PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2007. gada 18. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas preču zīmes “AMS Advanced Medical Services” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “AMS” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Lūgums sniegt pierādījumus par faktisko izmantošanu, kas pirmo reizi iesniegts Apelāciju padomē – Regulas (EK) Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts
Lieta T‑425/03
AMS Advanced Medical Services GmbH, Manheima (Vācija), ko sākotnēji pārstāvēja G. Lindhofers [G. Lindhofer], pēc tam Lindhofers un S. Šēflers [S. Schäffler], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
American Medical Systems, Inc., Minnetonka, Minesota (Savienotās Valstis), ko pārstāv H. Kuncs‑Halšteins [H. Kunz‑Hallstein] un R. Kuncs‑Halšteins [R. Kunz‑Hallstein], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2003. gada 12. septembra lēmumu (lieta R 671/2002‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp AMS Advanced Medical Services GmbH un American Medical Systems, Inc.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 17. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 23. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 22. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2006. gada 7. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 25. oktobrī AMS Advanced Medical Services GmbH iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši grozītajai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums “AMS Advanced Medical Services”, kas ir attēlots šādi:
3 Reģistrācijas pieteikums attiecas uz produktiem un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 10. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam katras attiecīgās klases aprakstam:
– 5. klase: “Farmaceitiskās, veterinārās un higiēnas preces; diētiskie produkti medicīniskiem nolūkiem, mazu bērnu uzturs; plāksteri, pārsienamie materiāli; materiāli zobu plombēšanai un zobu nospiedumu izgatavošanai; dezinfekcijas līdzekļi; preparāti kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdi, herbicīdi”;
– 10. klase: “Ķirurģijas, medicīnas, zobārstniecības un veterinārijas aparāti, ierīces un instrumenti, locekļu, acu un zobu protēzes; ortopēdiskās preces; ķirurģiskie šuvju materiāli”;
– 42. klase: “Viesu izmitināšana un apgāde ar uzturu; ķīmijas speciālistu pakalpojumi; inženierijas pakalpojumi; slimnīcu un aprūpes vai veselības centru pakalpojumi; medicīniskā un higiēniskā aprūpe un skaistumkopšana; medicīnas, bakterioloģijas vai ķīmijas laboratoriju pakalpojumi; zāļu, farmaceitisko uztura produktu un citu higiēnas preču izstrāde un medicīniskie un klīniskie pētījumi; konsultāciju un atbalsta sniegšana trešām personām šo darbību veikšanas gaitā; zinātniskā un rūpnieciskā pētniecība, cita starpā medicīnas, bakterioloģijas vai ķīmijas pētījumi; optiķu pakalpojumi; fiziķu pakalpojumi; skaidrošana; datoru programmēšana cita starpā medicīnas jomā; tehniskā ekspertīze; pētījumi (tehniskie un juridiskie) autortiesību jomā; tehniskās konsultācijas un ekspertīze; konsultācijas atbildīgajām personām terapijas programmu izstrādes, ieviešanas un realizācijas jomā un šo programmu novērtēšana ar pētījumu palīdzību; lopu audzēšana; tulkošanas darbi; datu apstrādes iekārtu noma; tirdzniecības automātu noma; autortiesību pārvaldība un izmantošana; rūpnieciskā īpašuma tiesību izmantošana; materiālu testēšana; mājvietu rezervēšana”.
4 Šis pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 43/00 2000. gada 29. maijā.
5 2000. gada 28. augustā sabiedrība American Medical Systems, Inc., iesniedza iebildumus pret pieteikto preču zīmi, apgalvojot, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šie iebildumi cita starpā balstīti uz to, ka pastāv vairākas valsts preču zīmes, kas reģistrētas Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs, un it īpaši uz to, ka pastāv vārdiskā preču zīme “AMS”, kas reģistrēta 1996. gada 20. martā ar numuru 2061585 Apvienotajā Karalistē attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 10. klasē Nicas nolīguma nozīmē:
“Ķirurģijas, medicīnas un veterinārijas aparāti, ierīces un instrumenti; ķirurģiskie šuvju materiāli; medicīniskas ierīces uroloģisko problēmu un impotences kontrolei; protēžu ierīces; peņa protēzes; urīnizvadsistēmas protēzes; sfinktera protēzes; visu iepriekšminēto preču detaļas un sastāvdaļas, kas visas ietilpst 10. klasē.”
6 Ar 2002. gada 31. maija lēmumu, pamatojoties vienīgi uz Apvienotajā Karalistē reģistrētās vārdiskās preču zīmes “AMS” (turpmāk tekstā – “agrāka preču zīme”) pastāvēšanu, Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē, pamatojumā norādot, ka Apvienotās Karalistes teritorijā pastāv sajaukšanas iespēja. Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka preces, kuras ietilpst 10. klasē un uz kurām attiecas pieteiktā preču zīme un agrāka preču zīme, bija identiskas un ka konfliktējošie apzīmējumi bija līdzīgi, ņemot vērā tiem abiem raksturīgo burtu “a”, “m” un “s” kombināciju un to, ka grafiskajam elementam un vārdiskajam elementam “advanced medical services” ir maza atšķirtspēja un ka šiem elementiem var tikt piešķirta tika neliela nozīme pieteiktajā preču zīmē. Savukārt Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē, un pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē.
7 2002. gada 30. septembrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza apelācijas sūdzību ITSB par Iebildumu nodaļas lēmumu saistībā ar to, ka Iebildumu nodaļa ir noraidījusi tās iebildumus attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas pieteiktā preču zīme:
– 5. klase: “Farmaceitiskās, veterinārās un higiēnas preces; diētiskie produkti medicīniskiem nolūkiem, mazbērnu uzturs; plāksteri, pārsienamie materiāli; materiāli zobu plombēšanai un zobu nospiedumu izgatavošanai; dezinfekcijas līdzekļi; preparāti kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdi, herbicīdi”;
– 42. klase: “Slimnīcu un aprūpes vai veselības centru pakalpojumi; medicīniskā un higiēniskā aprūpe un skaistumkopšana; medicīnas, bakterioloģijas vai ķīmijas laboratoriju pakalpojumi; zāļu, farmaceitisko uztura produktu un citu higiēnas preču izstrāde un medicīniskie un klīniskie pētījumi; konsultāciju un atbalsta sniegšana trešām personām šo darbību veikšanas gaitā; zinātniskā un rūpnieciskā pētniecība, cita starpā medicīnas, bakterioloģijas vai ķīmijas pētījumi; optiķu pakalpojumi; konsultācijas atbildīgajām personām terapijas programmu izstrādes, ieviešanas un realizācijas jomā un šo programmu novērtēšana ar pētījumu palīdzību”.
8 Persona, kas iestājusies lietā, apgalvoja, ka pastāv cieša saikne starp precēm, kas ietilpst 5. klasē un 10. klasē, jo pirmos izmanto kā aplikatorus medicīnisko preparātu lietošanas laikā vai vismaz saistībā ar to lietošanu. Attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē, tā uzskata, ka jāņem vērā, ka visi farmācijas uzņēmumi veic pētījumus un ka tiem ir pienākums veikt šos pētījumus.
