VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2014. gada 16. janvārī (*)

Dempings – Subsīdijas – Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas imports – Apiešana – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. pants – Regulas (EK) Nr. 597/2009 23. pants – Līdzīgs, nedaudz modificēts produkts – Tiesiskā noteiktība – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips

Lieta T‑385/11

BP Products North America Inc., Neipervila [Naperville], Ilinoisa (Amerikas Savienotās Valstis), ko sākotnēji pārstāvēja C. Farrar, solicitor, H.‑J. Prieß, B. Sachs un M. Schütte, advokāti, vēlāk – C. Farrar, H.‑J. Prieß, M. Schütte un K. Arend, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv J.‑P. Hix, pārstāvis, kam palīdz B. O’Connor, solicitor, un S. Gubel, advokāts,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Komisija, ko pārstāv M. França un A. Stobiecka‑Kuik, pārstāvji,

un

European Biodiesel Board (EBB), ko pārstāv O. Prost un M.‑S. Dibling, advokāti,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību daļēji atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 5. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 1. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2011. gada 5. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 12. lpp.), ciktāl šīs regulas attiecas uz prasītāju.

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro], kura pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un M. van der Vaude [M. van der Woude] (referents),

sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 14. maija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Šī tiesvedība attiecas uz divām procedūrām saistībā ar apiešanu attiecīgi Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp., labojums OV 2010, L 7, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “antidempinga pamatregula”), 13. panta un Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 188, 93. lpp.; turpmāk tekstā – “antisubsidēšanas pamatregula”) (turpmāk tekstā kopā – “antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulas”), 23. panta nozīmē.

2        Saskaņā ar antidempinga regulas 13. panta 1. punkta pirmo daļu “saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga produkta importu no trešām valstīm vai uz nedaudz pārveidota līdzīga produkta vai šāda produktu sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana”. Saskaņā ar šo tiesību normu “apiešanu definē kā pārmaiņas tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un [Eiropas Savienību] vai starp atsevišķiem uzņēmumiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un [Savienību], kuri izriet no prakses, procesa vai darba un kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, ja ir pierādījumi, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās līdzīgo produktu cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un ja vajadzības gadījumā saskaņā ar [antidempinga pamatregulas] 2. panta noteikumiem ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam produktam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām”. Antisubsidēšanas regulas 23. panta 1. un 3. punkts ir formulēts līdzīgi, izņemot prasību par dempinga pierādīšanu, kuras vietā ir prasīts pierādīt, ka “līdzīgie produkti un/vai to daļas joprojām gūst labumu no subsīdijas”.

3        Antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta otrajā daļā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir precizēts, ka prakse, process vai darbs inter alia ietver attiecīgā produkta nelielu pārveidošanu, lai to varētu klasificēt zem muitas kodiem, kuri parasti nav pakļauti pasākumiem, ar noteikumu, ka šādu pārveidojumu rezultātā nemainās produkta būtiskās īpašības.

4        Ir arī jāatgādina, ka antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta c) apakšpunktā ir precizēts, ka šajās regulās ““līdzīga prece” ir prece, kas ir identiska, tas ir, no visiem aspektiem vienāda ar attiecīgo preci, vai arī, ja šādas preces nav, ar to saprot citu preci, kuras īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgās preces īpašībām, kaut arī tās nav identiskas no visiem aspektiem”.

 Tiesvedības priekšvēsture

 Sākotnējās procedūras

5        2008. gada 29. aprīlī European Biodiesel Board (EBB) iesniedza Eiropas Komisijai būtiskas Eiropas Savienības biodīzeļdegvielas ražotāju daļas vārdā divas sūdzības, ar kurām tika lūgts, lai Komisija sāktu antidempinga procedūru un antisubsidēšanas procedūru pret Amerikas Savienoto Valstu biodīzeļdegvielas importu, pamatojoties attiecīgi uz Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kas grozīta (OV 2005, L 340, 17. lpp.), 5. pantu (tagad – antidempinga pamatregulas 5. pants) un Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 288, 1. lpp.), 10. pantu (tagad – antisubsidēšanas pamatregulas 10. pants).

6        Biodīzeļdegviela ir alternatīva minerālajai dīzeļdegvielai. Tā tiek tirgota tīrā veidā vai sajaukumā ar minerālo dīzeļdegvielu. Lai skaidri identificētu dažādos biodīzeļdegvielas maisījumu veidus, pastāv starptautiski atzīta sistēma “B faktors”, kas nosaka precīzu biodīzeļdegvielas daudzumu jebkurā [biodīzeļdegvielas] maisījumā. Tādējādi maisījums, kas satur x % biodīzeļdegvielas, tiek marķēts kā “B” kopā ar biodīzeļdegvielas procentuālās daļas maisījumā norādi, savukārt tīra biodīzeļdegviela tiek saukta par B100.

7        EBB atmaskoja plašas subsīdijas Amerikas Savienotajās Valstīs biodīzeļdegvielas ražošanai un, konkrētāk, to, ka pastāv federālā nodokļa atlaides shēma (blender’s credit) 1 Amerikas Savienoto Valstu dolāra (USD) apmērā par galonu tīras biodīzeļdegvielas maisījumā, kuru paredzēts izmantot kā degvielu. EBB uzskata, ka šīs subsīdijas ir izraisījušas lielu un mākslīgu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importu palielināšanos Savienībā. EBB norādīja, ka, lai saņemtu maksimālās subsīdijas, bija parasts, ka Ziemeļamerikas ražotāji pievieno minimālu minerālās dīzeļdegvielas dozu, šajā gadījumā 0,1 %, vai pat mazāk, maisījumam, kurā ir 99,9 % tīras biodīzeļdegvielas (turpmāk tekstā – “B99,9 maisījumi”). Tā EBB sūdzībās norādītie Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes dīzeļdegvielas importi galvenokārt attiecās uz B99,9 maisījumiem.

8        EBB uzskata, ka šie importi bija dempinga imports un izraisīja zaudējumus Savienības biodīzeļdegvielas ražotājiem, jo Ziemeļamerikas B99,9 maisījumi nonāca tiešā konkurencē ar Savienībā ražoto biodīzeļdegvielu. No lietas materiāliem izriet, ka attiecīgā Eiropas nozare galvenokārt ražoja tīru biodīzeļdegvielu (B100).

9        EBB savās sūdzībās ir precizējusi, ka gala produkts, šajā gadījumā degviela, kas paredzēta Amerikas Savienoto Valstu patērētājiem, lielākajā daļā gadījumu bija B20 maisījumi. Taču Savienībā piemērojamie tiesību akti ļauj pārdot patērētājiem vienīgi B5 un B7 maisījumus.

