnieki, piemēram, Solvay, par kuru arī var teikt, ka tas pirmais paziņojis par cenu paaugstināšanu, īstenojot tādu vairāku gadu garumā pastāvošu aizliegtu vienošanos kā tā, kas tiek pašlaik vērtēta.

431    Otrkārt, atbildētāja norāda, ka Solvay uz Roche un BASF kā aizsācējiem ir norādījis 2000. gada 2. oktobra atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, izklāstot argumentus, saskaņā ar kuriem ir redzama saikne starp attiecīgo pārkāpumu un pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū.

432    Šim argumentam nevar piekrist.

433    Minētajā atbildē Solvay aizsācēja lomu nepiedēvē ne Roche, ne BASF, bet gan argumentē, ka atšķirībā no tā, ko Roche ir norādījis savas Komisijai adresētās 1999. gada 30. jūlija vēstules 3. pielikumā, Roche tāpat kā BASF un Aventis bija ieinteresēts aizliegtas vienošanās izveidošanā D 3 vitamīna tirgū un tās darbības nodrošināšanā. Šādas Solvay argumentācijas mērķis būtībā ir apstrīdēt minētajā pielikumā Roche pausto nostāju, ka Solvay ir uzņēmies iniciatīvu izveidot karteli D 3 vitamīna tirgū, bet Roche nav tai pakļāvies, jo tam esot trūcis ieinteresētības šī vitamīna cenu paaugstināšanā.

434    Solvay atbildē uzsver saikni, kas, viņaprāt, pastāvēja to aizliegto vienošanos starpā, kuras darbojās, pirmkārt, A vitamīna un E vitamīna tirgū un, otrkārt, D 3 vitamīna tirgū, un ko apliecina minētajā 3. pielikumā ietvertais Roche apgalvojums, ka “Roche, BASF un [Aventis] trīspusējās sanāksmēs par A vitamīnu vai E vitamīnu tika rezumēta arī D 3 vitamīna cenu politika” (when Roche, BASF and [Aventis] had trilateral gatherings regarding Vitamine A or Vitamine E, the pricing policies of Vitamin D 3 were also summarized at these meetings).

435    Roche apgalvojumi, uz kuriem Solvay ir atsaucies, lai panāktu, ka tiek atzīts, ka tā atbildība ir bijusi mazāka nekā pārējiem trim ražotājiem, kas bija iesaistīti pārkāpumā attiecībā uz D 3 vitamīnu, tomēr neapliecina, ka BASF šajā pašā pārkāpumā jebkādā mērā būtu uzņēmies aizsācēja lomu, vēl jo mazāk tādēļ, ka no Roche pārskata, kas sniegts tā 1999. gada 30. jūlija vēstules 3. pielikumā, netieši, bet skaidri izriet, ka, lai arī D 3 vitamīna cenu politika tika rezumēta Roche, BASF un Aventis trīspusējās sanāksmēs par A vitamīnu un E vitamīnu, tas netika darīts tāpēc, lai bez Solvay klātbūtnes tiktu pieņemti lēmumi par D 3 vitamīnu, bet gan lai norādītu uz lēmumiem, kas pieņemti sanāksmēs par D 3 vitamīnu bez Aventis klātbūtnes, ko minētajās sanāksmēs pārstāvējis Solvay.

436    Treškārt, atbildētāja norāda, ka Roche tajā pašā minētajā 3. pielikumā ir atzinis, ka aizliegtā vienošanās D 3 vitamīna tirgū sākta, izveidojot divpusējus sakarus ar BASF. Jau šī sprieduma 422. punktā ir atzīts, ka minētajam argumentam trūkst faktiska pamata; turklāt tas nav piemērots, lai noskaidrotu, vai prasītājs ir bijis konkrētās aizliegtās vienošanās aizsācējs, tā kā atbildētāja pati pareizi uzsvērusi atšķirību starp jēdzienu “pamudinātājs” un jēdzienu “aizsācējs”.

437    Ceturtkārt, lai pierādītu, ka, pretēji prasītāja apgalvojumiem, BASF loma aizliegtajā vienošanās bija nozīmīgāka nekā Solvay loma, atbildētāja atsaucas arī uz Lēmuma apsvērumiem, kuros ir vērtētas plānotās kvotas (it īpaši 476. apsvērums), kas apliecina to, ka Solvay pozīcijas ir bijušas vājākas nekā Roche un BASF pozīcijas.

438    Šāds arguments nav pamatots. Lēmuma 476. apsvērumā tāpat kā Lēmuma 463. un 474. apsvērumā ir redzams, ka Solvay piešķirtās kvotas, kurās ietilpst arī Aventis daļa (skat. 483. apsvērumu), faktiski ir divreiz lielākas nekā BASF piešķirtās kvotas, kas atspoguļo karteļa pirmajā sanāksmē 1994. gada 11. janvārī pēc savstarpējas vienošanās aprēķināto ražotāju tirgus daļu savstarpējo proporciju (skat. 462. apsvērumu).

439    No otras puses, jāpiekrīt prasītājam, ka Lēmumā ir atrodami arī būtiskāki pierādījumi, kas, nosakot attiecīgā aizliegtās vienošanās aizsācēju, izmantojami pret Roche un Solvay. Šajā sakarā ir jānorāda, ka no 478. apsvēruma redzams, ka Bāzelē notikušās Roche un Solvay divpusējās sanāksmes laikā Roche ierosinājis veikt cenu paaugstināšanu, par kuru Eiropā būtu atbildīgs Solvay, tas arī uzņēmies gādāt, lai divi pārējie aizliegtās vienošanās dalībnieki (BASF un Aventis) arī attiecīgi paaugstinātu cenas. Lēmumā ir norādīts, ka Solvay atsevišķi ticies ar Aventis, kurš nepiedalījās sanāksmēs ar citiem kartelī ietilpstošajiem ražotājiem un par kuru Solvay apkopojis datus nolūkā tos izmantot šādās sanāksmēs, lai pēc tam Aventis paziņotu to rezultātus (468. un 482. apsvērums). Solvay tika piešķirtas ražošanas kvotas Aventis vārdā (483. apsvērums), un Solvay apkopoja datus un izplatīja salīdzinošos rādītājus arī pēc tam, kad sanāksmes vairs netika noturētas Amerikas Savienotajās Valstīs uzsāktās izmeklēšanas dēļ (480. apsvērums).

440    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz lietas materiāliem, nevar konstatēt, ka prasītājs kopā ar Roche būtu uzņēmies aizsācēja lomu pārkāpumā attiecībā uz D 3 vitamīnu.

441    Līdz ar to prasītājam par šo pārkāpumu piespriestā naudas soda pamatapmēra palielinājums ir jāatceļ.

e)     Pārkāpumi attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem

 Lietas dalībnieku argumenti

442    Saistībā ar pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem – prasītājs norāda, ka Lēmumā nav sniegts neviens pierādījums, lai apstiprinātu secinājumu, ka BASF kopā ar Roche bija ieplānojis un uzņēmies iniciatīvu veikt slepenos saskaņotos pasākumus, kā arī tos vadījis. Pierādījumi faktiski liecina, ka drīzāk Roche, nevis BASF uzņēmies aktīvu lomu šādu pasākumu pārvaldīšanā un vadīšanā.

443    Īpaši attiecībā uz pamudināšanu uz slepeniem saskaņotiem pasākumiem un to ieplānošanu – prasītājs apgalvo, ka, lai arī Lēmuma 520. un 521. apsvērumā ir divas norādes uz sākotnējām sanāksmēm starp Roche un BASF, tajā tomēr nav norādīti apstākļi, pēc kuriem varētu noteikt, kurš no dalībniekiem uzņēmies šādu sanāksmju rīkošanas iniciatīvu. Prasītājs norāda, ka nevar uzskatīt, ka aizliegtu vienošanos kopīgi ieplānojuši un uz tās īstenošanu pamudinājuši visi dalībnieki, kas piedalījušies pirmajā sanāksmē.

444    Attiecībā uz slepeno saskaņoto pasākumu vadīšanu prasītājs atsaucas uz veselu virkni Lēmumā norādītu apstākļu (520.–522., 525. un 526. apsvērums), kuri, viņaprāt, pierāda, ka Roche šajā ziņā ir bijusi aktīva loma. Prasītājs atgādina, ka Roche organizējis pirmo sanāksmi, ceturkšņa sanāksmes un sanāksmi ar mērķi paplašināt beta karotīna tirgū darbojošās aizliegtās vienošanās darbības jomu un tajā iekļaut arī sarkanos karotinoīdus, jo Roche vēlējās tādējādi ierobežot BASF tirgus daļu. Par Roche vadošo lomu liecina arī Lēmuma 525. apsvērumā minētais fakts, ka BASF uzskatījis, ka tas nevar ienākt rozā astaksantīna tirgū bez Roche atļaujas.

445    Atbildētāja iebilst, ka paziņojumā par iebildumiem un Lēmumā, pamatojoties uz administratīvās procedūras laikā sniegtajiem prasītāja paskaidrojumiem, ir noteikts, ka beta karotīna un karotinoīdu tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos darbība atspoguļo to nolīgumu struktūru, kas attiecas uz A vitamīnu un E vitamīnu (skat. it īpaši 522. un 530. apsvērumu). Līdz ar to, vērtējot nolīgumus par beta karotīnu un karotinoīdiem, vērā ir jāņem arī Lēmuma 175.–188. apsvērumā izklāstītie apstākļi attiecībā uz minēto nolīgumu darbību. Atbildētāja it īpaši atsaucas uz Lēmuma 183. apsvērumu, kurā ir norādīts, ka gadījumos, kad ticis nolemts paaugstināt cenas, pirmais to parasti paziņojis Roche, lai gan dažkārt tas lūdza pirmajam to darīt BASF. Šādi fakti, ko prasītājs nav apstrīdējis, kalpo kā pierādījums tam, ka BASF izpildījis aizsācēja lomu arī aizliegtajās vienošanās attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, lai arī šāda loma tam bijusi tikai dažos gadījumos un mazākā apmērā nekā Roche.

446    Replikas rakstā prasītājs, pirmkārt, norāda, ka šīs prasības ietvaros tas ir apstrīdējis Komisijas vērtējumu, ka tas bija pārkāpumu aizsācējs attiecībā uz A un E vitamīnu.

447    Prasītājs, otrkārt, norāda, ka Komisija nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu attiecībā uz apgalvojumu, ka prasītājs ir uzņēmies aizsācēja lomu pārkāpumos attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem. Komisijai ir bijis konkrēti jāpierāda, ka BASF šādu lomu īstenojis ar savām darbībām, nevis vienkārši atkārtoti jāizsaka apgalvojumi, kas izteikti attiecībā uz citiem pārkāpumiem, vai jāatsaucas uz prettiesiska nolīguma darbības aprakstu.

448    Treškārt, prasītājs uzskata, ka atbildētāja arguments nav loģisks tiktāl, ciktāl divi vienīgie aizliegtas vienošanās dalībnieki abi nevar būt aizsācēji, jo, lai kādu atzītu par aizsācēju, ir jābūt arī vismaz vienam sekotājam.

449    Atbildē uz repliku atbildētāja apstrīd šādu prasītāja nostāju, norādot, ka tādos ilgtermiņa pārkāpumos kā šajā lietā vērtējamajos ir ļoti iespējams, ka dažādos aizliegtās vienošanās pastāvēšanas brīžos kā aizsācējs darbojas viens vai otrs uzņēmums, un to var pareizi atspoguļot, piemērojot atšķirīgus naudas sodu palielinājumus, tādējādi ņemot vērā minēto uzņēmumu dažādās lomas (šī sprieduma 144. punktā minētais spriedums lietā LRAF 1998/Komisija, 204. punkts).

 Pirmās instances tiesas vērtējums

450    Jānorāda, ka atbilstoši Lēmumā noteiktajam aizliegtajās vienošanās attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem piedalījies vienīgi Roche un BASF.

451    Atbildētāja iesniegtajos dokumentos norāda tikai, ka minētajās aizliegtajās vienošanās BASF uzņēmies aizsācēja lomu, bet pamudinātāja lomu šim uzņēmumam nepiedēvē. Turklāt apstākļi, uz kuriem atbildētāja atsaucas, lai pamatotu konkrētā atbildību pastiprinošā apstākļa piemērošanu prasītājam attiecībā uz šiem diviem pārkāpumiem, ir saistīti ar aizliegtās vienošanās darbību, nevis ar tās izveidošanu.

452    Jānorāda, ka 712. apsvēruma zemsvītras piezīmē nav norādes uz Lēmuma apsvērumiem, kuros ir aprakstīti fakti saistībā ar aizliegtajām vienošanām beta karotīna un karotinoīdu tirgū.

453    Kā šī sprieduma 418. apsvērumā ir atzīts attiecībā uz D 3 vitamīnu, pamatojoties uz šādiem apstākļiem, ir jākonstatē, ka 35 % palielinājums, kas par atbildību pastiprinošiem apstākļiem piemērots naudas sodu pamatapmēriem, kas prasītājam noteikti par dalību minētajās aizliegtajās vienošanās, nav pietiekami pamatots, jo norādītais pamatojums neļauj saprast, vai palielinājums ir piemērots par to, ka BASF pārkāpumos uzņēmies pamudinātāja lomu vai aizsācēja lomu, vai pat abas minētās lomas vienlaikus.

454    Turklāt jebkurā no šiem gadījumiem pamatojums katrā ziņā ir balstīts vienīgi uz Lēmuma 713.–717. apsvērumā izklāstītajiem vispārīgajiem apstākļiem, par kuriem šī sprieduma 295.–300. apsvērumā ir nospriests, ka tie paši par sevi nevar pamatot prasītāja kvalificēšanu par aizsācēju vai pamudinātāju pārkāpumos, kuru izdarīšanā tas tiek vainots šajā lietā.

455    Tā kā palielinājuma piemērošanā naudas sodu pamatapmēriem, kas prasītājam noteikti par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, ir konstatējami trūkumi, kas ietekmē Lēmuma tiesiskumu, Pirmās instances tiesai ir jāizlieto sava neierobežotā kompetence, vērtējot katru no minētajiem pārkāpumiem, lai tādējādi šo palielinājumu apstiprinātu, atceltu vai grozītu.

456    Kā ir norādīts šī sprieduma 451. punktā, atbildētāja nav noteikusi, ka BASF konkrētajos pārkāpumos ir uzņēmies pamudinātāja lomu. Turklāt prasītājs pamatoti ir norādījis, ka lietā nav materiālu, no kuriem izrietētu, ka prasītājam būtu bijusi šāda loma, tā kā jau ir noteikts, ka ar to, ka uzņēmums aizliegtā vienošanās piedalījies kopš tās izveidošanas, nepietiek, lai to līdz ar citiem aizliegtās vienošanās dibinātājiem atzītu par pamudinātāju (skat. šī sprieduma 321. punktu).

457    Lai pamatotu argumentu, ka divos konkrētajos pārkāpumos prasītājs kopā ar Roche ir uzņēmies aizsācēja lomu, atbildētāja atsaucas uz Lēmuma 175.–188. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem par aizliegtajām vienošanām attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu. Atbildētāja skaidro, ka, pamatojoties uz BASF paskaidrojumiem, kas ietverti tā ziņojumā, kurš Komisijai nosūtīts 1999. gada 15. jūnija vēstulē, tā gan paziņojumā par iebildumiem (186. punkts), gan Lēmumā (522. apsvērums) ir norādījusi, ka attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem tāpat kā attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu “dalībnieki ir sagatavojuši detalizētu “budžetu”, salīdzinājuši faktisko tirdzniecības apjomu ar “budžetā iekļautajām” kvotām, novērtējuši tirgus iespējamo izaugsmi un vienojušies par cenu paaugstināšanas laiku un apmēru”. Lēmumā arī ir norādīts, ka “ceturkšņa sanāksmes par beta karotīnu notikušas Bāzelē, tai pat vietā un laikā kā A vitamīnu un E vitamīnu tirgū darbojošos karteļu sanāksmes” (522. apsvērums), un ka “sanāksmes par karotinoīdu notikušas katru ceturksni vienlaikus ar sanāksmēm par beta karotīnu, un tajās parasti piedalījušies vienas un tās pašas personas” (530. apsvērums). Atbildētāja uzskata, ka pateicoties tiešajām norādēm uz A vitamīna un E vitamīna tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos darbību, to, ka BASF ir bijusi aizsācēja loma aizliegtajās vienošanās attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, var secināt pēc Lēmuma 175.–188. apsvēruma, kuros ir pierādīts, ka BASF ir bijis A vitamīna un E vitamīna tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos aizsācējs. Atbildētāja īpaši norāda uz 183. apsvērumu, kurā ir skaidrota kārtība, kādā paziņots par A vitamīnu un E vitamīnu cenu paaugstināšanu (skat. šī sprieduma 344. punktu).

