Language of document : ECLI:EU:T:2016:369

Lieta T‑216/13

Telefónica, SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Portugāles un Spānijas telekomunikāciju tirgi – Klauzula par konkurences aizliegumu Ibērijas tirgū, kas ietverta nolīgumā par to, ka Telefónica iegādāsies Portugal Telecom piederošās Brazīlijas mobilās telefonijas operatora Vivo kapitāldaļas – Juridiska atruna “ciktāl to pieļauj tiesību akti” – Pārkāpums mērķa dēļ – Aksesuārs ierobežojums – Prasītājas rīcības autonomija – Potenciālā konkurence – Pārkāpums seku dēļ – Naudas soda apmēra aprēķināšana – Pieteikums par liecinieku nopratināšanu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 28. jūnija spriedums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Gan faktisko, gan tiesisko apstākļu izvērtēšana, īstenojot tiesiskuma pārbaudi un atbilstoši neierobežotajai kompetencei veicamo pārbaudi – Prasībai pievienotie pielikumi, kas paredzēti to prasības pamatu atbalstam, ar kuriem tiek apstrīdēta pārkāpuma konstatācija un naudas soda apmērs, un kas netika iesniegti administratīvā LESD 101. panta piemērošanas procesa laikā – Pieņemamība

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Administratīva akta pamatojuma interpretācija – Robežas

(LESD 263. pants)

3.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Piemērots raksturs – Pārbaude tiesā – Apstākļi, kurus var ņemt vērā Savienības tiesa – Informācija, kas nav iekļauta lēmumā, ar kuru uzliek naudas sodu – Iekļaušana

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punkts un 31. pants)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Sacīkstes princips – Ievērošana tiesvedībā – Tvērums – Prasītājas piekļuves procesuālajiem rakstiem, ko kāda cita puse iesniegusi paralēlajā lietā un ko citējusi Komisija, neesamība – Minētā principa pārkāpums

5.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Jēdziens – Gribas vienotība attiecībā uz uzvedību tirgū

(LESD 101. panta 1. punkts)

6.      Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Aizliegtas vienošanās saturs un mērķis, kā arī ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kādā tā tiek izvērsta – Pārkāpumu mērķa un seku dēļ savstarpēja nošķiršana – Nolīguma dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Vērtējuma kritēriji

(LESD 101. panta 1. punkts)

7.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Materiālā piemērošanas joma – Valsts tiesību aktos paredzēta rīcība – Izslēgšana – Nosacījumi

(LESD 101. pants)

8.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas ir pamatots ar dokumentāriem pierādījumiem vai tiešiem pierādījumiem – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pierādīšanas pienākums

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

9.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība

(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts)

10.    Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Pienākums noteikt konkrēto tirgu – Neesamība gadījumā, ja nolīguma priekšmets ir tirgu sadale

(LESD 101. panta 1. punkts)

11.    Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Uzņēmuma kvalificēšana par potenciālu konkurentu – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt attiecīgajā tirgū

(LESD 101. panta 1. punkts)

12.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Saistoša vai izsmeļoša kritēriju saraksta neesamība – Komisijai rezervētā novērtējuma brīvība

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

13.    Iestāžu akti – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Vispārpiemērojams akts – Sekas

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

14.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms

(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

15.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa un samērīguma principa ievērošana – Kritēriji – Apgrozījums

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)

16.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pienākums neatkāpties no savas iepriekšējās lēmumpieņemšanas prakses – Neesamība

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)

17.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Par sevišķi smagiem atzīti pārkāpumi, pamatojoties vienīgi uz to pašu raksturu – Nepieciešamība noteikt to ietekmi un ģeogrāfisko apjomu – Neesamība

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)

18.    Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai izvērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu – Pietiekama norādīšana

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojumi 2006/C 210/02 un 2006/C 298/11)

19.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Attiecīgā uzņēmuma kopējais apgrozījums – To preču apgrozījums, attiecībā uz kurām ir izdarīts pārkāpums – Attiecīga ņemšana vērā – Robežas – Tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu veikto pārdevumu vērtības noteikšana – Kritēriji

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 6. un 13. punkts)

20.    Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Apjoms – Pārbaude, kas ietver lietas materiālu izpētes darbības, lai novērstu šajā izpētē Komisijas pieļautas nepilnības – Izslēgšana

(LESD 101., 261. un 263. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts un 31. pants)

21.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pamatnostādnēs paredzētā aprēķināšanas metode – Pamatsummas korekcija – Pienākums ņemt vērā apstākļus, kas ir individuāli katram uzņēmumam, kurš ir piedalījies pārkāpumā