10      Ar paziņojumiem, kas 2008. gada 13. jūnijā publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importu sāka, pirmkārt antidempinga procedūru (OV C 147, 5. lpp.) un, otrkārt, antisubsidēšanas procedūru (OV C 147, 10. lpp.) (turpmāk tekstā kopā – “sākotnējā izmeklēšana”).

11      Produkts, saistībā ar kuru notika sākotnējā izmeklēšana, “ir nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes vai hidroapstrādes procesā (parasti saukts – “biodīzeļdegviela”), tīrā veidā vai maisījumā, ko izmanto galvenokārt, bet ne vienīgi kā atjaunojamo degvielu, kuras izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs [..] un kas parasti atbilst KN kodiem 3824 90 91, ex 3824 90 97, ex 2710 19 41, ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99”. Izmeklēšana norisinājās no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “sākotnējās izmeklēšanas periods”).

12      2009. gada 11. martā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 193/2009, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 67, 22. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu antidempinga regula”), kā arī Regulu (EK) Nr. 194/2009, ar ko piemēro pagaidu kompensācijas maksājumu Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 67, 50. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu antisubsidēšanas regula”). Šīs abas regulas turpmāk kopā tiks apzīmētas kā “pagaidu regulas” un ar tām noteiktie maksājumi kā “pagaidu maksājumi”.

13      Pagaidu regulās Komisija saistībā ar izvērtētajiem ražojumiem ir norādījusi, ka “definīcija, kas minēta paziņojumā par procedūras sākšanu [..], ir jāprecizē, lai noteiktu, uz kuriem ražojumiem bija paredzēts attiecināt izmeklēšanu” (pagaidu antidempinga regulas preambulas 23. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 25. apsvērums).

14      Komisija veica šo precizējumu pēc tam, kad norādīja, ka biodīzeļdegvielas maisījumi, kuru proporcija ir vienāda vai zemāka par 20 % (turpmāk tekstā – ? B20 maisījumi), galvenokārt B20 maisījumi, kā arī B6, B5 un B2 maisījumi, bija paredzēti tiešajam patēriņam Amerikas Savienoto Valstu tirgū. Komisija ir norādījusi, ka Amerikas Savienotajās Valstīs visi dīzeļmotori var funkcionēt ar ? B20 maisījumiem, saglabājot automobiļu ražotāju garantiju (pagaidu antidempinga regulas preambulas 24. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 26. apsvērums).

15      Tādējādi, “lai varētu skaidri nošķirt dažādos maisījumu veidus, kas pieejami ASV tirgū”, Komisija ir “uzskatījusi par atbilstošu” definēt attiecīgo ražojumu, uz kuru attiecas sākotnējā izmeklēšana, par tīru biodīzeļdegvielu vai biodīzeļdegvielas maisījumu, kurā biodīzeļdegvielas ir vairāk nekā 20 % masas ziņā (turpmāk tekstā – “> B20 maisījumi”) (pagaidu antidempinga regulas preambulas 26. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 28. apsvērums).

16      Definējusi attiecīgo ražojumu, Komisija pagaidu regulās arī precizējusi, ka “ir konstatēts, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz ko attiecas šī izmeklēšana, neatkarīgi no iespējamām ražošanai izmantoto izejvielu atšķirībām vai ražošanas procesu atšķirībām, ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem” un ka “šīs iespējamās attiecīgā ražojuma atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver” (pagaidu antidempinga regulas preambulas 27. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 29. apsvērums).

17      Saistībā ar ražojuma, kas līdzīgs attiecīgajam ražojumam, antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē Komisija ir norādījusi, ka “ražojumiem, kurus ražo un pārdod ASV vietējā tirgū un uz kuriem attiec[ā]s šī izmeklēšana, [bija] līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā tiem, kurus eksportē no šīs valsts uz [Savienības] tirgu”, un ka “līdzīgi arī [Savienības] ražošanas nozares izgatavotajiem ražojumiem, kurus pārdod [Savienības] tirgū, [bija] līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā tiem, kurus eksportē no attiecīgās valsts uz [Savienību]” (pagaidu antidempinga regulas preambulas 29. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 31. apsvērums). Komisija ir arī norādījusi, ka “dažādie attiecīgā ražojuma veidi, ko ražo ASV un eksportē uz [Savienību], [bija] savstarpēji aizstājami ar tiem, kurus [Savienībā] ražo un pārdod [Eiropas] biodīzeļdegvielas ražotāji” (pagaidu antidempinga regulas preambulas 31. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 33. apsvērums).

18      Lai pieņemtu pagaidu regulas, Komisija ir izmantojusi izlases metodi, kas paredzēta pagaidu antidempinga regulas 17. panta 1. punktā un pagaidu antisubsidēšanas regulas 27. panta 1. punktā. Tādējādi, nosakot pagaidu maksājumiem piemērojamās likmes, Komisija ir nošķīrusi trīs kategoriju uzņēmumus.

19      Pirmajā kategorijā ietilpa uzņēmumi, kas ir iekļauti izlasē un ir sadarbojušies. Saistībā ar katru no šiem uzņēmumiem, kuri minēti katras pagaidu regulas 1. pantā, Komisija, nosakot individuālas likmes, ir veikusi dempinga starpību, subsīdiju likmes un zaudējumu individuālu aprēķinu (pagaidu antidempinga regulas preambulas 55. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 158. apsvērums).

20      Otrajā kategorijā tika iekļauti uzņēmumi, kas ir sadarbojušies, bet kas nav iekļauti izlasē. Šie uzņēmumi tika uzskaitīti sarakstā, kas ietverts pagaidu regulu pielikumos. Šo uzņēmumu dempinga starpība, subsīdiju likme un zaudējumu likme atbilst vidējiem svērtajiem rādītājiem, kas noteikti saistībā ar uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē (pagaidu antidempinga regulas preambulas 56. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 159. apsvērums).

21      Visbeidzot trešajā kategorijā ietilpa visi pārējie uzņēmumi, kuriem piemērotas atlikušās likmes. Lai noteiktu dempinga starpību, subsīdiju līmeņus un zaudējumu saistībā ar šīm sabiedrībām, Komisija vispirms noteica tirgus dalībnieku kopējo sadarbības līmeni sākotnējās izmeklēšanas laikā. Lai to paveiktu, tā salīdzināja kopējo attiecīgā ražojuma daudzumu, kuru eksportējuši tirgus dalībnieki, kas ir sadarbojušies, ar šī ražojuma, kura izcelsme ir Amerikas Savienotās Valstis, kopējo importa apjomu, kā tas izriet no eksporta statistikas. Kopējais sadarbības līmenis tika noteikts 81 % apmērā, kas tika uzskatīts par augstu. Uz šī pamata Komisija uzskatīja par atbilstošu noteikt dempinga starpību, subsīdiju līmeņus un zaudējumus saistībā ar uzņēmumiem visaugstāko rādītāju līmeni, kas konstatēti saistībā ar ražotājiem eksportētājiem, kuri iekļauti izlasē (pagaidu antidempinga regulas preambulas 57. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 160. apsvērums).

