PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2004. gada 10. novembrī (*)
Publiskie pakalpojumu līgumi – Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra – Pagaidu noregulējums – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamība ‑ Neesamība
Lieta T‑303/04 R
European Dynamics SA, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv S. Papass [S. Pappas], advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv L. Parpala [L. Parpala] un E. Manhīvs [E. Manhaeve], pārstāvji, kam palīdzēja Dž. Staiks [J. Stuyck], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
par lūgumu apturēt, pirmkārt, Komisijas 2004. gada 4. jūnija Lēmuma [DIGIT/R2/CTR/mas D (2004) 324], ar kuru konsorcija, kura dalībnieks ir prasītāja, saskaņā ar uzaicinājumu uz konkursu informātikas pakalpojumu sniegšanai iesniegtais piedāvājums tika atzīts tikai par otro labāko, un, otrkārt, Komisijas 2004. gada 14. jūlija Lēmuma [DG DIGIT/R2/CTR/mas D (2004) 811], ar kuru noraidītas prasītājas 2004. gada 21. jūnija, 1., 5. un 8. jūlija sūdzības par iepirkuma piešķiršanu citam konsorcijam, piemērošanu.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Prāvas rašanās fakti
1 European Dynamics SA darbojas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, it īpaši tādus pakalpojumus sniedzot Eiropas iestādēm.
2 Pēc 2001. gada 16. marta uzaicinājuma uz konkursu ADMIN/DI/0005 ESP (External Service Providers) Komisija noslēdza vairākus pamatlīgumus, piemērojot piešķiršanas sistēmu, kas paredzēta Vispārīgo noteikumu informātikas līgumiem, kurus Komisija publicēja 1998. gada 11. jūnijā (turpmāk tekstā – “kaskāde”), 1.4. punktā daudzkārtēju līgumu piešķiršanas gadījumā, par ārējo pakalpojumu sniegšanu saistībā ar informācijas sistēmām. Viss iepirkums tika sadalīts deviņās daļās, kuru vidū bija 4. daļa par ārējo pakalpojumu sniegšanu saistībā ar datu pārvaldības programmām un informācijas sistēmām (turpmāk tekstā – “ESP 4. daļa”) un 5. daļa par ārējo pakalpojumu sniegšanu saistībā ar interneta un intraneta programmām (turpmāk tekstā – “ESP 5. daļa”).
3 2001. gada 16. oktobrī tika noslēgts pamatlīgums Nr. DI‑02432‑00 ar līgumslēdzējpusi, kas tika izraudzīta par pirmo kaskādē ESP 4. daļai, proti, ar konsorciju, ko veidoja Trasys SA un Cronos Luxembourg SA – kas kļuva par Sword Technologies SA, (turpmāk tekstā – “ESP 4 konsorcijs”).
4 2001. gada 5. novembrī tika noslēgts pamatlīgums DI‑02432‑00 ar līgumslēdzējpusi, kas tika izraudzīta par pirmo kaskādē ESP 5. daļai, proti, ar konsorciju, ko veidoja European Dynamics, IRIS SA, Datacep SA, Primesphere SA un Reggiani SpA (turpmāk tekstā – “ESP 5 konsorcijs”).
5 2001. gada 23. novembrī Komisija publicēja budžeta griestus, kas pamatojās uz apjomu aprēķiniem, kuri izziņoti ESP 4. un 5. daļai, kas, attiecīgi, noteikti par kopējo summu EUR 42 885 318 un EUR 34 656 804 apmērā līgumu darbības laikam, proti, līdz 2006. gada oktobrim.
6 Tā kā faktiskā ESP 4. daļas līgumu izmantošana nepārprotami izrādījās lielāka nekā paredzēts – no lietas materiāliem izriet, ka uz 2003. gada marta beigām, proti, kas bija mazāk nekā trešdaļa no kopējā maksimālā ESP 4. daļas līguma darbības laika, vairāk nekā trīs ceturtdaļas no paredzētajiem kredītiem jau bija iztērēti – Komisija nolēma pacelt ESP 4. daļas budžeta griestus un sagatavot jaunu uzaicinājumu uz konkursu tāda pat rakstura pakalpojumiem kā ESP 4. daļā paredzētajiem laika periodam līdz 2006. gada oktobrim.
7 Ar 2003. gada 28. aprīļa lēmumu Komisija pacēla ESP 4. daļas griestus līdz 20 miljoniem EUR, un 2003. gada 10. maijā tika publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” piešķiršanas paziņojums Nr. ADMIN/PN/2003/105.
8 2003. gada 23. maijā ESP 5 konsorcijs uzrakstīja Informātikas ģenerāldirektorāta (ĢD) direktoram, lai paustu savas bažas par ESP 4. daļas budžeta griestu paaugstinājumu, uzsverot, ka Komisijai vajadzēja vairāk izmantot ESP 5. daļu, kura tika izmantota mazāk nekā sākotnēji paredzēts.
9 No lietas materiāliem izriet, ka pēc 2003. gada 23. maija vēstules tika turpināta sarakste starp Komisiju un ESP 5 konsorciju, it īpaši 2003. gada 4. jūlija vēstule, kas paskaidro ESP 4. un 5. daļas īstenošanu, pušu tikšanās, kā arī Komisijas organizēta darba grupa 2003. gada 6. novembrī, kurā ESP 5 konsorcijam bija iespēja izskaidrot Komisijas ģenerāldirektorātiem ESP 5. daļā ietverto pakalpojumu potenciālu.
10 2003. gada 27. decembrī Komisija izsludināja uzaicinājumu uz konkursu Nr. ADMIN/DI2/PO/2003/192 ESP‑DIMA par “pakalpojumu sniegšanu Eiropas Komisijā uz vietas un ārpus tās saistībā ar datu pārvaldības un informācijas sistēmām, ieskaitot to attīstību, uzturēšanu un citas ar tām saistītās darbības” (turpmāk tekstā – “uzaicinājums uz konkursu ESP‑DIMA”).
11 Ar 2004. gada 19. janvāra vēstuli ESP 5 konsorcija juridiskais padomnieks lūdza Komisiju atsaukt uzaicinājumu uz konkursu ESP‑DIMA, uzsverot, ka tā vietā, lai izsludinātu jaunu pakalpojumu iepirkumu nolūkā aizstāt ESP 4. daļu, Komisijai bija jāizmanto ESP 5. daļa.