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

22.    Tiesvedība – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Liecinieku nopratināšana – Vispārējās tiesas novērtējuma brīvība – Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu principa ietekme

(Vispārējās tiesas Reglamenta 91. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 89. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 93.–95. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 98. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 100., 102.–105., 120., 212., 229. un 230. punktu)

7.      LESD 101. un 102. pants attiecas tikai uz pret konkurenci vērstu rīcību, ko uzņēmumi veic pēc savas iniciatīvas. Ja pienākums īstenot kādu pret konkurenci vērstu rīcību uzņēmumam ir noteikts valsts tiesību aktos vai ja šie tiesību akti rada tādu tiesisku ietvaru, kas savukārt izslēdz jebkādu iespēju šiem uzņēmumiem darboties konkurences apstākļos, tad LESD 101. un 102. pants nav piemērojami. Šādā situācijā konkurences ierobežojuma iemesls nav uzņēmumu autonoma rīcība, kā to netieši nosaka minētās tiesību normas. Šī iespēja izslēgt konkrētu pret konkurenci vērstu rīcību no LESD 101. un 102. panta piemērošanas jomas ir pieļauta tikai ierobežoti. Proti, lai gan uzņēmuma rīcībai varētu netikt piemērots LESD 101. panta 1. punkts autonomijas trūkuma dēļ, tomēr ne jebkāda rīcība, ko būtu vēlējušas vai vadījušas valsts iestādes, izkrīt no šīs tiesību normas piemērošanas jomas. Piemēram, ja valsts pasākumā tiek pārņemti elementi no kādas aizliegtas vienošanās, kas panākta starp tirgus dalībniekiem kādā nozarē, vai tas ir noteikts pēc apspriešanās ar attiecīgajiem tirgus dalībniekiem un ar to piekrišanu, šie tirgus dalībnieki nevar atsaukties uz tiesiskā regulējuma saistošo spēku, lai izvairītos no LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas.

Ja nepastāv saistošā tiesību norma, ar ko ir noteikts pienākums īstenot pret konkurenci vērstu rīcību, attiecīgo tirgus dalībnieku autonomijas neesamību Komisija tātad var secināt tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem, atbilstošiem un saskanīgiem netiešiem pierādījumiem, ir konstatējams, ka valsts iestādes tiem ir likuši veikt šo rīcību, īstenojot nepārvaramu spiedienu, tādu kā draudi veikt kādus valsts pasākumus, kā rezultātā tirgus dalībnieki varētu ciest būtiskus zaudējumus. Turklāt, lai izvairītos no LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas, ir nepieciešams, lai šāds spiediens būtu īstenots tādējādi, ka attiecīgajiem tirgus dalībniekiem tiktu atņemta jebkāda autonomija valsts varas iestāžu lēmumu īstenošanā. Ja autonomija nav tikusi zaudēta šādā veidā, apstāklim, ka valsts iestādes ir veicinājušas vai atbalstījušas pret konkurenci vērsto rīcību, pašam par sevi nav ietekmes saistībā ar LESD 101. panta piemērojamību.

(sal. ar 114.–118. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 124., 125., 128.–130., 163., 164., 190. un 191. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 126. un 127. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 213., 214. un 216. punktu)

11.    Konkurences tiesību normu pārkāpuma konstatēšanas procedūras kontekstā, lai pierādītu, ka konkrētajā tirgū pastāv potenciālā konkurence starp diviem konkurences aizlieguma nolīgumu noslēgušiem uzņēmumiem, saistībā ar liberalizētu tirgu Komisijai nav jāveic konkrētā tirgus struktūras analīze un nav jāizskata jautājums par to, vai ienākšana šajā tirgū veido ekonomiski perspektīvu stratēģiju katrai no pusēm, bet tai ir jāpārbauda, vai nepastāv nepārvarami šķēršļi ienākšanai tirgū, kas izslēgtu jebkādu potenciālo konkurenci. Šajā ziņā, lai gan uzņēmuma nodomam ienākt tirgū varētu būt nozīme, lai noteiktu, vai tas var tikt uzskatīts par potenciālu konkurentu šajā tirgū, tomēr būtiskais faktors, ar kuru ir jāpamato šī kvalifikācija, ir tas, vai tam ir spēja ienākt šajā tirgū.