9 Savukārt prasītāja savā rakstā, kas iesniegts ITSB Apelāciju ceturtajai padomei, vispirms paziņoja, ka “nepastāv [nepastāvēja] nekāda sajaukšanas iespēja starp preču zīmēm “AMS AMBICOR”, “AMS SECURO‑T”, “AMS” un “AMERICAN MEDICAL SYSTEMS”, no vienas puses, un “AMS Advanced Medical Services”, no otras puses, attiecībā uz esošo preču un pakalpojumu sarakstu, jo Kopienas preču zīme “AMS Advanced Medical Services” tika ierobežota iebildumu procesā (skat. 2002. gada 31. maija Lēmumu Nr. 1697/2002)”. Turklāt prasītāja precizēja, ka tā “piekrīt Iebildumu nodaļas secinājumiem attiecībā uz preču līdzību un nozīmīgumu, ko tā piešķīrusi savstarpējai saistībai starp preču zīmju līdzību un preču un pakalpojumu līdzību”. Visbeidzot, prasītāja apstrīdēja to, ka piecu gadu laikā pirms iebildumu procesa personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes tika faktiski izmantotas Eiropas Kopienā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē, un līdz ar to pieprasīja sniegt pierādījumus par tās dažādo preču zīmju izmantošanu.
10 Ar 2003. gada 12. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un apmierināja personas, kas iestājusies lietā, iebildumus, izņemot par precēm, attiecībā uz kurām tā pieļāvusi prasītājas pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, proti, “mazu bērnu uzturu, preparātus kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdus [un] herbicīdus”, ņemot vērā, ka šīs preces var uzskatīt par tādām, kas ir pietiekami attālinātas no precēm, ko aizsargā ar agrāku preču zīmi. Savukārt Apelāciju padome saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā apmierinājusi iebildumus, norādīja, ka būtībā visas šīs preces un pakalpojumi – tāpat kā ar agrāku preču zīmi aizsargātās preces – attiecas uz medicīnas jomu un ka tie ir paredzēti fizisko slimību ārstēšanai, kas rada sajaukšanas iespēju, ņemot vērā to mērķi un attiecīgo apzīmējumu līdzību. Apelāciju padome, visbeidzot, noraidīja iebildi, ko prasītāja izvirzīja procesā Apelāciju padomē par personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes neizmantošanu Kopienā, jo šī iebilde nebija izvirzīta savlaicīgi Iebildumu nodaļā.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– apmierināt pieteikumu par Kopienas preču zīmes reģistrāciju;
– pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Tiesas sēdes laikā prasītāja atteicās no sava otrā prasījuma, par ko tiesas sēdes protokolā tika izdarīts ieraksts.
13 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par prasītājas trešā prasījuma pieņemamību
14 Ar savu trešo prasījumu prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei, lai tā pieņemtu lēmumu par reģistrācijas pieteikumu.
15 Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktu ITSB jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Kopienu tiesas spriedumu. Līdz ar to Pirmās instances tiesa nevar adresēt ITSB rīkojumu. ITSB jānosaka sekas, kas izriet no Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās un motīvu daļas. Saskaņā ar judikatūru šis princips cita starpā ir piemērojams gadījumos, kad prasījumā lūdz nodot lietu atpakaļ ITSB, lai tas pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikumu (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II‑683. lpp., 11. un 12. punkts, un 2004. gada 31. marta spriedums lietā T‑216/02 Fieldturf/ITSB (“LOOKS LIKE GRASS… FEELS LIKE GRASS… PLAYS LIKE GRASS”), Recueil, II‑1023. lpp., 15. punkts).
16 Tātad trešais prasītājas prasījums nav pieņemams.
Par prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu
17 Prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu un, otrkārt, ar personas, kas iestājusies lietā, preču zīmju faktiskas izmantošanas neesamību.
1. Par pirmo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu
Par Pirmās instances tiesā minēto tiesību apstākļu pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
18 ITSB uzsver, ka atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktam procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu, kas nosakāms ar prasības pieteikumu un prasītājas prasījumiem.
19 ITSB uzskata, ka nav galīgi noteikts, cik lielā mērā atbildētāja Apelāciju padomē var piedalīties tajā izskatāmā strīda priekšmeta noteikšanā, savā atbildes rakstā apstrīdot iepriekšējā instancē pieņemtajā lēmumā ietvertos konstatējumus, kurus prasītāja nav apstrīdējusi, it sevišķi, pašai neiesniedzot sūdzību. Tāpat nav galīgi noteikts, vai Apelāciju padomei jāpārbauda apstrīdētais lēmums pilnībā vai arī tā var aprobežoties ar lēmuma aspektiem, kurus tieši prasa pārbaudīt rakstveida paziņojumā, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums. Šajā sakarā ITSB atsaucas uz pretrunīgiem apsvērumiem, kas attiecīgi sniegti Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedumā lietā T‑308/01 Henkel/ITSB – LHS(UK) (“KLEENCARE”) (Recueil, I‑3253. lpp., 29. punkts) un 2004. gada 17. marta spriedumā apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB González Cabello un Iberia Línéas Aéreas de España (“MUNDICOR”) (Recueil, II‑965. lpp., 76. punkts).
20 ITSB atgādina, ka Iebildumu nodaļas konstatējumi, ko atbildētāja Apelāciju padomē nav apstrīdējusi, nevar kļūt par strīda priekšmetu pirmo reizi Pirmās instances tiesā.
21 ITSB norāda, ka aplūkojamajā gadījumā prasītāja, kas bija atbildētāja procesā Apelāciju padomē, sūdzības izskatīšanas procesā skaidri atzinusi par precīziem Iebildumu nodaļas konstatējumus, jo tā paziņoja, ka “piekrīt Iebildumu nodaļas secinājumiem attiecībā uz preču līdzību un nozīmīgumu, ko tā piešķīrusi savstarpējai saistībai starp preču zīmju līdzību un preču un pakalpojumu līdzību”. Faktiski prasītāja apstrīdēja tikai grozījumus, ko Iebildumu nodaļas lēmumā izdarījusi Apelāciju padome, palielinot to preču un pakalpojumu skaitu, kas uzskatāmi par analogiem personas, kas iestājusies lietā, precēm un pakalpojumiem. Tātad ITSB uzskata, ka vienīgais procedūras priekšmets Apelāciju padomē bija jautājums, vai uz precēm un pakalpojumiem, ko sākotnēji Iebildumu nodaļa nebija identificējusi, attiecas agrākas preču zīmes līdzība. Tiktāl, ciktāl prasītāja šīs prasības izskatīšanas gaitā apstrīdēja preču zīmju līdzību, ko konstatējusi Iebildumu nodaļa un apstiprinājusi Apelāciju padome, šis pamats neesot pieņemams, jo ar to tiek grozīts strīda priekšmets Reglamenta 135. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt šis pamats neesot pieņemams arī tāpēc, ka ar to tiek pārkāpts princips, saskaņā ar kuru neviens nevar apstrīdēt to, ko pats iepriekš atzina (venire contra factum proprium).
Pirmās instances tiesas vērtējums
22 Vispirms jāpārbauda, vai atbilstoši ITSB apgalvojumiem prasītāja skaidri atzina Apelāciju padomē konfliktējošo preču zīmju līdzību un tātad to vairs nevar apstrīdēt Pirmās instances tiesā.
23 Šajā sakarā jāatgādina, ka prasītāja sava 2003. gada 13. februāra procesuālā raksta, kas iesniegts Apelāciju padomē, otrajā daļā norādīja, ka “piekrīt Iebildumu nodaļas secinājumiem attiecībā uz preču līdzību un nozīmīgumu, ko tā piešķīrusi savstarpējai saistībai starp preču zīmju līdzību un preču un pakalpojumu līdzību”.