12 Šis lūgums tika noraidīts ar 2004. gada 30. janvāra vēstuli, kurā Informātikas ĢD precizēja, ka ESP 5. daļas izmantošana ESP 4. daļas vai ESP‑DIMA iepirkuma vietā nav iespējama, ņemot vērā, ka ESP 5. daļai, no vienas puses, un ESP 4. daļai, kā arī ESP‑DIMA iepirkumam, no otras puses, ir atšķirīgi mērķi un ir saistīti, attiecīgi, ar interneta un intraneta programmām, no vienas puses, un ar datu pārvaldības programmām un informācijas sistēmām, no otras puses.
13 2004. gada 20. februārī sabiedrības European Dynamics, IRIS, Datacep un Reggiani (proti, sabiedrības, kuras veido ESP 5 konsorciju, izņemot Primesphere, turpmāk tekstā – “ED konsorcijs”) iesniedza kopīgu piedāvājumu, atsaucoties uzaicinājumam uz konkursu ESP‑DIMA.
14 2004.gada 2. jūnijā Komisija piešķīra iepirkumu ESP‑DIMA. Pirmais pretendents sarakstā bija konsorcijs, kuru veido sabiedrības Trasys un Sword Technologies kopā ar Intrasoft International SA un TXT SpA (proti, ESP 4 konsorcijs un vēl divi papildu partneri, turpmāk tekstā – “ESP‑DIMA konsorcijs”). ED konsorcijs sarakstā tika atlasīts kā otrs līgumslēdzējs, kuram sekoja citi pretendenti, kas kaskādē tika ierindoti trešajā un ceturtajā vietā.
15 Šie rezultāti tika paziņoti visiem pretendentiem, ieskaitot ED konsorcijam, ar 4. jūnija vēstuli (turpmāk tekstā – “piešķiršanas lēmums”).
16 Ar 2004. gada 8. jūnija faksu European Dynamics lūdza sniegt papildu paskaidrojumus par piešķiršanas lēmumu. Komisija atbildēja ar 2004. gada 9. jūnija vēstuli, kurā tā tai sniedza plašāku informāciju par tehniskās izvērtēšanas rezultātiem par katru attiecīgo kritēriju.
17 Ar 2004. gada 21. jūnija vēstuli European Dynamics lūdza Informātikas ĢD tai izsniegt visu piedāvājumu, kas iesniegti pēc uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA, izvērtēšanas ziņojuma kopiju, it īpaši nodaļas par tās konsorciju un konsorciju, kura piedāvājumu izvēlējās, kā arī to personu uzvārdus, kas bija atbildīgi par izvērtējumu.
18 2004. gada 29. jūnijā notika tikšanās starp European Dynamics un Informātikas ĢD, kuras laikā puses diskutēja par piedāvājumu izvērtēšanu, kā arī European Dynamics bažām par ESP 4. un 5. daļas salīdzinošo izpildi. Komisija šīs tikšanās protokolu nosūtīja European Dynamics 2004. gada 6. jūlijā. Tajā pašā dienā Komisija apstiprināja, ka nav vēl noslēgts neviens līgums pēc iepirkuma ESP‑DIMA piešķiršanas.
19 Pēc šīs tikšanās European Dynamics nosūtīja vairākas vēstules Komisijai, it īpaši 2004. gada 1., 5. un 8. jūlija vēstules, kurās tā apstrīdēja uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA un piešķiršanas lēmuma likumību. European Dynamics it īpaši uzsvēra, ka iepirkuma ESP‑DIMA piešķiršanai nebija jēgas, jo ESP 5. daļa bija jāizmanto ESP 4. daļas vietā. Izvērtēšanas komisijas loceklim bija interešu konflikts, tehniskai izvērtēšanai izmantotā vērtējuma skala bija nepiemērota, izvēlētajam piedāvājumam bija zema kvalitāte un tas piedāvāja ļoti ierobežotu informātikas sistēmu. Minētajās vēstulēs European Dynamics lūdza izvērtēšanas ziņojuma kopiju un izvērtēšanas komisijas locekļu vārdus. Tā arī lūdza atlikt līgumu parakstīšanu līdz visi norādītie jautājumi ir apmierinoši atrisināti.
20 Ar 2004. gada 14. jūlija vēstuli (turpmāk tekstā – “argumentācijas vēstule”) Komisija atbildēja uz jautājumiem, kurus uzdeva European Dynamics iepriekš minētajās vēstulēs, un atteicās tai nodot izvērtēšanas ziņojuma kopiju, atzīmējot, ka tas būtu saistīts ar konfidenciālas komerciālās informācijas par citiem pretendentiem atklāšanu. Attiecībā uz šaubām par nepieciešamību izsludināt uzaicinājumu uz konkursu ESP‑DIMA un priekšlikumu izmantot ESP 5. daļu, lai sniegtu pakalpojumus, kas paredzēti ESP 4. daļā, Komisija norādīja, ka Informātikas ĢD minēja savā iepriekš minētajā 2004. gada 30. janvāra vēstulē, ka, tā kā šīs divas daļas bija dažādi, atšķirīgi un atsevišķi iepirkumi, nebija iespējams vienu nomainīt ar otru tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viena no šīm divām daļām nebija vēl sasniegusi tās budžeta griestus. Izsludināt uzaicinājumu uz konkursu attiecībā uz daļu, kuras budžeta griesti vairāk nevarēja tikt pacelti, bija vienīgais atbilstošais līdzeklis, un tas bija atbilstoši Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Finanšu regula”).
21 2004. gada 15. jūlijā Komisija nosūtīja līgumus, kas izrietēja no piešķiršanas lēmuma, vienlaicīgi četriem izvēlētajiem konsorcijiem, ieskaitot ED konsorcijam kā otrajam līgumslēdzējam (pamatlīgums DIGIT‑04551‑00), norādot, ka parakstītie līgumi jānosūta tai atpakaļ līdz 2004. gada 30. jūlijam.
22 2004. gada 27. jūlijā notika tikšanās starp ED konsorcija un Informātikas ĢD pārstāvjiem, kuras laikā pēdējie minētie atkārtoja Komisijas nostāju nepiekrist European Dynamics priekšlikumam, ka tai ir jāļauj aktīvi piedalīties projektu sadalīšanas starp ESP 4. un 5. daļu uzraudzībā.