22      Saskaņā ar vismazākā maksājuma noteikumu likmes, kas piemērojamas pagaidu maksājumiem saistībā ar katru no šīm trīs uzņēmumu kategorijām, ir jānosaka vismazākā dempinga/subsīdijas vai zaudējumu apmērā (pagaidu antidempinga regulas preambulas 166. apsvērums un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 271. apsvērums). Pagaidu dempinga un kompensējošie maksājumi tika kumulēti vienīgi, ciktāl tas bija nepieciešamas zaudējumu novēršanai (pagaidu antidempinga regulas preambulas 167. apsvērums).

23      Pagaidu maksājumi, kas tika noteikti > B20 maisījumiem, būtībā tika uzlikti proporcionāli šo maisījumu kopējam saturam biodīzeļdegvielā (pagaidu antidempinga regulas preambulas 169. apsvērums un 1. panta 2. punkta pēdējā daļa un pagaidu antisubsidēšanas regulas preambulas 273. apsvērums un 1. panta 2. punkta pēdējā daļa).

24      2009. gada 7. jūlijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 598/2009, ar ko piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importu (OV L 179, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “sākotnējā antisubsidēšanas regula”), kā arī Regulu (EK) Nr. 599/2009, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 179, 26. lpp.; turpmāk tekstā – “sākotnējā antidempinga regula”). Šīs abas regulas turpmāk tiks sauktas par “sākotnējām regulām” un ar tām noteiktie galīgie maksājumi tiks saukti par “sākotnējiem maksājumiem”.

25      Attiecīgā ražojuma un ražojuma, kas līdzīgs attiecīgajam ražojumam, definīcija, kā to noteikusi Komisija pagaidu regulās, tika saglabātas sākotnējās regulās. Šajā ziņā Padome uzsver, ka “izmeklēšana tika atklājusi, ka B20 maisījumi un potenciāli mazākas koncentrācijas maisījumi tika tiešā veidā pārdoti patērētājiem Amerikas Savienotajās Valstīs” un ka “pastāvēja divi atšķirīgi tirgi ar dažādiem klientiem: vienā tirgū biodīzeļdegviela un tās maisījumi [tika] paredzēti turpmākai sajaukšanai, ko veic tirgotāji un maisītāji, bet otrā tirgū maisījumi tika paredzēti izplatīšanas tīklam un tādējādi – patērētājiem”. Padome uzskata, ka “tas, ka attiecīgajam ražojumam tika noteikts rādītājs zem B20, ļāva noteikt skaidru nošķīrumu un izvairīties no ražojumu sajaukšanas [Amerikas Savienoto Valstu] dažādajos tirgus un dažādajās daļās” (sākotnējās antidempinga regulas preambulas 33. apsvērums un sākotnējās antisubsidēšanas regulas preambulas 34. apsvērums).

26      Sākotnējo maksājumu likmes tika noteiktas atkarībā no trīs uzņēmumu kategorijām, kuras izklāstītas iepriekš 19.–21. punktā. Kā izriet no sākotnējo regulu preambulu 8.–12. apsvēruma, Padome ir iekļāvusi otrajā uzņēmumu kategorijā noteiktus tirgus dalībniekus, par kuriem nebija zināms sākotnējās izmeklēšanas sākšanas brīdī, bet par kuriem tika uzzināts pēc pagaidu regulu pieņemšanas. Sākotnējie antidempinga maksājumi bija diapazonā no 0 līdz EUR 198 par biodīzeļdegvielas tonnu, un sākotnējie kompensējošie maksājumi bija diapazonā no EUR 211,2 līdz 237 par biodīzeļdegvielas tonnu. Saskaņā ar katras sākotnējās regulas 1. panta 2. punktu maksājumi, kas piemēroti saistībā ar > B20 maisījumiem, tika noteikti proporcionāli to biodīzeļdegvielas saturam.

27      Sākotnējās regulas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2009. gada 10. jūlijā.

 Procedūras saistībā ar apiešanu

28      2010. gada 30. jūnijā EBB iesniedza Komisijai sūdzību, lūdzot sākt divas procedūras saistībā ar apiešanu, pamatojoties attiecīgi uz antidempinga pamatregulas 13. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 4. punktu.

29      EBB sūdzībā tika norādīti divi sākotnējo maksājumu apiešanas veidi, proti, pirmkārt, attiecīgā ražojuma pārsūtīšana caur Kanādu un Singapūru un, otrkārt, Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas ? B20 maisījumu formā importēšana.

30      2010. gada 11. augustā, pamatojoties uz EBB sūdzību, Komisija sāka divas procedūras saistībā ar apiešanu, pieņemot, pirmkārt, Komisijas Regulu (ES) Nr. 720/2010, ar kuru sāk izmeklēšanu par iespējamo to antidempinga pasākumu apiešanu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikti Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, ko veic, to nosūtot no Kanādas un Singapūras, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav deklarēta ar izcelsmi Kanādā un Singapūrā, un maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 % masas, un ar kuru šādam importam piemēro reģistrāciju (OV L 211, 1. lpp.) un, otrkārt, Komisijas Regulu (ES) Nr. 721/2010, ar kuru sāk izmeklēšanu par iespējamo to kompensācijas pasākumu apiešanu, kas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikti Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, ko veic, to nosūtot no Kanādas un Singapūras, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav deklarēta ar izcelsmi Kanādā un Singapūrā, un maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 % masas, un ar kuru šādam importam piemēro reģistrāciju (OV L 211, 6. lpp.). Abas procedūras, kas sāktas ar šīm regulām, kopā tiks sauktas par “procedūrām saistībā ar apiešanu”.

31      Saskaņā gan ar Regulas Nr. 720/2010, gan Regulas Nr. 721/2010 2. pantu dalībvalstu muitas iestādes tika aicinātas reģistrēt importus Savienībā, uz kuriem attiecas procedūras saistībā ar apiešanu, sākot no šo regulu stāšanās spēkā 2010. gada 13. augustā.

32      Izmeklēšana sakarā ar procedūrām saistībā ar apiešanu attiecās uz periodu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (turpmāk tekstā – “apiešanas novēršanas izmeklēšanas periods”).