24 Jāatzīst, ka, pretēji ITSB teiktajam, nevar apgalvot, ka prasītāja minētajā [procesuālā raksta] daļā skaidri atzinusi konfliktējošo preču zīmju līdzību. Būtībā prasītāja nenorādīja skaidri un precīzi, ka tai nav iebildumu par šo preču zīmju līdzību, bet gan tikai norādīja, ka neapstrīd nozīmīgumu, ko Iebildumu nodaļa piešķīrusi savstarpējai saistībai starp konfliktējošo preču zīmju līdzību un attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību.
25 Šo faktu, proti, ka prasītāja nebija skaidri atzinusi konfliktējošo preču zīmju līdzību, apstiprina minētā procesuālā raksta pirmā daļa, kurā prasītāja apgalvo, ka “nepastāvēja nekāda sajaukšanas iespēja starp preču zīmēm “AMS AMBICOR”, “AMS SECURO‑T”, “AMS” un “AMERICAN MEDICAL SYSTEMS”, no vienas puses, un “AMS Advanced Medical Services”, no otras puses, attiecībā uz esošo preču un pakalpojumu sarakstu, jo Kopienas preču zīme “AMS Advanced Medical Services” tika ierobežota iebildumu procesā”. No šā apgalvojuma izriet, ka prasītāja vēlējās Apelāciju padomē apstrīdēt šo preču zīmju līdzību, ciktāl tā attiecas uz 5. klasē ietilpstošām precēm un 42. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem, ko turklāt tā apstiprināja atbildē uz Pirmās instances tiesas jautājumu par tās 2003. gada 13. februāra procesuālā raksta darbības jomu un saturu. Tātad pirmajā daļā prasītāja aprobežojās ar norādi, ka sajaukšanas iespēja pastāv tikai saistībā ar 10. klasē ietilpstošām precēm, attiecībā uz kurām tā turklāt nav apstrīdējusi Iebildumu nodaļas lēmumu.
26 Visbeidzot, pati Apelāciju padome nemaz nav interpretējusi prasītājas 2003. gada 13. februāra procesuālo rakstu kā Iebildumu nodaļas konstatējumu skaidru atzīšanu attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzības neesamību, jo saistībā ar šo līdzību Apelāciju padome norādīja, ka “preču zīmes ir [bija] diezgan līdzīgas, ņemot vērā, ka tajās ietilpst identisks akronīms AMS”, nekur neatsaucoties uz to, ka prasītāja esot skaidri atzinusi šo faktu.
27 Katrā ziņā, pat pieņemot, ka prasītāja savā 2003. gada 13. februāra procesuālajā rakstā skaidri atzinusi konfliktējošo preču zīmju līdzību, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasība, kas celta Pirmās instances tiesā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punktam, ir vērsta uz ITSB Apelāciju padomes lēmumu likumības pārbaudi (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II‑5301. lpp., 46. punkts, un 2003. gada 22. oktobra spriedumu lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (“Starix”), Recueil, II‑4625. lpp., 70. punkts). Regulas Nr. 40/94 ietvaros piemērojot tās 74. pantu, šī pārbaude ir jāveic, ņemot vērā strīda faktisko un juridisko kontekstu, kā tas nodots izskatīšanai Apelāciju padomē (Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedums lietā T‑194/01 Unilever/ITSB (Ovāla tablete), Recueil, II‑383. lpp., 16. punkts, un 2005. gada 1. februāra spriedums lietā T‑57/03 SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II‑287. lpp., 17. punkts). Turklāt atbilstoši Reglamenta 135. panta 4. punktam lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu.
28 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka, ja iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju ir balstīti uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ITSB ir jālemj par preču un pakalpojumu, ko apzīmē ar konfliktējošām preču zīmēm, identiskumu vai līdzību, kā arī par šo preču zīmju līdzības neesamību (šajā sakarā skat. šā sprieduma 27. punktā minēto spriedumu lietā “HOOLIGAN”, 24. un 25. punkts).
29 Līdz ar to apstāklis, ka prasītāja Apelāciju padomē nav apstrīdējusi konfliktējošo preču zīmju līdzību, nekādā ziņā nevar atbrīvot ITSB no jautājuma, vai šīs preču zīmes ir līdzīgas vai identiskas, izskatīšanas. Tādējādi šī apstākļa dēļ prasītāja nevar zaudēt tiesības apstrīdēt šīs instances veiktos vērtējumus šajā jautājumā, ievērojot Apelāciju padomē izskatāmā strīda juridisko un faktisko kontekstu (šajā sakarā skat. šā sprieduma 27. punktā minēto spriedumu lietā “HOOLIGAN”, 24. un 25. punkts).
30 Jākonstatē, ka iebildumi, ko prasītāja izvirzījusi Pirmās instances tiesā attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzību, nepārsniedz tā strīda robežas, kuru izskatīja Apelāciju padome, kas cita starpā pieņēmusi lēmumu attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju līdzību. Būtībā prasītāja tikai apstrīd šajā sakarā šīs instances izdarītos vērtējumus un pamatojumu. No tā izriet, ka prasītāja ar saviem iebildumiem nav grozījusi strīda priekšmetu un ka tie tātad ir pieņemami procesā Pirmās instances tiesā.
31 Šajos apstākļos ITSB izvirzītā iebilde par nepieņemamību ir noraidāma.
Par lietas būtību
Lietas dalībnieku argumenti
32 Prasītāja uzskata, ka nepastāv nekāda līdzība un tātad arī nekāda sajaukšanas iespēja starp personas, kas iestājusies lietā, preču zīmēm “AMS AMBICOR”, “AMS SECURO‑T” un “AMERICAN MEDICAL SYSTEMS”, no vienas puses, un pieteikto preču zīmi “AMS Advanced Medical Services”, no otras puses. Šis konstatējums, kuru izdarījusi arī Apelāciju padome, neesot apstrīdēts.
33 Turklāt prasītāja apgalvo, ka, pretēji apstrīdētajā lēmumā norādītajam, tāpat nepastāv sajaukšanas iespēja starp agrāku preču zīmi un pieteikto preču zīmi, jo gan konfliktējošās preču zīmes, gan attiecīgās preces un pakalpojumi nav līdzīgi.
34 Pirmkārt, attiecībā uz preču zīmju līdzību prasītāja uzskata, ka vienmēr jābalstās uz abu attiecīgo preču zīmju radīto kopējo iespaidu. Savukārt nedrīkst atsevišķi izskatīt vienu vienīgo preču zīmes elementu, kā to izdarījusi Apelāciju padome. Kopienas grafiskās preču zīmes reģistrācija piešķir aizsardzību tikai pieteiktajai preču zīmei kopumā, nevis dažām vārdu vai burtu daļām.
35 Šajā sakarā prasītāja norāda, ka pieteiktā preču zīme ir iesniegta reģistrācijai kā grafiska zīme un ka tajā ietilpst no bultu attēliem grafiski veidots aplis, kā arī vārdiski elementi “ams” un “advanced medical services”, kas izvietoti pa labi no minētā apļa. Prasītāja piebilst, ka no bultu attēliem grafiski veidots aplis un vārdiskie elementi ir savstarpēji saistīti ar līniju, kas šķērso apli, un norāda, ka elements “ams” ir izvietots virs līnijas un elements “advanced medical services” – tieši zem šīs līnijas. Prasītāja precizē, ka abreviatūru “AMS” veido trīs sākumburti no elementa “advanced medical services”, kas tajā pašā laikā ir prasītājas sabiedrības firma, un ka pieteikto preču zīmi vienmēr lasa “ams advanced medical services” kā vienotu veselumu, un nekad nelasa kā atsevišķu abreviatūru AMS, kurai nepiemīt īpaša nozīme. Tātad nevar uzskatīt, ka elements “ams”, kam pašam par sevi ir maza atšķirtspēja, raksturo preču zīmi tik pilnīgi, ka visi pārējie elementi tiek nobīdīti otrajā plānā.