23 2004. gada 28. jūlijā ED konsorcijs lūdza Komisiju atlikt uz vienu mēnesi līgumu, kas izriet no uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA, noslēgšanu, pamatojoties uz to, ka konsorcija locekļiem ir vajadzīgs papildu laiks, lai veiktu dažādus administratīvus pasākumus. Komisija nekavējoties atbildēja, ka šos administratīvos pasākumus var veikt pēc līguma parakstīšanas un ka nekāds pagarinājums nav vajadzīgs. ED konsorcija parakstīts līgums tika iesniegts 2004. gada 30. jūlijā. Dažas trūkstošās pilnvaras tika nosūtītas Komisijai 2004. gada 4. augustā.
24 Tādējādi 2004. gada 4. augustā Komisijai bija līgumslēdzēju parakstīti visu līgumu attiecībā uz iepirkuma ESP‑DIMA oriģināli.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
25 Ar prasības pieteikumu, kas reģistrēts Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 29. jūlijā, prasītāja cēla prasību atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai, pirmkārt, atcelt uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA procedūru, proti, paziņojumu par iepirkumu 2003/S249‑221337 ESP‑DIMA un uzaicinājumu uz konkursu ESP‑DIMA, un, otrkārt, atcelt Komisijas lēmumus par piedāvājumu sagrupēšanas kārtību, proti, piešķiršanas lēmumu un argumentācijas vēstuli.
26 Ar atsevišķu dokumentu, kas reģistrēts Pirmās instances tiesas kancelejā tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 76.a pantam izskatīt lietu paātrinātā procesā.
27 Ar atsevišķu dokumentu, kas reģistrēts Pirmās instances tiesas kancelejā tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu apturēt piešķiršanas lēmuma, kā arī argumentācijas vēstules piemērošanu, tādējādi neļaujot konsorcijam ESP‑DIMA noslēgt līgumu līdz brīdim, kad Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi lēmumu pamata lietā. Prasītāja arī prasa piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
28 2004. gada 4. augustā pieteikuma par pagaidu noregulējumu kopija tika nosūtīta Komisijai atbilstoši Reglamenta 105. panta 1. punktam, un Komisijas apsvērumu iesniegšanas termiņš tika noteikts 2004. gada 19. augusts.
29 Tā kā prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai apturētu piešķiršanas lēmuma piemērošanu, līgumslēdzējas iestāde nolēma 2004. gada 4. augustā atlikt četru līgumu parakstīšanu par ESP‑DIMA iepirkumu.
30 2004. gada 12. augustā Komisija lūdza pagarināt termiņu savu apsvērumu iesniegšanai līdz 2004. gada 26. augustam. Šo lūgumu apmierināja ar 2004. gada 16. augusta lēmumu.
31 2004. gada 26. augustā Komisija iesniedza savus apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kuros tā prasīja noraidīt minēto pieteikumu kā nepieņemamu un pakārtoti – kā nepamatotu.
32 2004. gada 31. augustā Pirmās instances tiesas kanceleja nosūtīja prasītājai Komisijas apsvērumus.
33 2004. gada 8. septembrī prasītāja iesniedza pieteikumu ar lūgumu atļaut tam iesniegt apsvērumus par Komisijas apsvērumiem.
34 Ar 2004. gada 14. septembra lēmumu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs apmierināja šo lūgumu un noteica, ka prasītājas apsvērumi par Komisijas apsvērumiem ir jāiesniedz līdz 2004. gada 24. septembrim.
35 2004. gada 23. septembrī prasītāja iesniedza savus apsvērumus par Komisijas apsvērumiem, pievienojot pielikumā daudz papildu dokumentus. Savos apsvērumos prasītāja arī lūdza uzdot Komisijai iesniegt vairākus dokumentus, proti, cenu aptaujas lūgumus (Requests for Quotation) un statistiku par ESP 4. daļas izpildi (turpmāk tekstā – “apstrīdētie dokumenti”).
36 2004. gada 29. septembrī Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs noteica, ka Komisijas apsvērumi par prasītājas apsvērumiem ir jāsniedz līdz 2004. gada 8. oktobrim.
37 2004. gada 6. oktobrī Komisija lūdza pagarināt termiņu tās apsvērumu iesniegšanai līdz 2004. gada 15. oktobrim, un minētais lūgums tika apmierināts ar tās pašas dienas Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja lēmumu.
38 2004. gada 15. oktobrī Komisija iesniedza apsvērumus, atbildot uz prasītājas apsvērumiem.
39 2004. gada 2. novembrī prasītāja nosūtīja vēstuli Pirmās instances tiesas kancelejai, kurā tas izteica vairākus papildu apsvērumus par Komisijas 2004. gada 15. oktobra apsvērumiem un lūdza Pirmās instances tiesas priekšsēdētāju tos ņemt vērā savā vērtējumā. Par šo vēstuli Komisijai paziņoja saskaņā ar Reglamenta 105. panta 1. punktu.
Juridiskais pamatojums
Attiecībā uz pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu
40 Atbilstoši saistītajiem EKL 242. pantam un 243. pantam, no vienas puses, un EKL 225. panta 1. punktam, no otras puses, Pirmās instances tiesa, uzskatot, ka, ja attiecīgos apstākļos tas ir nepieciešams, var izdot rīkojumu apturēt apstrīdētā akta piemērošanu vai pieprasīt veikt vajadzīgos pagaidu pasākumus.
41 Reglamenta 104. panta 2. punkts paredz, ka pieteikumā par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānorāda strīda priekšmets, apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji (fumus boni juris) šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, jo, tiklīdz kāds no tiem trūkst, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir noraidāms (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts). Tāpat pagaidu noregulējuma tiesnesim vajadzības gadījumā ir jāizsver iesaistītās intereses (Tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 29. jūnija rīkojums lietā C‑107/99 R Itālija/Komisija, Recueil, I‑4011. lpp., 59. punkts).
42 Turklāt prasītajiem pasākumiem ir jābūt pagaidu tādā nozīmē, ka tie iepriekš neizlemj strīda faktiskos un tiesību jautājumus, kā arī tie neietekmē vēlāk pieņemamā lēmuma pamata prāvā turpmākās sekas pēc būtības (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 22. punkts).
43 Turklāt šādā vispārējā izvērtējumā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir piešķirtas plašas izvērtēšanas pilnvaras, un tas var brīvi noteikt, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, veidu, kādā dažādi nosacījumi var tikt pārbaudīti, kā arī šīs pārbaudes kārtību, jo neviena Kopienu tiesību norma neparedz iepriekšējas analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumu (iepriekš minētais rīkojums lietā Komisija/Atlantic Container Line u.c., 23. punkts).