33      Prasītāja BP Products North America Inc., kas ir uz Savienību eksportējusi Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes maisījumus, kuru biodīzeļdegvielas proporcija ir zemāka par 15 %, it īpaši maisījumus diapazonā no B10,1 un B14,8 (turpmāk tekstā – “< B15 maisījumi”), apiešanas novēršanas izmeklēšanas perioda laikā sadarbojās ar Komisiju, tai sniedzot informāciju par savām darbībām. Konkrētāk, prasītāja ir atbildējusi uz 2010. gada 21. septembra anketām eksportētājiem. Tās saistītais importētājs BP France SA kopā ar citām BP grupas importētājām sabiedrībām atbildēja uz 2010. gada 22. decembra importētāju anketu. Pārbaudes tika veiktas prasītājas telpās 2010. gada 7. un 8. decembrī, kā arī Apvienotajā Karalistē 2011. gada 1. februārī. 2011. gada 28. martā prasītājas advokāti nosūtīja Komisijai memorandu saistībā ar informācijas dokumentiem, ko Komisija nosūtījusi 2011. gada 16. martā.

34      2011. gada 5. maijā Padome pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011, ar ko galīgo kompensācijas maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo kompensācijas maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 598/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā antisubsidēšanas regula”). Šajā pašā dienā Padome arī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 noteikts Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam, piemēro arī biodīzeļdegvielas importam, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, ar ko importētai biodīzeļdegvielai maisījumā, kurā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedz 20 masas %, piemēro arī galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 599/2009, un ar ko izbeidz izmeklēšanu par importu, kas sūtīts no Singapūras (OV L 122, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā antidempinga regula”). Šīs abas regulas kopā tiks sauktas par “apstrīdētajām regulām”.

35      Saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ≤ B20 maisījumu importu Padome apstrīdētajās regulās vispirms norādīja, ka procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros sadarbojās pieci Ziemeļamerikas biodīzeļdegvielas ražotāji, ieskaitot prasītāju, un ka no šīm piecām sabiedrībām vienīgi prasītāja bija eksportējusi uz Savienību Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ≤ B20 maisījumus apiešanas novēršanas izmeklēšanas perioda laikā (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 52. un 54. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 57. un 59. apsvērums). Padome ir norādījusi, ka prasītāja nesadarbojās sākotnējās izmeklēšanas laikā, jo tā sāka savas darbības ar biodīzeļdegvielu vienīgi 2009. gada sākumā un sāka eksportēt šo produktu uz Savienību vienīgi 2009. gada decembrī, t.i., pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 62. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 67. apsvērums).

36      Padome ir norādījusi, ka Savienībā prasītāja ir pārdevusi maisījumus, kuru biodīzeļdegvielas proporcija ir zemāka vai vienāda ar 15 %, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Nīderlandē un ka visos šajos gadījumos šis ražojums tika iekļauts jaunā maisījumā, lai tiktu ievēroti noteiktās dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 63. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 68. apsvērums). Padome ir arī precizējusi, ka prasītāja ir norādījusi, ka < B15 maisījumi nav ražojums, kas ir līdzīgs attiecīgajam ražojumam (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 64. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 69. apsvērums).

37      Šajā ziņā Padome ir norādījusi, ka “apiešanas izmeklēšanas mērķis ir noteikt, vai [ar] [..] biodīzeļdegviel[u] [≤ B20] [..] ir apieti spēkā esošie pasākumi”. Padome ir uzskatījusi, ka, “protams, ir taisnība, ka maisījumiem ar zemu dīzeļa saturu ir zemākas transportēšanas izmaksas”. Tomēr Padome ir norādījusi, ka “salīdzinājumā ar [> B20] maisījuma ražošanas procesu [≤] B20 ir vienīgi maisījums ar atšķirīgu sastāvu”. Padome ir piebildusi, ka “mainīt maisījuma sastāvu ir vienkārši”; “ražojot B20 un maisījumu ar mazāku saturu, tiek vienkārši nedaudz pārveidots attiecīgais ražojums, jo vienīgā atšķirība ir biodīzeļdegvielas proporcija maisījumā”. Padome ir arī norādījusi, ka “attiecīgo ražojumu un [≤] B20 maisījumu beigās izmanto vienam un tam pašam mērķim Savienībā” un ka “turklāt biodīzeļdegvielai [≤] B20 maisījumos un [>] B20 maisījumos ir vienādas būtiskās īpašības” (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 65. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 70. apsvērums).

38      Pēc tam Padome konstatēja, ka ir izpildīti pārējie nosacījumi, kas paredzēti antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmajā daļā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktā, lai konstatētu apiešanas pastāvēšanu.

39      Pirmkārt, Padome ir konstatējusi izmaiņas tirdzniecības starp Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm konfigurācijā. Šajā ziņā tā norādīja, ka, pat ja Savienībā pastāvēja obligātais B5 maisījums sākotnējās izmeklēšanas laikā, ≤ B20 maisījuma eksports no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Savienību parādījās vienīgi pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas. Padome ir precizējusi, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā un saskaņā ar datiem, kuri iegūti no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojušies un kas iekļauti izlasē, galvenokārt tika eksportēti B99,9 maisījumi uz Savienību (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 67. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 72. apsvērums). Pamatojoties uz Eurostat datiem saistībā ar biodīzeļdegvielas, kurā biodīzeļdegvielas proporcija ir lielāka vai vienāda ar 96,5 %, importu Savienībā apiešanas novēršanas izmeklēšanas laikā, Padome ir konstatējusi, ka Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes B99,9 maisījumu eksporti bija praktiski beigušies (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 18., 19. un 66. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 18., 19. un 71. apsvērums). Padome vienlaicīgi konstatēja, ka Amerikas Savienotās Valstis šajā pašā periodā deklarēja maisījumu, kuru biodīzeļdegvielas proporcija ir mazāka vai vienāda ar 96,5 % (turpmāk tekstā – “≤ B96,5 maisījumi”), eksportu 358 291 tonnas apmērā uz Savienību un ka prasītāja bija veikusi “būtisku daļu” šo eksportu ≤ B20 maisījumu formā (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 20., 21., 54., 60. un 61. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas 20., 21., 59., 65. un 66. apsvērums).

40      Otrkārt, Padome ir uzskatījusi, ka saistībā ar ≤ B20 maisījumu importu nepastāvēja cits ekonomisks pamatojums vai attaisnojums kā vien nodoms izvairīties no sākotnējo maksājumu maksāšanas (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 71. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 76. apsvērums).

