Prasība, kas celta 2023. gada 1. maijā – IB/EUIPO

(Lieta T-38/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: IB (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pasludinot spriedumu,

atcelt EUIPO cilvēkresursu departamenta direktora 2022. gada 11. aprīļa lēmumu izpildīt 2021. gada 13. oktobra spriedumu lietā T-22/20 saskaņā ar LESD 266. pantu un atteikt invaliditātes procedūras atsākšanu attiecībā uz prasītāju;

ciktāl nepieciešams, atcelt 2022. gada 2. novembra lēmumu noraidīt 2022. gada 8. jūlija sūdzību, kas tika iesniegta, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, ja tiek uzskatīts, ka ar minēto lēmumu tiek sniegta papildus informācija;

pēc savas ierosmes iecelt trešo ārstu;

uzdot atbildētājam vismaz:

atsākt invaliditātes procedūru no Invaliditātes komitejas iecelšanas stadijas;

starplaikā un gaidot galīgo lēmumu attiecībā uz prasītāja invaliditāti, izmaksāt viņam minimālo summu, kas garantēta saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 4. punktu, kurai pieskaitīti ģimenes pabalsti un procenti, kuru noteikti atbilstoši ECB likmei, kam pieskaitīti divi procentpunkti;

ar atpakaļejošu spēku iekļaut prasītāju Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā;

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka administrācija ir nepareizi izpildījusi 2021. gada 13. oktobra spriedumu, pārkāpjot LESD 266. pantu, pārkāpjot dubultas sodīšanas aizliegumu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma izpratnē un pieļaujot tiesību kļūdu.

Otrais pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, ir pārkāptas tiesības uz cilvēka cieņu, nav sniegts pietiekams pamatojums, lai saprastu privileģētās dienesta intereses, un nav izpildīts administrācijas pienākums ņemt vērā savu ierēdņu un bijušo ierēdņu labklājību.

Trešais pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot iecēlējinstitūcijas un invaliditātes komitejas lomu un kompetenču sadalījumu starp tām, ka ir pieļautas pretrunas pamatojuma elementos un nav izpildīts labas pārvaldības pienākums.

____________