44 Tā kā, ņemot vērā lietas materiālus, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka tā rīcībā ir visas ziņas, kas vajadzīgas, lai pieņemtu lēmumu par pieteikumu par pagaidu pasākumiem, un nav nepieciešams uzklausīt lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus.
Lietas dalībnieku argumenti
– Par pieņemamību
45 Prasītāja uzsver, ka tai ir interese celt prasību pret aktiem, kuru izpildi tā lūdz apturēt, un ka tā cēla minēto prasību termiņā; tāpēc tā ir pieņemama.
46 Komisija uzsver, ka pieteikums nav lietderīgs, pamatojoties uz to, ka prasītāja nav lūgusi apturēt lēmuma, ar ko uzsāk ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršanas procedūru, bet gan lēmuma, ar ko piešķirts iepirkums, piemērošanu. Lūgtie pagaidu pasākumi tādējādi nevar apturēt ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršanas procedūru, pretēji tam, ko prasītāja patiesi vēlas sasniegt. Komisija turklāt piebilst, ka pieteikums nav pieņemams tāpēc, ka prasība pamata lietā arī nav pieņemama. Tā iznākumā saskaņā ar Komisijas viedokli prasītāja nav pierādījusi, ka viņu tieši skar apstrīdētie akti, un katrā ziņā tā nav pierādījusi personiski pamatotas intereses esamību prasības celšanā, jo attiecīgie akti skar ED konsorciju, nevis prasītāju individuāli.
– Par fumus boni juris
47 Prasītāja, atsaucoties uz savu prasību pamata lietā, uzsver, ka ESP‑DIMA iepirkums ir jāatceļ, pamatojoties uz nepareizu faktu izvērtējumu, būtisku procesuālo noteikumu pārkāpumu un pamatojuma trūkumu. No pieteikumā ietvertā faktu izklāsta izriet, ka prasītāja uzskata, ka uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA izsludināšana nebija vajadzīga, ievērojot, ka Komisija varēja labāk izmantot ESP 5. daļu, nevis aizvietot ESP 4. daļu ar ESP‑DIMA iepirkumu. Prasītāja arī uzskata, ka ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršana ir nelikumīga, jo vismaz vienam izvērtēšanas komisijas loceklim bija nopietns interešu konflikts, Komisija nepiemēroja vienu un to pašu vērtējuma skalu dažādu pretendentu izvērtēšanai, izvēlētais piedāvājums piedāvāja ļoti ierobežotas vērtības un piemērojamības informātikas sistēmu un, visbeidzot, Komisija tam nesniedza izvērtēšanas ziņojuma kopiju pretēji Finanšu regulas prasībām.
48 Komisija uzskata, ka prasītāja nav sniegusi faktiskos un tiesību pamatus, kas sākotnēji šķietami pamato pagaidu pasākumu noteikšanu, un tikai netieši tas min argumentus, uz kuriem balstīta prasība pamata lietā. Tā uzsver, ka apgalvojumi nav pamatoti, kā tas skaidri izriet no 2004. gada 14. jūlija argumentācijas vēstules, ka tie ir pilnīgi nepamatoti un ka tie pat nebūtu jāizvērtē šī pieteikuma par pagaidu noregulējumu ietvaros.
– Par steidzamību
49 Prasītāja uzskata, ka nosacījums attiecībā uz steidzamību ir izpildīts. Prasītāja uzsver, ka tas nevar gaidīt līdz procesa beigām pamata lietā, neciešot būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, ko veido ārkārtīgi smags kaitējums, kuru rezultātā tas vairs nevarēs izdzīvot tirgū, zaudēs būtisku daļu tā darbību, kas izraisīs daļas no tā darbiniekiem atlaišanu un radīs īpaši būtisku kaitējumu tā reputācijai.
50 Attiecībā uz finansiālajiem zaudējumiem prasītāja apgalvo, ka zaudējumi radīsies no kļūdainas ESP 4. daļas īstenošanas ESP 5. daļas vietā, kā arī ESP 4. daļas turpināšanas ar ESP‑DIMA iepirkumu, kas piešķirts citam pretendentam. Prasītāja uzskata, ka šāda situācija izraisīs ESP 5. daļas izpildes izbeigšanu, jo ESP 4. daļu pagarinās ESP‑DIMA iepirkums, un ir sagaidāms, ka liels skaits esošu līgumu tiks nekavējoties pagarināti uz vairākiem gadiem pēc tam, kad būs parakstīti līgumi par ESP‑DIMA iepirkumu. Tādējādi lēmums piešķirt ESP‑DIMA iepirkumu citam pretendentam un nelikumīga šī iepirkuma izpildes turpināšana ESP 5. daļas vietā liedz prasītājai saņemt ieņēmumus, kas parasti saistīti ar ESP 5. daļas īstenošanu, kura veido lielāko daļu tā darbības.
51 Šajā sakarā prasītāja uzsver, ka tā ir vidēja lieluma uzņēmums, kas nodarbina aptuveni 200 darbinieku, ka tas izstrādā vairākus projektus, kuru vidū tie, kas ietilpst ESP 5. daļā, aizņem visbūtiskāko daļu un ka ESP 5. daļa aptver lielāko daļu tā budžeta un nodarbina aptuveni pusi no tā darbiniekiem, kas pieņemti darbā tieši ESP 5. daļas vajadzībām. Saistītā infrastruktūra ir arī pieaugusi, veidojot sistēmu, par kuras pastāvēšanu un izdzīvošanu jāpateicas ESP 5. daļai, un ir izveidota un īstenota, lai nodrošinātu līguma par summu 35 miljonu EUR apmērā izpildi. ESP 5. daļas piešķiršana liek prasītājai saglabāt dārgu infrastruktūru, nozīmēt darbiniekus šim projektam un izveidot attiecīgajiem darbiniekiem pastāvīgu apmācību struktūru, kas ir nepieciešama tehnoloģisko izmaiņu dēļ, kuras Komisija pieņem ik pēc dažiem mēnešiem. Prasītājas darbības, kas saistītas ar ESP 5. daļu, veido aptuveni 4 miljonus EUR gadā un ir būtiska daļa no tā darbībām informātikas sistēmu jomā. Prasītājas ieņēmumi samazinājās no 16 miljoniem EUR 2001. gadā līdz 14 miljoniem EUR 2002. gadā un līdz 10 miljoniem EUR 2003. gadā, un pastāv risks, ka kritums turpināsies 2004. un 2005. gadā līdz 5 miljoniem EUR, tieši dēļ pasūtījumu nepietiekamības ESP 5. daļas ietvaros. Liela daļa darbinieku jau ir atstājuši uzņēmumu tieši šī iemesla dēļ. Ar tādu darbinieku zaudējumu, prasītāja apgalvo, ka nebūs iespējams atgūt zaudēto tirgus daļu.
