Prasība, kas celta 2010. gada 8. septembrī - Roca Sanitario/Komisija

(lieta T-408/10)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roca Sanitario, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvji - J. Folguera Crespo un M. Merola, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 23. jūnija lēmuma 1., 2. un 4. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Roca Sanitario;

samazināt Roca Sanitario uzliktā naudas soda apmēru atbilstoši šajā prasībā norādītajam tiktāl, ciktāl Vispārējā tiesa to uzskata par pamatotu atbilstoši tajā izvirzītajiem pamatiem un citiem pamatiem, ko Vispārējā tiesa var izvērtēt;

pakārtoti, gadījumā, ja Vispārējā tiesa taisītu spriedumu par citām prasībām, ko iesniegušas Roca France vai Laufen Austria, piešķirot Eiropas Komisijas 2010. gada 23. jūnija lēmumā par šo sabiedrību izdarīto pārkāpumu, par kuriem tās atbild solidāri ar Roca Sanitario, uzliktā naudas soda samazinājumu, atzīt, ka Roca Sanitario ir tiesības uz vienlīdzīgu solidāri maksājamā naudas soda apmēra samazinājumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt Roca Sanitario tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir tas pats, kas ir apstrīdēts lietā T-364/10 Duravit u.c./Komisija un lietā T-368/10 Rubinetteria Cisal/Komisija.

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi šajās lietās izvirzītajiem.

Prasītāja it īpaši apgalvo, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, nosakot tās solidāro atbildību par Roca France un Laufe Austria, iespējams, izdarītajiem pārkāpumiem, lielā mērā pārsniedzot maksimālo naudas soda apmēru, ko var noteikt saskaņā ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā ¹, 23. panta 2. punktu.

Tāpat tā apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā bez pamatojuma nav ņemti vērā daudzi pierādījumi, ar kuriem tiek atspēkots vainas noteikšanā un naudas soda aprēķinā izmantotais pieņēmums, ka prasītāja ir izšķirošā veidā ietekmējusi Roca France un Laufe Austria.

Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo tās atbildība ir pamatota ar faktiem un subjektīviem vērtējumiem, kas nebija norādīti paziņojumā par iebildumiem un attiecībā uz kuriem tai netika dota iespēja izteikt savu viedokli.

____________

¹ - OV L 1, 1. lpp.