36 Otrkārt, attiecībā uz preču līdzību prasītāja apgalvo, ka nepastāv nekāda līdzība starp ļoti specializētajām precēm, kas ietilpst 10. klasē, attiecībā uz kuru persona, kas iestājusies lietā, saglabājusi tiesības, un precēm, kas ietilpst 5. un 42. klasē, uz kuriem attiecas reģistrācijas pieteikums. Pat pieņemot, ka abos gadījumos ir iesaistītas medicīnas nozares, ar šo faktu nepietiek, lai atzītu preču līdzības esamību. Medicīnas nozare ir ārkārtīgi plaša un var attiekties uz veselām preču grupām, kas ietilpst citās klasēs, kas nozīmētu, ka aizsardzība, kas piešķirta preces nosaukumam, kas reģistrēts konkrētajā un ļoti specializētajā medicīnas jomā, tiktu attiecināta uz precēm, kas no preču zīmju tiesību viedokļa ir attāla.
37 Treškārt, prasītāja uzskata, ka agrākai preču zīmei, kas sastāv tikai no abreviatūras, kuru veido trīs burti “a”, “m” un “s”, piemīt maza atšķirtspēja un tātad tai ir tikai ierobežota aizsardzība. Tā piebilst, ka, veicot sajaukšanas iespējas starp divām preču zīmēm analīzi, ir savstarpējā saistība starp preču zīmju līdzību, no vienas puses, un preču un pakalpojumu līdzību, no otras puses, tādējādi, ka attiecībā uz preču zīmēm, kam piemīt mazāka atšķirtspēja, var pietikt ar mazāku atšķirību starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, lai secinātu, ka nepastāv sajaukšanas iespēja. Tā esot aplūkojamajā gadījumā, kad agrākai preču zīmei ir maza atšķirtspēja un kad atšķirības gan starp konfliktējošajām preču zīmēm, gan starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem ir pietiekami būtiskas, lai secinātu, ka nepastāv sajaukšanas iespēja.
38 ITSB uzskata, ka viens no atbilstošiem faktoriem, kas attiecas uz aplūkojamo gadījumu un kas jāņem vēra, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts; 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 18. punkts, un 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑425/98 Marca Mode, Recueil, I‑4861. lpp., 40. punkts), proti, preču konkurējošais vai papildinošais raksturs, ir svarīgs elements un, lai gan no patērētāju viedokļa var apgalvot, ka starp dažādām precēm pastāv konkurējošā vai papildinošā rakstura saistība, tās parasti var uzskatīt par prima facie līdzīgām no preču zīmju tiesību viedokļa.
39 Pieeja, saskaņā ar kuru preču līdzība ir pamatojama ar papildinošā rakstura saistību starp precēm un pakalpojumiem, ņemot vērā konkrētu tirgu, ir atrodama arī Pirmās instances tiesas judikatūrā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”), Recueil, II‑4301. lpp., 55. un 56. punkts).
40 ITSB norāda, ka tas piekrīt Apelāciju padomes nostājai un uzskata, ka 5. klasē un 10. klasē ietilpstošās preces, uz kurām attiecas konfliktējošās preču zīmes, ir līdzīgas, jo tās izmanto vienlaikus un ar vienu un to pašu mērķi, proti, terapeitiskajai ārstēšanai. Pakalpojumi, kas ietilpst 42. klasē un attiecībā uz kuriem pieteiktās preču zīmes reģistrācija tika apstrīdēta šajā lietā, ir līdzīgi 10. klasē ietilpstošām precēm, jo minētās preces parasti izmanto minēto pakalpojumu sniegšanas gaitā. Attiecībā uz pakalpojumiem pētniecības jomā turklāt esot jāņem vērā, ka farmācijas uzņēmumi, kas ražo 10. klasē minētās medicīnas ierīces, parasti veic darbības pētniecības un izstrādes jomā un ka esot jāpieņem, ka šo situāciju apzinās konkrētā sabiedrības daļa, kuru veido speciālisti, kas izmanto šīs ierīces.
41 Persona, kas iestājusies lietā, būtībā pievienojas ITSB argumentiem un secina, ka preces un pakalpojumi, par kuriem ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir līdzīgi precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas agrāka preču zīme.
Pirmās instances tiesas vērtējums
42 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]”.
43 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļu agrākas preču zīmes ir Kopienas preču zīmes un dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
44 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, rada sajaukšanas iespēju (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts, un šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 17. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 25. punkts; 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑186/02 BMIBertollo/ITSB – Diesel (“DIESELIT”), Krājums, II‑1887. lpp., 34. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedums lietā T‑31/04 EurodriveServices andDistribution/ITSB – Gómez Frías (“euroMASTER”), Krājumā nav publicēts, 28. punkts).
45 Turklāt ir noteikts, ka sajaukšanas iespēja sabiedrībā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 22. punkts; šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā Canon, 16. punkts; šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts, un šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Marca Mode, 40. punkts; šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 26. punkts, un šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā “DIESELIT”, 35. punkts).
46 Šis sajaukšanas iespējas visaptverošais vērtējums paredz, ka starp faktoriem, kas tiek ņemti vērā, jo īpaši starp preču zīmēm un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību, pastāv noteikta savstarpēja atkarība. Tādējādi nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi (šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts; šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts, un šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Marca Mode, 40. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 MatratzenConcord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 25. punkts, kas apstiprināts apelācijas instancē ar Tiesas 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu lietā C‑3/03 P Matratzen Concord/ITSB, Recueil, I‑3657. lpp.). Šo faktoru savstarpēja saistība ir atspoguļota Regulas Nr. 40/94 preambulas septītajā apsvērumā, saskaņā ar kuru jēdziens “līdzīgs” būtu jāizskaidro saistībā ar sajaukšanas iespēju, kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un it īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. šā sprieduma 44. punktā minēto spriedumu lietā “DIESELIT”, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Turklāt visaptverošais vērtējums saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz šo apzīmējumu kopējo radīto iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirīgos un dominējošos elementus. No Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta redakcijas, kurā ir paredzēts, ka “[..] sabiedrībai [..] pastāv to sajaukšanas iespēja [..]”, izriet, ka preču zīmju uztverei no konkrētās preces vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāja viedokļa ir izšķiroša nozīme sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā. Vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (šajā sakarā skat. šā sprieduma 38. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. punkts, un šā sprieduma 38. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts; šā sprieduma 46. punktā minēto rīkojumu lietā Matratzen Concord/ITSB, 29. punkts; šā sprieduma 44. punktā minēto spriedumu lietā “DIESELIT”, 38. punkts).
48 Sajaukšanas iespējas visaptverošā novērtējuma nolūkā attiecīgo preču vidusmēra patērētājs tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Turklāt jāņem vērā, ka vidusmēra patērētājam ir tikai reta iespēja veikt dažādo preču zīmju tiešu salīdzinājumu un ka viņam ir jāpaļaujas uz neprecīzu attēlu, ko tas ir saglabājis savā atmiņā. Jāņem vērā arī tas, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (šā sprieduma 38. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts; šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 28. punkts, un šā sprieduma 44. punktā minētais spriedums lietā “DIESELIT”, 38. punkts).