52 Prasītāja apgalvo, ka iespējamā ESP 5. daļas pasūtījumu neizpilde vai samazināšanās tādējādi var būt tam liktenīga. Saskaņā ar tā viedokli visa infrastruktūra, kas paredzēta tieši ESP 5. daļas īstenošanai, pazudīs ar nenovēršamām sekām prasītājai, kas vairs nevarēs izdzīvot tirgū ar lielu konkurenci, kurā tas izvērš savu darbību.
53 Attiecībā uz kaitējumu tās reputācijai prasītāja uzsver, ka šāda situācija kaitēs tās attiecībām ar citiem tirgus dalībniekiem un klientiem, kas interpretēs šo situāciju kā tādu, kura norāda uz tā nespēju izpildīt Komisijas prasības.
54 Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka lūgtie pagaidu pasākumi ir vajadzīgi, jo – ja akti, pret kuriem tas iesniedzis šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, tiek īstenoti pirms to atcelšanas, Komisija parakstīs attiecīgos līgumus un tādējādi ļaus ietvert ESP‑DIMA iepirkumā lielu daļu no atlikušajiem kredītiem. Saskaņā ar prasītājas viedokli 120 miljoni EUR tiks piešķirti ESP‑DIMA iepirkumam, kas to padarītu par lielāko Komisijas ieguldījumu šajā jomā un noteikti piesaistītu Komisiju konsorcijam ESP‑DIMA.
55 Komisija uzskata, ka prasītājas apgalvotais kaitējums nav būtisks un neatgriezenisks Pirmās instances tiesas judikatūras izpratnē.
56 Par apgalvotajiem finansiālajiem zaudējumiem Komisija vispirms uzsver, ka no prasītājas argumentiem izriet, ka nepastāv nekāda cēloņsakarība starp aktu, kura apturēšana ir prasīta (ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršana citam pretendentam), no vienas puses, un zaudējumiem, kurus prasītāja šķietami var ciest, proti, apgrozījuma, kuru rada līgums attiecībā uz ESP 5. daļu, samazinājums, no otras puses.
57 Šajā ziņā Komisija uzsver, ka apgalvotie šķietamie zaudējumi izriet no prasītājas argumenta, saskaņā ar kuru Komisijai vajadzēja vairāk izmantot ESP 5. daļu, nevis sekot iepirkuma piešķiršanas procedūrai, lai aizstātu iepriekšējos ESP 4. daļas līgumus ar ESP‑DIMA iepirkumu. Komisija uzskata, ka prasītājas pārmetums faktiski balstīts uz pilnīgi nepareizu pieņēmumu, saskaņā ar kuru, ja Komisija nevar parakstīt līgumus, kas izriet no uzaicinājuma uz konkursu ESP‑DIMA, tai būs jāizmanto ESP 5. daļa, lai nodrošinātu tos pakalpojumus, ko iepriekš aptvēra ESP 4. daļa, kas palielinās prasītājas apgrozījumu. Saskaņā ar Komisijas viedokli, šis pieņēmums ir vienkārši nepareizs, jo līgumslēdzējas iestāde katrā ziņā turpinās piemērot atšķirīgi ESP 4. daļu un ESP 5. daļu, ko tā dara kopš līgumu noslēgšanas un kas izriet no minēto iepirkumu definīcijas, kura minēta attiecīgajā paziņojumā par iepirkumu.
58 Katrā ziņā Komisija papildina, ka kaitējums, kas šķietami radīsies, ja pagaidu pasākumi netiks noteikti, nav būtisks un neatgriezenisks. Finansiālie zaudējumi ir skaidri novēršami saskaņā ar iedibināto judikatūru, ja tie var būt par vēlākas finansiālas kompensācijas priekšmetu. Prasītāja nav pierādījusi ārkārtēju apstākļu pastāvēšanu, kas ļautu minēto kaitējumu kvalificēt kā būtisku un neatgriezenisku. Šajā ziņā Komisija uzsver, ka prasītāja aprobežojas ar vispārīgiem apgalvojumiem un ka tas nav pierādījis ne, pirmkārt, ka minētā tirgus zaudējums apdraudēs tā pastāvēšanu, ne arī, otrkārt, ka tā stāvoklis tirgū tiks neatgriezeniski izmainīts.
59 Tieši pretēji, saskaņā ar Komisijas viedokli ir acīmredzams, ka prasītāja var turpināt pastāvēt līdz Pirmās instances tiesas lēmumam pamata lietā. Šajā ziņā Komisija tostarp atsaucas uz diviem EuroDB un Dun & Bradstreet ziņojumiem, attiecīgi datētiem ar 2004. gada 22. martu un 2004. gada 26. jūliju, kas pievienoti Komisijas 2004. gada 15. oktobra apsvērumiem, kuri norāda, ka prasītājas finansiālā situācija ir laba. Prasītāja savā 2004. gada 2. novembra vēstulē apgalvo, ka šie ziņojumi ir pilnībā nepareizi.
60 Par prasītājas apgalvoto nefinansiālo kaitējumu, proti, būtisku kaitējumu reputācijai minētā tirgus zaudējuma dēļ, Komisija atzīmē, ka piedalīšanās uzaicinājumā uz konkursu pretendentiem acīmredzami ir risks, ka līgumu var tiem nepiešķirt. Šāda situācija tādējādi nenodara nekādu kaitējumu reputācijai, kā to savā judikatūrā jau ir atzinusi Pirmās instances tiesa .
61 Visbeidzot, Komisija uzskata, ka tas, ka līgums var tikt noslēgts ar izvēlētu pretendentu un ka liela daļa budžeta ir tam piešķirta pirms Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi lēmumu pamata lietā, nav apstāklis, kas norāda uz to, ka steidzamības nosacījums ir izpildīts saskaņā ar iedibināto judikatūru. Atcelšanas gadījumā Komisija varētu nodrošināt, lai prasītājas tiesības tiktu atjaunotas.
