PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2009. gada 17. martā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “TRENTON” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiskā preču zīme “LENTON” – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas (EK) Nr. 40/94 73. pants un Regulas (EK) Nr. 2868/95 54. noteikums – Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukuma neesamība – Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkts – Pienākums lemt, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem – Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts un 50. noteikuma 1. punkts
Lieta T‑171/06
Laytoncrest Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv N. Dontā [N. Dontas] un P. Georgopulu [P. Georgopoulou], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Erico International Corp., Solona [Solon], Ohaio [Ohio] (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv M. Seimers [M. Samer], O. Gillerts [O. Gillert] un F. Šiveks [F. Schiwek], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 406/2004‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Erico International Corp. un Laytoncrest Ltd.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 22. jūnijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 15. decembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 29. janvārī,
ņemot vērā izmaiņas Pirmās instances tiesas palātu sastāvā,
ņemot vērā atkārtotu lietas nodošanu trešajai palātai saistībā ar tiesneša referenta nespēju piedalīties,
pēc 2008. gada 28. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2001. gada 3. jūlijā prasītāja Laytoncrest Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “TRENTON”. Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 7., 9. un 11. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz 7. klasi atbilst šādam aprakstam: “mašīnas un darbmašīnas, motori un dzinēji (izņemot sauszemes transporta līdzekļiem paredzētos); mašīnu sajūgi un transmisiju siksnas (izņemot sauszemes transporta līdzekļiem paredzētos); lauksaimniecības mehānismi (izņemot ar roku darbināmos); olu inkubatori”. 2002. gada 17. jūnijā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 48/2002.
3 2002. gada 16. septembrī persona, kas iestājusies lietā, – Erico International Corp. – iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Lai atbalstītu iebildumus, tika norādīts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā iekļautais pamatojums.
4 Iebildumi bija pamatoti ar Kopienas vārdisku preču zīmi “LENTON”, kas 2001. gada 20. decembrī ar numuru 1 946 045 tika reģistrēta attiecībā uz 6. un 7. klasē ietilpstošajām precēm, kuras, ciktāl runa ir par 7. klasi, atbilst šādam aprakstam: “filēšanas mašīnas, vītņgrieži un to mērinstrumenti, hidrauliskās ierīces tapas iedzīšanai, štancēšanas mašīnas, vadu pīšanas mašīnas”. Iebildumi bija vērsti pret saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi norādītajām 7. klasē ietilpstošajām precēm, kuras atbilst šādam aprakstam: “mašīnas un darbmašīnas; mašīnu sajūgi un transmisiju siksnas (izņemot sauszemes transporta līdzekļiem paredzētos)”.
5 Šajā procesa stadijā prasītāja apsvērumus nav sniegusi. Ar 2003. gada 1. jūlija faksa kopiju ITSB, piemērojot Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 20. noteikuma 3. punktu, prasītāju informēja, ka, ņemot vērā apsvērumu neiesniegšanu paredzētajā termiņā, ITSB lems par iebildumiem, pamatojoties uz tā rīcībā esošiem pierādījumiem.
6 Ar 2004. gada 25. marta lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. Tā uzskatīja, ka, lai gan ir preču identiskums un daļēja līdzība, atšķirības starp attiecīgajām preču zīmēm neļauj secināt par sajaukšanas iespējas esamību.
7 2004. gada 25. maijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB, norādot, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Persona, kas iestājusies lietā, arī norādīja, ka, ņemot vērā prasītājas procesuālo darbību sistemātisko trūkumu, prasītāja [vairs] neeksistējot.
8 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumus Apelāciju padome ir nosūtījusi prasītājai, lūdzot sniegt savus apsvērumus kā par apelācijas sūdzību kopumā, tā arī par specifiskāku prasītājas pastāvēšanas jautājumu. Paredzētajā termiņā prasītāja kontaktu nav nodibinājusi. Pēc šī termiņa beigām Apelāciju padomes sekretārs vērsās pie prasītājas pārstāvja, lai apstiprinātu, ka tai nav iesniedzamu apsvērumu, kas viņam telefoniski tika apstiprināts.
