Lieta T‑317/12
Holcim (Romania) SA
pret
Eiropas Komisiju
Ārpuslīgumiskā atbildība – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Atbildība vainas dēļ – Komisijas atteikums izpaust konkrētu informāciju un aizliegt jebkādus darījumus ar, it kā, zagtām emisiju kvotām – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Atbildība neatkarīgi no vainas
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 18. septembra spriedums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, ko esot radījusi Savienības iestāde – Elementi, kas ļauj identificēt iestādei pārmesto rīcību, cēloņsakarību un nodarītā kaitējuma reālo un droši zināmo raksturu
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
2. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Patstāvīgs raksturs – Iekšēju tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana – Izņēmums – Neiespējamība iegūt atlīdzību valsts tiesā – Neizsmelšana, kas ir šķērslis apgalvoto zaudējumu esamības un apmēra izskatīšanai Savienības tiesā – Nepieņemamība
(LESD 268. pants un 340. panta otrā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Iestādes rīcības brīvība, pieņemot tiesību aktu
(LESD 340. panta otrā daļa)
4. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Savienības un dalībvalstu integrētā reģistru sistēma – Informācija par darījumiem ar kvotām – Izpaušana un konfidencialitāte – Piemērojamās tiesību normas – Izņēmumi – Privātsabiedrības, kura, esot cietusi no kvotu zādzības, atsaukšanās uz tiem – Izslēgšana
(Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 20. pants)
5. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Savienības un dalībvalstu integrētā reģistru sistēma – Informācija par darījumiem ar kvotām – Izpaušana un konfidencialitāte – Piemērojamās tiesību normas – Tiesību uz īpašumu ierobežojums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 19. panta 3. punkts)
6. Vide – Gaisa piesārņojums – Direktīva 2003/87 – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Savienības un dalībvalstu integrētā reģistru sistēma – Komisijas iespēja bloķēt noteiktas kvotas reģistra iekšienē –Ierobežojumi
(Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 27. un 69. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87 20. pants)
7. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Esoša pamata paplašināšana – Pieļaujamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkta pirmā daļa)
8. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Tiesisks akts – Zaudējumi, kas rodas Komisijas atteikuma izpaust konfidenciālu informāciju par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām un minēto kvotu neatļautas pārskaitīšanas uz sabiedrības turētājas kontu dēļ – Neparastu un īpašu zaudējumu neesamība – Savienības atbildība – Izslēgšana
(LESD 340. panta otrā daļa; Komisijas Regulas Nr. 2216/2004 10. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 55., 56. un 181. punktu)
2. LESD 268. pantā un 340. panta otrajā daļā paredzētās prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamība dažos gadījumos var būt atkarīga no iekšējo tiesību aizsardzības iespēju izsmelšanas, kas ir domātas, lai saņemtu apmierinājumu no valsts iestādēm, ja vien šīs iekšējās tiesību aizsardzības iespējas nodrošina efektīvu privātpersonu aizsardzību un to noslēgumā apgalvotie zaudējumi var tikt atlīdzināti.
Šajā ziņā, lai arī iekšējo tiesību aizsardzības iespēju neizsmelšanas sekas nav tādas, ka Savienības tiesai sistemātiski ir jānonāk pie konstatējuma par nepieņemamību, pastāv viens gadījums, kurā apstāklis, ka vēl nav pieņemts galīgs nolēmums par prasību par zaudējumu atlīdzību, kas celta valsts tiesā, katrā ziņā nozīmētu prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību, kas celta Savienības tiesā. Tas ir gadījums, kurā šāds apstāklis liegtu minētajai tiesai identificēt tajā apgalvoto zaudējumu raksturu un apjomu un tādējādi nebūtu izpildītas Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības.
Tāpat, ja viena persona ceļ divas prasības par vienu un to pašu zaudējumu atlīdzību, kur viena prasība ir celta valsts tiesā pret valsts iestādi un otra – Savienības tiesā pret Savienības iestādi vai struktūru, un, ja pastāv risks, ka abu šo tiesu atšķirīgā vērtējuma par zaudējumiem dēļ minētā persona saņemtu nepietiekamu vai pārmērīgu atlīdzību, tad Savienības tiesai ir jānogaida, kamēr valsts tiesa pieņems lēmumu, pirms tā var lemt par zaudējumu pastāvēšanu un apmēru. Šajā starplaikā Savienības tiesa nevar arī lemt par cēloņsakarību starp Savienībai pārmesto rīcību un apgalvoto zaudējumu. Turpretī tā pirms valsts tiesas nolēmuma pieņemšanas var noteikt, vai pārmestā rīcība ir tāda, kuras dēļ var iestāties Savienības ārpuslīgumiskā atbildība.