– Par interešu izsvēršanu
62 Lai gan prasītāja savā pieteikumā nav tieši apskatījusi interešu izsvēršanu, Komisija atzīmē, ka tā nosliecas tam par labu, ievērojot, ka kaitējums, ko prasītāja varētu ciest, ja pagaidu pasākumi netiek noteikti, nepārsniedz to kaitējumu, ko Komisija un citi attiecīgie pretendenti var ciest, ja tie tiek noteikti. Citi pretendenti leģitīmi paļaujas, ka Komisija turpinās piešķirt līgumus. Pagaidu pasākumi liegs noslēgt šos līgumus, tādējādi traucējot Komisijas informātikas darbībām. Turklāt Komisija uzskata, ka, tā kā piedāvājumi ir spēkā līdz 2004. gada 19. novembrim, ar apturēšanu šie piedāvājumi vairs nebūtu spēkā, kā rezultātā šie pasākumi nevar tikt uzskatīti par pagaidu. Prasītāja noraida šos divus pēdējos apgalvojumus, pamatojoties uz to, ka Komisijai ir citas iespējas aizstāt minētos līgumus, it īpaši, lūdzot piedāvājumu spēkā esamības pagarinājumu vai izmantojot citus līgumus. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka tāds pagarinājums, lai gan ir iespējams, ir neskaidrs, un citi veidi, kā saņemt minētos pakalpojumus, būtu mazāk apmierinoši nekā ESP‑DIMA līguma noslēgšana.
Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums
– Ievada piezīmes
63 Jāatgādina, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru Reglamenta 104. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi paredz, ka faktiskie un tiesību pamati, uz kuriem balstīts pieteikums, loģiski un saprotami izriet no paša pieteikuma par pagaidu noregulējumu (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 25. jūnija rīkojums lietā T‑175/03 R Schmitt/AER, RecFP, I‑A‑175. un II‑883. lpp., 18. punkts; 2001. gada 15. janvāra rīkojums lietā T‑236/00 R Stauner u.c./Parlaments un Komisija, Recueil, II‑15. lpp, 34. punkts, un 2002. gada 7. maija rīkojums lietā T‑306/01 R Aden u.c./Padome un Komisija, Recueil, II‑2387. lpp., 52. punkts).
64 Kā Komisija to pamatoti uzsver, pat ja pieteikums ietver maz ziņu, kas ļautu pagaidu noregulējuma tiesnesim izvērtēt, vai sākotnēji šķiet, ka lūgtie pagaidu pasākumi ir pamatoti, ir jāatzīmē, ka Komisijas apsvērumi un otrreiz iesniegtie lietas dalībnieku apsvērumi ir paskaidrojuši pieteikuma priekšmetu tādā veidā, kas ļauj pagaidu noregulējuma tiesnesim to izvērtēt. Šajā gadījumā vispirms ir jāizvērtē nosacījums attiecībā uz steidzamību.
– Par steidzamības nosacījumu
65 Jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamība ir jāizvērtē saistībā ar nepieciešamību noteikt pagaidu pasākumus, lai izvairītos, ka lietas dalībniekam, kas prasa noteikt pagaidu pasākumus, rodas būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, ka tas nevar gaidīt līdz pamata lietas atrisinājumam, neciešot šāda rakstura kaitējumu (skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2000. gada 20. jūlija rīkojumu lietā T‑169/00 R Esedra/Komisija, Recueil, II‑2951. lpp., 43. punkts, un 2004. gada 27. jūlija rīkojumu lietā T‑148/04 R TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 41. punkts un tajā minēto judikatūru).
66 Vispirms ir jākonstatē, kā to pamatoti uzsver Komisija, ka prasītāja nav pierādījusi cēloņsakarību starp šķietamo kaitējumu un aktiem, kuru piemērošanas apturēšana tiek prasīta.
67 Prasītāja būtībā sūdzas par veidu, kādā ESP 5. daļas līgums ir izpildīts, kas, saskaņā ar tā viedokli, ticis pārāk maz izmantots salīdzinājumā ar ESP 4. daļu. Prasītāja apstrīd šo apgalvoto nelikumīgo izpildi, kā arī Komisijas lēmumu uzsākt ESP‑DIMA iepirkuma procedūru, lai atjaunotu ESP 4. daļu. Tomēr prasītāja nav kritizējusi Komisiju par nelikumīgu tā līguma attiecībā uz ESP 5. daļu izpildi un nav lūgusi apturēt ESP‑DIMA iepirkuma procedūras piemērošanu. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka uzaicinājums uz konkursu ESP‑DIMA tika publicēts 2003. gada 27. decembrī, un, ka prasītājas sūdzības par pašu šī uzaicinājuma uz konkursu būtību Komisija noraidīja ar 2004. gada 30. janvāra vēstuli.
68 Šādai prasītājas pieejai ir tieša ietekme uz argumentu spēku attiecībā uz steidzamības nosacījumu. Tā iznākumā prasītāja tikai netieši apgalvo, ka būtisks un neatgriezenisks kaitējums izriet no ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršanas citam pretendentam vai no paša šī iepirkuma pastāvēšanas. Tieši pretēji, tas nepārprotami uzsver, ka kaitējums izriet no “pakalpojumu, kas ir ESP 5. daļas priekšmets, iespējamās neizpildes vai samazināšanās”, kas tam ir “liktenīgi”. Prasītāja cenšas pierādīt cēloņsakarības esamību starp nepareizu ESP 5. daļas izpildi un ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršanu, norādot savā pieteikumā, ka ir “vairāk nekā acīmredzami, ka [ESP 4. daļas] nelikumīga izpilde nozīmē [ESP 5. daļas] beigas, jo [ESP 4. daļu] pagarinās [ESP‑DIMA iepirkums]”, ka, ja lūgtā apturēšana netiek noteikta, “Komisija parakstīs [attiecīgos] līgumus, tādējādi ļaujot [ESP‑DIMA iepirkumam] pārņemt lielu daļu esošā budžeta” un ka “no šī brīža [ESP 5. daļa] vairāk nevarēs tikt īstenota”.