41      Treškārt, Padome ir norādījusi, ka, ņemot vērā sākotnējās izmeklēšanas ietvaros noteikto cenu nekaitīgo līmeni, importēto Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ? B20 maisījumu cenas bija zemākas gan par pārdošanas cenām, gan par indikatīvajām cenām. Padome ir konstatējusi, ka šie importi ir parādījušies pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas un attiecīgie apjomi nebija mazi. Tādēļ tā ir secinājusi, ka sākotnējo maksājumu ietekme tika mazināta apjomu un cenu ziņā (apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 72. un 73. apsvērums un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 77. un 78. apsvērums).

42      Ceturtkārt, Padome apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 74. apsvērumā ir konstatējusi, ka galvenā subsīdiju shēma, kas konstatēta sākotnējās izmeklēšanas ietvaros, tika piemērota ar atpakaļejošu spēku 2010. gada decembrī. Padome apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 79. apsvērumā arī ir norādījusi, ka tā ir izvērtējusi, “vai ir pierādījums par dempingu saistībā ar normālo vērtību, kuru noteica sākotnējā izmeklēšanā”, un ka tā ir konstatējusi, ka, “salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto ≤ B20 maisījumu eksporta cenu, tika konstatēts dempings”.

43      Visbeidzot, Padome apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 77. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 82. apsvērumā noraidīja lūgumus par atbrīvošanu, kurus iesniegusi prasītāja, pamatojoties attiecīgi uz antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktu un antidempinga pamatregulas 13. panta 4. punktu.

44      Šajos apstākļos Padome katras apstrīdētās regulas 2. panta 1. punktā paplašināja sākotnējos maksājumus attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ? B20 maisījumiem (turpmāk tekstā – “paplašinātie maksājumi”).

45      Paplašinātie maksājumi bija maksājumi, kas definēti katras sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā (skat. iepriekš 26. punktu) un kas noteikti iepriekš 19.–21. punktā minētajām trīs uzņēmumu kategorijām.

46      Saskaņā ar katras apstrīdētās regulas 2. panta 2. punktu paplašināto maksājumu iekasēšana notika ar atpakaļejošu spēku, sākot no ≤ B20 maisījumu importu reģistrācijas, kura kļuva obligāta 2010. gada 13. augustā, datuma (skat. iepriekš 31. punktu).

47      No lietas materiāliem izriet, ka prasītājai tika piemērotas likmes, kas piemērojamas trešās kategorijas uzņēmumiem (skat. iepriekš 21. punktu) retroaktīvā veidā, sākot no noteiktu importu, kas veikti pirms apstrīdēto regulu pieņemšanas, reģistrācijas datuma.

48      Ar 2011. gada 6. maija vēstuli Komisija atbildēja uz prasītājas 2011. gada 28. marta memorandu, kas minēts iepriekš 33. punktā.

49      Ar 2011. gada 20. jūnija vēstuli prasītāja pauda Komisijai savu nepiekrišanu procedūru saistībā ar apiešanu iznākumam. Tā arī norādīja, ka tā paredz celt prasību Vispārējā tiesā par apstrīdētajām regulām, un ieteica sarīkot sanāksmi ar Komisiju, lai apspriestu iespēju uz to attiecināt vai nu individuālu pieeju kā jaunam eksportētājam saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 20. pantu, vai piešķirt tai daļēju atbrīvojumu no paplašinātajiem maksājumiem, kuri esot pārmērīgi. Šī sanāksme notika 2011. gada 15. jūlijā. Komisija nav apmierinājusi prasītājas lūgumus.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

50      Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2011. gada 21. jūlijā, prasītāja cēla šo prasību.

51      Ar attiecīgi 2011. gada 3. oktobrī un 11. novembrī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Komisija un EBB lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.

52      Ar 2011. gada 22. novembra rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs pieteikumu par Komisijas iestāšanos lietā apmierināja.

53      Ar 2011. gada 24. novembra vēstuli atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem Vispārējā tiesa rakstveidā uzdeva jautājumus prasītājai, Padomei un Komisijai, aicinot tās atbildēt rakstveidā attiecīgi replikas rakstā, atbildes rakstā uz repliku un iestāšanās rakstā. Vispārējā tiesa arī aicināja Padomi iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki iesniedza šos procesuālos dokumentus un izpildīja šos procesa organizatoriskos pasākumus noteiktajos termiņos.

54      Ar 2012. gada 9. februāra rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs EBB lūgumu par iestāšanos lietā apmierināja.

55      Ar 2012. gada 13. februāra vēstuli atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem Vispārējā tiesa rakstveidā uzdeva jautājumus EBB, to aicinot atbildēt rakstveidā savā iestāšanās rakstā. EBB iesniedza šo procesuālos rakstu un atbildēja uz jautājumiem noteiktajā termiņā.

56      Padome un prasītāja lūdza attiecīgi 2012. gada 26. martā un 5. jūnijā, lai noteikti konfidenciāli elementi, kas ietverti atbildes uz repliku rakstā un prasītājas apsvērumos par EBB iestāšanās rakstu, kā arī noteiktos to pielikumos, netiktu paziņoti EBB. Šādas paziņošanas dēļ tās iesniedza šo dažādo procesuālo dokumentu nekonfidenciālās versijas. Līdz ar to EBB tika izsniegta tikai šo procesuālo dokumentu nekonfidenciāla versija. EBB šajā ziņā neizvirzīja nekādus iebildumus.

57      Ņemot vērā, ka divi no palātas locekļiem nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, piemērojot Reglamenta 32. panta 3. punktu, norīkoja divus citus tiesnešus, lai palātu papildinātu.

58      Pēc tiesneša referenta ziņojuma uzklausīšanas Vispārējā tiesa nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja visus lietas dalībniekus rakstveidā sniegt atbildes uz jautājumiem. Vispārējā tiesa arī aicināja EBB iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki atbildēja uz jautājumiem un iesniedza šos dokumentus noteiktajā termiņā.

59      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2013. gada 14. maija tiesas sēdē.

60      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt 2. pantu katrā no apstrīdētajām regulām, ciktāl šīs tiesību normas attiecas uz prasītāju;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

61      Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

62      Padome turklāt tiesas sēdē lūdza, lai prasība tiktu atzīta par nepieņemamu.

63      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

64      EBB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

1.     Par pieņemamību

65      Formāli neizvirzot iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 114. pantu, Padome tiesas sēdē apstrīdēja prasības pieņemamību, izvirzot to, ka apstrīdētās regulas individuāli neskar prasītāju LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē.