49 Visbeidzot, Kopienas preču zīmes vienotais raksturs, kas nostiprināts Regulas Nr. 40/94 1. panta 2. punktā, ļauj secināt, ka Kopienas agrāka preču zīme ir identiskā veidā aizsargāta visās dalībvalstīs. Tāpēc Kopienas preču zīmes ir pretstatāmas visiem vēlāku preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kas apdraudētu to aizsardzību, kaut vai no tāda viedokļa, kā to uztver patērētāji kādā Kopienas teritorijas daļā. No tā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktā nostiprinātais princips, saskaņā ar kuru preču zīmes reģistrāciju var atteikt pat tad, ja absolūts atteikuma pamatojums pastāv tikai kādā Kopienas daļā, ir piemērojams pēc analoģijas arī tad, ja pastāv relatīvs atteikuma pamatojums Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (šā sprieduma 46. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 59. punkts; Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 34. punkts, un 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑185/03 Fusco/ITSB – FuscoInternational (“ENZO FUSCO”), Krājums, II‑715. lpp., 33. punkts).
50 Aplūkojamajā lietā preču zīmes, uz kurām balstīti iebildumi, ir valsts preču zīmes, kas reģistrētas Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs. Iebildumu nodaļas lēmums un apstrīdētais lēmums pamatojas vienīgi uz agrāku preču zīmi, kas reģistrēta Apvienotajā Karalistē, ko lietas dalībnieki neapstrīd. Līdz ar to pārbaudei jāattiecas tikai uz Apvienotās Karalistes teritoriju.
51 Konkrētā sabiedrības daļa, kā to atzinusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā, ir vidusmēra patērētājs, kuru uzskata par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu, un profesionāļi un speciālisti, kas darbojas Apvienotās Karalistes medicīnas nozarē.
52 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, jāpārbauda Apelāciju padomes veiktais vērtējums attiecībā uz sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.
– Par preču un pakalpojumu līdzību
53 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kuri raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem. Šie faktori cita starpā ietver preču vai pakalpojumu raksturu, funkcionālo uzdevumu, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (Tiesas 2006. gada 11. maija spriedums lietā C‑416/04 P Sunrider/ITSB, Krājums, I‑4237. lpp., 85. punkts; skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 15. janvāra spriedumu lietā T‑99/01 Mystery Drinks/ITSB – Karlsberg Brauerei (“MYSTERY”), Recueil, II‑43. lpp., 39. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 7. jūlija spriedumu lietā T‑385/03 MilesInternational/ITSB – Biker Miles (“Biker Miles”), Krājums, II‑2665. lpp., 31. punkts, un šā sprieduma 44. punktā minēto spriedumu lietā “euroMASTER”, 31. punkts).
54 Saistībā ar attiecīgo preču līdzības novērtēšanu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 8. un 13. punktā nav apstrīdējusi Iebildumu nodaļas vērtējumu attiecībā uz “mazu bērnu uzturu, preparātiem kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdiem, herbicīdiem”, jo tos var uzskatīt par pietiekami attālinātiem no medicīniskām, ķirurģiskām un citām šāda veida precēm, uz kurām attiecas agrāka preču zīme, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.
55 Jākonstatē, ka persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējusi šo secinājumu šīs tiesvedības gaitā.
56 Savukārt Apelāciju padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz citiem produktiem, kas ietilpst 5. klasē, un uz visiem pakalpojumiem, kas minēti 42. klasē.
57 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 8. punktā norādīja, ka “farmaceitiskās, veterinārās un higiēnas preces; diētiskie produkti medicīniskiem nolūkiem, plāksteri, pārsienamie materiāli; materiāli zobu plombēšanai un zobu nospiedumu izgatavošanai; dezinfekcijas līdzekļi (5. klase)”, kā arī visi 42. klasē ietilpstošie pakalpojumi, par kuriem iesniegta sūdzība Apelāciju padomē, “visi – tāpat kā ar agrāku preču zīmi aizsargātās preces – attiecas uz medicīnas jomu un ir paredzēti fizisko slimību ārstēšanai, kas rada sajaukšanas iespēju, ņemot vērā attiecīgo apzīmējumu līdzību”.
58 Šajā sakarā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 9.–11. punktā precizēja, ka aplūkojamās preces attiecas uz medicīnas nozari un ka pakalpojumi, kurus aptver pieteiktā preču zīme, ir līdzīgi precēm, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi, jo tie attiecas uz līdzīgām jomām, tādām kā bakterioloģija, farmācija un citas šāda veida jomas, un ir cieši saistīti ar tām, ņemot vērā to izteikto specializāciju.
59 Šie apsvērumi ir jāapstiprina.
60 Šajā sakarā jānorāda, ka gan preces, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi, gan preces, kuras aptvertas ar pieteikto preču zīmi, visas attiecas uz medicīnas nozari un tātad ir paredzētas izmantošanai terapeitiskajā ārstēšanā.
61 Turklāt visām precēm, kas aptvertas ar pieteikto preču zīmi, ir vai nu papildinošā, vai arī konkurējoša rakstura saikne ar precēm, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi. Tā, farmaceitiskās un higiēnas preces, diētiskie produkti medicīniskiem nolūkiem, plāksteri, pārsienamie materiāli un dezinfekcijas līdzekļi ir papildinoši attiecībā uz precēm, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi, jo tās parasti izmanto saistībā ar ķirurģiskajām operācijām, kuru mērķis ir piestiprināt protēzi vai sfinktera protēzi.
62 Kā pareizi norāda persona, kas iestājusies lietā, lai piestiprinātu protēzi, ārsts vispirms dezinficē protēzi, izmantojot dezinfekcijas līdzekli, pēc tam uzliek protēzi, slēdz brūci, izmantojot pārsienamos materiālus, un, visbeidzot, piestiprina šo pārsēju ar plāksteri. Viņš var arī izrakstīt higiēnas preparātu un zāles.
63 Attiecībā uz veterinārajām precēm jākonstatē, ka tās arī ir papildinošas attiecībā uz veterinārijas aparātiem, uz kuriem attiecas agrākā preču zīme. Savukārt materiāliem zobu plombēšanai un zobu nospiedumu izgatavošanai ir konkurējošā rakstura saikne ar medicīnas ierīcēm, kas aptvertas ar agrāku preču zīmi, un papildinošā rakstura saikne ar ķirurģijas un medicīnas aparātiem, kas arī ir aizsargāti ar agrāku preču zīmi.
64 Attiecībā uz strīdīgo pakalpojumu līdzības novērtējumu vispirms jākonstatē, ka Apelāciju padome ir pareizi norādījusi, ka medicīnas, bakterioloģijas, ķīmijas pētījumiem un testiem, cita starpā tiem, kas uzskaitīti Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ir cieša saikne ar zālēm, medicīnas ierīcēm vai medicīnas precēm, tādām kā preces, uz kurām attiecas agrāka preču zīme. Turklāt aparātus un medicīnas preces, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi, it īpaši protēzes, parasti piegādā saistībā ar medicīniskām darbībām slimnīcās vai privātklīnikās, tādām kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētās. Visbeidzot, dažādus zinātniskos un rūpnieciskos pētījumus var veikt tajā pašā jomā, uz kuru attiecas preces, ko aptver agrāka preču zīme.
