Lieta T‑110/07
Siemens AG
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Tirgus sadale – Sekas attiecībā uz kopējo tirgu – Turpināta pārkāpuma jēdziens – Pārkāpuma ilgums – Noilgums – Naudas sodi – Samērīgums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Vadošā loma – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)
2. Kopienu tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība
(EKL 81. panta 1. punkts; LES 6. panta 2. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Pierādījumu kopuma izmantošana
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādījumi – Citu vainojamo uzņēmumu paziņojumu iesniegšana, ko veic Komisija – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)
5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādījumi – Dokumenta pierādījuma spēka vērtējums – Kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts)
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
7. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Paziņojums par iebildumiem – Papildu pierādījumu sniegšana pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas – Pieļaujamība – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)
9. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Principa piemērojamība – Robežas – Uzņēmuma tiesības uzdot jautājumus apsūdzības lieciniekiem – Izslēgšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma līdzdalība aizliegtā vienošanās
(EKL 81. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pārkāpums – Pārkāpuma vienotais raksturs – Vērtējuma kritēriji
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. panta 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta ceturtā un sestā daļa)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Saistoša vai izsmeļoša kritēriju saraksta neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma vadītāja vai pamudinātāja loma
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkta 3. ievilkums)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma vadītāja loma
(EKL 81. panta 1. punkts)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 22. un 29. punkts)
1. Lai novērtētu, vai saskaņotas darbības ar EKL 81. panta 1. punktu ir aizliegtas, to konkrētās ietekmes vērā ņemšana ir lieka tad, ja ir redzams, ka to mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Pēc analoģijas tas ir piemērojams Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. panta 1. punkta kontekstā.
(sal. ar 40. punktu)
2. Nevainīguma prezumpcijas princips, kas tostarp izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 2. punkta, ir daļa no pamattiesībām, kuras saskaņā ar Tiesas judikatūru, ko turklāt vēl apstiprina LES 6. panta 2. punkts, veido Kopienu tiesību vispārējos principus.
Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, kā arī ar tiem saistīto sankciju raksturu un smagumu, nevainīguma prezumpcijas princips ir piemērojams procesos par uzņēmumiem piemērojamo konkurences tiesību normu pārkāpumiem, kuru rezultātā var tikt noteikts naudas sods vai kavējuma nauda. Prasības atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu kontekstā šis princips ir jāņem vērā. Tiesas šaubām ir jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir tiesiski pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas, it īpaši saistībā ar prasību atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu.
(sal. ar 44. un 45. punktu)
3. Konkurences jomā ir nepieciešams, lai Komisija iesniegtu precīzus un saskaņotus pierādījumus, lai konstatētu pārkāpuma pastāvēšanu un lai gūtu drošu pārliecību, ka apgalvojamie pārkāpumi rada ievērojamus konkurences ierobežojumus EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Tomēr katram Komisijas sniegtajam pierādījumam nav obligāti jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru pārkāpuma elementu. Pietiek, ka vispārēji novērtēts pazīmju kopums, uz kuru atsaucas iestāde, atbilst šai prasībai. Par prakses vai nolīguma, kas ir vērsts pret konkurenci, pastāvēšanu var secināt no noteikta to sakritību un norāžu skaita, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nav cita ticama izskaidrojuma.
Ja Komisija, lai konstatētu, ka ir izdarīts pārkāpums, atsaucas tikai uz attiecīgo uzņēmumu rīcību tirgū, ir pietiekami, ka šie uzņēmumi pierāda, ka pastāv apstākļi, kas sniedz citu skaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas tātad ļauj faktu izskaidrojumu, ko Komisija izmantojusi, lai secinātu par Kopienas konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību, aizstāt ar citu ticamu izskaidrojumu. Tomēr faktu alternatīva izskaidrojuma esamībai nozīme ir tikai tad, ja Komisija pamatojas vienīgi uz attiecīgo uzņēmumu rīcību tirgū. Tātad, sākot ar brīdi, kad pārkāpuma esamība nevis tiek prezumēta, bet gan ir konstatēta ar pierādījumiem, šādam izskaidrojumam nav nozīmes. Turklāt atbilstoši pierādījumu brīvas sniegšanas principam pārkāpuma pierādīšanai ir pieļaujami visi pierādīšanas līdzekļi, no kā izriet, ka, ja pārkāpums tiesiski pietiekami ir pierādīts ar citiem pierādījumiem, nevis dokumentāriem pierādījumiem, alternatīvam izskaidrojumam nav nozīmes.