9 Ar 2006. gada 26. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome uzskatīja, ka, ņemot vērā prasītājas procesuālo darbību iebildumu un apelācijas stadijā pilnīgu trūkumu, prasītāja Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta, kas pieteicējam jebkurā laikā dod iespēju atsaukt savu pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču sarakstu, piemērošanas rezultātā savu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu netieši ir atsaukusi. Apelāciju padome turklāt norādīja, ka, lai gan principā atsaukumam jānotiek tieši, noteiktos gadījumos, ja tas skaidri izriet no apstākļiem, esot iespējams secināt, ka iesniedzējs savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ir atsaucis netieši, jo Regula Nr. 40/94 šādu iespēju neizslēdzot.
10 Rezultātā Apelāciju padome nolēma tās izskatāmo procesu izbeigt strīda priekšmeta neesamības dēļ, Iebildumu nodaļas lēmumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža un, tā kā prasītāja savu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ir atsaukusi, Apelāciju padome, piemērojot Regulas Nr. 40/94 81. panta 3. punktu, tai uzlika pienākumu segt saistībā ar procesu radušos izdevumus.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– nodot lietu ITSB Apelāciju padomēm nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.
13 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
14 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasība neesot pieņemama, jo tā neesot “pienācīgs tiesību aizsardzības līdzeklis pret [apstrīdēto lēmumu]”. Šīs prasības celšanas vietā prasītājai esot bijis jārīkojas atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 54. noteikumam. Tiesas sēdē prasītāja un ITSB šo analīzi apstrīdēja.
Pirmās instances tiesas vērtējums
15 Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punktā ir noteikts:
“Pēc apelācijas pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai Apelāciju padome lemj par apelāciju. Padome var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu, vai nodot lietu šai instancei turpmākai izskatīšanai.”
16 Regulas Nr. 40/94 63. panta 1. punktā arī ir norādīts, ka “pret Apelāciju padomes lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Tiesā”.
17 Turklāt Regulas Nr. 40/94 63. panta 4. punktā ir paredzēts, ka “prasību var celt jebkura lietas izskatīšanas procesā Apelāciju padomē iesaistīta puse, ko nelabvēlīgi ietekmējis padomes lēmums”.
18 Šajā lietā pēc iebildumu pret prasītājas iesniegto preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas persona, kas iestājusies lietā, pret Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru minētie iebildumi tika noraidīti, nolēma iesniegt apelācijas sūdzību.
19 Lemjot par apelācijas sūdzību, Apelāciju padome iebildumu procesu un apelācijas procesu pasludināja par izbeigtu, Iebildumu nodaļas lēmumu atzina par spēkā neesošu un piesprieda prasītājai segt personas, kas iestājusies lietā, izdevumus un nodevas (skat. iepriekš 10. punktu). Turklāt apstrīdētā lēmuma 16.–23. punktā Apelāciju padome izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka prasītājas procesuālu darbību neveikšanas dēļ prasītāja savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu netieši atsauca.
20 Tādējādi, konstatējot, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums netieši ticis atsaukts, ar apstrīdēto lēmumu prasītājai tiek liegts izmantot ar savu kā Kopienas preču zīmes pieteicējas procesuālo statusu saistītās priekšrocības un tai tiek atņemta iespēja saņemt galīgo atbildi uz saviem prasījumiem, pret ko tā vēršas šīs prasības ietvaros. Turklāt apstrīdētā lēmuma sekas neaprobežojas tikai ar precēm, pret kurām tika iesniegti iebildumi (7. klasē ietilpstošās preces, skat. iepriekš 4. punktu), bet skar arī preces, pret kurām šie iebildumi nebija vērsti (9. un 11. klasē ietilpstošās preces, skat. iepriekš 1. punktu).