458    Šādai atbildētājas argumentācijai nevar piekrist.

459    Pirmkārt, fakts, ka sanāksmes par beta karotīnu un karotinoīdiem varējušas notikt vienlaikus ar sanāksmēm par A vitamīnu un E vitamīnu un būtībā pēc tāda paša plāna (kvotu piešķiršana, to ievērošanas uzraudzība, paredzamās tirgus izaugsmes novērtēšana, cenu saskaņošana), neietekmē to, kurš no uzņēmumiem faktiski ir bijis katras minētās aizliegtās vienošanās aizsācējs. Līdz ar to pēc norādītajām līdzībām starp divām vērtējamajām aizliegto vienošanos grupām nevar spriest, ka BASF arī beta karotīna un karotinoīdu tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos ietvaros uzņēmies pirmais nākt klajā ar paziņojumu par cenu paaugstināšanu, proti, rīkojies līdzīgi kā A vitamīna un E vitamīna tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos ietvaros, kur tas, kā jau konstatēts, dažkārt uzņēmies šādu paziņojumu veikšanu, un, pamatojoties uz šādu rīcību, par 35 % palielināti naudas sodu pamatapmēri, kas tam noteikti par dalību minētajās aizliegtajās vienošanās (skat. šī sprieduma 344.–354. punktu).

460    Otrkārt, lai gan, protams, jāpiekrīt atbildētājas argumentam, ka tādos ilgtermiņa pārkāpumos, kādi ir šajā gadījumā aplūkojamie pārkāpumi, aizliegtas vienošanās dalībnieki aizsācēja lomu var uzņemties pārmaiņus, dažādos brīžos – un līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka katram no tiem aizsācēja lomas uzņemšanos var kvalificēt kā atbildību pastiprinošu apstākli, – šajā lietā tomēr ir jākonstatē, ka atbildētāja nav ne norādījusi, ne pierādījusi, ka BASF un Roche, īstenojot aizsācēja lomu aizliegtajās vienošanās attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, rīkojušies tieši šādā veidā un, ja tā, kuros brīžos.

461    Treškārt, kā ir uzsvēris prasītājs, Lēmumā sniegtajā faktisko apstākļu izklāstā saistībā ar diviem konkrētajiem pārkāpumiem (520.–534. apsvērums) ir minēti daži apstākļi, ko varētu interpretēt kā norādes uz to, ka aizsācēja lomu īstenojis Roche. Tādējādi no Lēmuma izriet, ka vairākas Roche un BASF sanāksmes par beta karotīnu un karotinoīdiem notikušas Bāzelē, Roche mītnē (520., 522. un 526. apsvērums), un ka RocheBASF piegādājis astaksantīnu (karotinoīdu), kas tam bija vajadzīgs mārketingam un izmēģinājumiem pirmsražošanas stadijā, kamēr BASF būvēja pats savu jauno astaksantīna ražotni (528. apsvērums). Lēmuma 520.–534. apsvērumā savukārt nav norādīts neviens konkrēts apstāklis, ko varētu uzskatīt par norādi uz to, ka prasītājs uzņēmies aizsācēja lomu.

462    Ņemot vērā šādus apstākļus, ir jāsecina, ka lietas materiālos nav pietiekami daudz pierādījumu, lai prasītāju kvalificētu kā aizsācēju pārkāpumos attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem.

463    No tā izriet, ka prasītājam par minētajiem pārkāpumiem noteikto naudas sodu pamatapmēru palielinājums ir jāatceļ.

3.     Secinājums par prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēra palielinājumu atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ

464    Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, ir jāsecina, ka 35 % palielinājums, kas par aizsācēja vai pamudinātāja lomas uzņemšanos ticis piemērots prasītājam Lēmumā noteikto naudas sodu pamatapmēram, ir jāatstāj spēkā attiecībā uz pārkāpumiem A, E un B 5 vitamīnu tirgū (papildus pārkāpumam B 2 vitamīna tirgū, uz kuru šis pamats neattiecas), bet jāatceļ attiecībā uz pārkāpumiem C vitamīna un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū.

E –  Par sesto pamatu, kas attiecas uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļas pārkāpumu un uz šo paziņojumu balstītās prasītāja tiesiskās paļāvības pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

465    Prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, lemjot, ka prasītājam nav tiesību uz lielāku naudas sodu apmēra samazinājumu atbilstoši Paziņojuma par sadarbību B sadaļai. Prasītājs uzskata, ka attiecībā uz visiem pārkāpumiem, par kuriem tam noteikts naudas sods, tas ir izpildījis visus minētās sadaļas no a) līdz e) punktā izvirzītos nosacījumus, bet Komisija tomēr attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū uzskatījusi, ka prasītājs nav izpildījis b) punktā izvirzīto nosacījumu, jo Aventis 1999. gada 19. maija un 25. maija vēstulēs pirmais iesniedzis izšķirošos pierādījumus par minētajiem pārkāpumiem, bet attiecībā uz citiem pārkāpumiem prasītājs neesot izpildījis e) punktā izvirzīto nosacījumu, tā kā aizliegtajās vienošanās līdz ar Roche uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu.

466    A vitamīna un E vitamīna tirgū izdarīto pārkāpumu kontekstā attiecībā uz b) punktā izvirzīto nosacījumu – prasītājs apgalvo, ka tas kopā ar Roche bijis pirmais uzņēmums, kas Komisiju informējis par karteļa pastāvēšanu vitamīnu tirgū un Komisijai sniedzis sīkākas ziņas par attiecīgajiem vitamīniem, kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem un karteļa darbības ilgumu. Šādi pierādījumi Komisijai sniegti mutiski 1999. gada 17. maijā notikušajā sanāksmē un bijuši “izšķiroši” Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē, jo paši par sevi bijuši pietiekami, lai būtu iespējams konstatēt minētā karteļa pastāvēšanu atbilstoši kritērijam, ko Komisija izmantojusi savā 2000. gada 7. jūnija Lēmumā 2001/418/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/36.545/F3 – Aminoskābes) (OV 2001, L 152, 24. lpp., 409. apsvērums) un 2001. gada 5. decembra Lēmumā 2002/742/EK par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/E‑1/36.604 – Citronskābe) (OV 2002, L 239, 18. lpp., turpmāk tekstā – “Lēmums par citronskābi”, 306. apsvērums).

467    Prasītājs minētās sanāksmes kontekstu un norisi aprakstījis šādi. BASF 1999. gada 6. maija vēstulē K. van Mirtam [K. Van Miert], kas tolaik bija par konkurences lietām atbildīgais komisārs, informējis Komisiju par to, ka vitamīnu tirgū pastāv kartelis, un identificējis pats sevi un Roche kā slepeno saskaņoto pasākumu dalībniekus, kā arī lūdzis tikšanos, lai minētos pasākumus apspriestu ar Komisiju nolūkā ar to sadarboties un saņemt atvieglojumus saskaņā ar Paziņojumu par sadarbību. Prasītājs piebilst, ka tajā pašā dienā BASF juridiskā dienesta pārstāvis J. Šolcs [J. Scholz] pa tālruni sazinājies ar K. van Mirta kabinetu, lai vienotos par tikšanās laiku jautājuma sīkākai apspriešanai.

468    Neraugoties uz zināmām grūtībām rast Komisijai piemērotu tikšanās laiku, tā notika 1999. gada 17. maijā, un tajā piedalījās BASF pārstāvji, tai skaitā arī J. Šolcs, Roche pārstāvji un Komisijas pārstāvji. Tikšanās gaitā BASF aprakstīja virkni prettiesisku saskaņotu pasākumu, kas veikti vitamīnu ražošanā pasaules mērogā, sniedzot detalizētas ziņas par vitamīniem, uz kuriem šādi pasākumi attiekušies, norādot galveno iesaistīto uzņēmumu nosaukumus un pārkāpuma ilgumu. BASF turklāt pauda savu ciešo nodomu sadarboties ar Komisiju jebkādā izmeklēšanā, ko tā veiktu saistībā ar norādītajām darbībām, Komisiju informēja par to, ka tolaik bijis paredzēts ar Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentu (Tieslietu ministriju) noslēgt īpašu kriminālprocesuālu vienošanos (plea agreement), un apņēmās iesniegt minētās vienošanās kopijas, tiklīdz vienošanās būtu pēc piekritības iesniegta attiecīgajā Amerikas Savienoto Valstu tiesā. Prasības pieteikuma pielikumā prasītājs bija pievienojis J. Šolca ziņojumu (turpmāk tekstā – “J. Šolca ziņojums”), kurā apkopoti minētās tikšanās laikā sniegtie BASF paskaidrojumi un norādīts, kādā mērā BASF ir gatavs sadarboties.

469    Prasītājs uzstāj, ka ziņas, ko tas mutiski sniedzis minētās tikšanās laikā, Komisijai ļāvušas pierādīt šajā lietā vērtējamo pārkāpumu, it īpaši A vitamīna un E vitamīna tirgū izdarīto pārkāpumu, pat neraugoties uz to, ka BASF vēlāk nesadarbojās ar Komisiju. Komisija šī sprieduma 466. punktā minētajā Lēmumā par citronskābi (305. apsvērums) ir pati noteikusi, ka izšķirošos pierādījumus var sniegt mutiski. Turklāt Paziņojuma par sadarbību tekstā nav norāžu uz to, ka šādi pierādījumi būtu jāiesniedz rakstveidā. Prasītājs vērš uzmanību uz to, ka minētā paziņojuma B sadaļā ir nošķirti jēdzieni “ziņas”, “dokumenti” un “pierādījumi”, līdz ar to nebūtu jāuzskata, ka izšķirošajiem pierādījumiem obligāti ir jābūt rakstveida materiāliem. Tāpat nav arī nekāda ar tiesisko paļāvību vai pārvaldes efektivitāti saistīta iemesla, kāpēc mutiski sniegti pierādījumi varētu nebūt pietiekami. Pēc prasītāja domām, Komisija tikšanās var protokolēt, kā arī tiesiskās paļāvības nodrošināšanai ar šādu tikšanos dalībnieku piekrišanu sagatavot to protokolu.

470    Prasītājs uzskata, ka fakts, ka tas pēc Komisijas lūguma iesniedzis rakstisku ziņojumu, kurā izklāstītas sīkākas ziņas par pārkāpumiem, nav bijis būtisks, piemērojot Paziņojumu par sadarbību, un uzskatāms tikai par pasākumu, kas Komisijas labā veikts administratīvu ērtību dēļ.

471    Tādējādi, pēc prasītāja domām, Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nosakot, ka pirmie izšķirošie pierādījumi par pārkāpumiem attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu tai sniegti Aventis 1999. gada 19. un 25. maija rakstveida paskaidrojumos.

472    Pakārtoti, gadījumā, ja mutisko liecību, ko BASF sniedzis 1999. gada 17. maija tikšanās laikā, nevarētu uzskatīt par izšķirošu pierādījumu, prasītājs iebilst, ka tās galvenokārt būtu sekas Komisijas uzstājībai par rakstveida pierādījumu izmantošanu, kas ir pretrunā ar labas pārvaldības principu.

473    Prasītājs apgalvo, ka, pirmkārt, Komisija atteikusies pieņemt minētās tikšanās laikā BASF piedāvātos papildu pierādījumus, it īpaši – papildu liecības, ko BASF būtu varējis sniegt īsā laikā. Prasītājs uzskata, ka vitamīnu tirgū pastāvošajā aizliegtajā vienošanās iesaistīto galveno BASF darbinieku nopratināšana būtu bijusi ātra, efektīva un praktiska metode pierādījumu vākšanai par attiecīgo aizliegto vienošanos un ka Komisijas vēlmi sev aiztaupīt darbu nedrīkst izmantot pret prasītāju vai tai ļaut ietekmēt prasītāja juridisko statusu. Komisija it īpaši nedrīkstētu atteikties no tai piedāvātiem pierādījumiem, ja tā rezultātā kādam uzņēmumam varētu tikt traucēts būt pirmajam, kas sniedzis izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību nozīmē.

474    Otrkārt, prasītājs pauž nostāju, ka tad, ja Komisija uzskatīja, ka, lai piemērotu Paziņojumu par sadarbību, par pietiekamiem ir atzīstami tikai rakstveida paskaidrojumi, tai par to BASF bijis jāinformē, jo tā pēc BASF 1999. gada 6. maija vēstules zinājusi, ka BASF vēlējās atzīt savu dalību vitamīnu tirgū pastāvošajā aizliegtajā vienošanās un sadarboties ar Komisiju, lai tādējādi iegūtu no minētā paziņojuma piemērošanas izrietošos atvieglojumus. Komisija tomēr tā arī nenorādīja, ka 1999. gada 17. maija tikšanās laikā sniegtie mutiskie paskaidrojumi nebūtu pietiekami šādam nolūkam, kamēr netiktu apstiprināti rakstveidā. Prasītājs norāda, ka pretējā gadījumā tas būtu varējis minētās tikšanās laikā sniegtos paskaidrojumus nekavējoties apstiprināt rakstveidā. Turklāt, ja BASF pirms tikšanās būtu informēts, ka Komisija pieņem tikai rakstveida pierādījumus, BASF tikšanās laikā būtu iesniedzis rakstveida paskaidrojumu.

475    Attiecībā uz e) punktā izvirzīto nosacījumu visu to pārkāpumu kontekstā, par kuriem prasītājam tika piemērots naudas sods, prasītājs, atsaucoties uz piektā pamata argumentāciju, atkārtoti pauž nostāju, ka Komisija to nepamatoti kvalificējusi kā aizliegto vienošanos aizsācēju vai pamudinātāju.

476    Atbildētāja savukārt apgalvo, ka attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū prasītājs nav bijis pirmais uzņēmums, kas iesniedzis izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību nozīmē, un ka tā pamatoti noteikusi, ka šādu ieguldījumu devis Aventis. Pierādījumi, ko prasītājs it kā sniedzis mutiski 1999. gada 17. maijā notikušās Roche, BASF un Komisijas tikšanās laikā, minētā paziņojuma nozīmē nav uzskatāmi par mutiski sniegtiem izšķirošiem pierādījumiem.

477    Kā redzams Lēmuma 127. apsvērumā, Roche un BASF minētās tikšanās laikā vienkārši darīja zināmu savu nodomu sadarboties ar Komisiju, bet Komisijai nesniedza pierādījumus, kas bija nepieciešami, lai pierādītu pārkāpumu izdarīšanas faktu.

478    Atbildētāja atgādina, ka tā uzskatīja, ka Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu ir izpildījis nevis BASF, bet Aventis, tādēļ ka Aventis izšķirošos pierādījumus tai sniedzis 1999. gada 19. maijā, t.i., gandrīz mēnesi pirms tam, kad BASF iesniedza pirmo dokumentu, ko varēja ņemt vērā atbilstoši Paziņojumam par sadarbību, t.i., 1999. gada 15. jūnija paskaidrojumu (Lēmuma 125., 132., 741. un 743. apsvērums).

479    Atbildētāja uzskata, ka J. Šolca ziņojumu, kas izstrādāts divas dienas pirms tam, kad prasītājs cēla prasību Pirmās instances tiesā, nevar uzskatīt par 1999. gada 17. maija tikšanās protokolu un izmantot, lai pamatotu prasītāja iebildumus.

480    J. Šolca ziņojumā minēto vienkāršo BASF priekšlikumu ļaut saviem darbiniekiem Komisijai sniegt liecības nevar uzskatīt par izšķirošiem pierādījumiem, jo tas Komisijai neļāva konstatēt pārkāpumu faktu.

481    Atbildētāja precizē, ka atbilstoši tam, ko tā atceras par 1999. gada 17. maija tikšanās norisi, prasītājs tikšanās laikā nav spējis norādīt A vitamīna un E vitamīna tirgū pastāvošo prettiesisko nolīgumu saturu. Prasītājs pat esot norādījis, ka citus dokumentus tas varētu iesniegt tikai tad, kad tiktu beigta civiltiesvedība pret to celtajās t.s. grupu prasībās (“class actions”). Tā kā prasītājs pats paziņojis, ka tā rīcībā ir dokumenti, kurus tas Komisijai varētu iesniegt tikai vēlāk, Komisijas pārstāvji varēja tikšanās laikā uzstāt, lai pēc tikšanās tiem tiktu iesniegti detalizēti pierādījumi. Ņemot vērā, ka šāds apstāklis nav minēts J. Šolca ziņojumā, atbildētāja ierosina, ka Pirmās instances tiesai vajadzētu atbilstoši Reglamenta 65. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktam un 66. pantam uzklausīt to personu liecības, kas piedalījušās 1999. gada 17. maija sanāksmē un minētas prasības pieteikuma 179. punktā.