(sal. ar 46.–49. un 51. punktu)
4. Saistībā ar pierādījumiem, ko var sniegt, lai pierādītu EKL 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. panta pārkāpumu, Kopienu tiesībās prevalējošais princips ir pierādījumu brīvas sniegšanas princips. It īpaši neviena Kopienas tiesību norma vai vispārējs princips neliedz Komisijai attiecībā uz uzņēmumu atsaukties uz citu pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu paziņojumiem. Pretējā gadījumā Komisijas pienākums pierādīt darbības, ar ko pārkāpts EKL 81. un 82. pants, būtu neiespējams un nesaderīgs ar tai ar Līgumu piešķirto uzdevumu pārraudzīt šo noteikumu pienācīgu piemērošanu.
(sal. ar 50. punktu)
5. Konkurences jomā, lai novērtētu brīvi iesniegtos pierādījumus, vienīgais nozīmīgais kritērijs ir to ticamība. Atbilstoši pierādījumu jomā vispārīgi piemērojamiem noteikumiem dokumenta ticamība un tādējādi pierādīšanas spēks ir atkarīgi no tā izcelsmes, tā izstrādāšanas apstākļiem, tā adresāta un tā satura saprātīga un ticama rakstura. Liela nozīme it īpaši ir jāpiešķir apstāklim, ka dokuments ir ticis uzrakstīts tiešā saistībā ar faktiem, vai ka to ir uzrakstījis tiešs šo faktu liecinieks. Turklāt paskaidrojumi, kas ir pret to sniedzēja interesēm, principā ir uzskatāmi par īpaši ticamiem pierādījumiem.
Tātad personas, kas gandrīz visā aizliegtās vienošanās darbības laikā saistībā ar šo vienošanos ir bijusi viena no pārstāvēm, kas iekļauta vienā no galvenajiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, un tātad ir bijusi tieša viņas liecībā izklāstīto apstākļu lieciniece, liecība principā ir kvalificējama kā pierādījums ar augstu pierādīšanas vērtību.
(sal. ar 54. un 75. punktu)
6. Konkurences jomā tas, ka ir izteikts lūgums piemērot Paziņojumā par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu [aizliegto vienošanos] gadījumos paredzētās priekšrocības, lai saņemtu soda naudas samazinājumu, ne vienmēr norāda uz mēģinājumu sniegt sagrozītus pierādījumus. Ikviens mēģinājums maldināt Komisiju var radīt šaubas par šāda lūguma iesniedzēja godīgumu, kā arī sadarbības pilnību un līdz ar to apdraudēt tā iespēju saņemt visas Paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības.
Tomēr, ja citi uzņēmumi, kuriem tāpat tiek inkriminēta dalība kopīgā nolīgumā, apstrīd uzņēmuma, kas tiek apsūdzēts par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, paziņojumus, šie paziņojumi, lai tie varētu veidot kopīgā nolīguma esamības un apjoma pietiekamu pierādījumu, ir jāpamato ar citiem pierādījumiem.
(sal. ar 65. un 66. punktu)
7. Paziņojumam par iebildumiem ir jādod ieinteresētajai personai iespēja faktiski gūt informāciju par rīcību, ko tai inkriminē Komisija, un šī prasība ir ievērota tad, ja galīgajā lēmumā ieinteresētā persona netiek apsūdzēta par citiem pārkāpumiem, nevis tiem, kas ir minēti paziņojumā par iebildumiem, un tajā tiek ņemti vērā tikai fakti, par kuriem ieinteresētajai personai ir bijusi iespēja paust savu nostāju. Lai gan ir taisnība, ka uzņēmumam lēmumā inkriminējamie pārkāpumi nedrīkst atšķirties no tiem, kas ir minēti paziņojumā par iebildumiem, attiecībā uz izmantotajiem faktiem tas tā nav, jo saistībā ar šiem pēdējiem pietiek ar to, ka par visiem uzņēmumu apsūdzībai izmantotajiem faktiem attiecīgajiem uzņēmumiem ir bijusi iespēja paust savu nostāju. Ne ar vienu tiesību normu Komisijai nav aizliegts pēc paziņojuma par iebildumiem sniegšanas paziņot lietas dalībniekiem jaunus dokumentus, kuri, kā tā uzskata, pamato tās tēzi, ja vien uzņēmumiem ir dots nepieciešamais laiks izteikt par šo jautājumu savu viedokli.