21 No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome par personas, kas iestājusies lietā, pret Iebildumu nodaļas lēmumu iesniegto apelācijas sūdzību ir lēmusi Regulas Nr. 40/94 63. panta 1. punkta izpratnē un ka šis lēmums prasītājai rada juridiski saistošu iedarbību, kas šo lēmumu padara par tādu, par kuru var celt prasību Kopienu tiesā Regulas Nr. 40/94 63. panta 4. punkta izpratnē, jo ar konstatējumu, ka prasītājas iesniegtais preču zīmes reģistrācijas pieteikums tās procesuālo darbību neveikšanas dēļ tika netieši atsaukts, tajā par šo reģistrācijas pieteikumu ir pieņemts lēmums.
22 Tādējādi personas, kas iestājusies lietā, apsvērumi par prasības pieņemamību ir jānoraida.
Par lietas būtību
Ievada apsvērumi
– Lietas dalībnieku argumenti
23 Prasītāja norāda, ka tās finanšu iespējas esot ierobežotas, kas paskaidrojot, kāpēc tā nav iesniegusi apsvērumus Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē. Lai pamatotu savu prasību, tā apstiprina, ka tā savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu nekad neesot atsaukusi, un norāda būtībā šādus pamatus un argumentus: pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 73. panta un Regulas Nr. 2868/95 54. noteikuma pārkāpums; otrkārt, Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta pārkāpums un Tiesas 2001. gada 20. novembra sprieduma apvienotajās lietās no C‑414/99 līdz C‑416/99 Zino Davidoff un Levi Strauss (Recueil, I‑8691. lpp.) kļūdaina interpretācija; treškārt, Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkta un 50. noteikuma 1. punkta pārkāpums; ceturtkārt, Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punkta un 74. panta 1. punkta pārkāpums.
24 ITSB šai argumentācijai piekrīt, izņemot dažus apsvērumus par Regulas Nr. 40/94 74. panta pārkāpumu.
25 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka nekas neapstiprinot, ka prasītājas ekonomiskā situācija tai nav ļāvusi piedalīties procesā Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē. Tā kā pierādījumu šajā sakarā neesot bijis, Apelāciju padome, ievērojot prasītājas procesuālo darbību neveikšanu, esot varējusi pieņemt apstrīdēto lēmumu.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
26 Kā ITSB ir norādījis tiesas sēdē, ir jāatzīmē, ka šī lieta ir saistīta ar jautājumu, kas ir īpaši svarīgs tā darbībai, jo tā ļauj izskatīt tāda Apelāciju padomes lēmuma likumību, atbilstoši kuram Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja procesuālo darbību iebildumu un apelācijas procesā neveikšana ir pielīdzināta netiešam pieteikuma atsaukumam un ir pamats apelācijas procesa izbeigšanai strīda priekšmeta neesamības dēļ.
27 Šajā jautājumā ITSB apstrīdēto lēmumu lūdz atcelt, balstoties uz to, ka vairākums prasītājas norādīto argumentu ir pamatoti. Pārsūdzības procesā preču zīmju jomā, kas ir uzsākts pret Apelāciju padomes lēmumu, būtībā nekas neliedz ITSB atbalstīt prasītājas prasījumus, tajā pašā laikā izvirzot visus argumentus, ko tas uzskata par atbilstošiem, lai izpildītu savu misiju attiecībā uz Kopienas preču zīmju tiesību administrēšanu un Apelāciju padomēm atzīto funkcionālo neatkarību to funkciju izpildē (Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II‑1845. lpp., 32.–36. punkts).
28 Turklāt tam, vai, lai attaisnotu apsvērumu Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē nesniegšanu, prasītāja var atsaukties uz savu finansiālo situāciju, nav nozīmes, jo šis paskaidrojums pirmo reizi tika izteikts Pirmās instances tiesā un to izskatīt iepriekš nav bijis iespējams, un jebkurā gadījumā prasītāja savu procesuālo darbību iebildumu un apelācijas procesā neveikšanu neapstrīd.
29 Dažādie prasītājas izvirzītie pamati ir jāaplūko šajā kontekstā.
Par pirmo pamatu par Regulas Nr. 40/94 73. panta un Regulas Nr. 2868/95 54. noteikuma pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
30 Prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 73. pants un Regulas Nr. 2868/95 54. noteikums. Pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Apelāciju padomei esot bijis jādod prasītājai iespēja ieņemt nostāju, kas tai būtu varējis ļaut norādīt, ka tai nekādā ziņā nav nolūka savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atsaukt.
