Lieta T‑213/02

SNF SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Direktīva 2002/34/EK – Poliakrilamīda izmantošanas ierobežojumi kosmētisko līdzekļu sastāvā – Individuāli skarta persona – Pieņemamība 

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Normatīvs tiesību akts – Direktīva 

(EKL 230. panta 4. daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Normatīvs tiesību akts – Prasība, ko ir cēlis uzņēmējs, kas darbojas skartajā sektorā un kurš pieder pie slēgta loka – Nepieņemamība 

(EKL 230. panta. 4. daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Direktīva 2002/34, ar ko paredz ierobežojumus poliakrilamīdu izmantošanā kosmētikas līdzekļu sastāvā – Prasība, ko ir cēlis uzņēmums, kas ir īpašnieks dalībvalstī reģistrētajam patentam par poliakrilamīdu ražošanu – Nepieņemamība 

(EKL 230. panta 4. daļa, Komisijas Direktīva 2002/34)

1.      Lai gan EKL 230. panta ceturtajā daļā nav skaidri aplūkota pieņemamība privātpersonu celtajai prasībai atcelt direktīvu, nav strīda par to, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru – tikai fakts, ka apstrīdētais akts ir direktīva, nav pietiekams, lai šādu prasību atzītu par nepieņemamu. Turklāt – Kopienu iestādes tikai ar attiecīgā akta veida izvēli nevar liegt tiesisko aizsardzību, kas privātpersonām tiek piešķirta [ar šo] EK līguma noteikumu. Citiem vārdiem sakot, pastāvot noteiktiem apstākļiem, pat tad, ja normatīvs tiesību akts ir vispārīgi piemērojams lielākai daļai uzņēmēju, dažus no tiem tas var skart tieši un individuāli.

(sal. ar 54. un 55. punktu)

2.      Iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt tiesību subjektu skaitu vai identitāti, uz kuriem attiecas normatīvs tiesību akts, noteikti nenozīmē to, ka šie tiesību subjekti jāuzskata par tādiem, kuri ar šo pasākumu ir tikuši skarti individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas nozīmē, ciktāl ir skaidrs, ka šāda piemērošana tiek izdarīta saskaņā ar attiecīgajā tiesību aktā definēto objektīvo tiesisko un faktisko situāciju.

Turklāt tikai fakts, ka uzņēmējs, kas darbojas nozarē, kuru skar pasākums, nav pietiekams, lai šo uzņēmēju varētu uzskatīt par individuāli skartu tostarp nepastāvot papildu elementa klātesamībai šajos gadījumos, proti, cēloņsakarībai starp attiecīgajiem uzņēmējiem un iestādes iejaukšanos, parādot to, ka tad, kad tika pieņemts strīdīgais pasākums, iestāde noteica tiem piešķiramo režīmu.

No tā izriet, ka prasības par direktīvas atcelšanu ietvaros, kas ir piemērojama objektīvi noteiktām situācijām un ar kuru tiek radītas tiesiskas sekas vispārīgi un abstrakti noteiktām personu kategorijām, proti, jo īpaši visiem kosmētikas ražotājiem, nav būtiski, ka attiecīgo uzņēmēju skaits bija ierobežots, jo šis loks Apstrīdētās direktīvas pieņemšanas brīdī nebija slēgts, tādēļ direktīvā nav nekā tāda, kas atturētu uzņēmējus, kuri līdz tās pieņemšanai vēl nedarbojās poliakrilamīda ražošanas nozarē, vēlāk uzsākt darbības, uz kurām tā attiecas.

(sal. ar 59.–63. punktu)

3.      Prasība, ko dalībvalstī reģistrēta patenta par kosmētikas rūpniecībai paredzētu poliakrilamīdu ražošanu, īpašnieks cēla pret Direktīvu 2002/34/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo II, III, VII pielikumu Padomes Direktīvai 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētiskiem līdzekļiem, ciktāl tā aizliedz poliakrilamīda izmantošanu kosmētisko līdzekļu sastāvā, nav pieņemama. Prasītājam nav tādas ekskluzīvas “kosmētiskā līdzekļa” ražošanas tiesības, kā tas ir definēts Direktīvas 76/768 1. pantā un, tātad, [viņš] ar Apstrīdēto direktīvu nav ticis skarts kā ekskluzīvo tiesību īpašnieks, bet gan tikai kā izejvielu vai sastāvdaļu, ko izmanto kosmētikas līdzekļos, ražotājs tādā pašā veidā kā citi uzņēmēji, kuri ražo šīs izejvielas vai sastāvdaļas. Turklāt šīs prasītāja ekskluzīvās tiesības vēl joprojām ir spēkā un to izmantošana noteikti neaprobežojas ar kosmētiskajiem līdzekļiem, bet potenciāli var attiekties arī uz farmaceitiskiem, veterināriem un mazgāšanas līdzekļiem.

(sal. ar 67., 69. un 70. punktu)