66      Šajā ziņā Padome ir uzsvērusi, ka prasītāja nav biodīzeļdegvielas ražotājs, bet gan tirgotājam pielīdzināms importētājs. Padome šajā aspektā ir norādījusi, ka prasītāja nav nekad ne procedūru saistībā ar apiešanu laikā, ne Vispārējā tiesā nav norādījusi, ka tā ražo biodīzeļdegvielu. Tieši pretēji, replikas 46. punktā tā esot atzinusi, ka ne tai, ne tās meitasuzņēmumiem nav biodīzeļdegvielas ražošanas iekārtu. Saskaņā ar Vispārējās tiesas 2012. gada 19. aprīļa spriedumu lietā T‑162/09 Würth un Fasteners (Shenyang)/Padome tādi importētāji vai tirgotāji kā prasītāja atrodas situācijā, kas atšķiras no ražotāju situācijas, un tie parasti nevar tikt uzskatīti par tādiem, kurus individuāli skar regula, ar kuru noteikti antidempinga maksājumi vai kompensējošie maksājumi, pat ja tie ir piedalījušies procedūrā, kuras rezultātā pieņemta šī regula.

67      Atbildē uz kādu Vispārējās tiesas mutvārdu jautājumu Padome ir precizējusi, ka tā nav apstrīdējusi prasības pieņemamību rakstveida procesa laikā, jo iepriekš 66. punktā minētais spriedums lietā Würth un Fasteners (Shenyang)/Padome vēl nebija pasludināts šajā stadijā. Tomēr Padome norāda, ka lietas dalībnieka prasības pieņemamība Vispārējā tiesā ir sabiedriskās kārtības jautājums, kuru Vispārējai tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes.

68      Tiesas sēdē prasītāja lūdza Vispārējo tiesu noraidīt Padomes iebildumus saistībā ar prasības pieņemamību. Prasītāja norādīja, ka tā nav attiecīgo ražotāju importētājs, bet eksportētājs; to Padome esot pati atzinusi apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 66. apsvērumā. Turklāt prasītāja ir precizējusi, ka tā neražo ne tīro biodīzeļdegvielu (B100), ne B99,9 maisījumus, taču kā rafinētājs tā pirka šos produktus, lai tos pēc tam atšķaidītu ar minerālo dīzeļdegvielu, lai ražotu maisījumus ar zemāku koncentrāciju nekā tā eksportē. Tādēļ prasītāja esot daļēji biodīzeļdegvielas maisījumu ražotāja un daļēji eksportētāja. Prasītāja arī ir norādījusi, ka ir piedalījusies procedūrās saistībā ar apiešanu un ka tā ir tieši minēta apstrīdētajās regulās. Visbeidzot prasītāja norāda, ka Padome ir apstrīdējusi prasības pieņemamību novēlotā tiesvedības stadijā.

69      Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu “jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem”.

70      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka kritērijs, no kura ir atkarīga fiziskas vai juridiskas personas, kura nav tiesību akta adresāts, ar LESD 263. panta ceturtajā daļā minēto nosacījumu, ka to šis lēmums skar tieši un individuāli, celtas prasības pieņemamība, ir absolūts šķērslis tiesas procesam, ko Savienības tiesas jebkurā brīdī var izvērtēt pat pēc savas ierosmes (Tiesas 2001. gada 5. jūlija rīkojums lietā C‑341/00 P Conseil national des professions de l’automobile u.c./Komisija, Recueil, I‑5263. lpp., 32. punkts, un 2007. gada 29. novembra spriedums lietā C‑176/06 P Stadtwerke Schwäbisch Hall u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 18. punkts).

71      No antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmās daļas un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta izriet, ka regulu, ar kurām tiek paplašināti maksājumi apiešanas gadījumos, vienīgās sekas ir sākotnējo regulu piemērošanas jomas paplašināšana. Tādēļ regulai, ar kuru tiek paplašināts antidempinga vai kompensējošs maksājums, ir tādas pašas juridiskās sekas attiecībā pret uzņēmumiem, kuriem tiek piemērots šādi paplašināts maksājums, kā regulai, ar kuru noteikts galīgais maksājums uzņēmumiem, kuriem tiek piemērots šāds maksājums (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2000. gada 26. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑74/97 un T‑75/97 Büchel/Padome un Komisija, Krājums, II‑3067. lpp., 52. punkts).

72      Šajā lietā Padome neapstrīd, ka prasītāju tieši skar apstrīdētās regulas. Dalībvalstu muitas iestādēm, nepastāvot nekādai izvērtēšanas brīvībai, ir jāiekasē maksājumi, kas paplašināti ar apstrīdētajām regulām, saistībā ar Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ≤ B20 maisījumiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1997. gada 25. septembra spriedumu lietā T‑170/94 Shanghai Bicycle/Padome, Recueil, II‑1383. lpp., 41. punkts).

73      Saistībā ar nosacījumu par individuālu skaršanu ir jāatgādina, ka, lai gan ir taisnība, ka, ņemot vērā LESD 263. panta ceturtās daļas kritērijus, regulām, ar kurām tiek noteikti antidempinga maksājumi vai kompensējošies maksājumi, pēc savas būtības un apjoma ir normatīvs raksturs, līdz ar to tās attiecas uz visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, turklāt nav izslēgts, ka noteiktas to tiesību normas var individuāli skart noteiktus tirgus dalībniekus (Tiesas 1984. gada 21. februāra spriedums apvienotajās lietās 239/82 un 275/82 Allied Corporation u.c./Komisija, Recueil, 1005. lpp., 11. punkts; Vispārējās tiesas 2000. gada 20. jūnija spriedums lietā T‑597/97 Euromin/Padome, Recueil, II‑2419. lpp., 43. punkts, un 2002. gada 28. februāra spriedums lietā T‑598/97 BSC Footwear Supplies u.c./Padome, Recueil, II‑1155. lpp., 43. punkts).

74      Savienības tiesa ir uzskatījusi, ka atsevišķas regulu, ar kurām tiek noteikti antidempinga vai kompensējoši maksājumi, tiesību normas var individuāli skart attiecīgo produkta ražotāju vai eksportētāju, kuri ir vainoti dempinga praksē, pamatojoties uz datiem par to komerciālo darbību, tiesības. Tā tas kopumā ir gadījumā ar uzņēmumiem ražotājiem un eksportētājiem, kas var pierādīt, ka tie tika identificēti Komisijas vai Padomes aktos vai tos ir skārušas sagatavojošās izmeklēšanas (šajā ziņā skat. iepriekš 73. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Allied Corporation u.c./Komisija, 11. un 12. punkts; iepriekš 73. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu lietā Euromin/Padome, 45. punkts, un 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T‑58/99 Mukand u.c./Padome, Recueil, II‑2521. lpp., 21. punkts).