31 ITSB uzsver, ka, pat pieņemot, ka minētā pieteikuma atsaukšana ir pamatota, Apelāciju padomei, piemērojot iepriekš minētos noteikumus, esot bijis vismaz jāaicina prasītāju izskaidrot savu nolūku, tai nosakot termiņu un to tieši informējot par tās reakcijas noteiktajā termiņā iespējamās neesamības sekām.
32 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka esot grūti saprast iemeslu, kāpēc apstrīdētajā lēmumā neesot ievērotas tiesības uz aizstāvēšanos un tiesības tikt uzklausītam, jo Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē prasītāja procesuālā ziņā neesot bijusi aktīva.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
33 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 73. pantu ITSB lēmumos norāda to pamatojumu un tos var balstīt tikai uz tādiem argumentiem, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja ieņemt nostāju. Piemērojot Regulas Nr. 2868/95 54. noteikumu, ja ITSB konstatē, ka jebkuru tiesību zaudējums no minētās regulas vai Regulas Nr. 40/94 izriet bez jebkāda lēmuma pieņemšanas, tas paziņo par to attiecīgajai personai, vēršot tās uzmanību uz iespēju divu mēnešu laikā no šī paziņojuma izziņošanas lūgt ITSB pieņemt lēmumu pēc būtības.
34 Šajā lietā no faktu un kontaktu, ko Apelāciju padome ir varējusi nodibināt ar prasītāju (skat. iepriekš 8. punktu), izklāsta izriet, ka Apelāciju padome nevienā brīdī nav informējusi prasītāju par savu nodomu secināt, ka prasītājas procesuālo darbību neveikšanas dēļ tā savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu netieši ir atsaukusi.
35 Tādējādi, pat ja pieņem, ka procesuālo darbību neveikšanu ITSB iebildumu un apelācijas procesā Apelāciju padome var uzskatīt par apstākli, kas var pierādīt, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs ir zaudējis jebkādu interesi par šīs preču zīmes reģistrēšanu un tādējādi ir netieši atsaucis savu reģistrācijas pieteikumu, ir jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums katrā ziņā tika pieņemts, pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 73. pantu un Regulas Nr. 2868/95 54. noteikumu, un tādēļ tas ir jāatceļ.
36 Tā kā, lēmumu atceļot šādā veidā, netiek sniegta atbilde uz jautājumu, vai procesuālo darbību iebildumu un apelācijas procesā neveikšanu Apelāciju padome, kā tas ir šajā lietā, var uzskatīt par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma netieša atsaukuma pamatu, Pirmās instances tiesa uzskata par piemērotu aplūkot arī otro un trešo pamatu, kas ir saistīti ar šo jautājumu.
Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta pārkāpumu un atsauci uz spriedumu apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss
– Lietas dalībnieku argumenti
37 Prasītāja norāda, ka Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktā esot paredzēts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma tiešs un beznosacījumu atsaukums (Pirmās instances tiesas 2004. gada 10. novembra spriedums lietā T‑396/02 Storck/ITSB (konfektes forma), Krājums, II‑3821. lpp., 19. punkts). Šī norma neietverot iespēju netiešu šī pieteikuma atsaukumu secināt no procesuālo darbību ITSB iebildumu un apelācijas procesā neveikšanas. Turklāt apstrīdētais lēmums balstoties uz iepriekš 23. punktā minētā sprieduma apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss, kas attiecoties uz pavisam citu un ar šo lietu nesaistītu kontekstu, kļūdainu interpretāciju.
38 ITSB uzsver, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta redakcijai un garam preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukšana esot jāveic rakstveidā, tiešā un beznosacījumu veidā.