69 Prasītāja tomēr nav apstrīdējusi ne ESP 4. un ESP 5. daļas nelikumīgo izpildi, kas būtībā ir tās bažu pamatā, ne arī paredzamās ESP‑DIMA iepirkuma izpildes nosacījumus. Tādējādi ir acīmredzams, ka prasītāja nevar pierādīt, ka pagaidu pasākumu noteikšana radīs lielāku ESP 5. daļas līgumu izmantošanu, ievērojot, ka Komisija ir nepārprotami norādījusi, ka nekādos apstākļos tā neizmantos ESP 5. daļas līgumus, lai saņemtu pakalpojumus, kas ietverti sākotnējā ESP 4. daļas vai ESP‑DIMA iepirkuma jomā. Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka pastāv cēloņsakarība starp aktiem, kuru apturēšana ir lūgta (ESP‑DIMA iepirkuma piešķiršanas lēmums citam pretendentam un argumentācijas vēstule), no vienas puses, un kaitējuma, ko tas var šķietami ciest, proti, apgrozījuma samazināšanos, pateicoties ESP 5. daļai, no otras puses. Tātad šķiet, ka prasītajiem pagaidu pasākumiem nav nekāda ietekme uz ESP 5. daļas izpildi.
70 No tā izriet, ka lūgtie pagaidu pasākumi nav atbilstoši, kā arī nepieciešami, lai izvairītos no apgalvotā kaitējuma rašanās.
71 Katrā ziņā, pat pieņemot, ka šķietamais kaitējums izriet no apstrīdētajiem aktiem, jāatzīst, ka minētais kaitējums nav uzskatāms par būtisku un neatgriezenisku saskaņā ar Pirmās instances tiesas judikatūru.
72 Attiecībā uz prasītājas apgalvotajiem finansiālajiem zaudējumiem jāatzīmē, kā to ir uzsvērusi Komisija, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šādi zaudējumi būtībā nevar tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem vai grūti labojamiem, ja tie var būt par vēlākas finansiālas kompensācijas priekšmetu (skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 44. punkts, un tajā minēto judikatūru). Prasītāja nav pierādījusi vai pat apgalvojusi, ka tai nebūs iespējams saņemt tādu kompensāciju, ceļot iespējamo prasību par zaudējumu atlīdzību atbilstoši EKL 288. pantam (šajā sakarā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 47. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 1. oktobra rīkojumu lietā T‑230/97 R Comafrica un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, Recueil, II‑1589. lpp., 38. punkts).
73 Ievērojot iepriekš minēto, lūgtie pagaidu pasākumi varētu tikt attaisnoti šīs lietas apstākļos tikai tad, ja šķistu, ka, ja šādi pasākumi netiek noteikti, prasītāja atrastos situācijā, kas varētu apdraudēt tās pastāvēšanu vai neatgriezeniski grozītu tās stāvokli tirgū (šajā sakarā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 45. punkts).
74 Tomēr prasītāja nav sniegusi pierādījumus, ka, ja šādi lūgtie pagaidu pasākumi netiktu noteikti, pastāvētu risks, ka tā nonāktu tādā situācijā.
75 Šajā sakarā jāatzīst, ka prasītāja nav sniegusi ziņas par savu finansiālo situāciju, kas varētu ļaut pagaidu noregulējuma tiesnesim secināt, ka tās pastāvēšana būs apdraudēta līdz Pirmās instances tiesas lēmumam pamata lietā.
76 It īpaši jānorāda, ka prasītājas argumenti par ieņēmumu samazināšanos nav balstīti uz pierādījumiem, un katrā ziņā prasītāja nav pierādījusi, ka šāda ieņēmumu samazināšanās var apdraudēt tās pastāvēšanu pirms Pirmās instances lēmuma pamata lietā.
77 Ir jāuzskata, tieši pretēji, ka lietas materiāli norāda uz to, ka prasītāja turpinās veikt pietiekamas darbības, lai pastāvētu līdz Pirmās instances tiesa pieņem lēmumu pamata lietā.
78 Kā to uzsver pati prasītāja savā pieteikumā, tā regulāri sekmīgi piedalās Komisijas uzaicinājumos uz konkursiem, un tā ir realizējusi vairākus projektus Eiropas iestādēm un ne tikai Komisijai.
79 To turklāt apstiprina arī EuroDB un Dun & Bradstreet ziņojumi, attiecīgi datēti ar 2004. gada 22. martu un 2004. gada 26. jūliju, kas pievienoti Komisijas 2004. gada 15. oktobra apsvērumiem, kas norāda, ka prasītājai ir liels skaits klientu, tostarp Eiropas iestādes, valsts iestādes un starptautiskas sabiedrības. Turklāt no šiem ziņojumiem izriet, ka prasītājas finansiālā situācija ir “laba” – ar pozitīviem rādītājiem attiecībā uz pārdošanu, rentabilitāti un aktīvu kopsummu. Saistībā ar šiem ziņojumiem ir jāuzsver, ka prasītājas apgalvojumi tās 2004. gada 2. novembra vēstulē, saskaņā ar kuriem šie ziņojumi ir “novecojuši” un “kļūdaini”, ir vispārēja rakstura, un prasītāja nav sniegusi ne mazākos pierādījumus, lai norādītu uz šo apgalvojumu patiesumu.
80 Visbeidzot, ir jāatzīmē, ka prasītāja turpinās piedalīties ESP 5 konsorcijā par ESP 5. daļas pirmo līgumslēdzēju un arī piedalīsies konsorcijā ED par ESP‑DIMA iepirkuma otro līgumslēdzēju tieši tāpēc, ka tas ir parādījis Komisijai, piedaloties uzaicinājumā uz konkursu ESP‑DIMA, ka tam ir finansiālās un tehniskās spējas, kas nepieciešamas šādam projektam.
