Lietas T‑389/10 un T‑419/10
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Siderurgica Latina Martin SpA (SLM)
un
Ori Martin SA
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda tirgus Eiropā – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Vienots, salikts un turpināts pārkāpums – Noilgums – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Atbildības par pārkāpumu noteikšana mātesuzņēmumam – Samērīgums – Sodu un sankciju individualizācijas princips – Neierobežota kompetence
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Termiņa sākums – Turpināts vai atkārtots pārkāpums – Pārkāpuma izbeigšanas diena – Pārtraukšana – Informācijas pieprasījums – Tvērums
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)
2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums – Piemērošanas joma – Naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu – Iekļaušana – Iespējams pārkāpums, kas pieļauts, Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai piemērojot pārkāpumam, kas ir izdarīts pirms to pieņemšanas – Ar Pamatnostādnēm izdarīto grozījumu paredzamība – Pārkāpuma neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojumi 98/C 9/03 un 2006/C 210/02)
3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdevumu vērtības noteikšana – Noteikšana atbilstoši uzņēmumu, kas ir pārkāpuma dalībnieki, atbilstošajā ģeogrāfiskajā apgabalā veikto pārdevumu vērtībai
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pamatnostādnēs paredzētā aprēķināšanas metode – Soda individualizācija dažādos apmēra noteikšanas posmos
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 22., 27., 29., 36. un 37. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Iestāšanās maksa – Vērā ņemami faktori – Prasība sodu individualizēt sākotnējā pamatsummas noteikšanas posmā – Neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 19.–23. un 25. punkts)
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe – Netiešu pierādījumu kopums – Pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmums, par kuru tiesai ir šaubas – Nevainīguma prezumpcijas principa ievērošana
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas korekcija – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pamatnostādnēs norādīto apstākļu indikatīvs raksturs
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas korekcija – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Uzņēmuma dalības pārkāpumā ierobežots ilgums – Ņemšana vērā – Ierobežojumi
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas korekcija – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Neliela dalība – Nosacījumi
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkta trešā daļa)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Samērīguma principa un sodu un sankciju individualizācijas principa ievērošana – Pienākums individualizēt sodu atbilstoši katra apsūdzētā uzņēmuma dalības īpatnībām – Pietiekamas individualizācijas neesamība – Sekas
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Saprātīga termiņa ievērošana – Pārkāpums – Sekas – Pārkāpumu konstatējošā lēmuma atcelšana procesa pārmērīgā ilguma dēļ – Nosacījums – Attiecīgo uzņēmumu tiesību uz aizstāvību aizskārums
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
12. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojams raksturs – Ņemšana vērā, ievērojot sodu individualitātes principu
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
13. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojams raksturs – Ierobežotas atbildības principa, kas izriet no sabiedrību tiesībām Savienībā, pārkāpums – Neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
14. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Fiziskas vai juridiskas personas – Uzņēmums, kurš ir paziņojuma par iebildumiem adresāts un kurš administratīvā procesa ietvaros nav apstrīdējis tā faktiskos vai tiesiskos apstākļus – Tiesību celt prasību īstenošanas ierobežojums – Neesamība
(LESD 6. panta 1. punkts, 101. pants un 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
15. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Sabiedrības, kas vēlas atspēkot šo prezumpciju, pierādīšanas pienākumi – Prezumpcijas atspēkošanai nepietiekami pierādījumi
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
16. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Naudas sodi – Tīši vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums – Uzņēmuma vainojamība tā struktūrvienību rīcībā – Nosacījumi
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)
17. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akts, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Komisijas nostājas neformulēšana par pieprasījumu samaksāt procentus par naudas soda pārpalikumu, kas jau tika samaksāts atbilstoši sākotnējam lēmumam un kas tika atmaksāts lēmuma par grozījumiem dēļ – Kompetences neesamība
(LESD 261. un 263. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Naudas soda, kas uzlikts, pārkāpjot samērīguma principu, samazināšana – Sodu individualizācijas principa ņemšana vērā
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts un 31. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 76.–81. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 92.–107. un 109. punktu)
3. Nosakot naudas sodu apmēru par konkurences tiesību normu pārkāpumiem, vienota pārkāpuma gadījumā – t.i., runājot par saliktu pārkāpumu, kas ietver nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu attiecībā uz dažādiem tirgiem, kuros nepiedalās visi uzņēmumi pārkāpēji, vai kad tiem var būt tikai daļējas zināšanas par kopējo plānu, – sankcijas ir jāindividualizē tādā ziņā, ka tām ir jāatbilst attiecīgo uzņēmumu rīcībai un tiem piemītošajām īpašībām.