(sal. ar 73.–75., 79. un 80. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 87. punktu)
4. Sabiedrība, kura, kā apgalvots, ir cietusi no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu zādzības, nevar atsaukties uz izņēmumiem no normām par konfidencialitāti saistībā ar informāciju, kura attiecas uz minētajām kvotām, kas paredzētas Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Lēmumu 280/2004 10. pantā, lai prasītu Komisijai izpaust informāciju par attiecīgajām kvotām.
Pirmām kārtām, ja Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Direktīvu 96/61, 20. pantā ir paredzēts, pirmkārt, ka Komisijas iecelts centrālais administrators veic automatizētu kontroli par katru reģistrēto darījumu, lai pārbaudītu, ka darījumos ar kvotām nav pieļauti nekāda veida pārkāpumi, un, otrkārt, tiklīdz tiek atklāts pārkāpums, šī iestāde par to ziņo attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm, ne šajā pantā, ne arī nevienā citā Direktīvas 2003/87 vai Regulas Nr. 2216/2004 normā nav tieši paredzēts, ka Komisija varētu izpaust informāciju par apgalvotām nozagtām kvotām prezumētajam zādzībā cietušajam. Šajā ziņā minētajā 20. pantā nav paredzēts izpaust informāciju par darījumu, kurā ir pieļauts pārkāpums. Vēl jo vairāk tajā Komisijai nav noteikts pienākums atklāt informāciju par kvotām, ar kurām ir noticis šāds darījums.
Turklāt, ciktāl šāda konfidencialitātes atcelšana nav katrā ziņā nepieciešama pareizai Direktīvas 2003/87 vai Regulas Nr. 2216/2004 normu piemērošanai vai arī dalībvalstī piemērojamu normu piemērošanai, šāda sabiedrība nevar atsaukties uz ratione materiae izņēmumu no Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 1. punktā paredzētās konfidencialitātes normas.
Otrām kārtām, ciktāl Regulas Nr. 2216/2004 10. panta 2. punktā paredzētais izņēmums attiecas vienīgi uz dalībvalstu tiesībsargājošām un dalībvalstu nodokļu iestādēm, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropolu un dalībvalstu reģistru administratoriem, uz ratione materiae izņēmumu nevar atsaukties sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas dibināta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Turklāt ar minēto izņēmumu Komisijai neesot atļauts izpaust valsts tiesas priekšsēdētājam, kurš rīkojas kā pagaidu noregulējuma tiesnesis, šajos reģistros ietvertu konfidenciālu informāciju. Kā pagaidu noregulējuma tiesnesis šī amatpersona nav tiesībsargājošā iestāde iepriekš minētā 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.
(sal. ar 109., 116.–119., 122. un 158. punktu)
5. Pat ja pieņemtu, ka Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Lēmumu 280/2004 10. pantā paredzētās konfidencialitātes normas varētu uzskatīt kā Eiropas Savienības Pamattiesības hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu īstenošanas ierobežojumu, šis ierobežojums ir jāuzskata par atbilstošu minētās Hartas 52. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.
Pirmkārt, šīs konfidencialitātes normas ir paredzētas Regulas Nr. 2216/2004 10. pantā, kurš ir saskanīgs ar Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Direktīvu 96/61, 19. panta 3. punkta tiesības piešķirošām normām. Tādējādi tās ir jāuzlūko par tādām, kas ir noteiktas ar tiesību aktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta izpratnē. Otrkārt, šo normu mērķis ir aizsargāt komercnoslēpumu, proti, tas ir viens no vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Savienība. Treškārt, ar minētajām normām nav noteiktas nesamērīgas prasības attiecībā pret nosprausto mērķi. Pirmām kārtām, tās neaizskar tiesību uz īpašumu būtību. Šīs normas pašas par sevi nav tiešā pretrunā ar tiesībām uz īpašumu. Otrām kārtām, tās nepārsniedz piemērotā un nepieciešamā robežas, lai īstenotu iepriekšējā punktā minēto mērķi. Attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu prezumēto zādzību ar Regulas Nr. 2216/2004 10. pantu tiesībsargājošai iestādei nav aizliegts izpaust nepieciešamo konfidenciālo informāciju fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir cietušās statuss šajā prezumētajā krimināltiesiskajā pārkāpumā. Minētās regulas 10. panta 2.b punkta izpratnē šādu personu nevar uzskatīt par tādu, uz kuru attiecas konfidencialitātes atcelšanai izvirzītie apsvērumi. Turklāt ar iepriekš minēto 10. pantu šādai personai, pamatojoties uz šādi izpaustu informāciju, nav aizliegts veikt darbības savu kvotu atgūšanai, kā arī šīs darbības netiek padarītas pārmērīgi sarežģītas.