(sal. ar 86. un 87. punktu)
8. Lietas dalībniekam vai iestādei, kas norāda uz konkurences tiesību normu pārkāpumu, par to ir jāsniedz pierādījumi, ar ko tiesiski pietiekami tiek pierādīti pārkāpuma fakti. Turklāt uzņēmumam, kas apgalvojuma par pārkāpumu atspēkošanai izmanto kādu pamatu aizstāvībai, ir jāsniedz pierādījumi, ka ir iestājušies šī aizstāvības pamata piemērošanas nosacījumi, lai minētajai iestādei tādējādi nāktos atsaukties uz citiem pierādījumiem.
Vispārējo principu, ka Komisijai ir jāpierāda visi pārkāpumu veidojošie apstākļi, ieskaitot tā ilgumu, kuri varētu ietekmēt galīgos secinājumus par minētā pārkāpuma smagumu, neietekmē tas, ka attiecīgais uzņēmuma ir izvirzījis ar noilgumu saistītu aizstāvības pamatu, kura pierādīšanas pienākums principā ir šim uzņēmumam.
Šāda aizstāvības pamata izvirzīšana obligāti nozīmē, ka pārkāpuma ilgums, kā arī datums, kurā pārkāpums ir izbeigts, ir konstatēts. Tomēr šie apstākļi paši par sevi nevar pamatot šajā ziņā esošā pierādīšanas pienākuma pāreju, apgrūtinot attiecīgā uzņēmuma stāvokli. Pirmkārt, pārkāpuma ilgums – jēdziens, kas nozīmē, ka ir zināms tā beigu datums, – ir viens no pārkāpuma būtiskajiem elementiem, kuru pierādīšanas pienākums ir Komisijai neatkarīgi no tā, ka šo elementu konstatējums ir arī aizstāvības pamata daļa saistībā ar noilgumu. Otrkārt, šo secinājumu apstiprina tas, ka Komisijas vajāšanas nenoilgšana atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 25. pantam ir tiesiski objektīvs kritērijs, kas izriet no tiesiskās drošības principa, un līdz ar to arī nosacījums ikviena lēmuma par sankcijas piemērošanu spēkā esamībai. Komisijai šis princips ir jāievēro pat tad, ja uzņēmums šajā ziņā aizstāvības pamatu nav izvirzījis.
Tomēr šāds pierādīšanas pienākuma sadalījums var mainīties atkarībā no tā, vai viena lietas dalībnieka izvirzītie faktiskie apstākļi var likt otram lietas dalībniekam sniegt skaidrojumu vai pamatojumu, ko neizdarot, var secināt, ka pierādījums ir ticis sniegts. Tostarp, ja Komisija sniedz nolīguma esamības pierādījumu, tajā iesaistītajam uzņēmumam ir pienākums iesniegt pierādījumus, ka tas norobežojās no šā nolīguma, kuriem jāapliecina skaidri izteikta griba, un ka tas darīja zināmu pārējiem dalībuzņēmumiem, ka tas norobežojas no šī nolīguma.
(sal. ar 173.–176. punktu)
9. Tiesību uz aizstāvību ievērošanas pamatprincips prasa, lai attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, par kurām tiek veikta Komisijas izmeklēšana konkurences jomā, sākot no administratīvā procesa stadijas, tiktu dota iespēja lietderīgi paust savu viedokli par Komisijas izvirzīto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un atbilstību. Tātad uzņēmuma atbildi uz Komisijas paziņojumu par iebildumiem nevar izmantot, lai apsūdzētu citu uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ja pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas šim pēdējam minētajam uzņēmumam nav bijusi nodrošināta piekļuve atbildei.
Turpretim šis princips neprasa, lai uzņēmumam tiktu dota iespēja administratīvajā procesā pašam uzdot jautājumus lieciniekiem, kurus uzklausījusi Komisija.