75      Šajā lietā Padome apstrīdētajās regulās ir atzinusi, ka prasītājai ir ražotājas statuss. Apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 52. un 54. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 57. un 59. apsvērumā Padome ir norādījusi, ka prasītāja ietilpa piecu “Amerikas biodīzeļdegvielas vai biodīzeļdegvielas maisījumu ražotāju” grupā, kuri ir sadarbojušies procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros. Kā izriet no replikas 46. punkta un prasītājas sniegtajiem precizējumiem tiesas sēdē, prasītāja un tās meitasuzņēmumi nav iesaistīti tīras biodīzeļdegvielas (B100) vai B99,9 maisījumu ražošanā, bet tās vienīgi pērk šos produktus no ražotājiem un trešajām personām, pēc tam tos sajauc ar minerālo dīzeļdegvielu, lai saražotu biodīzeļdegvielas maisījumus, kuriem zemāka koncentrācija nekā tiem, kurus tie eksportē. Prasītāja arī iepērk biodīzeļdegvielas maisījumus no trešajām personām. Tādēļ ir jākonstatē, ka prasītāja ir daļēji biodīzeļdegvielas ražotāja un daļēji eksportētāja.

76      Ir arī jānorāda, ka prasītājas loma procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros bija nozīmīga. Padome apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 52. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 57. apsvērumā ir norādījusi, ka no pieciem biodīzeļdegvielas ražotājiem, kuru juridiskā adrese ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kuri sadarbojās, vienīgi prasītāja eksportēja uz Savienību Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ≤ B20 maisījumus apiešanas novēršanas izmeklēšanas perioda laikā (skat. iepriekš 35. punktu). Padome antisubsidēšanas regulas preambulas 61. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 66. apsvērumā ir atzinusi, ka prasītājas eksporti bija būtiska daļa no visiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ≤ B96,5 maisījumu importiem, kas konstatēti šajā periodā. Padome neapstrīd, ka prasītāja ir pilnībā sadarbojusies ar iestādēm procedūru saistībā ar apiešanu laikā, sniedzot datus par savu komerciālo darbību, un ka šie dati tika ņemti vērā, lai noteiktu apstrīdēto regulu apjomu. Visbeidzot ir jānorāda, ka antisubsidēšanas regulas preambulas 77. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 82. apsvērumā Padome ir tieši noraidījusi prasītājas iesniegtos lūgumus par atbrīvošanu, pamatojoties attiecīgi uz antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 6. punktu un antidempinga pamatregulas 13. panta 4. punktu.

77      Šajos apstākļos, ņemot vērā kritērijus, kas izriet no judikatūras un kas atgādināti iepriekš 74. punktā, nav šaubu, ka apstrīdētās regulas prasītāju skar individuāli.

78      Tādēļ ir jānoraida iebildumi, ko Padome tiesas sēdē paudusi par prasītājas tiesībām celt prasību, un prasība jāatzīst par pieņemamu.

2.     Par lietas būtību

79      Prasītāja izvirza četrus pamatus savas prasības pamatojumam. Saskaņā ar pirmo pamatu Padome esot pārkāpusi antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulas, kā arī tiesiskās noteiktības principu un nepareizi izmantojusi pilnvaras, paplašinot sākotnējos maksājumus ar procedūru saistībā ar apiešanu palīdzību. Otrais pamats ir par acīmredzamām kļūdām vērtējumā saistībā ar faktiem, kas attiecas uz prasītāju. Trešais pamats ir par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Ceturtais pamats ir par nediskriminācijas principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

 Pirmais pamats par antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu un pilnvaru nepareizu izmantošanu, paplašinot sākotnējos maksājumus ar procedūru saistībā ar apiešanu palīdzību

80      Ar pirmo pamatu prasītāja apstrīd, ka ? B20 un > B20 maisījumi var tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta nozīmē, un apgalvo, ka ir pārkāptas šīs regulas un tiesiskās noteiktības princips, kā arī ir nepareizi izmantotas pilnvaras.

81      Šim pamatam būtībā ir divas daļas.

82      Pirmajā daļā prasītāja uzstāj, ka starp > B20 maisījumiem, no vienas puses, un ? B20 maisījumiem, no otras puses, ir atšķirības, kā arī norāda, ka šie pēdējie minētie maisījumi ir tieši izslēgti no sākotnējo regulu piemērošanas jomas.

83      Otrajā daļā prasītāja apstrīd to, ka pastāv attiecīgā produkta pārveidošana antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā to, ka ? B20 maisījumi vienmēr ir pastāvējuši un tie nav tikuši speciāli radīti, lai izvairītos no maksājumiem.

 Pirmā pamata pirmā daļa par atšķirībām starp > B20 maisījumiem un ? B20 maisījumiem un par pēdējo minēto maisījumu tiešu izslēgšanu no sākotnējām regulām

84      Pirmā pamata pirmajā daļā prasītāja būtībā izvirza četrus iebildumus.

85      Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka atšķirības starp > B20 maisījumiem un ? B20 maisījumiem iestājas pret to, ka šie pēdējie minētie maisījumi var tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta nozīmē salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem.

86      Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tiesiskais regulējums neļauj Savienības iestādēm ar procedūras saistībā ar apiešanu palīdzību paplašināt produkta, uz kuru attiecas antidempinga vai kompensējošais maksājums, definīciju, un tas vēl jo mazāk ir tā, ja runa ir kā šajā lietā par precēm, kas ir tieši izslēgtas no attiecīgā produkta vai līdzīgā produkta sākotnējās definīcijas. Šajos apstākļos sākotnējo maksājumu paplašināšana uz prasītājas importētajiem ? B20 maisījumiem pārkāpjot antidempinga pamatregulu un antisubsidēšanas regulu un tiesiskās noteiktības principu.

87      Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Savienības iestādes ir nepareizi izmantojušas pilnvaras, ciktāl tās ir paplašinājušas sākotnējos maksājumus ar procedūru saistībā ar apiešanu palīdzību tā vietā, lai sāktu jaunu izmeklēšanu saistībā ar ? B20 maisījumu importu. Prasītāja replikā piebilst, ka Komisijai būtu bijusi vismaz jāsāk starpposma pārbaudes procedūra antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 19. panta nozīmē.