482    Visbeidzot, attiecībā uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu saistībā ar visiem pārkāpumiem, par kuru izdarīšanu prasītājam piemērots naudas sods, atbildētāja norāda, ka, pirmkārt, prasītājs neapstrīd, ka ir uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu B 2 vitamīna tirgū pastāvošās aizliegtās vienošanās ietvaros, un, otrkārt, prasītāja īstenotā aizsācēja vai pamudinātāja loma citu aizliegto vienošanos ietvaros Lēmumā ir pietiekami pierādīta. Ņemot vērā šādus apstākļus, prasītājs nevar apgalvot, ka Komisija nepareizi piemērojusi Paziņojumu par sadarbību.

483    Replikas rakstā prasītājs ir izklāstījis trīs aizstāvības rakstā minētus faktus, kas, viņaprāt, ir svarīgi. Pirmkārt, prasītājs uzsver, ka atbildētāja pēc būtības neapstrīd J. Šolca ziņojumā ietverto 1999. gada 17. maija tikšanās aprakstu un it īpaši faktu, ka BASF ir aprakstījis būtiskus ar slepenajiem saskaņotajiem pasākumiem saistītus apstākļus, tostarp attiecībā uz A un E vitamīnu, norādījis minēto pasākumu dalībniekus un to ilgumu. Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija nav iebildusi pret prasītāja nostāju, ka arī mutiskus paskaidrojumus var uzskatīt par izšķirošiem pierādījumiem Paziņojuma par sadarbību nozīmē. Treškārt, prasītājs norāda, ka atšķirībā no labas prakses un tā, kas notika lietā, kurā pieņemts šī sprieduma 466. punktā minētais Lēmums par citronskābi, Komisija nav saglabājusi sanāksmes protokolu un arī vēlāk nav pielikusi nekādas pūles, lai izstrādātu sanāksmes norises kopsavilkumu, par ko varētu vienoties ar tās dalībniekiem.

484    Attiecībā uz jēdzienu “izšķirošie pierādījumi” – prasītājs apgalvo, ka tādas kompleksas, ilgstošas un daudzpusējas aizliegtas vienošanās gadījumā, kāda vērtēta Lēmumā, nav nepieciešams, lai uzņēmums mutiski sniegtu ziņas par katru tikšanos, bet gan pietiek ar to, ka nolīguma esamība ir atzīta un tā būtība – izskaidrota; tad, lai iegūtu precīzas detalizētas ziņas, Komisija var tieši tā kā šajā lietā izlietot savas pilnvaras, kas tai piešķirtas Regulā Nr. 17. Prasītājs norāda, ka aizstāvības rakstā atbildētāja neapstrīd, ka tās 1999. gada 26. maija lūgums sniegt paskaidrojumus atbilstoši 11. pantam ir balstīts uz paskaidrojumiem, ko BASF sniedzis 1999. gada 17. maija tikšanās laikā.

485    Atbildē uz repliku atbildētāja precizē, ka atšķirībā no prasītāja pārliecības izšķirošiem pierādījumiem ir jābūt tādiem, lai, pamatojoties uz tiem vien, Komisija varētu pieņemt lēmumu, kurā ir konstatēts pārkāpums, nevis vienkārši nosūtīt lūgumus sniegt paskaidrojumus atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam. Atbildētāja apgalvo, ka tikšanās laikā prasītājs vienkārši atzinis, ka piedalījies kādā aizliegtā vienošanās, minot arī citus dalībniekus un sniedzot arī dažas sīkākas ziņas. Tas izriet no J. Šolca ziņojuma (9. punkts), kā arī no iekšējām rakstveida piezīmēm, ko veikusi par lietu atbildīgā persona (“case handler”) un kuru versija mašīnrakstā ir pieejama atbildes uz repliku D.3 pielikumā; minētās piezīmes izstrādātas tikšanās noslēgumā un kalpo kā tikšanās rakstveida protokols. Atbildētājas skatījumā tikšanās laikā sniegtā informācija tai ļāvusi tik vien kā nosūtīt lūgumus sniegt paskaidrojumus atbilstoši Regulas Nr. 17 11. pantam.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

486    Šajā pamatā prasītājs vienlaikus apstrīd gan Komisijas vērtējumu, ka prasītājs attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū nav izpildījis nosacījumu, kas izvirzīts Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā, gan to, ka attiecībā uz visiem astoņiem pārkāpumiem, par ko prasītājam ir piemēroti naudas sodi, prasītājs nav izpildījis tās pašas sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu.

a)     Par to, vai attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū prasītājs ir izpildījis nosacījumu, kas izvirzīts Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā

487    Vispirms ir jānorāda, ka Paziņojumā par sadarbību Komisija ir noteikusi nosacījumus, atbilstoši kuriem uzņēmumus, kas ar to sadarbojas, Komisijai veicot izmeklēšanu par aizliegtu vienošanos, var atbrīvot no naudas soda vai samazināt naudas soda apmēru, kas citādāk tam būtu bijis jāpiemēro (skat. Paziņojuma par sadarbību A sadaļas 3. punktu).

488    Kā minēts Paziņojuma par sadarbību E sadaļas 3. punktā, tas ir radījis pamatu to uzņēmumu tiesiskai paļāvībai, kuri vēlas Komisiju informēt par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu. Ņemot vērā tiesisko paļāvību, ko uzņēmumiem, kuri vēlas sadarboties ar Komisiju, varētu būt radījis minētais paziņojums, Komisijai šis paziņojums ir jāievēro, prasītājam piemērojamā naudas soda apmēra noteikšanas nolūkā vērtējot prasītāja sadarbību (šajā sakarā skat. šī sprieduma 227. punktā minēto Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās HFB u.c./Komisija, 608. punkts, un 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑48/00 CorusUK/Komisija, Krājums, II‑2325. lpp., 192. un 193. punkts).

489    Tā kā tas ir precizēts, jānorāda, ka saskaņā ar Paziņojuma par sadarbību B sadaļu “naudas soda apmēra samazinājumu vismaz 75 % apmērā no naudas soda apmēra, kas tam būtu noteikts, ja uzņēmums nebūtu sadarbojies, vai pat pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda” saņem uzņēmums, kurš:

“a)      Komisijai par slepeno aizliegto vienošanos ziņo, pirms Komisija saskaņā ar lēmumu ir uzsākusi tajā iesaistīto uzņēmumu pārbaudes, un ja turklāt Komisijas rīcībā jau nav pietiekami ziņu, lai pierādītu konkrētās aizliegtās vienošanās pastāvēšanu;

b)      pirmais sniedz izšķirošus pierādījumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu;

c)      savu dalību prettiesiskajā darbībā izbeidzis, vēlākais, līdz ar brīdi, kad ziņo par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu;

d)      Komisijai sniedz visas noderīgās ziņas, kā arī visus dokumentus un pierādījumus, kas ir tā rīcībā saistībā ar aizliegto vienošanos, un uztur pastāvīgu un pilnīgu sadarbību visu izmeklēšanas laiku;

e)      nav nevienu citu uzņēmumu piespiedis piedalīties aizliegtajā vienošanās, ne arī pamudinājis uz prettiesiskajām darbībām vai tajās spēlējis izšķirošu lomu.”

490    Konkrētāk – attiecībā uz b) punktā izvirzīto nosacījumu prasītājs apgalvo, ka A vitamīna un E vitamīna tirgū izdarītajos pārkāpumos tas kopā ar Roche patiešām bijis pirmais uzņēmums, kas sniedzis izšķirošus pierādījumus aizliegtās vienošanās pastāvēšanai; prasītājs šādus pierādījumus esot sniedzis mutiski, tiekoties ar Komisijas pārstāvjiem 1999. gada 17. maijā, t.i., divas dienas pirms tam, kad Aventis iesniedzis pirmo rakstveida ziņojumu.

 Par jēdzienu “izšķiroši pierādījumi” Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē

491    Prasītāja nostāja, ko tas paudis, sniedzot atbildi uz rakstveida jautājumu, ko Pirmās instances tiesa uzdeva procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, ir tāda, ka, tiklīdz Komisijas rīcībā ir brīvprātīga atzīšanās par prettiesisku saskaņotu pasākumu pastāvēšanu, par precēm, uz kurām šādi pasākumi attiecas, un par šādu pasākumu ģeogrāfiskajiem apmēriem un ilgumu, tai nevar būt nekādu šaubu, ka tai ir “izšķiroši pierādījumi” par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē. Prasītājs uzskata, ka jēdziens “izšķirošie pierādījumi” nevar aptvert visus pierādījumus, kas Komisijai nepieciešami, lai izstrādātu lēmumu, kurā konstatēts pārkāpums, bet gan tam vajadzētu apzīmēt pierādījumus, pēc kuriem Komisija var uzzināt par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, izlietot savas pilnvaras veikt izmeklēšanu un iegūt jebkādu papildu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai izstrādātu paziņojumu par iebildumiem un vēlāk arī lēmumu. Atbildētāja savukārt apgalvo, ka pierādījumu var uzskatīt par izšķirošu, ja tas pats par sevi Komisijai ļauj pieņemt lēmumu, kurā ir konstatēts pārkāpums, nevis vienkārši vērsties pie uzņēmumiem ar lūgumiem sniegt paskaidrojumus.

492    Šajā sakarā, pirmkārt, ir jānosaka, ka atšķirībā no atbildētājas nostājas “izšķiroši pierādījumi” nav tādi pierādījumi, ar kuriem pietiek, lai konstatētu aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā to apliecina salīdzinājums ar jēdzieniem, kas izmantoti Paziņojuma par sadarbību B sadaļas a) punktā, starp kuriem ir jāmin apzīmētājs “pietiekami”, kas savukārt nav izmantots minētā paziņojuma B sadaļas b) punktā (šajā sakarā skat. šī sprieduma 70. punktā minēto 2005. gada 15.jūnija spriedumu apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 362. punkts).

493    Otrkārt, lai gan minētā paziņojuma B sadaļas b) punktā norādītajiem pierādījumiem nav jābūt pašiem par sevi pietiekamiem, lai pierādītu aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, tiem tomēr ir jābūt izšķirošiem šādā nolūkā. Tiem tātad ir jākalpo ne tikai kā vienkāršiem informācijas avotiem Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā, bet arī kā apstākļiem, uz ko iespējams tieši balstīties kā uz galvenajiem pierādījumiem, pieņemot lēmumu, kurā ir konstatēts pārkāpums.

494    Tas, vai konkrētajā gadījumā prasītājs ir izpildījis nosacījumu, kas izvirzīts Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā, ir jāvērtē, ņemot vērā šādu, paplašinātu jēdziena “izšķiroši pierādījumi” nozīmi.

 Par to, vai izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē var iesniegt mutiski

495    Attiecībā uz to, vai izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē var sniegt mutiski, atbildētāja, šādu iespēju gan nenoliedzot, atbildē uz rakstveida jautājumu, ko Pirmās instances tiesa uzdevusi procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, ir precizējusi, ka, lai mutiski sniegtos pierādījumus varētu ņemt vērā, piemērojot minēto B sadaļu, tie ir jāapstiprina rakstveidā. Atbildētāja šādu nostāju atkārtoti pauda tiesas sēdē. Tās pamatojumu varētu rast nepieciešamībā dot citiem uzņēmumiem iespēju paust savus argumentus attiecībā uz katru pierādījumu, ko Komisija izmanto pret viņiem; šādā nostājā gan ir jaušamas neskaidrības, it īpaši tādēļ, ka atbildētāja neprecizē, vai tādēļ, lai varētu uzskatīt, ka attiecīgais uzņēmums ir izpildījis nosacījumu, kas izvirzīts Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā, rakstveida apstiprinājums, kas seko šī paša uzņēmuma mutiski sniegtajiem pierādījumiem, obligāti jāsniedz, vēl pirms pierādījumus ir iesnieguši citi uzņēmumi, kuri vēlas iegūt atvieglojumus, kas izriet no minētā paziņojuma piemērošanas.

496    Kā šajā sakarā tiesas sēdē pamatoti ir atgādinājis prasītājs, Pirmās instances tiesa attiecībā uz Paziņojuma par sadarbību D sadaļas 2. punkta pirmā ievilkuma piemērošanu šī sprieduma 131. punktā minētajā spriedumā apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija (431. punkts) ir apstiprinājusi, ka mutisku ziņu sniegšanu Komisijai var ņemt vērā, vērtējot, vai ir piešķirami minētajā paziņojumā paredzamie atvieglojumi. Pirmās instances tiesa ir piebildusi, ka norādītajā tiesību normā ir minēts, ka par “pierādījumiem” var izmantot ne tikai “dokumentus”, bet arī “ziņas”, kas palīdz apstiprināt izdarītā pārkāpuma faktu; Pirmās instances tiesa no tā ir secinājusi, ka šādas ziņas nav obligāti jāsniedz dokumentu formā.

497    Šādi apsvērumi mutatis mutandis ir attiecināmi arī uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļas piemērošanu, tā kā b) punktā ir minēti “izšķiroši pierādījumi”, nevis dokumenti, un d) punktā ietvertajā nosacījumā vienlaikus ir minētas gan “noderīgas ziņas”, gan “dokumenti”, gan “pierādījumi”.

498    Turklāt informācijas mutiskai sniegšanai nav nekādu vērā ņemamu trūkumu no tiesiskās drošības viedokļa, jo informāciju, kas tikšanās laikā tiek sniegta pārvaldes iestādei, parasti var fiksēt un saglabāt, izmantojot skaņu ierakstu un/vai sagatavojot rakstisku tikšanās protokolu.

499    Tiesas sēdē paustais atbildētājas apgalvojums, ka Komisijai nav pienākuma protokolēt tikšanās ar privātpersonām vai uzņēmumiem, ir jāanalizē sīkāk.

500    Taisnība, ka atbildētājai iestādei nav šāda vispārīga pienākuma (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1999. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T‑221/95 Endemol/Komisija, Recueil, II‑1299. lpp., 94. punkts, un šī sprieduma 47. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Atlantic Container Line u.c./Komisija, 351. punkts).

501    Tas, ka nav tādas tiesību normas, kurā būtu tieši paredzēts, ka Komisijai jāizstrādā tikšanās protokols, tomēr nenozīmē, ka nevar pastāvēt tāda situācija, kurā Komisijai ir pienākums tai sniegtos paskaidrojumus fiksēt šāda dokumenta formā. Atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem šāds pienākums var tieši izrietēt no labas pārvaldības principa, uz kuru prasītājs atsaucies tiesas sēdē; labas pārvaldības princips ir viena no Kopienu tiesiskajā sistēmā paredzētajām administratīvā procesa garantijām (skat. šī sprieduma 192. punktā minēto spriedumu lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 99. punkts, un tajā minēto judikatūru).

502    Jāatzīst, ka gadījumā, kad uzņēmums sazinās ar Komisiju, lai ar to uzsāktu sadarbību, par kuru varētu iegūt atvieglojumus atbilstoši Paziņojumam par sadarbību, un tādējādi tiek sarīkota iestādes ierēdņu un minētā uzņēmuma pārstāvju sanāksme, saskaņā ar labas pārvaldības principu ir jāizstrādā tikšanās protokols, kurā ir fiksēts būtiskākais no tās laikā paustajiem apgalvojumiem, vai vismaz jāveic skaņu ieraksts, ja minētais uzņēmums to ir lūdzis, vēlākais, tikšanās sākumā.

503    Mutiskām ziņām, protams, ir tāds trūkums, ka, lai tās varētu sniegt Komisijai, nepieciešama Komisijas sadarbība; līdz ar to šādu ziņu sniegšanas iespēja ir atkarīga no tā, vai Komisijas ierēdņiem ir laiks, ko tam veltīt, un vai ir brīvi tam nepieciešamie līdzekļi (sanāksmju telpas, ierakstu aparatūra u.c.). Šādas neērtības gan nav noteicošais apsvērums attiecībā uz to, vai Paziņojuma par sadarbību B sadaļas piemērošanas nolūkā var pieņemt mutiskas ziņas.

504    Pirmkārt, ja nolūkā uzsākt sadarbību, kuras rezultātā ir iespējams saņemt atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, ar Komisijas pārstāvjiem vēlas tikties vairāki uzņēmumi, Komisija var nodrošināt, ka pati neietekmē uzņēmumu konkurences apstākļus, kas ir būtiski, piemērojot Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktu, un tai arī ir pienākums to nodrošināt.

505    Otrkārt, tieši pamatojoties uz vajadzību pēc sadarbības arī no Komisijas puses, ziņu mutiska sniegšana jāuzskata par sadarbības veidu, kas parasti ir lēnāks nekā rakstveida ziņu iesniegšana, saistībā ar kuru nav vajadzīga nekāda sadarbība no Komisijas puses un kura tādējādi nav atkarīga no Komisijas līdzekļu pieejamības. Ja uzņēmums izvēlas ziņas sniegt mutiski, tam ir jāapzinās, ka tādējādi tas uzņemas risku, ka kāds cits uzņēmums izšķirošus pierādījumus par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu Komisijai iesniedz ātrāk, tos formulējot rakstiskā veidā.