Piemēram, pirmkārt, lai noteiktu naudas soda apmēru, ievērojot uzņēmuma izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu, nevar tikt ņemta vērā attiecībā uz visu tā dalības aizliegtās vienošanās darbībās ilgumu to pārdevumu vērtība, kas veikti valstī, kura nav bijusi tā klātbūtnē notikušo apspriežu priekšmets.
Otrkārt, lai noteiktu naudas soda apmēru, ievērojot šī uzņēmuma izdarītā pārkāpuma smagumu un ilgumu, ja noteiktu dalībvalstu tirgi ir tikuši apspriesti šī uzņēmuma klātbūtnē, nevar tikt ņemta vērā attiecībā uz visu tā dalības aizliegtās vienošanās darbībās ilgumu to pārdevumu vērtība, kas veikti šajās valstīs, kurās uzņēmums sākotnēji nebija darbojies, tostarp tādēļ, ka tam nebija atļaujas tirgot tajās savus ražojumus.
Tādējādi, ja uzņēmums ir piedalījies vienotajā pārkāpumā tikai novēloti un pakāpeniski, sākumā aprobežojoties būtībā ar nolīgumiem, kas noslēgti attiecībā uz kādas dalībvalsts tirgu, Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, ir jāņem vērā tādu apstiprinājumu neesamība, kas ļautu minētajam uzņēmumam veikt pārdošanu citās dalībvalstīs pirms noteikta datuma, un tādu pierādījumu neesamība, kas ļautu secināt, ka šis uzņēmums varēja tikt iesaistīts aizliegtās vienošanās darbībās pat pirms tā piedalīšanās sanāksmēs.
(sal. ar 140., 174., 178. un 327. punktu)
4. Vienotā konkurences tiesību normu pārkāpuma kontekstā samērīguma princips nozīmē, ka Komisijas uzliktais naudas sods ir jānosaka proporcionāli elementiem, kas jāņem vērā gan tālab, lai noteiktu objektīvu pārkāpuma paša par sevi smagumu, gan arī tālab, lai novērtētu sodītā uzņēmuma dalības pārkāpumā relatīvo smagumu.
Komisijai tostarp ir jānodrošina sodu individualizēšana atbilstoši pārkāpumam, ņemot vērā katra pārkāpuma izdarītāja īpašo situāciju. Praksē soda individualizēšana atbilstoši pārkāpumam var tikt veikta dažādās naudas soda apmēra noteikšanas stadijās.
Pirmkārt, Komisija uzņēmuma dalības pārkāpumā īpašo situāciju var atzīt vienotā pārkāpuma objektīva smaguma novērtēšanas stadijā Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 22. punkta izpratnē.
Otrkārt, Komisija minēto īpašo situāciju var atzīt pamatnostādņu 29. punktā minēto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadijā, visaptveroši vērtējot visus nozīmīgos apstākļus (skat. minēto pamatnostādņu 27. punktu).
Treškārt, Komisija šo īpašo situāciju var atzīt stadijā, kas ir vēlāka par pārkāpuma objektīva smaguma vai attiecīgo uzņēmumu norādīto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadiju. Pamatnostādņu 36. punktā ir norādīts, ka Komisija dažos gadījumos var uzlikt simbolisku naudas sodu un ka tā, kā ir norādīts šo pamatnostādņu 37. punktā, ņemot vērā tostarp konkrētas situācijas īpatnības, var arī novirzīties no izklāstītās vispārējās metodikas naudas soda noteikšanai.
