Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī - Sedghi un Azizi/Padome

(lieta T-66/12)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ali Sedghi (Teherāna, Irāna) un Ahmad Azizi (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - S. Gadhia un S. Ashley, Solicitors, D. Wyatt, QC (Queen's Counsel), un M. Lester, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

atcelt Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 02.12.2011., 71. lpp.), un Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 02.12.2011., 11. lpp.), tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītājiem, un noteikt, ka šāds nolēmums stājas spēkā tūlītēji bez pārejas posma;

atzīt, ka Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts un Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010 16. panta 2. punkts nav piemērojams attiecībā uz otro prasītāju;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts neviens no sarakstā iekļaušanas juridiskajiem kritērijiem un ka nepastāv tiesisks vai faktisks pamats prasītāju iekļaušanai sarakstā. Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nolemjot, ka prasītāju iekļaušana sarakstā ir pamatota.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu un regulu ir noteikti nepamatoti un nesamērīgi ierobežojumi prasītāju pamattiesībām.

Otrais prasītājs izvirza divus papildu pamatus, apgalvojot, ka:

apstrīdētajā lēmumā un regulā ir noteikti nepamatoti un nesamērīgi ierobežojumi viņa tiesībām brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, un

Padomei nebija kompetences ietvert otro prasītāju saskaņā ar Kopējo ārējo un drošības politiku, jo tā ir tikai Eiropas Savienības iekšēja situācija.

____________