39 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma netiešs atsaukums ar Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktu neesot izslēgts. Tā norāda, ka iepriekš 37. punktā minētajā spriedumā lietā “konfektes forma” (5., 19. un 20. punkts), kā arī Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumā lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”) (Recueil, II‑753. lpp., 60.–62. punkts), uz kuru spriedumā “konfektes forma” ir izdarīta atsauce, noteiktie fakti atšķiroties tiktāl, ciktāl šajās lietās bija sniegta reģistrācijas pieteikuma atsaukuma rakstveida, tātad acīmredzama, deklarācija, kamēr izskatāmajā lietā atsaukuma deklarācija esot netieša un izrietot no procesuālo darbību neveikšanas.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
40 Apstrīdētajā lēmumā secinājumu, ka savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu prasītāja ir netieši atsaukusi, Apelāciju padome ir balstījusi uz šādu argumentāciju:
– pirmkārt, no Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta izriet, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs jebkurā laikā vai izbeigt procesu, savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atsaucot (17. un 19. punkts);
– otrkārt, lai gan Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukumam principā jābūt izteiktam tieši, “šķiet saprotams, ka atsaukums var būt netiešs, jo likumā šāda iespēja nav aizliegta, ar nosacījumu, ka to var secināt no lietas apstākļiem un faktiem, kas nepārprotamā veidā parāda, ka pieteicējs savu reģistrācijas pieteikumu ir atsaucis” (20. punkts); šajā lietā prasītāja nevienā iebildumu vai apelācijas procesa posmā nav piedalījusies, kas “nepārprotamā veidā parāda, ka pieteicēja pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrācijā zaudējusi jebkādu interesi, un tas nozīmē tās atsaukšanu un tādējādi procesa izbeigšanu” (16., 22. un 23. punkts);
– treškārt, iepriekš minētā argumentācija balstās uz atteikšanās no tiesībām, kas izriet no ar preču zīmi tās īpašniekam piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām, nosacījumu, kuri ir definēti iepriekš 23. punktā minētajā spriedumā apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss (46. punkts), piemērošanu pēc analoģijas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukumam (21. punkts).
41 Šīs argumentācijas pirmais posms ir pareizs, jo saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktu “pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu”.
42 Attiecībā uz Apelāciju padomes argumentācijas otro posmu ir jāatgādina, ka iepriekš minētā norma ir saprotama tādējādi, ka tiesības ierobežot preču un pakalpojumu sarakstu ir vienīgi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, kurš var jebkurā brīdī iesniegt šādu lūgumu ITSB. Šādā kontekstā pilnīga vai daļēja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukšana vai tajā iekļautā preču vai pakalpojumu saraksta ierobežošana ir jāveic tiešā un beznosacījumu veidā (iepriekš 39. punktā minētais spriedums lietā “ELLOS”, 61. punkts, un iepriekš 37. punktā minētais spriedums lietā “konfektes forma”, 19. punkts).
43 Neapšaubāmi, kā to norāda persona, kas iestājusies lietā, ka iepriekš 39. punktā minētais spriedums “ELLOS” un iepriekš 37. punktā minētais spriedums “konfektes forma” attiecas uz lietām, kurās prasītāja piedāvāja ierobežot reģistrācijas pieteikumā norādīto preču sarakstu pakārtoti gadījumā, ja Apelāciju padome paredzētu pamatā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām tajā pieteiktajām precēm noraidīt. Šajās lietās lielāks uzsvars ir likts uz piedāvātā ierobežojuma nosacīto raksturu nekā uz vajadzību izteikt minētā reģistrācijas pieteikuma atsaukumu tiešā veidā. Šis specifiskais faktiskais konteksts tomēr nav pietiekams, lai secinātu, ka Apelāciju padomei rezultātā ir iespēja no pieteicēja procesuālo darbību iebildumu procesā neveikšanas secināt par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma netiešu atsaukumu.