506    Jāsecina, ka izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē var sniegt arī mutvārdos.

 Par to, vai, 1999. gada 17. maijā tiekoties ar Komisijas ierēdņiem, prasītājs ir iesniedzis izšķirošus pierādījumus par aizliegtu vienošanos pastāvēšanu attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

507    Pirms atsaukties uz 1999. gada 17. maija sanāksmi, prasītājs apgalvoja, ka 1999. gada 6. maija vēstulē K. van Mirtam tas Komisiju ir informējis par prettiesiskas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu vitamīnu nozarē, sevi un Roche minot kā šo slepeno saskaņoto pasākumu dalībniekus. Vēstules teksts gan patiesībā liecina, ka prasītājs tajā tikai norādījis uz vitamīnu ražotāju, tostarp arī prasītāja, pārbaudēm, kas, “pamatojoties uz aizdomām par tādu slepenu saskaņotu pasākumu pastāvēšanu vitamīnu nozarē, kas ir pretrunā ar konkurences tiesībām”, veiktas Amerikas Savienotajās Valstīs. Līdz ar to ir jākonstatē, ka minētajā vēstulē prasītājs nav Komisijai ziņojis par prettiesisku aizliegtu vienošanos pastāvēšanu vitamīnu nozarē un savu līdzdalību tajās, bet gan tikai norādījis uz “Amerikas Savienotajās Valstīs [..] noritošajām [..] pārbaudēm” un “aizdomām par slepeniem saskaņotiem pasākumiem”, ko diez vai var uzskatīt par atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā. Fakts, ka prasītājs arī ir precizējis, ka tas sniedzis atbalstu Amerikas Savienotajās Valstīs veiktajā izmeklēšanā, un tāpat kā Roche vēlējies lietu apspriest ar Komisiju “nolūkā uzsākt sadarbību Kopienas sodu atvieglošanas programmas ietvaros”, nemaina šādu konstatējumu.

508    Tā kā tas ir precizēts, jāidentificē ziņas, ko prasītājs Komisijai sniedzis 1999. gada 17. maija tikšanās laikā.

509    Ir skaidrs, ka ne minētās tikšanās laikā, ne pēc tam nav izstrādāts nekāds tās norises protokols un nav veikts arī skaņas ieraksts, ko varētu atšifrēt. Prasītājs iebilst pret šādu Komisijas bezdarbību formālo prasību izpildē, taču nemin, ka būtu Komisijai lūdzis veikt šādus pasākumus. Līdz ar to Komisijai nevar pārmest šādu bezdarbību.

510    Turklāt, pat ja šāda bezdarbība būtu prettiesiska, šajā lietā ar to vien nepietiktu, lai prasītāja apgalvojumus atzītu par pamatotiem.

511    No prasītāja iesniegtajiem dokumentiem izriet (skat. it īpaši prasības pieteikuma 180. un 183. punktu un replikas raksta 117. un 120. punktu), ka 1999. gada 17. maija tikšanās laikā prasītājs Komisiju informējis par šādiem apstākļiem:

a)      par to, ka pastāv EEZ tirgu ietekmējoši prettiesiski saskaņoti pasākumi attiecībā uz noteiktu skaitu vitamīnu, tostarp A vitamīnu un E vitamīnu;

b)      par minēto pasākumu galvenajiem dalībniekiem, tostarp norādot visus četrus uzņēmumus, kas iesaistīti pasākumos attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu (Roche, BASF, Aventis un Eisai);

c)      par minēto pasākumu raksturu, t.i., ka pastāv nolīgumi cenu noteikšanai un tirdzniecības apjoma un jaudas sadalei;

d)      par minēto pasākumu darbības laiku (1989.–1999. gads).

512    Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka prasītājs minētās tikšanās laikā sniedzis šādas ziņas, tomēr neuzskata, ka tās uzskatāmas par “izšķirošiem pierādījumiem” Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē.

513    Prasītājs savukārt nav apgalvojis, ka minētās tikšanās laikā viņa pārstāvji būtu Komisijai snieguši konkrētas ziņas par izpausto aizliegto vienošanos darbību, ražotāju sanāksmēm un precīzu lēmumu saturu, par ko ražotāji šādās sanāksmēs vienojušies. Turklāt no J. Šolca ziņojuma izriet, ka minētā tikšanās ilgusi tikai aptuveni vienu stundu; šāds laiks diez vai ir bijis pietiekams, lai divi uzņēmumi varētu sīki aprakstīt aizliegtās vienošanās.

514    Vēl ir jānorāda, ka arī atbildētāja iesniegtais to rakstveida piezīmju atšifrējums, ko minētās tikšanās laikā veicis par lietu atbildīgais ierēdnis (turpmāk tekstā – “rakstveida piezīmes”), neliecina, ka 1999. gada 17. maija sanāksmes ietvaros notikušās Komisijas, Roche un BASF pārstāvju apspriedes gaitā ir tikusi atklāta šāda informācija. Lai arī prasītājs sūdzējies, ka tas nav saņēmis rakstveida piezīmju kopiju, neraugoties uz vairākkārtējiem lūgumiem Komisijai, kas iesniegti pat vēl pirms prasības pieteikuma iesniegšanas, tas tomēr nav apstrīdējis ne rakstveida piezīmju atklāšanu, ne to saturu, un pat ir norādījis, ka tās vairākos aspektos pat apstiprina prasītāja paustos faktiskos un tiesiskos argumentus attiecībā uz minēto tikšanos.

515    Rakstveida piezīmes turklāt liecina par to, ka papildus šī sprieduma 511. punktā minēto ziņu sniegšanai minētā apspriešanās attiekusies ne tik daudz uz konkrētajām aizliegtajām vienošanām, kā uz kārtību, kādā abi uzņēmumi sadarbotos ar Komisiju. Piezīmēs īpaši skaidri redzams, ka Roche un BASF pārstāvji bijuši diezgan piesardzīgi un likuši nojaust nevēlēšanos Komisijai sniegt precīzākas ziņas vai dokumentus, pirms beigusies tiesvedība grupu prasībās (skat. šī sprieduma 481. punktu), kas pret tiem celtas Amerikas Savienotajās Valstīs. Rakstveida piezīmes liecina, ka Roche pārstāvji pat paziņojuši, ka viņu rīcībā nav faktiskas dabas pierādījumu un ka viņi tos plāno iegūt no Roche advokātiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

516    Katrā ziņā Pirmās instances tiesai nav jāspriež par to, vai atbilstoši atbildētājas paustajai nostājai prasītājs 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā izrādījis nevēlēšanos iesniegt dokumentus pirms tiesvedības beigām grupu prasībās, jo būtiski ir vienīgi tas, kurus pierādījumus prasītājs patiešām sniedzis minētās tikšanās laikā, un tas, vai šādus pierādījumus var uzskatīt par “izšķirošiem”, lai pierādītu attiecīgo pārkāpumu izdarīšanas faktu.

517    Kaut arī šī sprieduma 511. punktā izklāstītie pierādījumi, kurus prasītājs, kā tas apgalvo, esot sniedzis 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā, Komisijai noteikti ļautu izteikt lūgumus sniegt informāciju un pat likt veikt pārbaudes, Komisijas ziņā tomēr faktiski pilnā apmērā paliktu faktu restaurēšana un pierādīšana, lai gan prasītājs atzinis savu atbildību pārkāpumu izdarīšanā; to pašu nevar teikt par A vitamīna un E vitamīna tirgū veikto prettiesisko darbību sīko aprakstu, ko Aventis ietvēris savā 1999. gada 19. maija ziņojumā.

518    Pretēji atbildētājas lūgumam, nav nepieciešams uzklausīt liecinieku paskaidrojumus par prasītāja iespējamo nevēlēšanos iesniegt dokumentus pirms tiesvedības beigām grupu prasībās, lai, pamatojoties uz šī sprieduma 492.–494. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, varētu konstatēt, ka Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē norādītos pierādījumus nevar uzskatīt par “izšķirošiem, lai pierādītu, ka pastāv” aizliegtas vienošanās attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu.

519    Līdz ar to ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis, ka attiecībā uz minētajiem pārkāpumiem ir izpildījis minētajā normā izvirzīto nosacījumu.

 Par to, vai Komisija pārmērīgi aizkavējusi prasītāja piedāvāto ziņu iegūšanu

520    Prasītāja pakārtoti izvirzītais arguments, ka 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā iesniegt izšķirošus pierādījumus par pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū prasītājam liegusi Komisijas prettiesiskā prasība, ka pierādījumi ir iesniedzami rakstveidā (skat. šī sprieduma 472.–474. punktu), būtībā sastāv no divām daļām. Pirmkārt, prasītājs kritizē to, ka Komisija ir atteikusies pieņemt papildu pierādījumus, ko 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā piedāvājis BASF, it īpaši – tuvākajā laikā uzklausīt aizliegto vienošanos īstenošanā iesaistīto BASF galveno darbinieku liecības. Otrkārt, prasītājs pārmet, ka Komisija nav vērsusi prasītāja uzmanību uz to, ka mutiski paskaidrojumi nav pietiekami, lai uz prasītāju attiecinātu Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktu.

521    Kā jau ir minēts šī sprieduma 495.–506. punktā, norādītajam nosacījumam attiecīgā gadījumā atbilst arī ziņu mutiska sniegšana, līdz ar to pakārtotā argumenta otrā daļa nav derīga. Prasītājs turklāt ir vēlējies, lai, pamatojoties uz minēto argumenta daļu, Pirmās instances tiesa konstatētu, ka Komisijai jebkurā gadījumā vajadzējis prasītājam norādīt uz to, ka 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā sniegtās ziņas nav bijušas pietiekamas, lai piemērotu Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktu, un tādējādi vērst prasītāja uzmanību uz nepieciešamību minētās ziņas nekavējoties papildināt, taču jāpiekrīt atbildētājai, ka Komisijai nav šāda pienākuma. Paziņojuma par sadarbību E sadaļas 2. punktā ir precizēts, ka “to, vai ir izpildīti B, C vai D [sadaļā] izvirzītie nosacījumi, Komisija vērtē tikai lēmuma pieņemšanas brīdī”.

522    Attiecībā uz prasītāja pakārtotā argumenta pirmo daļu vispirms ir jānorāda, ka pat tad, ja Komisijai būtu jāpiekrīt uzņēmuma ierosinājumam liecību sniegšanas nolūkā Komisijas rīcībā nodot savus darbiniekus, tas pats par sevi nebūtu pietiekami, lai uzņēmums varētu izpildīt Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu. Šis nosacījums ietver prasību, ka izšķirošie pierādījumi faktiski jāiesniedz Komisijai, un vienkāršs pierādījumu piedāvājums vai norāde uz avotu, kur šādus pierādījumus iespējams rast, nav pietiekams.

523    Lai gan prasītājs prasības pieteikuma 189. punktā ir norādījis, ka “Komisija ir atteikusies pieņemt papildu pierādījumus, ko sanāksmes laikā piedāvāja BASF”, prasītājs tomēr nemin, ka Komisijas ierēdņi būtu tā pārstāvjus kavējuši vai pat atrunājuši sanāksmes laikā iesniegt papildu ziņas, kas prasītāja tobrīd iesniegtos pierādījumus būtu vērsušas par izšķirošiem pierādījumiem Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē. Prasītājs vienīgi precizē, ka Komisija atteikusies tuvākajā laikā uzklausīt papildu liecības, un atsaucas uz J. Šolca ziņojuma fragmentiem, kuros kā vienīgais pierādījumu veids ir minētas piedāvātās liecības. Prasītājs nav precizējis arī to, kāda rakstura papildu ziņas tā pārstāvji būtu varējuši sniegt sanāksmes laikā, bet nesniedza tā iemesla dēļ, ka Komisijas ierēdņi esot pieprasījuši pierādījumus iesniegt rakstveidā.

524    Līdz ar to jāvērtē, vai atteikums uzklausīt šādas liecības, ko atbildētāja nav apstrīdējusi, varējis prettiesiskā kārtā radīt situāciju, kad, iesniedzot izšķirošus pierādījumus par attiecīgo pārkāpumu faktu, prasītāju apsteidzis cits uzņēmums (Aventis), ņemot gan vērā to, ka šāds atteikums nekādā ziņā nav uzskatāms par iemeslu, kāpēc prasītājs izšķirošus pierādījumus neiesniedza 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā.

525    Nepievēršoties jautājumam, vai būtu jāpiekrīt atbildētājas nostājai, ka uz 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā piedāvātajām prasītāja mutiskajām liecībām neattiecas Komisijas pilnvaras, kas noteiktas Regulā Nr. 17 un Regulā Nr. 2842/98/EK, Pirmās instances tiesa šajā sakarā atzīst, ka Komisijas atteikums pieņemt šādas liecības bija pamatots.

526    Prasītājam nekas netraucēja pašam nopratināt attiecīgos darbiniekus un nekavējoties Komisijai rakstveidā iesniegt tādējādi iegūtās ziņas. Lai apkopotu darbinieku sniegtās ziņas, prasītājam nebija vajadzīga sadarbība no Komisijas puses, jo Komisijai jebkurā gadījumā nebija nekādu pilnvaru prasītāja darbiniekus piespiest ierasties liecību sniegšanai. Ņemot vērā šādus apsvērumus, Komisija bija tiesīga pieprasīt prasītājam turpināt rīkoties tā, lai atbilstoši ekonomijas principam un labas pārvaldības principam bez vajadzības vēl vairāk nepalielinātu Komisijas noslogojumu. Turklāt, tā kā šādas liecības tāpat kā 1999. gada 17. maija tikšanās laikā sniegtās ziņas ir mutiska informācijas nodošana Komisijai, šī sprieduma 505. punktā izklāstīto iemeslu dēļ tās, pretēji prasītāja nostājai, jāuzskata par pierādījumu sniegšanas veidu, kas principā ir lēnāks nekā rakstveida ziņu iesniegšana, līdz ar to Komisijai nevar pārmest to, ka tā prasītāju aicinājusi izmantot otro minēto pierādījumu sniegšanas veidu.

527    Tātad šajā lietā nekas neliecina, ka par iemeslu faktam, ka, iesniedzot izšķirošus pierādījumus par aizliegtu vienošanos pastāvēšanu attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu, prasītāju ir apsteidzis Aventis, ir jāuzskata rīcība, kurā ir vainojama Komisija.

 Secinājums

528    No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājs nav pierādījis, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, Lēmumā nosakot, ka saistībā ar A vitamīna un E vitamīna tirgū izdarītajiem pārkāpumiem BASF nevar saņemt atvieglojumus atbilstoši Paziņojuma par sadarbību B sadaļai tādēļ, ka nav izpildījis minētās sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu.

b)     Par to, vai prasītājs ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu attiecībā uz astoņiem pārkāpumiem, par kuriem ir piemērots naudas sods

529    Lēmuma 744. apsvērumā Komisija ir noteikusi, ka “Roche un BASF ir uzņēmušies pamudinātāju lomu vai noteicošo lomu prettiesiskajās darbībās, kas ietekmējušas A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgu, kā aprakstīts [567.–569. un 584. apsvērumā]”, un secinājusi, ka neviens no abiem minētajiem uzņēmumiem nav izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu.

530    Prasītāja un atbildētāja iesniegtajos dokumentos norādītajos argumentos par šajā pamatā ietverto apstrīdēto Komisijas vērtējumu lietas dalībnieki tik vien kā atsaucas uz argumentiem, kas izmantoti piektā pamata analīzē, lai, attiecīgi, noliegtu vai apstiprinātu, ka BASF aizliegtajās vienošanās uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu, kuras dēļ tam piemēroto naudas sodu pamatapmēri ir palielināti par 35 % (skat. šī sprieduma 475. un 482. punktu).

531    Jānorāda tomēr, ka vērtējumu, ka BASF un Roche nav izpildījuši Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu, Komisija Lēmumā (744. apsvērums) ir pamatojusi ar to, ka uzņēmumiem pārkāpumos bijusi pamudinātāju loma vai noteicošā loma, kā ir aprakstīts Lēmuma 567.–569. un 584. apsvērumā, bet Komisija tomēr BASF un Roche darbību aizsācēja un pamudinātāja lomā kā atbildību pastiprinošu apstākli vērtējusi Lēmuma 712.–718. apsvērumā, neatsaucoties uz 567.–569. un 584. apsvērumu.