(sal. ar 141.–146. un 314. punktu)
5. Nosakot par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzlikto naudas sodu apmēru, faktori, kas ņemti vērā pārkāpuma smaguma pakāpes novērtēšanā, tāpat kā faktori, kuru dēļ Komisija iekļauj naudas sodā konkrētu summu, kas nav atkarīga no pārkāpuma ilguma, lai atturētu uzņēmumus pat no iesaistīšanās nelikumīgās darbībās, attiecas uz pārkāpumu kopumā. Ievērojot Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, izklāstīto vispārējo metodiku, tikai vēlākā posmā Komisijai ir jāpielāgo pamatsumma, lai ņemtu vērā iespējamus atbildību mīkstinošus apstākļus, tostarp to, kas saistīts ar katra uzņēmuma individuālo lomu. Tātad, kad Komisija ņem vērā četrus faktorus, kas minēti kā piemēri pamatnostādņu 22. punktā, tai nevar tikt pārmests, ka tā uzskata par lietderīgu naudas soda pamatsummā iekļaut konkrētu summu, kas nav atkarīga no pārkāpuma ilguma. Šajā ziņā, tā kā apsvērumi, kas attiecas uz pamatojuma pārbaudi attiecībā uz pārdevumu vērtības proporcionālas daļas noteikšanu pārkāpuma smaguma novērtēšanas mērķiem, ir derīgi arī tad, kad jāizvērtē pamatojums, kas sniegts, attaisnojot proporcionālu daļu, kura izmantota, lai noteiktu papildsummu preventīvas iedarbības nodrošināšanai, vienkārša atsauce uz to faktoru analīzi, kas izmantoti smaguma novērtēšanai, ir pietiekams pamatojums par papildsummas noteikšanai izmantoto pārdevumu vērtības proporcionālo daļu.
(sal. ar 186., 193. un 261.–264. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 215.–219., 223.–227., 233., 240.–249. un 251. punktu)
7. Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punktā ir ietverts tikai indikatīvs un neizsmeļošs saraksts ar dažiem no atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas var tikt ņemti vērā, kā tas izriet no tajā lietotā vārda “proti”.
(sal. ar 271. punktu)
8. Nosakot par LESD 101. panta pārkāpumu uzlikto naudas sodu apmēru, dalības pārkāpumā ierobežots ilgums ir elements, kas ir jau ticis ņemts vērā naudas soda pamatsummas noteikšanas posmā, kurā tiek ņemts vērā katra uzņēmuma dalības pārkāpumā ilgums.
Līdz ar to, lai gan nevar tikt izslēgts, ka zināmos apstākļos būtiska atšķirība starp dažādu attiecīgu uzņēmumu dalības ilgumu varētu tikt ņemta vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis, tas tā nav gadījumā, ja uzņēmuma dalība pārkāpumā ilguma ziņā ir bijusi būtiska.
(sal. ar 283. un 285. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 287., 288. un 297.–300. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 314.–320., 323., 324. un 326.–328. punktu)
11. Runājot par administratīvo procesu konkurences jomā, šā procesa ilguma saprātīgais raksturs ir jānovērtē atkarībā no katras konkrētas lietas apstākļiem, tostarp atkarībā no tās konteksta, lietas dalībnieku rīcības procesa gaitā, lietas nozīmīguma dažādiem ieinteresētiem uzņēmumiem un tās sarežģītības pakāpes, kā arī attiecīgajā gadījumā no informācijas vai pamatojuma, ko Komisija var sniegt attiecībā uz administratīvajā procesā veiktajām izmeklēšanas darbībām.
Šajā ziņā šāda procesa ilgums var tikt izskaidrots ar vairākiem faktoriem. Cita starpā tas var būt aizliegtās vienošanās ilgums, tās īpaši plašais ģeogrāfiskais mērogs, aizliegtās vienošanās organizēšana ģeogrāfiskajā aspektā un laikā, notikušo sanāksmju skaits, attiecīgo uzņēmumu skaits, pieteikumu iecietības programmas piemērošanai skaits un šajā sakarā sniegto vai pārbaužu laikā iegūto dokumentu dažādās valodās, kas Komisijai ir bijis jāizskata, īpaši lielais skaits, vairāki papildu informācijas pieprasījumi, kas Komisijai ir bijis jānosūta dažādām attiecīgajām sabiedrībām līdzās izpratnes par aizliegto vienošanos attīstībai, paziņojuma par iebildumiem adresātu skaits, procesa valodu skaits, kā arī dažādi lūgumi attiecībā uz maksātspēju.
