Prasība, kas celta 2012. gada 1. jūnijā - Amitié/Komisija
(lieta T-234/12)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Amitié Srl (Boloņa, Itālija) (pārstāvji - D. Bogaert un M. Picat, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atzīt, ka nav spēkā šādi Komisijas atsūtītie paziņojumi par parādu:
EUR 50 458,23 apmērā saistībā ar prasītājas un Komisijas noslēgto MINERVAPLUS līgumu;
EUR 358 712,35 apmērā saistībā ar prasītājas un Komisijas noslēgto MICHAEL līgumu;
atzīt, ka lūgums atmaksāt kopsummu EUR 1 083 616,89 apmērā nav pamatots;
atzīt, ka Komisija nevarēja 2011. gada 11. jūnijā prasītājai piemērot ekstrapolācijas procedūru saistībā ar BSOLE līgumu;
noteikt, ka tādēļ ekstrapolācijas procedūra saskaņā ar Beļģijas tiesībām nav pamatota;
atzīt, ka Komisija nav tiesīga kopš 2010. gada 14. janvāra attiecībā uz BSOLE līgumu piemērot ekstrapolācijas procedūru;
atzīt ATHENA un JUDAICA līgumiem paredzētā Kopienas finansējuma maksājumu vienpusējo apturēšanu par nepamatotu saskaņā ar Luksemburgas tiesībām;
norīkot iesaldēto Kopienas finansējuma maksājumu, proti, EUR 263 120, kas nobloķēti kopš 2010. gada 8. februāra JUDAICA līgumam un kopš 2010. gada 14. jūnija ATHENA projektam, tūlītēju atbrīvošanu;
norīkot sprieduma pasludināšanas dienā tūlītēji veikt naudas pārskaitījumu:
uz projekta koordinatora bankas kontu saskaņā ar JUDAICA piešķīruma līguma 6. panta 2. punktu;
uz projekta koordinatora bankas kontu saskaņā ar ATHENA piešķīruma līguma 6. panta 2. punktu;
piespriest Komisijai samaksāt summu:
EUR 150 000 apmērā atlīdzībai par juridisko konsultantu un Itālijas revidenta honorāriem (aplēse); un
EUR 256 824,17 apmērā atlīdzībai par kaitējumu, kas nodarīts, nepamatoti vai ļaunprātīgi vienpusēji iesaldējot Eiropas Komisijas saistībā ar ATHENA un JUDAICA līgumiem veicamos maksājumus;
piespriest Komisijai pienākumu atlīdzināt prasītājai visas izmaksas un visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar šo tiesvedību, ciktāl Komisijas negodīgā rīcība ir vienīgais šā strīda iemesls. Ņemot vērā strīda iedabu un iezīmes, šīs izmaksas tiek aplēstas EUR 50 000 apmērā; un
atzīt gaidāmo spriedumu par tūlītēji izpildāmu pat tad, ja to iespējams pārsūdzēt.
Pakārtoti, pieņemot, ka prasītājai saskaņā Komisijas revīzijā konstatēto nāksies maksāt kādu summu (quod non), prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:
atzīt, ka prasītājai ir jāmaksā summa nevis EUR 1 083 616,89, bet gan tikai EUR 54 195,05 apmērā, ņemot vērā Beļģijas un Luksemburgas judikatūru, atbilstoši kurai Komisijas ļaunprātīgā rīcība ir sodāma, šīs prasījuma tiesības samazinot līdz apmēram, kādā tās būtu izmantojamas parastos apstākļos, proti, EUR 54 195,05, nevis EUR 1 083 616,89; un
atzīt gaidāmo spriedumu par izpildāmu pat tad, ja to iespējams pārsūdzēt.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apstrīdēts Komisijas revīzijā konstatētais:
Komisijas revīzijā konstatētais tiek apstrīdēts, pamatojoties uz atzinumu, ko sniedzis ārējs un neatkarīgs revidents, kuram prasītāja īpaši uzdevusi noskaidrot šo konkrēto jautājumu un novērtēt Komisijas revīzijā konstatēto; un
pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisija esot rīkojusies ļaunprātīgi, tādējādi pārkāpdama labticības principu (Beļģijas un Luksemburgas Civilkodeksu 1134. pants);
Ar otro pamatu tiek apstrīdēta ekstrapolācijas procedūras attiecināšana uz BSOLE līgumu, jo:
Komisija esot pārkāpusi General Conditions for eTEN Feasibility/Market Validation Contracts [eTEN paveicamības/tirgus validācijas līgumu vispārīgo nosacījumu] 17. pantu;
Komisija esot pārkāpusi Guide Financial Issues relating to the Indirect Actions of the Sixth Framework Programmes of October 2003 and February 2005 [Pamatnostādņu finanšu jautājumos saistībā ar 2003. gada oktobra un 2005. gada februāra Sesto pamatprogrammu netiešajām darbībām] 4. panta 2. punkta 2. apakšpunkta 3. daļu;
Komisija neesot izpildījusi līgumu (Beļģijas Civilkodeksa 1134. panta 1. punkts); un
Komisija neesot ievērojusi Eiropas tiesībās (Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem (skat. 46. pantu (bijušais 43. pants)) noteikto prasības noilguma termiņu;
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka saskaņā ar eCONTENTPLUS projektā ietilpstošajiem ATHENA un JUDAICA līgumiem veicamie maksājumi esot iesaldēti nepamatoti, jo:
iesaldēšana neesot pamatota ar ATHENA un JUDAICA līgumos noteikto;
iesaldēšana nevarot būt pamatota saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 106. panta 4. punktu un 183. pantu;
Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 183. pants arī neesot piemērojams;
tiek apgalvots, ka, vienpusēji un nepamatoti iesaldēdama Kopienas finansējuma maksājumus, Komisija esot rīkojusies ļaunprātīgi Civilkodeksa 1134. panta izpratnē; un
piemērojams neesot arī princips "exceptio non adimpleti contractus".
____________1 - Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 4. sēj., 145. lpp.).