Prasība, kas celta 2006. gada 27. jūnijā - Inalca un Cremonini pret Komisiju

(lieta T-174/06)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Inalca un Cremonini, Modena (Itālija) (pārstāvis - Francesco Sciaudone, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atzīt Komisijas ārpuslīgumisko atbildību;

atzīt, ka prasītājām ir nodarīti zaudējumi EUR 2 861 000 apmērā;

piespriest Komisijai atlīdzināt šos zaudējumus un samaksāt ar tiem saistītos kompensācijas procentus, kā arī iespējamos nokavējuma procentus;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir zaudējumu, ko sabiedrības-prasītājas ir cietušas tādēļ, ka tika pieņemta 1998. gada 6. jūlija vēstule, kurā UCLAF (Krāpšanas novēršanas koordinēšanas vienība) Itālijas iestādēm paziņoja savus secinājumus - kurus prasītājas uzskata par pilnīgi nepareiziem - saistībā ar tās veikto izmeklēšanu sakarā ar apgalvotajiem pārkāpumiem attiecībā uz liellopu un teļa gaļas eksportu ar kompensāciju uz Jordāniju un attiecībā uz abām prasītājām un to vadītājiem izvirzīja apgalvojumus, kuriem būtu krimināltiesiskas sekas.

Savu prasījumu atbalstam prasītājas izvirza šādus argumentus:

- Regulas (EEK) Nr. 729/70 9. panta 2. punkta otrās un ceturtās daļas pārkāpums, jo, pirmkārt, UCLAF veiktā pārbaude Jordānijā ir apstrīdama, jo tā pārsniedza savas uzraudzības pilnvaras, kuras tā var izmantot tikai dalībvalstu teritorijā, un, otrkārt, UCLAF neizpildīja pienākumu pārbaudes un uzraudzību sagatavot un veikt, par to iepriekš vienojoties ar dalībvalsti un klātesot visu attiecīgo valsts iestāžu pārstāvjiem;

- Regulas (EK) Nr. 2988/95 9. panta 2. punkta otrās daļas un Regulas (EK) Nr. 2185/96 4. panta pārkāpums, jo UCLAF neizpildīja pienākumu inspekcijas un pārbaudes uz vietas sagatavot ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un, pirms šīs pārbaudes veikt, informēt par to kompetentās valsts iestādes;

- Regulas (EEK) Nr. 3665/87 18. panta pārkāpums, jo UCLAF neievēroja šajā regulā atzīto un noteikto vairāku skaidri uzskaitītu dokumentu pierādījuma vērtību un patvaļīgi deva priekšroku citiem dokumentiem, tādējādi apdraudēdama tiesiskās drošības un pārbaužu pārskatāmības principus.

Prasītājas arī apgalvo, ka ir pārkāpts arī labas pārvaldības, rūpības un samērīguma principi un ir ticis izpausts dienesta noslēpums.

Visbeidzot, prasītājas apgalvo, ka, pat ja UCLAF rīcība izbēgtu no kritikas, jebkurā gadījumā tā tomēr ir atbildīga par prasītājām nodarītajiem zaudējumiem. Tās nevarēja pamatoti paredzēt un tādējādi novērst kaitējumu, kas tam tika nodarīts ar izmeklēšanu, kas, kā tās uzskata, izrādījās pilnīgi nepareiza.

____________