44 Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkts attiecas tikai uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju, nevis uz Apelāciju padomi. Tādējādi tā nevar pamatoties uz šo normu, lai, aizstājot minēto iesniedzēju, no tā procesuālajām darbībām secinātu par tā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma netiešu atsaukumu. Turklāt, lai gan iepriekš minētā judikatūrā attiecas uz preču saraksta ierobežošanas situācijām, Pirmās instances tiesas spriedumu pamatojums tieši attiecas arī uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma vienkāršas un tiešas atsaukšanas gadījumu (skat. iepriekš 42. punktu un minēto judikatūru). Ņemot vērā, ka saturs, ko pieteicējs vēlas piešķirt savam preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, tam ir jānosaka “tiešā un beznosacījumu veidā”, abos gadījumos ir piemērojama viena un tā pati loģika. Tādējādi Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei par šāda pieteikuma saturu ir jālemj, ņemot vērā Iebildumu procesā norādītos argumentus. Šis secinājums neatņem ITSB iespēju pieteiktu preču zīmi reģistrēt attiecībā tikai uz norādītu preču vai pakalpojumu daļu, bet šis ierobežojums tiks veikts, pamatojoties uz šajā lietā izvirzītās sajaukšanas iespējas pārbaudi.
45 Vispārīgi ir jāatzīmē, ka Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā konstatētais netiešais reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atsaukums attiecas uz visām Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm, lai gan iebildumi tika vērsti tikai pret šo preču daļu (skat. iepriekš 4. punktu). Katrā ziņā tikai no tā, ka iebildumu un apelācijas procesā ITSB, kas attiecās tikai uz pieteikto preču daļu, reģistrācijai pieteikuma iesniedzēja nav aizstāvējusies, tādējādi “nepārprotamā veidā” nevar secināt, ka tā ir zaudējusi jebkādu interesi pieteiktās preču zīmes reģistrācijā kopumā.
46 Tādējādi, lai par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma netiešu atsaukšanu secinātu tikai no tā, ka tā iesniedzēja atturējusies no dalības iebildumu un apelācijas procesā ITSB, Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktu nevar izmantot.
47 Kas attiecas uz Apelāciju padomes argumentācijas trešo posmu, tad atteikšanās no tiesībām, kuras izriet no ar preču zīmi piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām, nosacījumu, kuri ir definēti iepriekš 23. punktā minētajā spriedumā apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss, piemērošana pēc analoģijas šajā lietā, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta saturu un tā interpretāciju judikatūrā, nav jāveic. Šajā lietā tam, vai preču zīmes īpašnieka piekrišanai laist preces apgrozībā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) jābūt tiešai, nav nozīmes. Turklāt iepriekš 23. punktā minētā spriedumā apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss 46. punktā Tiesa ir uzskatījusi, ka, lai gan “šāda griba parasti izriet no tieši izteiktas piekrišanas, nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķos gadījumos tā var arī netieši izrietēt no elementiem un apstākļiem, kuri radušies pirms laišanas tirgū ārpus EEZ, tās laikā vai pēc tam un kuri saskaņā ar valsts tiesas viedokli arī skaidri ir interpretējami kā īpašnieka atteikšanās no savām tiesībām”. Visbeidzot, šādi interpretējot pēc analoģijas, netiktu ņemts vērā minētā sprieduma 55. punkts, no kura izriet, ka “preču, kas apgrozībā ir laistas ārpus EEZ, netieša pārdošanas EEZ ietvaros piekrišana nevar izrietēt no vienkāršas preču zīmes īpašnieka klusēšanas”.
48 No iepriekš minētā izriet, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkts un tādēļ lēmums ir jāatceļ.
49 Tā kā šāda atcelšana aprobežojas ar Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā izmantotās juridiskās bāzes vērtējumu, Pirmās instances tiesa uzskata par piemērotu izskatīt arī trešo pamatu, kas attiecas uz noteikumiem, kurus Apelāciju padome nebija plānojusi piemērot.
Par trešo pamatu par Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkta un 50. noteikuma 1. punkta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
50 Prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts un 50. noteikuma 1. punkts, saskaņā ar kuriem Apelāciju padome lēmumu pēc būtības pieņem pat tad, ja pieteicējs neiesniedz nekādus apsvērumus. To, ka [prasītāja] nav iesniegusi apsvērumus, tādējādi nevarot interpretēt kā netiešu tās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukumu.