(sal. ar 113., 154., 165.–169. un 224. punktu)
6. Ar Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Lēmumu 280/2004 69. pantu nav atļauts bloķēt piekļuvi noteiktiem noguldījumu kontiem reģistra iekšienē. Ar to var pārtraukt jebkuru pieeju reģistram kopumā vai Kopienas neatkarīgajam darījumu žurnālam kopumā tikai sistēmiska riska gadījumā. Regulā Nr. 2216/2004 ir paredzēts bloķēt atsevišķas kvotas viena reģistra iekšienē tikai vienā gadījumā, kas ir paredzēts tās 27. pantā. Tas ir gadījums, kurā operators attiecībā uz kādu no iekārtām noteiktajā termiņā nav izpildījis tehniskās normas attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kas ir emitētas no šīs ierīces, kuru ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.
Tāpat Direktīvas 2003/87, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Direktīvu 96/61, 20. pantā nav noteikts pienākums un ar to nav pat atļauts, tieši vai netieši, Komisijai pašai bloķēt kvotas, par kurām ir noslēgti attiecīgie darījumi, kuros ir pieļauti pārkāpumi šī 20. panta izpratnē. Ar šo pantu, vispirms, Komisijai, rīkojoties kā centrālajam administratoram, ir jāinformē skartās dalībvalstis, tiklīdz darījumos tiek pieļauti pārkāpumi, un pēc tam dalībvalstīm ir pienākums nereģistrēt šādus darījumus.
(sal. ar 201., 205. un 215. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 218. punktu)
8. Savienības tiesa, kurā ir iesniegta prasība par Savienības atbildības konstatēšanu zaudējumu, kuri nodarīti ar tiesisku aktu, dēļ, nepieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, tai neizlemjot jautājumu par to, vai Savienības tiesībās pastāv atbildība neatkarīgi no vainas, un katrā ziņā noraidot tajā iesniegtos argumentus, ja nav pierādījumu par apgalvoto zaudējumu neparasto un īpašo raksturu. Šajā ziņā zaudējumi ir uzskatāmi par neparastiem, ja tie pārsniedz ekonomiskā riska, kas raksturīgs darbībai attiecīgajā nozarē, robežas, un tie ir īpaši, ja tie skar konkrētu tirgus dalībnieku kategoriju nesamērīgi pret citiem tirgus dalībniekiem.
Nav uzskatāms par neparastiem zaudējumiem tas, ka Komisija piemēro konfidencialitātes normas attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotām, kuras ir paredzētas Regulas Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Lēmumu 280/2004, sabiedrībai, kurai pieder minētās kvotas. Apstāklis, ka konfidencialitātes normas ir tikušas noteiktas iepriekš minētajā 10. pantā un kuras pēc tam ir piemērotas sabiedrībai, nav neparasts risks šajā nozarē, proti, uzņēmēju, kam piemēro Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, nozarē. Ja šādu normu nebūtu, nevarētu nodrošināt komercnoslēpuma ievērošanu, kas toties apdraudētu paša emisiju kvotu tirgus pastāvēšanu.
Turklāt, ciktāl ir vispārzināms, ka informācijas sistēmai, kas ir pieslēgta tīmeklim, kuru izmantojot notiek darījumi ar kvotām, piemīt tehniskas nepilnības, dažreiz tās var būt ievērojamas, zaudējumu, kas atbilst elektroniski pārskaitīto kvotu vērtībai bez prasītājas īpašnieces atļaujas uz citiem, ne viņas kontiem, līdz ar to katrā ziņā nevar uzskatīt par tādu, kas pārsniedz ekonomiskā vai tehniskā riska robežas darbībām attiecīgajā nozarē.
(sal. ar 235.–238. punktu)