532    Lēmuma 567.–569. un 584. apsvērumā ar virsrakstu “Šajā lietā vērtējamo pārkāpumu raksturs” konkrēti attiecībā uz prasītāju ir ietverti:

–        vispārīgi apsvērumi, kas līdzīgi Lēmuma 713.–717. apsvērumā izklāstītajiem apsvērumiem (par to, ka Roche un BASF bijuši divi galvenie vitamīnu ražotāji pasaulē, ka slepeno saskaņoto pasākumu izstrādāšanā un īstenošanā Roche un BASF ieņēmuši “vienotu nostāju” un par to kopīgo mērķi sadalīt visus dažādo vitamīnu tirgus), kā arī citi vispārīgi apsvērumi (par to, ka Roche un BASF ievērojamu savas produkcijas daļu pārdevuši kā piedevas, kas sastāv no vairākiem vitamīniem);

–        vispārīgi konstatējumi attiecībā uz Roche un BASF lomu (slepeno saskaņoto pasākumu “pamudinātājs un galvenais ieguvējs” bijis Roche; BASF esot “bijusi ļoti svarīga loma pēc Roche”);

–        norādes uz faktiskajiem apstākļiem vai apsvērumi, kas saistīti ar konkrēti norādītiem faktiskajiem apstākļiem (“aizliegtā vienošanās attiecībā uz B 1, B 2, B 5, B 6 un C vitamīnu un folskābi darbību pasaules mērogā sākusi vienā un tajā pašā laikā, proti, kad Roche un BASF augsta līmeņa vadītāji 1991. gada 30. un 31. janvārī bijuši vizītē Japānā”; “[Roche un BASF] kopā panāca, ka Eisai pievienojas to “klubam” attiecībā uz E vitamīnu”).

533    Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūgta precizēt apstākļus, ar ko ir pamatots vērtējums, ka BASF nav izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzītos nosacījumus, atbildētāja norādīja uz dažādiem Lēmumā minētiem faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem balstīta tās aizstāvība attiecībā uz piekto pamatu un ar kuriem ir pamatota atbildību pastiprinoša apstākļa piemērošana prasītājam par aizsācēja un/vai pamudinātāja lomas uzņemšanos. Atbildē uz minēto lūgumu atbildētāja tomēr vispār neatsaucās uz apsvērumiem, vērtējumiem vai faktiskajiem apstākļiem, kas izklāstīti Lēmuma 567.–569. un 584. apsvērumā, uz kuriem ir norāde Lēmuma 744. apsvērumā.

534    Ņemot vērā šādus apstākļus, jākonstatē, ka atbildētāja Pirmās instances tiesai ir sniegusi jaunu pamatojumu savam vērtējumam, ka šajā lietā vērtētajos pārkāpumos Roche un BASF ir uzņēmušies pamudinātāja lomu vai noteicošu lomu. Pirmās instances tiesa šādu jaunu pamatojumu ņems vērā tikai tādā gadījumā, ja nāksies atzīt, ka vērtējums, kas balstīts uz Lēmumā izklāstīto pamatojumu, ir prettiesisks, un līdz ar to – izmantot savu neierobežoto kompetenci.

535    Jāpiebilst, ka Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā ir norādīts uz pamudinātāja lomu vai noteicošo lomu prettiesiskajā darbībā, bet Pamatnostādņu 2. punkta trešajā ievilkumā kā atbildību pastiprinošs apstāklis ir minēta pārkāpuma aizsācēja vai pamudinātāja loma.

536    Jāatzīst, ka minētajās tiesību normās lietotajiem jēdzieniem ir būtībā vienāda nozīme. Turklāt, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu ietvaros izteikto lūgumu paust savu nostāju šajā jautājumā, atbildētāja ir norādījusi, ka jēdzieni “aizsācēja loma” un “noteicošā loma” Lēmumā ir izmantoti kā sinonīmi, un nav sniegusi apstiprinošu atbildi uz Pirmās instances tiesas jautājumu, vai BASF lomu šajā lietā vērtējamajos pārkāpumos var uzskatīt par “noteicošu” Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punkta nozīmē pat gadījumā, ja uzņēmumu nevar kvalificēt kā pārkāpumu aizsācēju.

537    Līdzīgi kā atzīts šī sprieduma 296.–300. punktā, šī sprieduma 532. punkta pirmajā ievilkumā minētie vispārīgie apsvērumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka prasītājs šajā lietā vērtējamajos pārkāpumos ir uzņēmies pamudinātāja vai aizsācēja lomu.

538    Tas pats jāsaka par apgalvojumu, ka “BASF ir bijusi ļoti svarīga loma pēc Roche”, atbilstoši kuram varētu secināt, ka prasītājs drīzāk ir bijis sekotājs, nevis aizsācējs.

539    Secinājums, ka “aizliegtā vienošanās pasaules mērogā attiecībā uz B 1, B 2, B 5, B 6 un C vitamīnu un folskābi ir sākusi darboties vienā un tajā pašā laikā, proti, kad Roche un BASF augsta līmeņa vadītāji 1991. gada 30. un 31. janvārī bija vizītē Japānā”, ne tikai, šķiet, ir pretrunā ar Lēmumā pausto vispārējo pieeju, ka attiecībā uz katru vitamīnu pastāvējusi atsevišķa aizliegta vienošanās, bet tam turklāt jebkurā gadījumā nav nozīmes šajā kontekstā, jo fakts, ka Roche un BASF pārstāvji 1991. gada janvārī devušies uz Japānu, nenozīmē, ka minētie uzņēmumi bijuši ar norādītajām precēm saistīto pārkāpumu pamudinātāji vai aizsācēji. Turklāt prasītājs nemaz nav piedalījies aizliegtajās vienošanās attiecībā uz B 6 vitamīnu un folskābi.

540    Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumu, ka Roche un BASF kopā panākuši Eisai pievienošanos aizliegtajai vienošanās attiecībā uz E vitamīnu, šī sprieduma 336. punktā jau ir atzīts, ka, pirmkārt, Komisija Lēmumā uz šo apgalvojumu nemaz nav atsaukusies, lai apstiprinātu, ka prasītājs uzņēmies pamudinātāja lomu un ka tā rezultātā tam pamatoti ir piemērojams naudas soda palielinājums atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ, un, otrkārt, no Lēmuma 212. un 234. apsvēruma izriet, ka, lai panāktu Eisai pievienošanos aizliegtajai vienošanās, pie šī uzņēmuma vērsies Roche viens pats.

541    No iepriekš izklāstītā izriet, ka pamatojumā, uz kuru Komisija balstījusies, lai Lēmumā secinātu, ka prasītājs attiecībā uz visiem šajā lietā vērtējamajiem pārkāpumiem nav izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā ietverto nosacījumu, ir konstatējami trūkumi, kas ietekmē tā tiesiskumu.

542    Līdz ar to Pirmās instances tiesa, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, kas izriet no šāda konstatējuma par prettiesiskumu, ņems vērā atbildētāja norādītos faktiskos apstākļus, lai pierādītu, ka šajā lietā vērtējamajos pārkāpumos prasītājam ir bijusi pamudinātāja loma vai noteicošā loma jeb, citiem vārdiem sakot, pamudinātāja loma vai aizsācēja loma, un ka prasītājs nav izpildījis iepriekš norādīto nosacījumu.

543    Pirmās instances tiesa minētos apstākļus jau vērtējusi, analizējot piekto pamatu (skat. šī sprieduma 304.–463. punktu), un ir secinājusi, ka ar tiem atbilstoši juridiskajām prasībām ir pierādīts, ka prasītājs uzņēmies aizsācēja lomu aizliegtajās vienošanās attiecībā uz A, E un B 5 vitamīnu, savukārt atbilstoši juridiskajām prasībām nav pierādīts, ka prasītājs uzņēmies aizsācēja vai pamudinātāja lomu pārkāpumos attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem. Turklāt lietas izskatīšanas gaitā nav apgalvots un no lietas materiāliem neizriet, ka prasītājs būtu piespiedis citus uzņēmumus piedalīties pārkāpumos attiecībā uz otro minēto preču grupu.

544    Paturot prātā, ka prasītājs šajā prasības pieteikumā nav apstrīdējis aizsācēja vai pamudinātāja lomas uzņemšanos pārkāpumā attiecībā uz B 2 vitamīnu, jāsecina, ka Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā ietverto nosacījumu prasītājs nav izpildījis pārkāpumos attiecībā uz A, E, B 2 un B 5 vitamīnu, bet ir izpildījis pārkāpumos attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem.

545    Līdz ar to atvieglojumus, kas izriet no Paziņojuma par sadarbību piemērošanas, prasītājs nevar saņemt saistībā ar pārkāpumiem A, E, B 2 un B 5 vitamīna tirgū.

546    Savukārt attiecībā uz pārkāpumiem C vitamīna un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū Pirmās instances tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir jāvērtē, vai prasītājs ir izpildījis arī visus citus kumulatīvos nosacījumus, kas izriet no Paziņojuma par sadarbību B sadaļas, lai tam, pamatojoties uz minēto sadaļu, naudas sodu varētu nepiemērot vai piešķirt “ļoti lielu” tā apmēra samazinājumu.

c)     Par to, vai pārkāpumos attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem prasītājs ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas no a) līdz d) punktā izvirzītos nosacījumus

 Par a), c) un d) punktā izvirzītajiem nosacījumiem

547    Pamatojoties uz Lēmumā ietvertajām ziņām par attiecīgo pārkāpumu ilgumu, nav šaubu, ka pārkāpumos attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem prasītājs ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas c) punktā izvirzīto nosacījumu. It īpaši Lēmuma rezolutīvās daļas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir apstiprināts, ka minētie četri pārkāpumi tika izbeigti, vēlākais, 1998. gada decembrī, tātad pirms prasītājs sācis sadarbību ar Komisiju tās veiktās izmeklēšanas ietvaros.

548    Pirmās instances tiesas noteikto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros atbildētāja ir norādījusi, ka minētās sadaļas a) un d) punktā izvirzītos nosacījumus prasītājs ir izpildījis visos četros attiecīgajos pārkāpumos. Lietā nav tādu materiālu, pamatojoties uz kuriem Pirmās instances tiesa varētu spriest citādi.

 Par b) punktā izvirzīto nosacījumu

549    Visbeidzot, attiecībā uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu ir jānorāda, ka Lēmuma 743. apsvēruma pirmajā teikumā Komisija ir noteikusi, ka, “pateicoties dokumentiem, kas Komisijai iesniegti laikā no 1999. gada 2. jūnija līdz 1999. gada 30. jūlijam, Roche un BASF bija pirmie uzņēmumi, kas Komisijai snieguši izšķirošus pierādījumus par slepenu saskaņotu pasākumu pastāvēšanu B 2, B 5 un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū”. Minētā teikuma formulējums neļauj saprast, vai Komisija uzskatījusi, ka B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu attiecībā uz katru no minētajiem pārkāpumiem Roche un BASF izpildījuši kopīgi. Turklāt minētā teikuma mērķis ir tikai pamatot 745. apsvēruma pirmajā teikumā ietverto secinājumu, ka pārējie iesaistītie uzņēmumi nav varējušo izpildīt minēto nosacījumu.

550    Ņemot vērā Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta tekstu, kurā piešķirt ievērojamu naudas soda apmēra samazinājumu ir paredzēts vienīgi tam uzņēmumam, kas patiešām bijis “pirmais”, kurš iesniedzis izšķirošus pierādījumus (šajā sakarā skat. šī sprieduma 70. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Tokai Carbon u.c./Komisija, 365. punkts), nevar apgalvot, ka Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu attiecībā uz katru no pārkāpumiem C vitamīna un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū Roche un BASF izpildījuši kopīgi, jo no lietas materiāliem izriet, ka uzņēmumi šādus pierādījumus Komisijai nav snieguši vienā un tajā pašā dienā.

551    Pirmkārt, pamatojoties uz apsvērumiem, kas ir piemēroti arī attiecībā uz citiem šajā lietā vērtētajiem pārkāpumiem, par A vitamīna un E vitamīna tirgū izdarītajiem pārkāpumiem šī sprieduma 517. un 518. punktā jau ir atzīts, ka 1999. gada 17. maijā Komisijas telpās notikušās sanāksmes laikā, kurā Roche un BASF piedalījās kopīgi, šie uzņēmumi nav iesnieguši izšķirošus pierādījumus par kāda pārkāpuma izdarīšanu. Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka Lēmuma 743. apsvērumā norādītajā laikā no 1999. gada 2. jūnija līdz 1999. gada 30. jūlijam BASF un Roche nav Komisijai iesnieguši nekādas ziņas vienā un tajā pašā dienā.

552    Līdz ar to Pirmās instances tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir jānosaka, kurš uzņēmums – prasītājs vai Roche – pirmais iesniedzis izšķirošus pierādījumus par pārkāpumu pastāvēšanu C vitamīna un D 3 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū.

–       Pārkāpums attiecībā uz D 3 vitamīnu

553    No lietas materiāliem izriet, ka vienīgie pierādījumi par pārkāpumu attiecībā uz D 3 vitamīnu, ko BASF Komisijai iesniedzis pēc 1999. gada 17. maijā Komisijas telpās notikušās sanāksmes, ir ietverti BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojumā, kuru Komisija saņēmusi tajā pašā dienā. Tajā ir norādīts konkrētā pārkāpuma ilgums (“no 1993. gada līdz 1997. gadam”) un 16 turpmākajās rindiņās, no kurām tikai 9 attiecas uz aizliegto vienošanos, papildus pārkāpuma ilgumam ir norādīti tikai aizliegtās vienošanās dalībnieki un tās “pamatideja”, proti, tirgus daļu nepalielināšanās. Norādīti trīs iesaistīto uzņēmumu pārstāvju vārdi, taču nav sniegta nekāda informācija par konkrētiem faktiem, kas varētu veidot pārkāpumu. Turklāt Lēmuma 459.–483. apsvērumā ietvertais ar aizliegto vienošanos saistīto faktu apraksts balstīts galvenokārt uz ziņām, ko sniedzis Roche un it īpaši Solvay.

554    Ņemot vērā šādus apstākļus, ir jākonstatē, ka prasītājs nav pierādījis, ka administratīvās procedūras laikā Komisijai ir iesniedzis izšķirošus pierādījumus par pārkāpuma pastāvēšanu D 3 vitamīna tirgū.

555    Līdz ar to ir jāsecina, ka attiecībā uz konkrēto pārkāpumu prasītājs nav izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu un līdz ar to nevar atsaukties uz minēto sadaļu.

–       Pārkāpumi attiecībā uz C vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem

556    Jānorāda, ka pēc 1999. gada 17. maija sanāksmes prasītājs pie Komisijas pirmo reizi vērsās ar 1999. gada 21. maija vēstuli (Komisija to saņēma tajā pašā dienā), kurā saskaņā ar minētās sanāksmes laikā panākto vienošanos Komisijai nodeva kriminālprocesuālās vienošanās kopiju (skat. šī sprieduma 468. punktu), ko prasītājs 1999. gada 20. maijā noslēdzis ar Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu ministriju, kā arī ar to saistīto paskaidrojuma rakstu.

557    Minētajos dokumentos prasītājs tomēr Komisijai nebija sniedzis izšķirošus pierādījumus par aizliegtu vienošanos pastāvēšanu, konkrēti, C vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgū.

558    Pirmkārt, 1999. gada 21. maija vēstulē ir tikai paziņots, ka BASF ir sācis izstrādāt izsmeļošu ziņojumu par darbībām, kas ietekmē Eiropas tirgu, un ka tas sazināšoties ar Komisiju, tiklīdz šis ziņojums tiks pabeigts. Otrkārt, kriminālprocesuālās vienošanās un tās paskaidrojuma raksta tekstā – pat ja tos ņemtu vērā konkrētajā nolūkā, neraugoties uz to, ka 1999. gada 20. maijā Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu ministrija tos paziņojusi publiski, ko apliecina preses paziņojumi, kas ietverti atbildei uz repliku pievienotajā Pielikumā Nr. D.4 un Nr. D.5, – ir norādīts vienīgi vērtējamo slepeno saskaņo pasākumu raksturs un ilgums, kā arī vitamīni, uz kuriem tie attiekušies (turklāt tostarp jebkurā gadījumā nav minēti karotinoīdi), kā arī, gan netieši, atsevišķu tajos iesaistīto BASF darbinieku vārdi, taču nav sniegtas nekādas konkrētas ziņas par pārkāpumu veidojošajiem faktiem.

559    Savukārt otrajā dokumentā, t.i., 1999. gada 15. jūnija ziņojumā, prasītājs Komisijai ir sniedzis izšķirošus pierādījumus par aizliegtu vienošanos pastāvēšanu īpaši attiecībā uz C vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem; proti, minētie pierādījumi attiecās ne tikai uz pārkāpumu dalībniekiem, raksturu un ilgumu, bet arī uz konkrētajiem pārkāpumu veidojošajiem faktiem.

