Prasība, kas celta 2014. gada 20. augustā – Primo Valore/Komisija
(lieta T-630/14)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Primo Valore (Roma, Itālija) (pārstāvis – M. Moretto, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāja prasījumi:
atzīt, ka, atbilstoši Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktā paredzētajai procedūrai neiesniedzot regulatīvajai komitejai balsošanai pasākumu projektu Regulas Nr. 999/2001 1 V pielikuma 2. punkta pārskatīšanai, saskaņā ar kuru īpašais riska materiāls no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāizņem un jāiznīcina pat tad, ja minētās dalībvalstis ir tikušas atzītas par valstīm, kurās pastāv niecīgs GSE (govju sūkļveida encefalopātija) risks, Eiropas Komisija nav izpildījusi Regulās Nr. 999/2001 un Nr. 178/2002 2 paredzētos pienākumus, kā arī nav ievērojusi vispārīgos nediskriminācijas un samērīguma principus;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots rīcības pienākums, kas Komisijai pastāv atbilstoši Regulas Nr. 999/2001 8. panta 1. punkta pēdējam teikumam, lasot to kopā ar tās 5. panta 1. un 3. punktu un Regulas Nr. 178/2002 5. panta 3. punktu, kā arī tās pašas regulas 7. panta 2. punkta otro teikumu un Regulas Nr. 1999/2001 23. un 24. pantu.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka saskaņā ar iepriekš minētajām tiesību normām Komisijai ir jāpārskata pagaidu atkāpe, kas ir tikusi ieviesta Regulas Nr. 999/2001 V pielikuma 2. punktā, un atbilstoši Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā šim nolūkam paredzētajai procedūrai ir jāiesniedz regulatīvajai komitejai pasākumu projekts minētā V pielikuma grozīšanai. Tas ir jādara, lai nodrošinātu Starptautiskā epizootisko slimību biroja (SESB) pieņemto starptautisko veselības noteikumu ievērošanu, kuros nav paredzēta īpaša riska materiālu saraksta izveidošana valstīm, kuras, tāpat kā Itālija, ir tikušas atzītas par valstīm, kurās pastāv niecīgs risks, vai par valstīm, kurās atbilstoši SESB pieņemtajai starptautiskajai klasifikācijai pastāv vismazākais risks.
Ar otro pamatu tiek apgalvots rīcības pienākums, kas Komisijai pastāv atbilstoši nediskriminācijas principam, Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkta otrajam teikumam, kā arī Regulas Nr. 999/2001 23. un 24. pantam.
Šajā ziņā tiek apgalvots, ka saskaņā ar minēto principu un iepriekš minētajām tiesību normām, ciktāl SESB 2008. gada maijā, 2011. gada maijā, 2012. gada maijā un 2013. gada maijā ir atzinis, ka atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp arī Itālija, ir atzīstamas par valstīm, kurās pastāv niecīgs GSE risks, Komisijai bija jāatjaunina tiesiskais regulējums, ņemot vērā šos jaunos datus un jāpārskata regulas V pielikuma 2. punktā šajā ziņā paredzētā atkāpe, lai nodrošinātu nediskriminācijas principa ievērošanu. Minētajā atkāpē būtībā ir paredzēta, pirmkārt, atšķirīga attieksme pret salīdzināmām situācijām, proti, pret to Savienības dalībvalstu ražotājiem un to trešo valstu ražotājiem, kas ir tikušas atzītas par valstīm, kurās pastāv niecīgs GSE risks. Otrkārt, tajā ir paredzēta vienāda attieksme pret dažādām situācijām, proti, pret to Savienības dalībvalstu ražotājiem, kas ir tikušas atzītas par valstīm, kurās pastāv niecīgs GSE risks, un pret to Savienības dalībvalstu ražotājiem, kas nav tikušas atzītas par tādām.Ar trešo pamatu tiek apgalvots rīcības pienākums, kas Komisijai pastāv atbilstoši samērīguma principam, Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkta otrajam teikumam, kā arī Regulas Nr. 999/2001 23. un 24. pantamŠajā ziņā tiek apgalvots, ka saskaņā ar minēto principu un iepriekš minētajām tiesību normām pēc tam, kad SESB bija atzinis, ka atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis bija atzīstamas par valstīm, kurās pastāv niecīgs GSE risks, Komisijai bija jāatjaunina tiesiskais regulējums, ņemot vērā šos jaunos datus un jāpārskata regulas V pielikuma 2. punktā šajā ziņā paredzētā atkāpe, lai nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu. Prasītāja uzskata, ka ir arī jānorāda, ka Komisijas izvēle nepārskatīt V pielikuma 2. punktā ietverto atkāpi nav atbilstoša tās izvirzītā veselības aizsardzības mērķa sasniegšanai.
________________________1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 1. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un par