81 Attiecībā uz iespēju, ka gadījumā ja lūgtie pagaidu pasākumi netiek noteikti, prasītājas stāvoklis tirgū neatgriezeniski izmainīsies, lai gan prasītāja šajā sakarā apgalvo, ka tā ir spiesta izbeigt pusi savu darbību, atlaist pusi no saviem darbiniekiem un ka visai infrastruktūrai, kas paredzēta ESP 5. daļas īstenošanai, būs jāizzūd ar “liktenīgām” sekām, prasītāja nav sniegusi pierādījumus par šiem argumentiem, un turklāt tā nav pierādījusi vai pat centusies pierādīt, ka strukturāli vai tiesiski šķēršļi liegs tai atgūt ievērojamu daļu zaudētā tirgus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 16. janvāra rīkojumu lietā T‑369/03 R Arizona Chemical u.c./Komisija, Recueil, II‑205. lpp., 84. punkts). Prasītāja it īpaši nav pierādījusi, ka tā tiek kavēta citu iepirkumu iegūšanā, tostarp arī apstrīdēto iepirkumu pēc jauna uzaicinājuma uz konkursu, vai jaunu darbinieku pieņemšanā vai tehnisko infrastruktūru atjaunošanā, kas būtu spējīga nodrošināt lielus projektus kā tos, kuri īstenoti ESP 5. daļas ietvaros, ja tas būtu nepieciešams zaudēto tirgus daļu atgūšanai. Šajā ziņā ir jāuzsver, pirmkārt, ka ESP 5. daļa turpinās pastāvēt, un otrkārt, tas, ka prasītāja piedalās un varēs turpināt piedalīties citos projektos Eiropas iestādēm un citiem klientiem, garantē, ka tās tehniskās spējas neizzudīs.
82 Attiecībā uz prasītājas apgalvoto nefinansiālo kaitējumu saistībā ar tās argumentu, ka pagaidu pasākumi ir steidzami neatgriezeniskā kaitējuma tās reputācijai un uzticamībai dēļ, ir jāatzīmē, ka piešķiršanas lēmums nerada tādu kaitējumu. Saskaņā ar iedibināto judikatūru dalība publiskā iepirkumā, kas pēc sava rakstura ir ar lielu konkurenci, ir saistīta ar risku visiem dalībniekiem un pretendenta izslēgšana saskaņā ar iepirkuma noteikumiem pati par sevi nerada kaitējumu (Tiesas priekšsēdētāja 1983. gada 5. augusta rīkojums lietā C‑118/83 R CMC/Komisija, Recueil, 2583. lpp., 51. punkts, un iepriekš minētais rīkojums lietā Esedra/Komisija, 48. punkts).
83 Līdzīgi nav atbalstāmi prasītājas argumenti, ar kuriem tā cenšas parādīt, ka steidzamība izriet no tā, ka līgums ar konsorciju ESP‑DIMA tiks noslēgts un ka tiks noteikts budžets atbilstoši ESP‑DIMA iepirkumam pirms lēmuma izsludināšanas, kas izbeigtu pamata lietu, tādā apjomā, kas Komisiju ilgstoši sasaistītu ar šo konsorciju. Šāda situācija nerada apstākļus, kas radītu steidzamību, jo – ja Pirmās instances tiesa apmierinātu prasību pamata lietā, Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu prasītājas interešu aizsardzību. Tādā gadījumā šī iestāde bez īpašām grūtībām varētu organizēt jaunu uzaicinājumu uz konkursu, kurā prasītāja varētu piedalīties. Šāds pasākums varētu tikt realizēts vienlaicīgi ar zaudējumu atlīdzināšanu. Tomēr prasītāja nav atsaukusies uz apstākļiem, kas liegtu tās intereses aizsargāt tādā veidā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 51. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1994. gada 2. maija rīkojumu lietā T‑108/94 R Candiotte/Padome, Recueil, II‑249. lpp., 27. punkts).
84 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka prasītājas sniegtie pierādījumi neļauj, ievērojot tiesību normas, noteikt, ka lūgto pagaidu pasākumu nenoteikšanas gadījumā, tas cietīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.
85 No tā izriet, ka prasītājai nav izdevies pierādīt, ka steidzamības nosacījums ir izpildīts. Tādēļ pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida, un nav nepieciešams lemt par tā pieņemamību, kā arī par to, vai citi pagaidu pasākumu noteikšanas nosacījumi ir izpildīti (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1999. gada 9. augusta rīkojums apvienotajās lietās no T‑38/99 R līdz T‑42/99 R, T‑45/99 R un T‑48/99 R Sociedade Agrícola dos Arinhos u.c./Komisija, Recueil, II‑2567. lpp., 48. punkts).
Attiecībā uz pieteikumu par pierādījumu savākšanas pasākumu noteikšanu saistībā ar to, lai Komisija izsniedz dokumentus
Lietas dalībnieku argumenti
86 Savos 2004. gada 23. septembra apsvērumos prasītāja lūdz, lai Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs uzdod Komisijai iesniegt apstrīdētos dokumentus pamatojoties uz to, ka ar tiem var pierādīt, ka ESP 4. daļas izpilde bija nelikumīga un ka tādējādi būtu lietderīgi un pat izšķiroši tos saņemt Pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanai.
87 Komisija uzskata, ka pieteikums par pierādījumu savākšanas pasākumiem ir jānoraida, pamatojoties uz to, ka prasītāja, pretēji Tiesas judikatūras prasībām, nav pierādījusi šo apstrīdēto dokumentu iesniegšanas lietderīgumu. Komisija turklāt uzsver, ka šie dokumenti ietver konfidenciālu informāciju un nevar tikt izpausti, jo minēto dokumentu iesniegšana būtu pretrunā ar pretendentu leģitīmajām komerciālajām interesēm.
Pagaidu noregulējuma tiesneša vērtējums
88 Vispirms ir jāatzīst, ka prasītājas pieteikums par apstrīdēto dokumentu iesniegšanu nevar tikt uzskatīts par pieteikumu par pierādījumu savākšanas vai procesa organizatoriskiem pasākumiem.
89 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 105. panta 2. punkta pirmo daļu Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs lemj, vai ir izdodams rīkojums par pierādījumu savākšanu. Reglamenta 65. pants precizē, ka pierādījumu savākšanas pasākumi ietver, it īpaši dokumentu iesniegšanu. Reglamenta 64. pants ļauj Pirmās instances tiesai veikt procesa organizatoriskos pasākumus, kas, it īpaši ietver dokumentu un citu ar lietu saistīto pierādījumu iesniegšanu.
90 Tā kā pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida steidzamības nosacījuma neizpildes dēļ un nav nepieciešams izvērtēt, vai citi nosacījumi pagaidu pasākumu noteikšanai ir izpildīti, jo īpaši fumus boni juris nosacījums, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka apstrīdētie dokumenti nerada pamatu šī pieteikuma par pagaidu noregulējumu izvērtēšanai un ka pasākumi, kurus prasītāja lūdz noteikt attiecībā uz šiem dokumentiem, tādējādi nav jānosaka.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod rīkojumu:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana tiek atlikta.
Pasludināts Luksemburgā 2004. gada 10. novembrī.