Gadījumā, ja administratīvā procesa ilguma dēļ ir konstatējams saprātīga termiņa principa pārkāpums, šis pārkāpums var radīt divu veidu sekas. No vienas puses, ja saprātīga termiņa pārkāpums ir ietekmējis procesa iznākumu, šāds pārkāpums var būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Šajā ziņā, runājot par konkurences tiesību normu piemērošanu, saprātīga termiņa pārsniegšana var būt pamats atcelšanai tikai attiecībā uz lēmumu, ar ko konstatē pārkāpumus, un ar nosacījumu, ka ir pierādīts, ka šī principa pārkāpums ir apdraudējis attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību. Ja vien nav iestājies šis īpašais gadījums, pienākuma lemt saprātīgā termiņā neizpilde neietekmē atbilstoši Regulai Nr. 1/2003 veiktā administratīvā procesa spēkā esamību. Tomēr, tā kā tiesību uz aizstāvību ievērošanai administratīvajos procesos konkurences jomā ir ļoti svarīga nozīme, ir jānovērš, ka izmeklēšanas stadijas pārmērīgā ilguma dēļ šīs tiesības tiek nelabojami aizskartas un ka šāds ilgums var radīt šķērsli pierādījumu iesniegšanai, lai atspēkotu tādu darbību esamību, par kurām var iestāties attiecīgo uzņēmumu atbildība. Šī iemesla dēļ iespējamā tiesību uz aizstāvību aizskāruma pārbaude ir jāveic ne tikai attiecībā uz stadiju, kurā šīs tiesības pilnā mērā rada savu ietekmi, proti, otro administratīvā procesa stadiju. Tiesību uz aizstāvību efektivitātes iespējamas vājināšanās avota vērtējumam ir jāattiecas uz visu šo procesu, ņemot vērā tā kopējo ilgumu.
No otras puses, ja saprātīga termiņa pārkāpums neietekmē procesa iznākumu, šāds pārkāpums var būt pamats tam, ka Savienības tiesa, izmantojot savu neierobežoto kompetenci, adekvāti atlīdzina par pārkāpumu, kas izriet no administratīvā procesa saprātīga termiņa pārsniegšanas, attiecīgajā gadījumā samazinot uzliktā naudas soda apmēru.
(sal. ar 336., 338.–342, 354. un 355. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 372.–384., 386. un 387. punktu)
13. Konkurences jomā, lai atbildību par pārkāpumu attiecinātu uz mātesuzņēmumu, Komisijai var atsaukties uz izšķirošas ietekmes faktiskas izmantošanas prezumpciju, ievērojot apstākli, ka mātesuzņēmumam pieder viss vai gandrīz viss pārkāpumu izdarījušā meitasuzņēmuma kapitāls, un šajā ziņā tai nav nepieciešams atsaukties uz citiem pierādījumiem.
Šajā ziņā, nosakot mātesuzņēmuma solidāro atbildību, Komisija nepārkāpj ierobežotas atbildības principu, kas izriet no sabiedrību tiesībām Savienībā. Proti, sabiedrību ierobežotas atbildības mērķis būtībā ir noteikt to finansiālās atbildības griestus, nevis nepieļaut to, ka uzņēmums, kas izdarījis konkurences tiesību normu pārkāpumu, tiek sodīts, sodu attiecinot uz juridiskām vienībām, kas šo uzņēmumu veido, un, konkrēti, uz pārkāpumu izdarījušo sabiedrību un tās mātesuzņēmumu, it īpaši tad, ja mātesuzņēmumam pieder viss vai gandrīz viss tā meitasuzņēmuma kapitāls un ja tas nespēj atspēkot prezumpciju par izšķirošas ietekmes uz šo meitasuzņēmumu faktisku izmantošanu.
