Prasība, kas celta 2012. gada 23. aprīlī - HUK-Coburg/Komisija
(lieta T-185/12)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: HUK-Coburg Haftpflicht-Unterstützungs-Kasse kraftfahrender Beamter Deutschlands a.G. in Coburg (Koburga, Vācija) (pārstāvji - Rechtsanwälte A. Birnstiel, H. Heinrich un A. Meier)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 23. februāra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas pieteikums piekļūt noteiktiem dokumentiem karteļa procedūrā (COMP/39.125 - Carglass);
piespriest atbildētājai segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītājas izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izvērtēti konkrēti pieteikumā norādītie dokumenti.
Pirmajā pamatā prasītāja apgalvo, ka lēmums nav pamatots ar katra attiecīgā dokumentu konkrētu un individuālu vērtējumu. Prasītāja uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir balstīts uz nepareizu pieņēmumu, ka šajā lietā ir piemērojams vispārējs izņēmums.
Ar otro pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.
Prasītāja apgalvo, ka Komisija, noraidot prasītājas pieteikumu, ir pamatojusies tikai uz vispārīgiem apsvērumiem, tādējādi lēmums neesot pietiekami pamatots. Pēc prasītājas domām tādējādi nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un līdz ar to ir pārkāptas būtiskas procesuālas prasības.
Ar trešo pamatu tiek apgalvota nepareiza Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmā un trešā ievilkuma interpretācija un piemērošana.
Trešajā pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi un piemērojusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā uzskaitītos izņēmumus. Pēc tās domām Komisija nav ņēmusi vērā normas un tās izņēmuma savstarpējās attiecības un balstās uz pārāk plašu "izmeklēšanas mērķu" un "komerciālo interešu" interpretāciju.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ņemtas vērā "sabiedrības intereses" Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta izpratnē attiecībā uz karteļu tiesību normu privāttiesiska rakstura izpildi.
Ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir nepamatoti noliegusi sevišķas sabiedrības intereses attiecībā uz pieprasīto dokumentu izpaušanu. Pēc prasītājas domām Komisijai it īpaši interešu izsvēršanas kontekstā vajadzēja ņemt vērā apstākli, ka arī karteļu tiesību normu privāttiesiskā izpilde veido sabiedrības intereses Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta izpratnē.
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).