(sal. ar 221. un 226. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 233., 234. un 318. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 236.–238. punktu)

14.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 243. un 244. punktu)

15.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 260.–262. punktu)

16.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 264. punktu)

17.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 269.–272. punktu)

18.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 275.–277. punktu)

19.    Attiecībā uz to naudas sodu apmēra noteikšanu, kas uzlikti par konkurences tiesību normu pārkāpumu, Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 13. punkta mērķis ir uzņēmumam uzliktā naudas soda apmēra aprēķinā kā sākumpunktu izmantot summu, kas atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu un šī uzņēmuma īpatsvaru pārkāpumā. Līdz ar to minēto pamatnostādņu 13. punktā paredzētais pārdevumu vērtības jēdziens ietver pārdevumus, kas veikti Eiropas Ekonomikas zonā tirgū, uz kuru attiecas pārkāpums, un nav jānosaka, vai šos pārdevumus faktiski ir ietekmējis šis pārkāpums, jo apgrozījuma daļa, ko veido pārkāpumā iesaistīto preču pārdevumi, ir labākais rādītājs, kas var atspoguļot šī pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu.

Lai arī ir taisnība, ka, ja minētajā punktā paredzētais pārdevumu vērtības jēdziens būtu uzskatāms par tādu, kurš attiecas vienīgi uz apgrozījumu, kas izriet tikai no pārdevumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tos ir reāli ietekmējusi pārmestā aizliegtā vienošanās, tas apdraudētu ar šo tiesību normu sasniedzamo mērķi, tomēr šis jēdziens nevar tikt paplašināts tādējādi, lai tas ietvertu attiecīgā uzņēmuma pārdevumus, kas tieši vai netieši neietilpst šīs aizliegtās vienošanās robežās.

Šajā kontekstā no Komisijas nevar tikt prasīts, lai, pastāvot ierobežojumam mērķa dēļ, tā pēc savas ierosmes veiktu analīzi par potenciālu konkurenci visos pārkāpuma piemērošanas jomā ietilpstošajos tirgos un attiecībā uz visiem tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem, jo tad – caur naudas soda aprēķināšanā vērā ņemamās pārdevumu vērtības noteikšanu – tiktu ieviests pienākums analizēt potenciālu konkurenci, kaut arī šāda analīze netiek prasīta konkurences ierobežojuma mērķa dēļ gadījumā.

Taču, ja Komisijai ir likts noteikt pārdevumus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar pārkāpumu, tas nenozīmē, ka Komisijai naudas soda apmēra noteikšanā būtu uzlikts pienākums, kas tai nav jāpilda LESD 101. panta piemērošanas mērķiem attiecībā uz pārkāpumu ar pret konkurenci vērstu mērķi. Proti, šāds risinājums nozīmē tikai to, ka ir jānosaka sekas, kas izriet no apstākļa, ka pārdevumu vērtībai ir jābūt tieši vai netieši saistītai ar pārkāpumu Pamatnostādņu 13. punkta izpratnē un ka tā nevar ietvert pārdevumus, kas tieši vai netieši neiekļaujas sodītā pārkāpuma robežās. Tātad no brīža, kad Komisija naudas soda apmēra noteikšanas nolūkā ir izvēlējusies pamatoties uz pārdevumu vērtību, kas tieši vai netieši ir saistīta ar pārkāpumu, tai precīzi ir jānosaka šī vērtība.

(sal. ar 297.–299. un 302.–307. punktu)

20.    Attiecībā uz to naudas sodu apmēra noteikšanu, kas uzlikti par konkurences tiesību normu pārkāpumu, neierobežota kompetence, kas Vispārējai tiesai ir piešķirta atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 31. pantam, ļauj tiesai ne tikai vienkārši kontrolēt sankcijas tiesiskumu, bet arī aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo. Tomēr gadījumā, ja Komisija, nosakot naudas soda apmēra aprēķinā vērā ņemamo pārdevumu vērtību, nav analizējusi faktus, kurus bija izvirzījis prasītājs nolūkā pierādīt, ka starp pret konkurencei vērsta nolīguma pusēm nepastāvēja potenciāla konkurence attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, tad, lai Vispārējā tiesa varētu veikt šo pārdevumu vērtības noteikšanu, tai būtu jāaizpilda robs lietas materiālu izpētē.

Taču neierobežotas kompetences īstenošana nedrīkstētu būtu tik plaša, ka Vispārējai tiesai būtu jāveic šāda izpēte, kas pārsniegtu Komisijas vērtējuma aizstāšanu ar Vispārējās tiesas vērtējumu, jo Vispārējās tiesas vērtējums būtu vienīgais un pirmais vērtējums par faktiem, kas Komisijai būtu bijuši jāņem vērā, nosakot ar pārkāpumu tieši vai netieši saistīto pārdevumu vērtību Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 13. punkta izpratnē, un kas bija jāanalizē Komisijai.

(sal. ar 314. un 315. punktu)

21.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 331. punktu)

22.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 344.–350. punktu)