(sal. ar 385. un 388. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 391.–393. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 394.–400. un 407.–409. punktu)
16. Konkurences tiesību normu pārkāpumu jomā uzņēmuma atzīšanai par vainojamu LESD 101. panta pārkāpumā netiek prasīts, lai ar šo pārkāpumu saistītā uzņēmuma īpašnieki vai galvenie vadītāji būtu veikuši kādu darbību vai pat zinājuši par šo pārkāpumu, bet tiek prasīta darbība, ko ir veikusi persona, kurai ir pilnvaras rīkoties uzņēmuma vārdā.
Tādējādi, ja minētais meitasuzņēmums bija atbilstoši pilnvarojis savu pārstāvjus uzņemties saistības aizliegtās vienošanās ietvaros, faktam, ka šie pārstāvji nepildīja nekādas funkcijas mātesuzņēmumā, nav nozīmes, jo viņi bija pilnvaroti noteikt saistības meitasuzņēmumam, kas piedalījies pārkāpumā. Līdz ar to fakts, ka šīs personas ir rīkojušās patstāvīgi, nevar atbrīvot meitasuzņēmumu un tātad arī mātesuzņēmumu no to atbildības.
(sal. ar 410. un 411. punktu)
17. Ja nepastāv Komisijas nostājas par uzņēmuma pieprasījumu, kura mērķis būtu lūgt samaksāt tam procentus par naudas soda pārpalikumu, kas tika samaksāts atbilstoši sākotnējam lēmumam un kas pēc tam tika atmaksāts saistībā ar lēmumu par grozījumiem, Savienības tiesas kompetencē nav lemt par šā uzņēmuma savos apsvērumos par lēmumu par grozījumiem šajā ziņā izvirzītajiem prasījumiem noteikt pienākumu, jo šāda kompetence tostarp neizriet no LESD 263. vai 261. panta, tos aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu.
Tas tā ir tostarp tad, kad lēmumā par grozījumiem, ar kuru samazināts uzņēmumam uzliktā naudas soda apmērs, nav aplūkots jautājums par pārpalikuma atmaksāšanu kopā ar procentiem, ja tos būtu pieprasījusi attiecīgā persona, kad šis uzņēmums nav iesniedzis šajā ziņā pieprasījumu Komisijai un kad Komisija nav ieņēmusi par šādu pieprasījumu nostāju kāda aktā, kas tam varētu izrādīties nelabvēlīgs.
(sal. ar 428.–430. punktu)
18. Neierobežotā kompetence, kas, piemērojot LESD 261. pantu, Savienības tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, papildus tiesībām vienkārši pārbaudīt par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktā soda likumību, kas ļautu vienīgi vai nu noraidīt prasību par tiesību akta atcelšanu, vai arī atcelt apstrīdēto aktu, dod tai arī tiesības ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, tostarp mainīt uzlikto naudas sodu, ja Savienības tiesas vērtējumam ir nodots jautājums par tā apmēru.
Pēc sava rakstura naudas soda noteikšana, ko veic Savienības tiesa, nav precīzs aritmētikas uzdevums. Turklāt Savienības tiesai nav saistoši ne Komisijas aprēķini, ne arī tās pamatnostādnes, ja Savienības tiesa lemj tās neierobežotās kompetences ietvaros, bet tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Šajā ziņā, lai noteiktu naudas sodu, ar ko tiktu sodīta dalība vienotajā pārkāpumā, no Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkta izriet, ka ir jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums, un no sodu individualizācijas principa izriet, ka sodam ir jāņem vērā katra konkrēta pārkāpēja situācija attiecībā uz pārkāpumu. Tam tā jābūt it īpaši gadījumā, kad runa ir par saliktu un ilgstošu tāda veida pārkāpumu, kādu Komisija definējusi apstrīdētajā lēmumā un kuram ir raksturīgs dalībnieku neviendabīgums.
(sal. ar 432., 436. un 437. punktu)