65 Līdz ar to, ņemot vērā ar to izmantošanas mērķi saistīto ciešo saikni starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, kā arī preču papildinošo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka šīs preces un pakalpojumi ir līdzīgi.
66 No tā izriet, ka Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka strīdīgās preces un pakalpojumi ir līdzīgi precēm, kas aizsargātas ar agrāku preču zīmi (šajā sakarā skat. šā sprieduma 39. punktā minēto spriedumu lietā “ELS”, 56. punkts).
– Par apzīmējumu līdzību
67 Kā jau minēts šā sprieduma 47. punktā, visaptverošais sajaukšanas iespējas vērtējums saistībā ar attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalsta uz šo zīmju kopējo radīto iespaidu, ņemot vērā it īpaši to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. šā sprieduma 38. punktā minētos spriedumus lietā SABEL, 23. punkts, un lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑VanHeusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑135/04 GfK/ITSB – BUS (“Online Bus”), Krājums, II‑4865. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
68 Saskaņā ar to pašu judikatūru kombinētā preču zīme var tikt uzskatīta par līdzīgu kādai citai preču zīmei, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, tikai tad, ja tas ir kombinētās preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements. Tā tas ir gadījumā, kad šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, ko konkrētā sabiedrības daļa patur prātā, tā, ka citiem šīs preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme tās radītajā kopējā iespaidā (šā sprieduma 46. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “MATRATZEN”, 33. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑40/03 Murúa Netrena/ITSB – BodegasMurúa (“Julián Murúa Entrena”), Krājums, II‑2831. lpp., 52. punkts).
69 Judikatūrā ir precizēts, ka šī pieeja nenozīmē, ka var ņemt vērā tikai kādu vienu kombinētās preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, šāds salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un aplūkojot katru no tām kopumā. Tomēr tas neizslēdz, ka kopējā iespaidā, ko kombinētā preču zīme radījusi konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, noteiktos apstākļos var dominēt viens vai daži no šiem preču zīmju elementiem (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedumu lietā T‑31/03 Grupo Sada/ITSB – Sadia (“GRUPO SADA”), Krājums, II‑1667. lpp., 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
70 Attiecībā uz kombinētās preču zīmes viena vai vairāku elementu dominējošo raksturu it īpaši ir jāņem vērā katra šī elementa raksturīgās iezīmes salīdzinājumā ar citu elementu raksturīgajām iezīmēm. Turklāt un papildus var ņemt vērā dažādu elementu attiecīgo vietu kombinētās preču zīmes konfigurācijā (šā sprieduma 46. punktā minētais spriedums lietā “MATRATZEN”, 35. punkts; šā sprieduma 69. punktā minētais spriedums lietā “GRUPO SADA”, 49. punkts, un šā sprieduma 68. punktā minētais spriedums lietā “Julián Murúa Entrena”, 54. punkts).
71 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 9. punktā uzskatīja, ka agrākā preču zīme un pieteiktā preču zīme ir diezgan līdzīgas, ņemot vērā, ka tajās abās ietilpst identisks akronīms AMS.
72 Prasītāja pārmet Apelāciju padomei, ka tā veica viena apzīmējuma elementa atsevišķu izskatīšanu, lai gan Kopienas grafiskās preču zīmes reģistrācija piešķir aizsardzību tikai pieteiktajai preču zīmei kopumā, nevis dažām vārdu vai burtu daļām.
73 Jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma 9. punkta, kā arī no tā 3. punkta izriet, ka Apelāciju padome apstiprināja nostāju, ko ieņēmusi Iebildumu nodaļa, kas būtībā precīzi atzina, ka attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi, jo tiem ir viens un tas pats dominējošs elements, proti, elements “ams”.
74 Šajā sakarā jāatzīst, ka tiešām viens no konfliktējošo apzīmējumu elementiem, proti, elements “ams”, ir identisks.
75 Salīdzināmie apzīmējumi ir šādi:
AMS | 
|
76 Runājot, pirmkārt, par vizuālo salīdzinājumu, jāatzīst, ka, no vienas puses, akronīms AMS ir pilnībā iekļauts pieteiktajā preču zīmē “AMS Advanced Medical Services”.
77 No otras puses, pieteiktā preču zīme ir grafiskā preču zīme, kura ietver burtus “a”, “m” un “s”, kas rakstīti ar lielajiem burtiem treknā slīprakstā, kuru priekšā ir atrodams no septiņām bultām veidots aplis. Šo attēlu šķērso melnā līnija, kas pasvītro elementu “ams”, zem kura mazāka izmēra fontā un ar maziem burtiem, izņemot katra vārda sākumburtu, parādās vārdkopa “Advanced Medical Services” slīprakstā.
78 Tātad akronīms AMS līdzīgā veidā parādās gan agrākā preču zīmē, gan pieteiktajā preču zīmē, proti, ar lielajiem burtiem. Apstāklis, ka pieteiktā preču zīme ir rakstāma slīprakstā, nav pamats noteikt atšķirību, jo tā praktiski nav uztverama no patērētāja viedokļa.
79 Tāpat arī grafiskā elementa esamība pieteiktajā preču zīmē neļauj to atšķirt no agrākas preču zīmes, jo konkrētā sabiedrības daļa var uztvert šīs bultas kā tikai vārdiskā elementa ornamentāciju. Elements “ams” ņem pārsvaru pār pieteiktās preču zīmes grafisko elementu un tās uztverē faktiski paliek priekšplānā tā lielā izmēra un izvietojuma dēļ, kas ir izvirzīts salīdzinājumā ar bultām, kas veido apli, kuram ir tikai dekoratīva funkcija un ko tātad nevar uzskatīt par pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu. No tā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka pieteiktās preču zīmes dominējošais elements ir elements “ams”.
80 Protams, pieteiktā preču zīme ietver arī vārdkopu “advanced medical services”.
81 Tomēr jānorāda, ka elements “ams” neapraksta preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas pieteiktā preču zīme, un tādējādi šai [burtu] kombinācijai piemīt zināma atšķirtspēja. Savukārt vārdkopai “advanced medical services” ir ļoti ierobežota atšķirtspēja attiecībā uz medicīnas nozares precēm. Termins “advanced” vienīgi sniedz sabiedrībai norādi uz to, ka attiecīgais uzņēmums aizsteidzies priekšā pētniecības, zināšanu vai pieredzes ziņā; termins “medical” medicīnas nozarē ir aprakstošs vārds attiecībā uz atbilstošām precēm vai pakalpojumiem; terminam “services” šajā kontekstā nevar būt atšķirtspējas.
82 Šajā sakarā jāatgādina, ka parasti sabiedrība aprakstošu kombinētas preču zīmes elementu neuzskata par šīs preču zīmes radītā kopējā iespaida atšķirīgo un dominējošo elementu (skat. šā sprieduma 53. punktā minēto spriedumu lietā “Biker Miles”, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).
83 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pieteiktajai preču zīmei ir vizuālā līdzība ar agrāko preču zīmi.
84 Saistībā ar apzīmējumu fonētisko salīdzinājumu abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgs akronīms AMS, kas veido pamatkodolu. Lai gan pieteiktā preču zīme ietver arī vārdkopu “advanced medical services”, nav izslēgts, ka vidusmēra patērētājs sauks abas preču zīmes tikai atbilstoši akronīmam AMS, jo šī burtu kombinācija atbilst vārdkopas “advanced medical services” saīsinājumam. Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka šo iespaidu pastiprina apstāklis, ka visi minētās vārdkopas burti ir rakstīti mazāka izmēra fontā.