(sal. ar 189. un 199. punktu)
10. Tas, ka uzņēmums nav publiski distancējies no pārkāpuma, kurā tas ir piedalījies, vai par šo pārkāpumu nav paziņojis administratīvām iestādēm, veicina pārkāpuma turpināšanu un traucē tā atklāšanu, kādēļ šo klusējot izteikto piekrišanu var kvalificēt kā līdzdalību vai pasīvu dalības pārkāpumā veidu.
(sal. ar 222. punktu)
11. Lai novērtētu EKL 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. panta pārkāpuma vienoto raksturu, nozīme ir vairākiem atbilstošiem kritērijiem, proti, attiecīgo darbību mērķu identiskumam vai atšķirīgumam, attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumam, tajā piedalījušos uzņēmumu identiskumam un pārkāpuma īstenošanas detalizētas kārtības identiskumam. Citi atbilstoši kritēriji ir uzņēmumu vārdā iesaistīto fizisko personu identiskums un attiecīgo darbību ģeogrāfiskās piemērošanas jomas identiskums.
Runājot it īpaši par pret konkurenci vērstu darbību kopēja mērķa jēdzienu, jautājums, vai EKL 81. panta 1. punktam pretēju nolīgumu un darbību kopums ir vienots un turpināts pārkāpums, ir atkarīgs tikai no objektīviem faktoriem, kuru starpā ir minēto nolīgumu un darbību kopējais mērķis. Šis pēdējais ir kritērijs, kas ir jānovērtē tikai saistībā ar šo nolīgumu un darbību saturu un kas nav jājauc ar dažādu uzņēmumu subjektīvo nodomu piedalīties vienotā un turpinātā aizliegtā vienošanās. Savukārt šo subjektīvo nodomu var un tas ir jāņem vērā tikai tad, kad tiek novērtēta uzņēmuma individuālā dalība šādā vienotā un turpinātā pārkāpumā. Šajā ziņā pietiek ar to, lai attiecīgais uzņēmums, ja pēc savas izstāšanās tas atsāk piedalīties aizliegtajā vienošanās, apzinātos, ka tas ir tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieks kā iepriekš. Lai pret uzņēmumu izmantotu argumentu par vienoto raksturu, pietiek jau ar to, ka minētais uzņēmums apzinās iepriekš minētos būtiskos kritērijus, kuri pamato pārkāpuma vienotā rakstura konstatējumu, pat ja pieņemtu, ka tas pats nebija izdarījis secinājumu par tā esamību.
(sal. ar 241., 246. un 253. punktu)
12. Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1.A punkta ceturtajā un sestajā daļā ir paredzēts ņemt vērā pārkāpēju faktisko ekonomisko spēju radīt ievērojamus zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem un ņemt vērā katra uzņēmuma rīcības īpatsvaru attiecībā pret konkurenci, it īpaši tad, ja uzņēmumu, kas ir izdarījuši noteiktu pārkāpumu, lielums ievērojami atšķiras. Turpretim pamatnostādnes neparedz pienākumu uzņēmumu faktisko ekonomisko spēju vai to rīcības īpatsvaru novērtēt atbilstoši kādam īpašam kritērijam, tādam kā to attiecīgās preces tirgus daļa Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) vai iekšējā tirgū. Tādējādi Komisija šajā ziņā var brīvi piemērot atbilstošu kritēriju, ņemot vērā katra atsevišķa gadījuma apstākļus.
(sal. ar 279. punktu)
13. Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu smagums ir jānoskaidro, pamatojoties uz ļoti daudziem apstākļiem, piemēram, īpašajiem lietas apstākļiem, lietā pastāvošo situāciju un naudas sodu preventīvo raksturu, kaut arī nav izstrādāts saistošs vai pilnīgs to kritēriju saraksts, kas obligāti ir jāņem vērā. Apstākļiem, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu, ir pieskaitāma katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma nozīme saskaņotu darbību veikšanā, labums, ko tas varēja gūt no šīm darbībām, tā lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Kopienas mērķiem.