560    Attiecībā uz aizliegto vienošanos C vitamīna tirgū minētajā ziņojumā papildus norādēm uz aizliegtās vienošanās dalībniekiem un pārkāpuma ilgumu ir sniegtas ziņas par vairākām sanāksmēm, to norises vietu un dalībniekiem, aprakstīta aizliegtās vienošanās attīstība, un precīzi norādīts dažādo uzskaitīto sanāksmju laikā notikušo sanāksmju saturs (ar skaitliskiem datiem par piešķirtajām kvotām), kā arī izklāstītas Takeda un Eiropas ražotāju pretējās nostājas.

561    Attiecībā uz aizliegtajām vienošanām beta karotīna un karotinoīdu tirgū BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojumā sniegtie pierādījumi, kas attiecas uz katru no pārkāpumiem atsevišķi, satur katras aizliegtās vienošanās vispārīgu aprakstu, kurā ir precizēti aizliegtās vienošanās dalībnieki un tās ilgums, tirgus stāvokļa raksturojumu aizliegtās vienošanās izveidošanas brīdī, ziņas par dalībnieku motivāciju, aizliegtās vienošanās dibināšanas sanāksmes dienu, norises vietu un dalībniekiem, to nolīgumu par tirdzniecības apjoma kvotām (ar skaitliskiem precizējumiem par piešķirtajām kvotām), un turpmāko sanāksmju biežumu, norises vietu, galveno mērķi un dalībniekiem.

562    Atbildētāja neapstrīd, ka visus minētos pierādījumus prasītājs Komisijai iesniedzis brīvprātīgi, un to pat nevar apstrīdēt, neraugoties uz Komisijas 1999. gada 26. maija lūgumu prasītājai sniegt paskaidrojumus. Ar 1999. gada 15. jūnija ziņojumu BASF izpildīja solījumu, ko tas bija sniedzis 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā, kad jau tika pieminētas aizliegtās vienošanās, kas īpaši skar C vitamīna un beta karotīna tirgu. Turklāt Komisijas 1999. gada 26. maija lūgums sniegt paskaidrojumus neattiecās uz aizliegto vienošanos karotinoīdu tirgū. Kā aprakstīts šī sprieduma 556. punktā, 1999. gada 21. maija vēstulē Komisijai BASF turklāt apstiprināja, ka sācis izstrādāt pilnīgu ziņojumu par pārkāpumiem, kas ietekmē Eiropas tirgu, un ir paredzējis no jauna sazināties ar Komisiju, tiklīdz minētais ziņojums būtu pabeigts.

563    Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka vienīgie materiāli, ko pēc 1999. gada 17. maija sanāksmes Roche Komisijai bija iesniedzis līdz 1999. gada 15. jūlijam, ir Roche 1999. gada 2. jūnija ziņojums, ko Komisija bija saņēmusi 1999. gada 4. jūnijā.

564    Minētais ziņojums, kura nekonfidenciālu redakciju, izpildot tiesas sēdē Pirmās instances tiesas noteiktos procesa organizatoriskos pasākumus, lietas materiāliem pievienojusi atbildētāja, attiecas tikai uz pārkāpumiem A, E un C vitamīna tirgū.

565    Tātad, tā kā Roche 1999. gada 2. jūnija ziņojums nesatur nekādus pierādījumus par aizliegtajām vienošanām beta karotīna un karotinoīdu tirgū, jākonstatē, ka prasītājs, iesniedzot 1999. gada 15. jūnija ziņojumu, patiešām bijis pirmais uzņēmums, kas iesniedzis izšķirošus pierādījumus par minēto aizliegto vienošanos pastāvēšanu. Tādējādi prasītājs Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu ir izpildījis arī attiecībā uz aizliegtajām vienošanām abu minēto preču tirgū.

566    Līdz ar to atbilstoši prasītāja lūgumam tam kā atvieglojums attiecībā uz minētajiem pārkāpumiem ir jāpiemēro Paziņojuma par sadarbību B sadaļa.

567    Savukārt attiecībā uz pārkāpumu C vitamīna tirgū ir jāsecina pretējais, jo, pamatojoties uz atbildētājas iesniegto nekonfidenciālo Roche 1999. gada 2. jūnija ziņojuma redakciju, ir jāatzīst, ka, iesniedzot minēto ziņojumu, Roche bija pirmais uzņēmums, kas sniedzis izšķirošus pierādījumus, lai pierādītu aizliegtas vienošanās pastāvēšanu minētā vitamīna tirgū.

568    Lai gan informācija, kas norādītajā Roche ziņojumā iekļauta attiecībā uz konkrēto aizliegto vienošanos, patiešām acīmredzami ir šaurāka nekā tā, kas ietverta BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojumā, Roche tomēr ir norādījis noteiktu skaitu sanāksmju, to norises vietu un dalībniekus, kā arī, lai arī ļoti konspektīvi, tomēr izklāstījis sanāksmju mērķus. Jēdzienu “izšķiroši pierādījumi” nevar interpretēt tā, ka tas attiecas uz pierādījumiem, kas paši par sevi ir pietiekami, lai pierādītu pārkāpuma faktu (skat. šī sprieduma 492. punktu), līdz ar to ir jāatzīst, ka, tā kā Roche minētajā ziņojumā ir sniedzis precīzas ziņas par pārkāpumu veidojošajiem faktiem, tas bija pirmais uzņēmums, kas attiecībā uz pārkāpumu C vitamīna tirgū sniedzis izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē.

569    Jāuzsver, ka pats prasītājs apsvērumos par dokumentiem, ko saistībā ar Roche sadarbību atbildētāja iesniedza pēc tiesas sēdes, pakārtoti vērtējot gadījumu, ka Pirmās instances tiesa varētu neatbalstīt tā galveno argumentu, ka izšķirošos pierādījumus 1999. gada 17. maija sanāksmes laikā kopīgi iesnieguši BASF un Roche, par vienu no aizliegtajām vienošanām, attiecībā uz kurām tas būtu jāuzskata par pirmo uzņēmumu, kas iesniedzis izšķirošus pierādījumus, nav uzskaitījis C vitamīna tirgū pastāvošo aizliegto vienošanos, jo uz to jau attiecoties Roche 1999. gada 2. jūnija ziņojums. Prasītājs neapstrīd, ka Roche sadarbība, iesniedzot minēto ziņojumu, ir bijusi brīvprātīga; turklāt Komisijas 1999. gada 26. maija lūgums Roche sniegt paskaidrojumus to neietekmē to pašu iemeslu dēļ, kā attiecībā uz BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojumu norādīts šī sprieduma 562. punktā.

570    Tādējādi, tā kā prasītājs attiecībā uz pārkāpumu C vitamīna tirgū nav izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā izvirzīto nosacījumu, tas saistībā ar konkrēto pārkāpumu uz minēto nodaļu nevar atsaukties.

d)     Par Paziņojuma par sadarbību B sadaļas piemērošanu prasītājam saistībā ar pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem

571    Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības aizsardzību, uz ko prasītājs varētu paļauties, pamatojoties uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļu, Pirmās instances tiesai, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, ir jānosaka pienācīgs naudas soda samazinājuma apmērs, kas atbilstoši minētajai sadaļai prasītājam piešķirams par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem (šajā sakarā skat. šī sprieduma 190. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Tate & Lyle u.c./Komisija, 162.–166. punkts, šī sprieduma 192. punktā minēto spriedumu lietā ABB Asea Brown Boveri/Komisija, 244., 245., 260. un 261. punkts, Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑230/00 Daesang un Sewon/Komisija, Recueil, II‑2733. lpp., 144. un 145. punkts, un šī sprieduma 131. punktā minēto 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās TokaiCarbon u.c./Komisija, 416.–418., 440. un 455. punkts).

572    Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītājs sākotnēji vērsies pie Komisijas ilgu laiku pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu konkurences aizsardzības iestādes bija sākušas izmeklēšanu par slepenajiem saskaņotajiem pasākumiem vitamīnu nozarē, un neilgi pirms tam, kad tika noslēgta kriminālprocesuālā vienošanās. Tādējādi BASF sadarbība, lai arī brīvprātīga (t.i., sadarbība nav sākta prasītājam piemērotu Komisijas izmeklēšanas darbību rezultātā), tomēr notikusi, pateicoties spiedienam, ko radīja kriminālprocesuālās vienošanās noslēgšana un risks, ka varētu sekot arī Komisijas izmeklēšana. Lai gan ir taisnība, ka atšķirībā no slepenajiem saskaņotajiem pasākumiem attiecībā uz beta karotīnu, par kuriem, kā izriet no kriminālprocesuālajai vienošanās pievienotā paskaidrojuma raksta 3. un 4. lappuses, Amerikas Savienotajās Valstīs tika veikta izmeklēšana, slepenie saskaņotie pasākumi attiecībā uz karotinoīdiem Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu ministrijas veiktajā izmeklēšanā netika apskatīti, nevar izslēgt, ka tos varētu konstatēt Komisijas izmeklēšanā, ja to sāktu, pamatojoties uz to, ka ir noslēgta un publiskota kriminālprocesuālā vienošanās.

573    Turklāt attiecībā uz abiem konkrētajiem pārkāpumiem ir jāņem vērā, ka, lai arī BASF īstenotā loma šim uzņēmumam netraucēja izpildīt Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu, tās nozīmīgums divu uzņēmumu izveidotas aizliegtās vienošanās izpildē ir acīmredzams. Turklāt par to, ka BASF minētajos pārkāpumos ir bijusi aktīva loma, liecina fakts, ka uzņēmums veica kompensējošus pirkumus no Roche, kad tika konstatēts, ka tas ir pārsniedzis kopējo piešķirto beta karotīna kvotu (skat. BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojuma 15. un 16. lpp. un Lēmuma 521. apsvērumu), kā arī fakts, ka BASF sekmīgi vienojās ar Roche par ienākšanu tirgus astaksantīna – rozā karotinoīda – sektorā (skat. BASF 1999. gada 15. jūnija ziņojuma 16. un 17. lpp. un Lēmuma 525. un 527. apsvērumu).

574    Ņemot vērā šādus apstākļus, Pirmās instances tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļu, prasītājam ir jāpiešķir 75 % samazinājums tiem naudas sodu apmēriem, kas par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem aprēķināti pirms minētā paziņojuma piemērošanas.

e)     Secinājums par sesto pamatu

575    Pēc šī pamata analīzes un Pirmās instances tiesas neierobežotās kompetences īstenošanas minētās analīzes rezultātā, pirmkārt, ir jāapstiprina, ka saistībā ar pārkāpumiem attiecībā uz A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu prasītājam nevar piemērot Paziņojuma par sadarbību B sadaļu, un, otrkārt, pamatojoties uz minēto sadaļu, prasītājam ir jāpiešķir 75 % samazinājums tiem naudas sodu apmēriem, kas par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem ir aprēķināti pirms minētā paziņojuma piemērošanas.

F –  Par septīto pamatu, kas neatkarīgi no Paziņojuma par sadarbību attiecas uz to, ka sadarbības rezultātā prasītājam piešķirtais naudas sodu apmēru samazinājums nav pietiekams

1.     Lietas dalībnieku argumenti

576    Prasītājs iebilst pret to, ka neatkarīgi no Paziņojuma par sadarbību Komisija tam nav piešķīrusi lielāku naudas soda samazinājumu, ņemot vērā prasītāja sadarbību ar Komisiju izmeklēšanas gaitā, kas, pēc prasītāja domām, bijusi priekšzīmīga, jo tā bijusi gan agrīna, gan pilnīga un pastāvīga.

577    Prasītājs uzsver, ka bijis pirmais uzņēmums, kas piedāvājis sadarboties vēl pirms Komisijas izmeklēšanas sākuma un pilnībā sadarbojies ar Komisiju visas izmeklēšanas laikā, it īpaši īsā laikā piedāvājot nodot Komisijas rīcībā BASF augstākā līmeņa darbiniekus, iesniedzot sīku un pilnīgu pārskatu par prettiesisko darbību, kā arī pat bez uzaicinājuma sniedzot lietderīgus padziļinātus paskaidrojumus un ziņas, nosūtot Komisijai ārkārtīgi rūpīgi izstrādātus ziņojumus, kas izmantoti par pamatu apjomīgiem Lēmuma teksta fragmentiem. BASF iesniegto pierādījumu nozīmīgums Lēmumā ir atzīts vairākkārt, un 745. apsvērumā ir tieši norādīts, ka minētie pierādījumi ir bijuši noteicošie, lai konstatētu pārkāpumus attiecībā uz A, E, B 2, B 5, C un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem. Prasītājs turklāt norāda, ka tas pat pārsniedzis Paziņojuma par sadarbību B un C sadaļas prasības, jo uzņēmies bezprecedenta iniciatīvu no darba atlaist vairākus vadošos darbiniekus, kas bija tieši atbildīgi par aizliegto vienošanos, un īstenojis papildu programmas, lai sekmētu konkurenci reglamentējošo tiesību normu ievērošanu un izpratni, tādējādi vēršot vēl apjomīgākus jau tā, viņaprāt, ievērojamos iepriekšējos centienus šajā jomā.

578    Prasītājs atgādina, ka Pirmās instances tiesai ir neierobežotas pilnvaras grozīt naudas sodu apmērus un to nesaista Pamatnostādnes vai Paziņojums par sadarbību; šajā sakarā prasītājs atsaucas uz šī sprieduma 190. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Tate & Lyle u.c./Komisija (163. punkts). Prasītājs it īpaši norāda uz to, ka minētajā spriedumā (165. punkts) Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka Tate & Lyle piešķirtais samazinājums par 50 % no naudas soda apmēra, kas tiktu noteikts, ja uzņēmums nebūtu sadarbojies, nav bijis pietiekams, ņemot vērā uzņēmuma sniegtās sadarbības nozīmīgumu un to, ka šī sadarbība ir bijusi pastāvīga un pilnīga; Pirmās instances tiesa esot piešķīrusi samazinājumu 60 % apmērā, neraugoties uz nozīmīgo lomu, ko Tate & Lyle īstenojis aizliegtajā vienošanās, un atsevišķus trūkumus sadarbībā. Līdz ar to prasītājs lūdz Pirmās instances tiesu izmantot savu rīcības brīvību, lai, pamatojoties uz prasītāja sadarbību ar Komisiju, vēl vairāk samazināt tam noteikto naudas sodu apmēru.

579    Atbildētāja uzskata, ka prasītāja lūgums ārpus Paziņojuma par sadarbību piemērošanas jomas tam piešķirt naudas sodu samazinājumu, kas pārsniedz 50 %, nav pamatots tāpēc, ka, pirmkārt, prasītāja rīcība Lēmumā jau ir ņemta vērā, piemērojot minētā paziņojuma D sadaļu, un, otrkārt, prasītājs nekādā gadījumā nav pelnījis naudas sodu samazinājumu ārpus minētā paziņojuma piemērošanas jomas.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

580    Saskaņā ar Paziņojuma par sadarbību A sadaļas 3. punkta pirmo teikumu minētajā paziņojumā ir “definēti nosacījumi, atbilstoši kuriem uzņēmumus, kas ar to sadarbojas, Komisijai veicot izmeklēšanu par aizliegtu vienošanos, var atbrīvot no naudas soda vai samazināt naudas soda apmēru, kas citādāk tiem būtu bijis jāpiemēro”. Līdz ar to minētā paziņojuma D sadaļas 1. punktā ir paredzēts, ka konkrētajam uzņēmumam var piešķirt naudas soda samazinājumu 10–50 % apmērā no “naudas soda, ko tam piemērotu, ja tas nebūtu sadarbojies”.

581    Prasītājs, kuram, pamatojoties uz Paziņojuma par sadarbību D sadaļu, attiecībā uz visiem pārkāpumiem, par kuriem tam ir noteikts naudas sods, piešķirts samazinājums 50 % apmērā, būtībā Pirmās instances tiesu lūdz prasītāja sadarbību novērtēt un atlīdzināt, neņemot vērā minētā paziņojuma noteikumus, kas Pirmās instances tiesai nav saistoši.

582    Šajā sakarā ir jānorāda, ka kontrole, ko Pirmās instances tiesai lūgts īstenot pār lēmumu, kurā Komisija ir konstatējusi EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu un noteikusi naudas sodus, var attiekties tikai uz šāda lēmuma tiesiskumu, jo Pirmās instances tiesas neierobežoto kompetenci, kas izriet no EKL 229. panta un Regulas Nr. 17 17. panta, nepieciešamības gadījumā var izmantot tikai tad, ja Pirmās instances tiesa ir konstatējusi trūkumus, kuri ietekmē lēmuma tiesiskumu un par kuriem attiecīgais uzņēmums ir sūdzējies savā prasībā, un vienīgi nolūkā novērst šāda prettiesiskuma ietekmi uz noteiktā naudas soda apmēra aprēķināšanu, ja nepieciešams, naudas sodu atceļot vai grozot tā apmēru.