85 Tātad konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi arī no fonētikas viedokļa.
86 Attiecībā uz konceptuālo salīdzinājumu jākonstatē, ka elements “ams” ir bez īpašas nozīmes un ir patvaļīga konstrukcija bez nozīmes un ka vārdkopu “advanced medical services” vidusmēra patērētājs uztvers kā attiecīgā uzņēmuma nosaukumu vai kā izteicienu, kam medicīnas nozarē piemīt slavinošs raksturs. Turklāt patērētāji, kas jau redzējuši agrāku preču zīmi, varētu piešķirt akronīmam AMS tādu pašu nozīmi. Līdz ar to arī no konceptuālā viedokļa konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi.
87 Tādējādi Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi, jo pieteiktās preču zīmes vārdiskā apzīmējuma dominējošais elements un agrākās preču zīmes vienīgais elements ir identiski (šajā sakarā skat. šā sprieduma 53. punktā minēto spriedumu lietā “Biker Miles”, 45. punkts, un šā sprieduma 68. punktā minēto spriedumu lietā “Julián Murúa Entrena”, 76. punkts).
– Par sajaukšanas iespēju
88 Kā konstatēts šā sprieduma 53.–66. punktā, attiecīgās preces un pakalpojumi ir līdzīgi precēm, uz kurām attiecas agrāka preču zīme. Turklāt konfliktējošo apzīmējumu radītais kopējais iespaids, ņemot vērā to atšķirīgus un dominējošus elementus, var padarīt šos apzīmējumus pietiekami līdzīgus, lai patērētāja uztverē rastos sajaukšanas iespēja.
89 Tātad Apelāciju padome rīkojusies pareizi, uzskatot, ka pastāv šāda sajaukšanas iespēja, un noraidot apzīmējuma AMS reģistrācijas pieteikumu saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
90 Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas izvirzītais arguments, saskaņā ar kuru apzīmējumu salīdzinājums jāveic, ņemot vērā agrāku preču zīmi izmantotajā veidā, nevis reģistrētajā veidā.
91 Šajā sakarā jāatgādina, ka jāsalīdzina apzīmējumi to reģistrētajā veidā vai tādi, kā tie parādās reģistrācijas pieteikumā, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti atsevišķi vai kopā ar citām preču zīmēm vai norādēm. Tātad Apelācijas padome salīdzināja tieši tos apzīmējumus, kas bija jāsalīdzina (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T‑29/04 Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”), Krājums, II‑5309. lpp., 57. punkts).
92 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pirmais pamats ir noraidāms.
2. Par otro pamatu, kas saistīts ar personas, kas iestājusies lietā, preču zīmju faktiskas izmantošanas neesamību
Lietas dalībnieku argumenti
93 Prasītāja uzskata, ka personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes nav tikušas izmantotas Kopienas teritorijā tā, lai saglabātu iegūtās tiesības. Tā precizē, ka personas, kas iestājusies lietā, juridiskā adrese ir Savienotajās Valstīs un ka tās darbību centrs attiecas uz uroloģijas aparātiem. Uroloģijas preces, ko izplata, izmantojot kombinētos nosaukumus, kuros ir iekļaus elements “ams” (proti, AMS 700 CX™/CXM™ Penile Prostheses, AMS 700 Ultrex™/Ultrex™ PlusPenile Prostheses, AMS Ambicor® Penile Prostheses, AMS Malleable 600M™/650M™ Penile Prostheses, AMS Sphincter 800™ Urinary Control System), ir ļoti specializētas preces, kas ietilpst 10. klasē, tas ir, peņa protēze un urīnceļu kontroles sistēma. Nevienai no precēm nav vienkārša nosaukuma AMS. Prasītāja no tā secina, ka iegūtās tiesības nevar saglabāt, ja izmanto formu, kas atšķiras no reģistrētās preču zīmes tik lielā mērā, ka tiek grozīta apzīmējuma atšķirtspēja.
94 Turklāt prasītāja uzskata, ka persona, kas iestājusies lietā, vispār nav izmantojusi savas preču zīmes Kopienā, jo tās preces piedāvā tikai Amerikas patērētājiem.
95 ITSB norāda, ka iebildi par personas, kas iestājusies lietā, preču zīmju faktiskas izmantošanas neesamību prasītāja izvirzījusi pirmo reizi Apelāciju padomē un ka līdz ar to Apelāciju padome rīkojusies pareizi, atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. pantam noraidot pieteikumu, kas tai iesniegts pirmo reizi.
96 Šajā sakarā ITSB atgādina, ka Regulas Nr. 40/94 43. pants nosaka, ka pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašniekam jāsniedz pierādījumi, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un kuri ir iebildumu pamatā, šo pierādījumu nesniegšanas gadījumā paredzot iebildumu noraidīšanu, un ka šie pierādījumi ir jāsniedz ITSB noteiktajā termiņā atbilstoši 22. noteikumam Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.). ITSB uzskata, ka, lai rastos šādas sekas, lūgums ir jāizsaka skaidri un laikus. Faktiskas izmantošanas pierādījumu nesniegšanu var sodīt ar iebildumu noraidīšanu tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ITSB skaidri un laikus lūdza sniegt šādus pierādījumus (šā sprieduma 19. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 36.–39. punkts).
97 Persona, kas iestājusies lietā, būtībā piekrīt ITSB nostājai un precizē, ka tai ir stabila pozīcija Eiropas tirgū, kurā tā izplata visas savas preces.
Pirmās instances tiesas vērtējums
98 Vispirms jānorāda, ka prasītāja savā prasības pieteikumā nekritizē konkrēti apstrīdēto lēmumu tajā daļā, kurā noraida prasītājas lūgumu sniegt faktiskas izmantošanas pierādījumus, pamatojoties uz to, ka prasītāja nav to iesniegusi Iebildumu nodaļai laikus, bet gan drīzāk apstrīd personas, kas iestājusies lietā, preču zīmju faktisko izmantošanas faktu. Tomēr jāpieņem, ka tās argumenti attiecas uz Apelācijas padomes vērtējumu par brīdi, kurā var sniegt faktiskas izmantošanas pierādījumus. Turklāt tieši no šā viedokļa gan ITSB, gan persona, kas iestājusies lietā, analizēja prasītājas otro pamatu savos procesuālajos rakstos un tieši no šā viedokļa prasītāja sniedza apsvērumus tiesas sēdē.
99 Šajos apstākļos jānosaka, vai, pieņemot lēmumu, ka lūgums sniegt faktiskas izmantošanas pierādījumus būtu bijis jāiesniedz laikus Iebildumu nodaļai, Apelāciju padome ir pārkāpusi Kopienu tiesības.
100 Jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 43. panta, kuras virsraksts ir “Iebildumu izskatīšana”, 1. punktā ir paredzēts, ka, izskatot iebildumus, ITSB tā noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par citu pušu vai paša ITSB iesniegto informāciju. Šā paša panta 2. punktā ir noteikts, ka pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, sniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir faktiski izmantota Kopienā. Minētā panta 3. punktā ir precizēts, ka 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām agrākām valsts preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā valsts preču zīme ir aizsargāta.