No iepriekš minētā izriet – pirmkārt, nosakot naudas soda apmēru, ir atļauts ņemt vērā gan uzņēmuma kopējo apgrozījumu, kas aptuveni un neskaidri norāda uz uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko potenciālu, gan arī tikai daļu no šī apgrozījuma, ko veido preces, attiecībā uz kurām izdarīts pārkāpums, un kas varētu norādīt uz pārkāpuma apmēru. Otrkārt, no iepriekš minētā izriet, ka ne vienam, ne arī otram minētajam apgrozījumam nevar piešķirt tādu nozīmi, kas ir nesamērīga salīdzinājumā ar citiem novērtējuma veikšanas kritērijiem, un ka tādējādi attiecīgu naudas sodu nevar noteikt, pamatojoties uz vienkāršu aprēķinu, kas balstīts uz kopējo apgrozījumu. Runa it īpaši ir par gadījumiem, kad attiecīgās preces veido ļoti nelielu daļu no šī apgrozījuma.
Tātad apstākļu, kas var tikt ņemti vērā pārkāpuma smaguma novērtējumā, uzskaitījums nav nedz obligāts, nedz arī pilnīgs. Tādējādi Komisija var brīvi ņemt vērā citus elementus vai, gadījumā, ja tai, ņemot vērā konkrētas lietas apstākļus, tas šķiet piemēroti, vienam no iepriekš minētajiem apstākļiem piešķirt mazāku nozīmi vai pat vispār neņemt to vērā.
Turklāt jēdziens “attiecīgo preču vērtība” ir jāsaprot kā apmērs, kurš norāda uz attiecīgo uzņēmumu kopējā apgrozījuma daļu, kas ir gūta no precēm, kuras ir aizliegtās vienošanās priekšmets, nevis kā tāds, kas norāda uz šo preču tirgus apmēru Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).
(sal. ar 286.–288. punktu)
14. Agrākā Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse pati nav uzskatāma par juridisko ietvaru konkurences jomā piemērojamiem naudas sodiem. Regulas Nr. 1/2003 ietvaros Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, ir rīcības brīvība, lai konkurences tiesību normu ievērošanai regulētu uzņēmumu rīcību. Tādējādi apstāklis, ka pagātnē Komisija attiecībā uz zināmiem pārkāpumu veidiem ir piemērojusi noteikta līmeņa naudas sodus, nevar atņemt tai iespēju Regulā Nr. 1/2003 paredzētajās robežās šo līmeni paaugstināt, ja tas ir vajadzīgs Kopienu konkurences politikas īstenošanas nodrošināšanai. Tieši pretēji, Kopienu konkurences tiesību normu efektīvā piemērošana prasa, lai Komisija jebkurā brīdī varētu pielāgot naudas sodu līmeni šīs politikas vajadzībām.
No minētā izriet, ka uzņēmumi, kas iesaistīti administratīvajā procesā, kura rezultātā varētu tikt uzlikts naudas sods, nevar tiesiski paļauties uz to, ka Komisija nepārsniegs iepriekš piemēroto naudas sodu apmēru. Tādējādi minētajiem uzņēmumiem ir jāņem vērā iespēja, ka Komisija jebkurā brīdī var nolemt palielināt naudas sodu apmēru salīdzinājumā ar tiem, kuri piemēroti iepriekš.
(sal. ar 290. un 291. punktu)
15. Runājot par Komisijas par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumiem uzlikto naudas sodu apmēra aprēķinu, tāda būtiska formas prasība kā pienākums norādīt pamatojumu ir uzskatāma par izpildītu, ja Komisija savā lēmumā ir norādījusi vērtējuma faktorus, kas tai ir devuši iespēju vērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu, bet tai nav pienākuma sniegt sīkākus paskaidrojumus vai naudas soda aprēķina kārtībā izmantotos skaitliskos rādītājus.
It īpaši Komisijai ir vēlams izmantot iespēju sniegt skaitliskos rādītājus, kurus tā īpaši attiecībā uz naudas sodu vajadzīgo preventīvo raksturu ir ievērojusi, īstenojot savu rīcības brīvību saistībā ar naudas sodu apmēru noteikšanu, bet tā tomēr nav obligāta no pienākuma norādīt pamatojumu izrietoša prasība.