583    Šajā lietā prasītājs, izvirzot šo pamatu, tomēr Komisijai nepārmet to, ka tā būtu pieļāvusi prettiesiskus trūkumus, saistībā ar Paziņojumu par sadarbību vērtējot prasītāja sadarbību administratīvās izmeklēšanas gaitā, un neceļ arī iebildumu par minētā paziņojuma prettiesiskumu; nav strīda arī par to, ka Komisija prasītājam ir piemērojusi minēto paziņojumu.

584    Prasītāja argumentu turklāt nekādi nevar pamatot, atsaucoties uz šī sprieduma 190. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Tate & Lyle u.c. Pirmās instances tiesa minētajā spriedumā (skat. 157.–165. punktu) patiešām ir nospriedusi, ka, ņemot vērā Tate & Lyle sniegtās sadarbības nozīmīgumu un to, ka šī sadarbība ir bijusi pastāvīga un pilnīga, naudas soda apmēra samazinājums par 50 %, ko minētajam uzņēmumam piešķīrusi Komisija, nav bijis pietiekams, un tādēļ bijis nepieciešams samazinājuma apmēru palielināt līdz 60 %, taču tas skaidrojams ar kļūdu, ko Komisija bija pieļāvusi, piemērojot minētā paziņojuma B sadaļas d) punktu. Līdz ar to minēto spriedumu, kurā ir noteikts, ka Komisija atbilstoši Paziņojumam par sadarbību nepareizi ir novērtējusi attiecīgā uzņēmuma sadarbības apjomu, nekādā ziņā nevar uzskatīt par precedentu nostājai, ka Pirmās instances tiesa varētu pārsniegt minētā paziņojuma ietvarus, lai pēc saviem ieskatiem novērtētu un kompensētu uzņēmuma sadarbību.

585    Jāpiebilst tomēr, ka iespēja uzņēmumam, kurš procedūrā par konkurences tiesību normu pārkāpumu ir sadarbojies ar Komisiju, piešķirt naudas soda samazinājumu ārpus Paziņojuma par sadarbību piemērošanas ietvariem, ir paredzēta Pamatnostādnēs; atbilstoši to 3. punkta sestajam ievilkumam kā atbildību mīkstinošs apstāklis ir jāņem vērā “uzņēmuma efektīva līdzdalība tiesvedībā, kas neattiecas uz jomu, kas ir noteikta [Paziņojumā par sadarbību]”.

586    Pat ja pieņemtu, ka, neraugoties uz to, ka šajā pamatā trūkst tiešas atsauces uz Pamatnostādņu 3. punkta sesto ievilkumu, pamatu var interpretēt kā prasību atzīt, ka Komisijai bijis prasītājam jāpiešķir vēl viens naudas soda samazinājums atbilstoši minētajai normai, tomēr jāatzīst, ka šajā lietā izskatītie pārkāpumi ietilpst Paziņojuma par sadarbību A sadaļas 1. punkta pirmās daļas piemērošanas jomā, kas attiecas uz slepenām aizliegtām vienošanām, kuru mērķis ir cenu, ražošanas vai tirdzniecības kvotu noteikšana, tirgu sadale vai importa vai eksporta aizliegumu noteikšana. Līdz ar to prasītājs nevar pamatoti iebilst, ka Komisija tā sadarbības apjomu nav ņēmusi vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli ārpus Paziņojuma par sadarbību tiesiskā regulējuma ietvariem (šajā sakarā skat. šī sprieduma 227. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās HFB u.c./Komisija, 609. un 610. punkts, kas īpaši attiecībā uz šo jautājumu apstiprināts apelācijā ar šī sprieduma 48. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Dansk Rørindustri u.c./Komisija, 380.–382. punkts).

587    Galu galā šādu pārmetumu Komisijai nevarētu izteikt pat tādā gadījumā, ja būtu jāatzīst, ka sadarbību izmeklēšanā par horizontālām aizliegtām vienošanām cenu noteikšanai un tirdzniecības sadalei var atlīdzināt atbilstoši Pamatnostādņu 3. punkta sestajam ievilkumam.

588    Šādā gadījumā naudas soda samazinājuma piešķiršana atbilstoši minētajai normai noteikti nozīmētu, ka uzņēmuma sadarbību nav bijis iespējams atlīdzināt, piemērojot Paziņojumu par sadarbību, kā arī to, ka tā bijusi efektīva, t.i., ļāvusi Komisijai vieglāk izpildīt savu uzdevumu konstatēt un pārtraukt Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumus (šī sprieduma 269. punktā minētais sprieduma lietā Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, 300. punkts, un šī sprieduma 95. punktā minētais spriedums lietā Mannesmannröhren‑Werke/Komisija, 308. punkts).

589    Turpretim šajā lietā prasītājs atsaucas, pirmkārt, uz apstākļiem, proti, tiesvedības laikā iesniegtajiem pārskatiem, paskaidrojumiem un pierādījumiem, par kuriem, kā pamatoti norāda atbildētāja, prasītājam jau tika piešķirts maksimālais naudas soda apmēra samazinājums, kāds paredzēts Paziņojuma par sadarbību D sadaļā (50 %), un, otrkārt, uz apstākļiem – vairāku aizliegtajās vienošanās iesaistīto vadošo darbinieku atlaišana no darba un papildu programmu īstenošana, lai sekmētu konkurenci reglamentējošo tiesību normu ievērošanu un izpratni, ar kuriem nekādi netika atvieglots Komisijas uzdevums konstatēt un pārtraukt attiecīgos pārkāpumus. Nekādu īpašu nozīmi nevar piešķirt arī Komisijai izteiktajam priekšlikumam tās rīcībā liecību sniegšanai nodot prasītāja augstākā līmeņa darbiniekus, jo var uzskatīt, ka tās ziņas, ko minētie darbinieki šādā veidā būtu varējuši sniegt Komisijai, noteikti bijušas ietvertas pārskatos, ko prasītājs Komisijai iesniedzis procedūras gaitā, vai katrā ziņā tās bijis iespējams ietvert minētajos pārskatos.

590    Ņemot vērā šādus apstākļus, šis pamats ir jānoraida.

G –  Par astoto pamatu, kas attiecas uz profesionālā noslēpuma neievērošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu

1.     Lietas dalībnieku argumenti

591    Prasītājs apgalvo, ka, pirms Lēmuma pieņemšanas plašsaziņas līdzekļiem atklājot svarīgas Lēmuma daļas attiecībā uz BASF piemērotā naudas soda kopējo apmēru, Komisija ir pārkāpusi EKL 287. pantā paredzēto pienākumu aizsargāt profesionālo noslēpumu un pienākumu nodrošināt labu pārvaldību. Tā 2001. gada 21. novembra rītā, t.i., vēl pirms komisāru kopsapulces norises izdevumā FinancialTimes tika publicētas ārkārtīgi precīzas ziņas, norādot BASF vēlāk piemēroto rekordlielo naudas sodu. Tas pats raksts iepriekšējā dienā bija ievietots izdevuma FinancialTimes tīmekļa vietnē. Laikā no 2001. gada 20. novembra līdz 21. novembrim tika publicēti arī citi līdzīgi raksti.

592    Prasītājs atgādina, ka Pirmās instances tiesa 2000. gada 6. jūlija spriedumā lietā T‑62/98 Volkswagen/Komisija, Recueil, II‑2707. lpp., 281. punkts, ir atzinusi, ka procedūrās, kurās var noteikt naudas sodu, ierosinātā soda raksturs un apmērs ir uzskatāmi par profesionālu noslēpumu līdz brīdim, kad sods ir galīgi apstiprināts un pasludināts. Prasītājs piebilst, ka saskaņā ar minēto spriedumu šāds princips izriet īpaši no nepieciešamības respektēt attiecīgās personas reputāciju un cieņu laikposmā, kad sods nav piespriests, un robežojas ne tikai ar pienākumu ievērot profesionālo noslēpumu, bet arī ar pienākumu nodrošināt labu pārvaldību.

593    Prasītājs norāda, ka saskaņā ar judikatūru naudas soda priekšlaicīgas atklāšanas dēļ attiecīgo lēmumu var pat atcelt, ja pierāda, ka gadījumā, ja šāds trūkums netiktu pieļauts, lēmuma saturs varētu būt bijis citādāks (šī sprieduma 80. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās Suiker Unie u.c./Komisija, 91. punkts; Pirmās instances tiesas 1994. gada 7. jūlija spriedums lietā T‑43/92 Dunlop Slazenger/Komisija, Recueil, II‑441. lpp., 29. punkts, un šī sprieduma 592. punktā minētais spriedums lietā Volkswagen/Komisija, 283. punkts). Katrā ziņā pieprasīt šādus pierādījumus šajā lietā nozīmētu prasītājam uzlikt nesamērīgu pierādīšanas pienākumu, jo prasītājs nav piedalījies komisāru kopsapulcē, un tam nav pieejams minētajā kopsapulcē notikušo apspriežu protokols vai kopsavilkums. Tādēļ prasītājs apgalvo, ka pienākumu pierādīt, ka tas, ka plašsaziņas līdzekļiem priekšlaicīgi atklātas norādītās ziņas, nekādi nav ietekmējis lēmuma pieņemšanas procesu, būtu piemērotāk noteikt Komisijai, pretējā gadījumā Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūra šajā jautājumā un, galu galā, arī EKL 287. pants un Komisijas pienākums nodrošināt labu pārvaldību kļūtu neefektīvs.

594    Katrā ziņā priekšlaicīga precīzu ziņu atklāšana par BASF piemērojamo naudas soda kopējo apmēru ir uzskatāma par procesuālu pārkāpumu, kura dēļ komisāriem traucēts pienācīgi un neatkarīgi novērtēt lietas apstākļus. Kā ir norādījis prasītājs, šāda ziņu atklāšana apgrūtināja iespēju komisāru kopsapulcei noteikt mazāku naudas sodu, jo naudas sodu apmēra grozīšana būtu jāpaskaidro un apkaunotu viņu kolēģi – par konkurences lietām atbildīgo Komisijas locekli.

595    Atbildētāja, pirmkārt, norāda, ka dažādu plašsaziņas izdevumu tīmeklī (Internet) publicēto rakstu fragmenti, ko prasītājs pievienojis lietas materiāliem, nepierāda, ka Lēmuma daļas, kas attiecas uz prasītāju, tikušas publiskotas pāragri. Minētajos fragmentos, pēc atbildētājas domām, ir atrodamas tikai aptuvenas norādes uz abiem galvenajiem ražotājiem – Roche un BASF – piemēroto naudas sodu kopējo apmēru.

596    Otrkārt, atbildētāja apgalvo, ka atbilstoši šī sprieduma 592. punktā minētajā spriedumā lietā Volkswagen/Komisija (283. punkts) paustajai Pirmās instances tiesas nostājai tas, ka Lēmuma saturs būtu bijis citādāks, ja plašsaziņas līdzekļiem nebūtu atklātas minētās ziņas, jāpierāda prasītājam. Prasītājs nav pierādījis, ka šajā lietā Komisijas lēmuma pieņemšanas procesu ir ietekmējis fakts, ka pirms Lēmuma pieņemšanas publicētas aptuvenas norādes uz naudas sodu apmēriem.

597    Prasītājs replikas rakstā norāda, ka prasības pieteikumam pievienotajos presē publicētajos rakstos ir sniegtas pārsteidzoši līdzīgas un saskanīgas ziņas par prasītājam piemērojamo naudas sodu kopējo apmēru un tā rezultātā naudas sodu kopējais apmērs ir ticis publiskots vēl pirms Lēmuma pieņemšanas, Lielākajā daļā rakstu ir minēts naudas sods “gandrīz 300 miljonu euro” apmērā, un vienā rakstā pat norādīta summa 296 miljonu euro apmērā.

598    Atbildē uz repliku atbildētāja iebilst, ka replikas rakstā prasītājs pirmo reizi apgalvo, ka EKL 287. pants ir uzskatāms par pārkāptu tāpēc, ka plašsaziņas līdzekļiem tika atklāts iecerētā naudas soda apmērs, nevis, kā norādīts prasības pieteikumā, tāpēc, ka atklātas svarīgas Lēmuma daļas vai fragmenti. Atbildētāja uzskata, ka šādu apgalvojumu var uzskatīt par jaunu iebildumu, un tas ir jāatzīst par nepieņemamu atbilstoši Reglamenta 48. panta 2. punktam.

599    Jautājumu vērtējot pēc būtības, atbildētāja īpaši uzsver, ka prasītājs nav varējis pierādīt savu apgalvojumu, ka presē publicētās ziņas par naudas sodiem ir nākušas no Komisijas, savukārt šī sprieduma 592. punktā minētajā lietā Volkswagen/Komisija ir bijis skaidrs, ka priekšlaicīgi atklātās ziņas sniegusi Komisija.

2.     Pirmās instances tiesas vērtējums

600    Vispirms kā acīmredzami nepamatots ir jānoraida ar Reglamenta 48. panta 2. punktu pamatotais iebildums par nepieņemamību, ko atbildētāja izvirzījusi pret prasītāja argumentu, ka iecerētā naudas soda kopējā apmēra atklāšana plašsaziņas līdzekļiem ir uzskatāma par EKL 287. panta pārkāpumu.

601    Atšķirībā no tā, ko ir norādījusi atbildētāja, minētais arguments pirmo reizi nav ietverts prasītāja replikas rakstā. Prasības pieteikumā prasītājs patiešām vietām (204. un 205. punktā) ir minējis, ka atklātas Lēmuma “daļas” par BASF piemērojamo naudas sodu. Izlasot prasības pieteikuma 204.–208. punktu, tomēr ir skaidri redzams, ka ar šo pamatu prasītājs neiebilst tik daudz pret Lēmuma fragmentu izpaušanu, bet gan pret to, ka ir norādīts tam piemērotā kopējā naudas soda apmērs (šajā sakarā skat. it īpaši šī pamata virsrakstu, kas sniegts pirms 204. punkta – “Komisijas veiktā BASF piemērojamā kopējā naudas soda atklāšana plašsaziņas līdzekļiem” – un apakšvirsrakstu pirms 205. punkta – “Plašsaziņas līdzekļu rīcībā bija precīzas ziņas par BASF piemērojamo naudas sodu [..]”, kā arī 207. punkta pirmo teikumu – “Precīzu ziņu atklāšana par rekordlielo naudas sodu, ko paredzēts piemērot BASF [..]”).

602    Skaidrs arī tas, ka, vērtējot pēc būtības, nekādas nozīmes nav atbildētājas argumentam, ka prasītāja iesniegtie rakstu fragmenti neapliecina to, ka priekšlaicīgi ir publicēti Lēmuma fragmenti, kas attiecas uz prasītāju, bet vienīgi to, ka publicēta aptuvena norāde uz prasītājam piemērojamo naudas sodu galīgo apmēru.

603    Tā kā atbildētāja īsti neapstrīd faktu, ka priekšlaicīgi atklājusi to, ka BASF, visticamāk, tiks piemērots naudas sods, un ļoti precīzi norādījusi iecerēto naudas soda apmēru, ir jāvērtē šāda fakta sekas.

604    Jāatgādina, ka uz sacīkstes principu balstītās procedūrās, kuru rezultātā ir iespējama soda piespriešana, ierosinātā soda raksturu un apmēru, pamatojoties uz to nozīmi, līdz brīdim, kad sods galīgi apstiprināts un pasludināts, aizsargā profesionālais noslēpums. Šāds princips izriet īpaši no nepieciešamības respektēt attiecīgās personas reputāciju un cieņu, kamēr tai nav piemērots sods. Turklāt Komisijas pienākums presei neizpaust ziņas par konkrēto iecerēto sodu ir ne tikai pienākums ievērot profesionālo noslēpumu, bet arī pienākums nodrošināt labu pārvaldību (šī sprieduma 592. punktā minētais 2000. gada 6. jūlija spriedums lietā Volkswagen/Komisija, 281. punkts, kas apstiprināts apelācijā ar šī sprieduma 394. punktā minēto 2003. gada 18. septembra spriedumu lietā Volkswagen/Komisija).

605    Šajā lietā nav pierādīts, ka Komisijas dienesti ir bijuši atbildīgi par informācijas noplūdi, par kuru liecina prasītāja norādītie raksti presē. To, ka informācijas noplūdes avots ir bijusi Komisija, nevar arī prezumēt.