101 Pirmkārt, aplūkojamajā lietā ir skaidrs, ka agrāka preču zīme ir valsts preču zīme, konkrēti, Apvienotajā Karalistē reģistrētā preču zīme (skat. šā sprieduma 5. un 6. punktu), un ka turklāt Iebildumu nodaļa savā lēmumā konstatēja, ka pastāv sajaukšanas iespēja Apvienotās Karalistes teritorijā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 10. klasē.
102 Šajos apstākļos jāizlabo Apelāciju padomes atsauce uz Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktu, jo minētais punkts attiecas tikai uz agrākas Kopienas preču zīmes neizmantošanas sekām, lai gan izskatāmajā lietā agrāka preču zīme ir valsts preču zīme. Tātad atbilstošās normas faktiski ir minētā panta 2. un 3. punkts, tos aplūkojot kopā, jo ar 3. punktu tiek noteikts, ka 2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām agrākām valsts preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur valsts preču zīme ir aizsargāta (šajā sakarā skat. šā sprieduma 19. punktā minēto Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 33. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 23. februāra spriedumu lietā T‑194/03 Ponte Finanziaria/ITSB – MarineEnterprise Projects (“BAINBRIDGE”), Krājums, II‑445. lpp., 31. punkts).
103 Otrkārt, jāatzīmē, ka prasītāja uz agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu trūkumu norādīja pirmo reizi procesā Apelāciju padomē un ka Apelāciju padome atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktam noraidīja šo lūgumu, pamatojoties uz to, ka tas bija jāiesniedz un to varēja iesniegt laikus Iebildumu nodaļā.
104 Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. pantu tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs izsaka attiecīgo lūgumu, agrākas preču zīmes īpašnieks, kas cēlis iebildumus, ir aicināts sniegt pierādījumus tam, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas agrākā preču zīme ir faktiski izmantota teritorijā, kurā tā ir aizsargāta, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un kuri ir iebildumu pamatā, vai ka pastāv pamatoti iemesli tās neizmantošanai (šā sprieduma 19. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 37. punkts).
105 Būtībā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktam saistībā ar tādu iebildumu izskatīšanu, kuri iesniegti saskaņā ar šīs pašas regulas 42. pantu, tiek pieņemts, ka agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, kamēr pieteikuma iesniedzējs neizsaka lūgumu sniegt pierādījumus par šādu izmantošanu. Tātad šāda lūguma izteikšanas rezultātā iebildumu iesniedzējam tiek uzlikts pienākums pierādīt faktisku izmantošanu (vai to, ka pastāv pamatoti neizmantošanas iemesli), paredzot, ka pierādījumu nesniegšanas gadījumā tā iebildumi tiks noraidīti. Lai rastos šādas sekas, lūgumam jābūt izteiktam ITSB skaidri un laikus (šā sprieduma 19. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums apvienotajās lietās “MUNDICOR”, 38. punkts; Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedums lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 24. punkts, kas apstiprināts ar Tiesas 2006. gada 27. aprīļa rīkojumu lietā C‑235/05 P L’Oréal/ITSB, Krājumā nav publicēts, un 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑303/03 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“Salvita”), Krājums, II‑1917. lpp., 77. punkts).
106 Lai šāds lūgums būtu uzskatāms par laikus izteiktu ITSB, tas ir jāizsaka Iebildumu nodaļā, jo preču zīmes faktiska izmantošana ir jautājums, kas, pamatojoties uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja lūgumu, ir jāatrisina pirms pašu iebildumu izskatīšanas (šā sprieduma 105. punktā minētais spriedums lietā “FLEXI AIR”, 26. punkts).
107 No Regulas Nr. 40/94 43. panta un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma, tos aplūkojot kopā, izriet, ka pēc tam, kad ITSB saņem iebildumus pret kādu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, tas pārsūta šos iebildumus šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam un nosaka termiņu, lai tas varētu iesniegt savus apsvērumus šajā sakarā. Tā kā preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādīšana atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktam balstīta uz lūgumu, ko var izteikt tikai Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, šis lūgums ir skaidri jāizsaka Iebildumu nodaļā, jo šis lūgums groza strīda būtību, uzliekot iebildumu iesniedzējam pienākumu, kas ne vienmēr tam tiek uzlikts.
108 Gadījumā, ja šāds lūgums nav izteikts Iebildumu nodaļā un ja tā nav pieņēmusi lēmumu par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, Apelāciju padomei, kam pirmo reizi iesniedz lūgumu sniegt šīs preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumus, nāktos pārskatīt lēmumu, pamatojoties uz jauno lūgumu, ar ko tiek izvirzīts jautājums, kuru Iebildumu nodaļai nebija iespējas izskatīt un par kuru tātad tā nav izteikusies savā lēmumā.
109 No iepriekš minētā izriet, ka lūgumu sniegt agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumus var izteikt tikai Iebildumu nodaļā.
110 Šāda interpretācija nav pretrunā principam, uz kuru prasītāja atsaukusies tiesas sēdē, proti, funkcionālajai turpinātībai starp dažādām ITSB instancēm, kas minēta Pirmās instances tiesas judikatūrā (šā sprieduma 19. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “KLEENCARE”, 25. un 26. punkts; šā sprieduma 27. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “HOOLIGAN”, 18. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑323/03 La Baronia de Turis/ITSB − Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), Krājums, II‑2085. lpp., 57. un 58. punkts).
111 Katrā ziņā aplūkojamajā lietā runa nav par faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, ko prasītāja nebūtu minējusi Iebildumu nodaļā, bet gan par lūgumu sniegt agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumus, tas ir, par jaunu procesuālo lūgumu, kas groza iebildumu saturu un kas tātad ir iepriekšējs jautājums, kas obligāti jāizlemj pirms iebildumu izskatīšanas, un līdz ar to tas būtu bijis jāizsaka laikus Iebildumu nodaļā.
112 Tātad ar lūgumu sniegt faktiskas izmantošanas pierādījumus iebildumu procesā tiek ieviests šis iepriekšējs jautājums un šādā ziņā tiek grozīts šā procesa saturs. Šāda lūguma iesniegšana pirmo reizi Apelāciju padomē nozīmētu to, ka tai būtu jāizskata jauns un konkrēts lūgums, kas saistīts ar faktiskiem un juridiskiem apsvērumiem, kuri atšķiras no tiem, kas bija par pamatu iebildumu iesniegšanai pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
113 Tādējādi, lai gan funkcionālā turpinātība starp Iebildumu nodaļu un Apelāciju padomi, kas minēta šā sprieduma 110. punktā norādītajā judikatūrā, paredz lietas pārskatīšanu Apelāciju padomē, katrā ziņā tā nevar attaisnot šāda lūguma pirmreizēju iesniegšanu tajā, jo šī turpinātība nekādā ziņā nenozīmē, ka Apelāciju padomei būtu jāizskata lieta, kas atšķiras no Iebildumu nodaļā ierosinātās, proti, lieta, kuras saturs ir paplašināts, tam pievienojot iepriekšēju jautājumu par agrākas preču zīmes faktisku izmantošanu.
114 Šajos apstākļos Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 14. punktā pareizi nolēma, ka “[AMS Advanced Medical Services GmbH] lūgums sniegt izmantošanas pierādījumus ir noraidāms, jo tas ir izteikts pirmo reizi šajā procesā, lai gan to varēja izteikt un tas bija jāizsaka laikus Iebildumu nodaļā”.
115 Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.
116 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
117 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar to prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) AMS Advanced Medical Services GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Vilaras | Martins Ribeiro | Jürimäe |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 18. oktobrī.