(sal. ar 311. un 312. punktu)
16. Lai uzņēmums tiktu kvalificēts par aizliegtās vienošanās “vadītāju”, tam ir jābūt parādījušam būtisku aizliegtās vienošanās dzinējspēku vai tam ir jābūt bijušai individuālai un konkrētai atbildībai par tās darbību. Šis apstāklis ir jānovērtē vispārīgi, ņemot vērā konkrētā gadījuma kontekstu. Kvalificēšana par “vadītāju” tostarp ir tikusi izmantota tad, ja ir ticis noteikts, ka aizliegtajā vienošanās uzņēmums ir veicis koordinētāja pienākumus, un it īpaši ir organizējis un nodrošinājis ar personālu sekretariātu, kura pienākumos ietilpst konkrēta aizliegtās vienošanās īstenošana, vai ja minētajam uzņēmumam konkrētā aizliegtās vienošanās funkcionēšanā ir bijusi centrālā nozīme, piemēram, organizējot vairākas sanāksmes, savācot un aizliegtās vienošanās iekšienē izplatot informāciju, uzņemoties aizliegtajā vienošanās pārstāvēt noteiktus dalībniekus vai, visbiežāk, izsakot priekšlikumus attiecībā uz aizliegtās vienošanās funkcionēšanu. Turklāt katrā ziņā ir iespējams, ka it īpaši aizliegtās vienošanās, kurā ir liels dalībnieku skaits, vadītāja loma vienlaikus ir diviem vai pat vairākiem uzņēmumiem.
Turklāt, kā izriet jau no Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 2. punkta trešā ievilkuma redakcijas, pārkāpuma “vadītāja” jēdziens ir jānošķir no “pamudinātāja” uz pārkāpumu jēdziena. Pamudināšana uz pārkāpumu ir saistīta ar aizliegtas vienošanās izveidošanas brīdi vai tās paplašināšanu, bet vadītāja loma – ar aizliegtās vienošanās darbību. Tādējādi pārkāpuma vadītājs un pamudinātājs uz pārkāpumu neatrodas salīdzināmā situācijā, no kā izriet, ka atšķirīgā attieksme pret uzņēmumu, kas aizliegtas vienošanās kontekstā ir kvalificēts par pamudinātāju, un tās vadītāju nav uzskatāma par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.
(sal. ar 337., 345. un 348. punktu)
17. Pat ja pieņemtu, ka Komisija, neņemot vērā uzņēmuma nozīmīgo lomu aizliegtajā vienošanās, ir kļūdaini atteikusies klasificēt šo uzņēmumu kā aizliegtās vienošanās vadītāju, šāds par labu citai personai pieļautais pārkāpums nebūtu attaisnojums Komisijas lēmuma atcelšanas pamata apmierināšanai. Vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas principu ievērošanai ir jābūt saskaņā ar tiesiskuma principa ievērošanu, atbilstoši kuram neviens savā labā nevar atsaukties uz pārkāpumu, kas izdarīts par labu citai personai.
(sal. ar 358. punktu)
18. Naudas sodu summas samazināšana uzņēmumu – Kopienu konkurences tiesību pārkāpuma dalībnieku – sadarbības gadījumā pamatojas uz apsvērumu, atbilstoši kuram šāda sadarbība atvieglo Komisijas uzdevumu konstatēt pārkāpuma esamību un attiecīgajā gadījumā to izbeigt.
Kā ir minēts Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu aizliegto vienošanos gadījumos 29. punktā, tas rada tiesisko paļāvību, uz ko var balstīties uzņēmumi, kuri vēlas informēt Komisiju par aizliegtās vienošanās esamību. Ņemot vērā tiesisko paļāvību, ko uzņēmumi, kas vēlas sadarboties ar Komisiju, uz šī paziņojuma pamata varējuši gūt, Komisijai, nosakot uzņēmumam piemērojamā naudas soda summu un izvērtējot tā sadarbību, ir jārīkojas saskaņā ar paziņojumu.
Tomēr Paziņojumā par sadarbību noteiktajās robežās Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu, vai uzņēmuma sniegtajiem pierādījumiem ir vai nav pievienotā vērtība minētā paziņojuma 22. punkta izpratnē un vai atbilstoši šim paziņojumam uzņēmumam ir piešķirams samazinājums.
(sal. ar 374.–376. punktu)