606    Katrā ziņā, pat ja Komisijas dienesti būtu bijuši atbildīgi par informācijas noplūdi, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šāda trūkuma dēļ attiecīgo lēmumu var atcelt tikai tādā gadījumā, ja pierāda, ka, nepastāvot šādam trūkumam, minētais lēmums nebūtu pieņemts vai tam būtu bijis citādāks saturs (skat. šī sprieduma 80. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās SuikerUnie u.c./Komisija, 91. punkts, šī sprieduma 593. punktā minēto spriedumu lietā Dunlop Slazenger/Komisija, 29. punkts, šī sprieduma 188. punktā minēto 1998. gada 14. maija spriedumu lietā Cascades/Komisija, 58. punkts, šī sprieduma 592. punktā minēto 2000. gada 6. jūlija spriedumu lietā Volkswagen/Komisija, 283. punkts, un šī sprieduma 227. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās HFB u.c./Komisija, 370. punkts). Saskaņā ar norādīto judikatūru vismaz norādes, kas varētu pamatot šādu secinājumu, ir jāsniedz prasītājam.

607    Atšķirībā no prasītāja argumentiem, kritērijs, ka tāda trūkuma dēļ, ko ir izraisījusi lēmuma daļas priekšlaicīga atklāšana, lēmumu atcelt var tikai tādā gadījumā, ja pierāda, ka, nepastāvot šādam trūkumam, lēmumam būtu citādāks saturs, nenoved pie tā, ka šāda rakstura trūkumi faktiski paliek nesodīti. Neatkarīgi no iespējas panākt attiecīgā lēmuma atcelšanu gadījumā, ja pieļautais trūkums nebūtu ietekmējis lēmuma saturu, ieinteresētajai personai ir tiesības attiecīgo iestādi saukt pie atbildības par kaitējumu, ko personai radījis šāds trūkums (šī sprieduma 394. punktā minētais 2003. gada 18. septembra spriedums lietā Volkswagen/Komisija, 165. punkts).

608    Šajā lietā prasītāja iesniegtajos dokumentos izklāstītie argumenti, kas balstīti uz loģikas apsvērumiem, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka prasītājs ir izpildījis tam uzlikto pierādīšanas pienākumu.

609    Prasītājs apgalvo, ka, priekšlaicīgi atklājot precīzas ziņas par kopējo naudas sodu, ko paredzēts piemērot prasītājam, komisāru kopsapulcei ir bijusi apgrūtināta iespēja pienācīgi un neatkarīgi vērtēt lietas apstākļus. Pēc prasītāja domām, šādu ziņu atklāšanas rezultātā komisāru kopsapulcei ir bijis ļoti grūti noteikt mazāku naudas sodu, jo par šādu naudas soda apmēra grozīšanu būtu bijis jāsniedz paskaidrojumi, kā arī tādējādi tiktu apkaunots viņu kolēģis – par konkurences lietām atbildīgais Komisijas loceklis.

610    Neraugoties uz šādiem argumentiem, skaidrs tomēr, ka, pirmkārt, komisāriem nebūtu bijis pienākuma sniegt pamatojumu, ja viņi izvēlētos noteikt mazāku naudas sodu, nekā izziņots presē. Otrkārt, tā kā Komisijas lēmumi ir jāpieņem atbilstoši koleģialitātes principam, uz kuru pamatoti ir norādījusi atbildētāja, nevar pieņemt, ka komisāru brīvi apsvērto vērtējumu būtu ierobežojušas neiederīgas solidaritātes jūtas pret savu par konkurences lietām atbildīgo kolēģi.

611    Līdz ar to, ņemot vērā, ka trūkst argumentu, lai uzskatītu, ka gadījumā, ja nebūtu atklāts naudas sods, ko bija paredzēts piemērot prasītājam, komisāru kopsapulce būtu grozījusi ierosināto naudas soda apmēru vai Lēmuma saturu, šis pamats ir jānoraida.

H –  Secinājums par prasītājam noteikto naudas sodu apmēru

612    Pamatojoties uz prasītāja izvirzīto pamatu analīzi un neierobežoto kompetenci, ko šīs analīzes rezultātā Pirmās instances tiesai atsevišķos gadījumos nācies izlietot, Pirmās instances tiesa:

–        apstiprina naudas sodu apmēru, kas Lēmuma 3. panta b) punktā prasītājam ir noteikts par pārkāpumiem attiecībā uz A, E, B 2 un B 5 vitamīnu;

–        groza naudas sodu apmēru, kas prasītājam noteikts par pārkāpumiem attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, atceļot naudas soda pamatapmēra palielinājumu par 35 %, kas piemērots atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ;

–        groza naudas sodu apmēru, kas prasītājam noteikts par pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem, atceļot naudas soda pamatapmēra palielinājumu par 35 %, kas piemērots atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ, un no 50 % līdz 75 % palielinot naudas soda samazinājuma apmēru, kas piemērots atbilstoši Paziņojumam par sadarbību.

613    Šādu grozījumu rezultātā naudas sodi, kas Lēmuma 3. panta b) punktā prasītājam ir noteikti par pārkāpumiem attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem, tiek samazināti līdz šādam apmēram:

–        par pārkāpumu attiecībā uz C vitamīnu: 10,875 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz D 3 vitamīnu: 5,6 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz beta karotīnu: 16 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz karotinoīdiem: 15,5 miljoni euro.

 Par atsevišķu Lēmumā ietverto datu konfidencialitāti

614    Lai aizsargātu uzņēmējdarbības noslēpumu, tabulās, kas ietvertas Lēmuma publicētās versijas 123. apsvērumā, atsevišķi dati par konkrētās preces apgrozījumu pasaulē pēdējā pilnajā pārkāpuma īstenošanas gadā un par pārkāpuma īstenošanas gaitā kontrolētajām tirgus daļām ir izlaisti vai aizvietoti ar norādēm uz minimālo un maksimālo robežvērtību. Precīzāk, tas attiecas uz datiem par A, E un B 5 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgu.

615    Ne prasītājs, ne Komisija sākotnēji Pirmās instances tiesai nav lūgušas attiecībā uz norādītajiem datiem ievērot konfidencialitāti.

616    Tā kā Norādījumu Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas sekretāram (OV 1994, L 78, 32. lpp.), kuros jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 5. jūnijā (OV 2002, L 160, 1. lpp.), 17. panta 4. punktā ir paredzēts, ka “pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas [..] ar lietu saistītajās publikācijās var izlaist atsevišķus datus, ja pastāv leģitīmas intereses [..] šādus datus saglabāt konfidenciālus”, Pirmās instances tiesa procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lietas dalībniekiem lūdza paust nostāju jautājumā, vai, viņuprāt, pastāv leģitīmas intereses ar lietu saistītajās publikācijās ievērot konfidencialitāti attiecībā uz šī sprieduma 614. punktā norādītajiem datiem.

617    Prasītājs atbildēja, ka, ņemot vērā laikposmu, uz kuru dati attiecas, vairs nav nepieciešams ar lietu saistītajās Pirmās instances tiesas publikācijās attiecībā uz tiem ievērot konfidencialitāti. Atbildētāja piekrita ar prasītāju saistīto datu publicēšanai ar prasītāja piekrišanu, taču precizēja, ka datus par citiem uzņēmumiem nevar atklāt, jo dati ir uzskatāmi par uzņēmējdarbības noslēpumu un uzņēmumi ir lūguši Lēmuma publicēšanā tos uzskatīt par slepeniem datiem.

618    Tā kā norādītie dati attiecas uz laika posmiem (kuri ilgst līdz pat 1998. gadam) vairāk nekā sešus gadus atpakaļ un tiem nav stratēģiskas nozīmes, Pirmās instances tiesa, uzskatot, ka tādējādi dati ieguvuši vēsturisku raksturu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1996. gada 19. jūnija rīkojumu apvienotajās lietās T‑134/94, no T‑136/94 līdz T‑138/94, T‑141/94, T‑145/94, T‑147/94, T‑148/94, T‑151/94, T‑156/94 un T‑157/94 NMH Stahlwerke u.c./Komisija, Recueil, II‑537. lpp., 25. un 32. punkts), nolemj, ka ar lietu saistītajās publikācijās attiecībā uz norādītajiem datiem nav jāievēro konfidencialitāte. Līdz ar to šajā spriedumā var norādīt atsevišķus datus par A, E un B 5 vitamīna, beta karotīna un karotinoīdu tirgu (ne tikai attiecībā uz prasītāju, bet arī uz citiem uzņēmumiem) vai arī ļaut šādus datus spriedumā secināt netieši, tādējādi cita starpā palīdzot skaidrāk saprast Pirmās instances tiesas argumentus attiecībā uz trešo pamatu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

619    Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punkta pirmajai daļai, ja abiem lietas dalībniekiem spiedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala.

620    Tā kā šajā lietā sprieduma būtiska daļa ir nelabvēlīga prasītājam, taisnīgi novērtējot lietas apstākļus, prasītājam ir jāpiespriež atlīdzināt četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un četras piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem, bet Komisijai jāpiespriež atlīdzināt vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un vienu piektdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA

(ceturtā palāta)

nospriež:

1)      naudas sodi, kas Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmuma 2003/2/EK par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/E‑1/37.512 – Vitamīni) 3. panta b) punktā prasītājam noteikti par pārkāpumiem attiecībā uz C un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem, ir piemērojami šādā apmērā:

–        par pārkāpumu attiecībā uz C vitamīnu: 10,875 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz D 3 vitamīnu: 5,6 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz beta karotīnu: 16 miljoni euro;

–        par pārkāpumu attiecībā uz karotinoīdiem: 15,5 miljoni euro;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      prasītājs atlīdzina četras piektdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un četras piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem, bet Komisija atlīdzina vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un vienu piektdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

Legal Mengozzi Wiszniewska‑Białecka

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā, 2006. gada 15. martā.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

H. Jung       H. Legal

Satura rādītājs

Prāvas priekšvēsture

Process un lietas dalībnieku prasījumi

Par prasījumiem atcelt un samazināt kopējo naudas sodu

A– Par pirmo un otro pamatu, kas ir saistīti ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

a) Par pirmo pamatu, kas ir saistīts ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kurš pieļauts, nesniedzot iepriekšēju paziņojumu par Komisijas vērtējumu, ka pastāv vairākas atsevišķas aizliegtas vienošanās

b) Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas pieļauts, paziņojumā par iebildumiem nepietiekami izskaidrojot apstākļus, kurus Komisija bija paredzējusi ņemt vērā naudas sodu apmēra noteikšanā

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

B – Par trešo pamatu, kas attiecas uz samērīguma principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumiem, nosakot atsevišķu prasītājam piemērotu naudas sodu pamatapmērus

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

a) Ievada piezīmes

b) Par vispārīgo pamatapmēru pielāgošanu atbilstoši attiecīgo tirgu lielumam

c) Par konkrētajiem prasītājam noteiktajiem pamatapmēriem

E vitamīns

B 5 un C vitamīns

Beta karotīns un karotinoīdi

C – Par ceturto pamatu, kas attiecas uz prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēru palielināšanu preventīvos nolūkos

1. Lietas dalībnieku argumenti

a) Pirmā daļa: nepietiekams pamatojums preventīvos nolūkos piemērotajam palielinājumam par 100 %

b) Otrā daļa: prasītāja gadījumā preventīvos nolūkos nebija vajadzības piemērot palielinājumu

c) Trešā daļa: preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums par 100 % ir pretrunā ar Pamatnostādnēm un no tām izrietošajiem tiesiskās paļāvības apsvērumiem

d) Ceturtā daļa: preventīvos nolūkos piemērotais palielinājums par 100 % ir pārmērīgs un nesamērīgs

e) Piektā daļa: preventīvā ietekme bija jāvērtē pēc naudas soda kopējā apmēra, nevis pēc naudas soda pamatapmēra

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

a) Par pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu (pirmā daļa)

b) Preventīvos nolūkos piemērotā 100 % palielinājuma pamatotība (otrā un piektā daļa)

Par otro un piekto daļu

– Par prevencijas prasību ņemšanu vērā, nosakot naudas soda apmēru

– Par to, cik piemēroti naudas sodu preventīvās ietekmes nodrošināšanai ir ņemt vērā uzņēmumu lielumu un vispārējos resursus

– Par naudas soda aprēķināšanas stadiju, kurā preventīvos nolūkos jāņem vērā uzņēmumu lielums un vispārējie resursi

– Par nepieciešamību prasītājam preventīvos nolūkos piemērot naudas soda palielinājuma koeficientu atbilstoši tā lielumam un vispārējiem resursiem

Par trešo un ceturto daļu

Secinājums par Lēmuma 699. punktā minētā naudas sodu palielinājuma piemērošanu

Par apstākļiem, kas apliecinot zemo iespējamību, ka prasītājs varētu atkārtoti izdarīt pārkāpumu

– Par prasītāja veiktajiem pasākumiem atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas novēršanai

– Par sadarbību ar Komisiju izmeklēšanas gaitā

– Par sodiem trešās valstīs

– Secinājums par prasītāja norādītajiem apstākļiem

c) Secinājums par ceturto pamatu

D – Par piekto pamatu, kas attiecas uz kļūdām vērtējumā, nosakot, ka prasītājs īstenojis aizsācēja un pamudinātāja lomu pārkāpumos attiecībā uz A, E, B 5, C un D 3 vitamīniem, beta karotīnu un karotinoīdiem

1. Vispārīga rakstura sākotnēji jautājumi

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Pirmās instances tiesas vērtējums

Ievada piezīmes

Par paziņojuma par iebildumiem un Lēmuma neatbilstību saistībā ar aizliegtu vienošanos aizsācēja lomu

Par to, ka prasītājs savu aizsācēja lomu nav apstrīdējis administratīvās procedūras laikā

Par Lēmuma 713.–717. apsvērumā ietvertajiem vispārīgajiem apsvērumiem

Par faktiskajiem apstākļiem, uz ko atbildētājs ir atsaucies, lai pierādītu, ka prasītājs ikvienā pārkāpumā ir uzņēmies aizsācēja un/vai pamudinātāja lomu

2. Prasītāja lomas vērtējums katrā pārkāpumā

a) Pārkāpumi attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

– Pamudinātāja loma

– Aizsācēja loma

– Secinājums par atbildību pastiprinoša apstākļa piemērošanu, izskatot pārkāpumus attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

b) Pārkāpums attiecībā uz B 5 vitamīnu

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

c) Pārkāpums attiecībā uz C vitamīnu

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

d) Pārkāpums attiecībā uz D 3 vitamīnu

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

– Pamudinātāja loma

– Aizsācēja loma

e) Pārkāpumi attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem

Lietas dalībnieku argumenti

Pirmās instances tiesas vērtējums

3. Secinājums par prasītājam noteikto naudas sodu pamatapmēra palielinājumu atbildību pastiprinošu apstākļu dēļ

E – Par sesto pamatu, kas attiecas uz Paziņojuma par sadarbību B sadaļas pārkāpumu un uz šo paziņojumu balstītās prasītāja tiesiskās paļāvības pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

a) Par to, vai attiecībā uz pārkāpumiem A vitamīna un E vitamīna tirgū prasītājs ir izpildījis nosacījumu, kas izvirzīts Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punktā

Par jēdzienu “izšķiroši pierādījumi” Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē

Par to, vai izšķirošus pierādījumus Paziņojuma par sadarbību B sadaļas b) punkta nozīmē var iesniegt mutiski

Par to, vai, 1999. gada 17. maijā tiekoties ar Komisijas ierēdņiem, prasītājs ir iesniedzis izšķirošus pierādījumus par aizliegtu vienošanos pastāvēšanu attiecībā uz A vitamīnu un E vitamīnu

Par to, vai Komisija pārmērīgi aizkavējusi prasītāja piedāvāto ziņu iegūšanu

Secinājums

b) Par to, vai prasītājs ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas e) punktā izvirzīto nosacījumu attiecībā uz astoņiem pārkāpumiem, par kuriem m ir piemērots naudas sods

c) Par to, vai pārkāpumos attiecībā uz C vitamīnu un D 3 vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem prasītājs ir izpildījis Paziņojuma par sadarbību B sadaļas a)–d) punktā izvirzītos nosacījumus

Par a), c) un d) punktā izvirzītajiem nosacījumiem

Par b) punktā izvirzīto nosacījumu

– Pārkāpums attiecībā uz D 3 vitamīnu

– Pārkāpumi attiecībā uz C vitamīnu, beta karotīnu un karotinoīdiem

d) Par Paziņojuma par sadarbību B sadaļas piemērošanu prasītājam saistībā ar pārkāpumiem attiecībā uz beta karotīnu un karotinoīdiem

e) Secinājums par sesto pamatu

F – Par septīto pamatu, kas neatkarīgi no Paziņojuma par sadarbību attiecas uz to, ka sadarbības rezultātā prasītājam piešķirtais naudas sodu apmēru samazinājums nav pietiekams

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

G – Par astoto pamatu, kas attiecas uz profesionālā noslēpuma neievērošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Pirmās instances tiesas vērtējums

H – Secinājums par prasītājam noteikto naudas sodu apmēru

Par atsevišķu Lēmumā ietverto datu konfidencialitāti

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.