Prasība, kas celta 2011. gada 21. janvārī - Itālija/Komisija

(lieta T-45/11)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2010. gada 10. novembra Lēmumu C(2010) 7893, galīgā redakcija, kas Itālijas Republikai paziņots ar 2010. gada 11. novembra paziņojumu SG-Greffe (2010) D/18018 un ar ko ir atteikts nodot lietu COMP/M.5960 - Crédit Agricole/Cassa di Risparmio della Spezia/Agenzie Intesa Sanpaolo;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Itālijas konkurences iestādes lūgums Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.) 9. panta izpratnē nodot lietu par Komisijai paziņoto koncentrācijas darījumu, ar kuru Crédit Agricole S.A., izmantojot tās kontrolē esošo Cassa di Risparmio di Parma e Piacenza S.p.A., ieguva pilnīgu kontroli pār Cassa di Risparmio della Spezia S.p.A., kuru pašreiz kontrolē Intesa Sanpaolo.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda piecus pamatus.

1. Pirmais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 9. panta pārkāpumu tiktāl, ciktāl Komisija lūgumu nodot lietu atzina par novēlotu un nepamatotu.

2. Otrais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta un otrās daļas pārkāpumu, kā arī uz pamatojuma neesamību.

Šajā sakarā tiek apgalvots, ka Komisija kļūdaini ir atsaukusies uz apstākli, ka koncentrācijas rezultātā tirgus daļas nemainīsies. Patiesībā Crédit Agricole iegūs šīs tirgus daļas koncentrācijas rezultātā, nevis - kā tās ieguva Intesa Sanpaolo pirms koncentrācijas - iekšējās paplašināšanās rezultātā. Līdz ar to tiks ietekmēts bankas pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus provincē.

3. Trešais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta un otrās daļas pārkāpumu, kā arī uz pamatojuma neesamību.

Prasītāja uzskata, ka - pretēji Komisijas apgalvotajam - bankas pakalpojumu tirgus provincē pastāv: šādu pakalpojumu izmantotāji patiesībā negribīgi pārvietojas un citiem uzņēmējiem ir sarežģīti iekļūt piepildītā provinces tirgū. Tādējādi pastāvēja šaurs tirgus, kas neveidoja būtisku kopīgā tirgus daļu.

4. Ceturtais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta un otrās daļas pārkāpumu, kā arī uz pamatojuma neesamību.

Attiecībā uz šo punktu prasītāja norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā neatbilstības procedūru, ko Autorità Garante della Concorrenza (Konkurences padome) bija uzsākusi pret Crédit Agricole un Intesa Sanpaolo, kas tādējādi, vērtējot ietekmi tirgū, bija jāuzskata par saistītiem, nevis konkurējošiem uzņēmumiem.

5. Piektais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 139/2004 1. panta un 9. panta 2. un 3. punkta, ka arī subsidiaritātes un samērīguma principa pārkāpumu.

Prasītāja uzskata, ka koncentrācija nebija Kopienas mēroga koncentrācija un ka Autorità Garante della Concorrenza bija labākā situācijā, lai to zinātu. Komisijai bija vismaz jānodod lieta par to darījuma daļu, kas skāra lēmumā minētos provinces tirgus.

____________