51 ITSB norāda, ka tas, ka piemērojamajā regulējumā ir paredzēts, ka tiktāl, ciktāl ITSB rīcībā jau ir nepieciešamie pierādījumi, lai lemtu par iebildumiem, atbildētāja prombūtne iebildumu procesā automātiski nevar izraisīt iebildumu apmierināšanu, esot dabiski. Ar 20. noteikuma 3. punktu ITSB tātad esot noteikts pienākums lemt par lietas būtību, “pamatojoties uz tā rīcībā esošiem pierādījumiem”, un tādējādi rīkoties tā, it kā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja būtu bijusi klāt. Šajā sakarā ITSB uzsver, ka šajā normā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005, ar kuru groza Regulu Nr. 2868/95 (OV L 172, 4. lpp.). Iepriekš esot bijis norādīts, ka ITSB “var sniegt lēmumu” par iebildumiem, taču šobrīd tas “lemj”. Šī grozījuma, kas esot kļuvis vajadzīgs pēc vairākiem Apelāciju padomju lēmumiem, kuros esot bijis norādīts, ka pieteicēja klusēšana atbilst iebildumu pieņemšanai, mērķis esot izskaidrot faktu, ka pretējās puses prombūtne nevar izraisīt procesuālo tiesību zaudēšanu.
52 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka iepriekš minētie noteikumi nenoliedzot iespēju uzskatīt, ka apsvērumu nesniegšanas gan iebildumu procesā, gan arī apelācijas procesā faktu var pielīdzināt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukumam.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
53 Apstrīdētajā lēmumā nav veikta nekāda atsauce uz principu, piemērojot kuru, gan iebildumu nodaļa, gan arī Apelāciju padome par lietas būtību lemj pat tad, ja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iebildumu procesā nekādus apsvērumus nav sniegusi.
54 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punktu, kas attiecas uz iebildumu procesu, “ja pieteicējs neiesniedz apsvērumus, [ITSB] nolēmumā par iebildumu pamatojas uz pierādījumiem, kas ir tā rīcībā”. Līdzīgi atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktam, “ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procedūrām [procesu] departamentā [instancē], kas pieņēmis lēmumu, pret kuru ceļ apelāciju, apelācijas procedūrām [procesam] piemēro mutatis mutandis”.
55 Tā kā noteikumu par pretējo nav, Apelāciju padomei tādējādi bija jāpiemēro Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts un tāpēc prasītājas procesuālo darbību iebildumu procesa un apelācijas procesa stadijā neveikšanu Apelāciju padome nevarēja pielīdzināt situācijai, kad pieteicējs savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu netieši atsauc.
56 Tādējādi ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts un 50. noteikuma 1. punkts, kādēļ šis lēmums ir jāatceļ.
Secinājums
57 No iepriekš minēta izriet, ka pirmais, otrais un trešais pamats ir atzīstami par pamatotiem un ka tādējādi apstrīdētais lēmums ir atceļams, piemērojot katru no šiem pamatiem; nav vajadzības izskatīt ceturto pamatu, kura pirmā daļa attiecas uz Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punkta pārkāpumu, ko prasītāja ir norādījusi pakārtoti, un kura otrā daļa attiecas uz šīs pašas Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta pārkāpumu, kura nosacījums ir lietas dalībnieka iesniegtais lūgums.
Par tiesāšanās izdevumiem
58 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Ja spriedums nav labvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Pirmās instances tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadali.
59 Tā kā ITSB spriedums nav labvēlīgs, jo apstrīdētais lēmums ir atcelts, un prasītāja ir prasījusi tam piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
60 Persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 406/2004‑2;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Laytoncrest Ltd tiesāšanās izdevumus;
3) Erico International Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 17. martā.
Satura rādītājs
Prāvas priekšvēsture
Lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par lietas būtību
Ievada apsvērumi
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par pirmo pamatu par Regulas Nr. 40/94 73. panta un Regulas Nr. 2868/95 54. noteikuma pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par otro pamatu par Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkta pārkāpumu un atsauci uz spriedumu apvienotajās lietās Zino Davidoff un Levi Strauss
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par trešo pamatu par Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkta un 50. noteikuma 1. punkta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Secinājums
Par tiesāšanās izdevumiem