88      Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka sākotnējo maksājumu paplašināšana ar procedūru saistībā ar apiešanu palīdzību ir atņēmusi tai procesuālās tiesības, kas piešķirtas antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā. Šajā ziņā prasītāja replikā norāda, ka tai tostarp bija liegta iespēja saņemt individuālās likmes un ka dempinga aprēķināšana, ko Komisija veikusi apstrīdētajās regulās un ko apstiprinājusi Padome, ir pārāk vienkāršota. Tā uzskata, ka Komisijas rīcībā nebija pietiekamu datu par ? B20 maisījumiem, lai pareizi noteiktu tirgus apstākļus un dempinga starpību. Atbildot uz EBB iestāšanās rakstu, prasītāja apstiprina, pirmkārt, ka tā nav īstenojusi dempingu un ka tās saņemtās subsīdijas ir krietni zemākas par EBB norādītajām summām, un, otrkārt, ka Savienības nozarei radītie zaudējumi nav tikuši izvērtēti. Tiesas sēdē prasītāja ir vēl norādījusi, ka tās importi nebija neitralizējuši sākotnējo maksājumu koriģējošo iedarbību.

89      Padome, kuru atbalsta Komisija un EBB, apstrīd prasītājas argumentus.

90      Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka Komisija un Padome ir ievērojusi tās procesuālās tiesības, kas procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros ir paredzētas ar antidempinga pamatregulas 13. pantu un antisubsidēšanas regulas 23. pantu. Aiz savu procesuālo tiesību pārkāpšanas aizsega, kura apgalvota ceturtajā pamatā, prasītāja faktiski sūdzas par to, ka netika sāktas jaunas procedūras, kurās tā būtu varējusi saņemt individuālas likmes, kas noteiktas, pamatojoties uz ar attiecīgajiem importiem saistītās dempinga starpības, subsīdijas un zaudējumu precīzu aprēķinu. Tādējādi ceturtais pamats ir vienīgi trešā iebilduma, ar kuru apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, sekas.

91      Turklāt ir jākonstatē, ka prasītājas ceturtajā iebildumā formulētā kritika saistībā ar veidu, kādā Komisija esot noteikusi dempingu, zaudējumus un sākotnējo maksājumu koriģēšanas seku neitralizēšanu, esot izvirzīta vienīgi replikā, tās apsvērumos saistībā ar EBB iestāšanās rakstu un tiesas sēdes laikā. Kā prasītāja to ir atzinusi tiesas sēdē, prasības pieteikumā netiek apstrīdēti vērtējumi, ko Padome veikusi apstrīdētajās regulās, atbilstoši kurām ar ? B20 maisījumu importu tika īstenots dempings un neitralizētas sākotnējo maksājumu koriģējošās sekas. Tādēļ šie prasītājas argumenti ir jāuzskata par jaunu nepieņemamu pamatu nokavēšanas dēļ saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu.

92      Saistībā ar trīs pārējiem iebildumiem ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru komercdarbības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm, ņemot vērā pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītību, ir plaša novērtējuma brīvība (skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic/Padome, Krājums, II‑3663. lpp., 48. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka Savienības tiesas veiktajai pārbaudei saistībā ar iestāžu vērtējumiem ir jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ievēroti procesa noteikumi, vai pareizi norādīti fakti, uz kuriem balstīts apstrīdētais lēmums, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu novērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana (skat. iepriekš 49. punktā minēto spriedumu lietā Shanghai Teraoka Electronic/Padome, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

93      Vispirms ir jāizvērtē prasītājas pirmais iebildums. Gadījumā, ja Vispārējā tiesa, pamatojoties uz attiecīgo maisījumu būtisko īpašību objektīvu analīzi, uzskatītu, ka Savienības iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka prasītājas importētie ? B20 maisījumi ir nedaudz pārveidoti > B20 maisījumi, tad šī prasību būtu jāapmierina, neizvērtējot citus iebildumus un pamatus. Tieši pretēji, gadījumā, ja būtu jāuzskata, ka apstrīdētajās regulās nav pieļautas šādas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, tad vēl būs jāizvērtē, vai Komisija, nepareizi neizmantojot pilnvaras un nepārkāpjot antidempinga pamatregulas un antisubsidēšanas pamatregulu un tiesiskās noteiktības principu, varēja sākt procedūras saistībā ar apiešanu attiecībā uz prasītājas importiem, lai gan ? B20 maisījumi bija tieši izslēgti no sākotnējo regulu piemērošanas jomas.

–       Par ? B20 maisījumu un > B20 maisījumu būtiskajām īpašībām

94      Prasītāja apgalvo, ka zemākas koncentrācijas biodīzeļdegvielas maisījumi, konkrētāk, < B15 maisījumi, kurus tā eksportējusi uz Savienību, neietilpst tajā pašā tirgū kā augstākas koncentrācijas maisījumi un tiem ir atšķirīgas īpašības. Lai pamatotu savu apgalvojumu, tā izvirza trīs argumentu grupas. Pirmā argumentu grupa attiecas uz biodīzeļdegvielas tirgus īpatnībām Amerikas Savienotajās Valstīs. Otrā argumentu sērija attiecas uz objektīvajām atšķirībām starp maisījumiem atkarībā no biodīzeļdegvielas satura. Trešais arguments ir balstīts uz to, ka Komisija esot atzinusi, ka > B20 maisījumi un ? B20 maisījumi ir atšķirīgi, kad tā atteicās piešķirt prasītājai jauna eksportētāja statusu antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 20. panta nozīmē.

95      Padome, kuru atbalsta Komisija un EBB, apstrīd prasītājas argumentus.

96      Ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kas ir Savienības iestādēm komerciālās aizsardzības pasākumu jomā (skat. iepriekš 92. punktu), ir jāizvērtē, vai prasītāja ir pierādījusi, ka Padomei ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājas eksportētie ? B20 maisījumi ir attiecīgā produkta neliels pārveidojums un ka līdz ar to šie produkti varēja tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem, kuriem ir “tādas pašas būtiskās īpašības” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šajā ziņā Vispārējā tiesa izvērtēs prasītājas trīs argumentu sērijas tomēr atšķirīgā kārtībā no tās, kādā tie tika iesniegti.

97      Pirmām kārtām saistībā ar objektīvajām atšķirībām starp maisījumiem atkarībā no biodīzeļdegvielas koncentrācijas prasītāja vispirms norāda, ka dīzeļdegvielas nozarē atbilstoši biodīzeļdegvielas koncentrācijai tiek noteikts, vai biodīzeļdegvielas maisījumi ir jāklasificē kā minerālie vai naftas produkti vai kā ķīmiskie produkti. Kombinētajā nomenklatūrā arī esot paredzēta diferencēšana atkarībā no maisījumu sastāva un biodīzeļdegvielas koncentrācijas. KN kods 2710, kas ir kombinētajā nomenklatūrā nodaļā par minerāleļļām, piemēram, neesot piemērojams > B30 maisījumiem. Prasītāja pati savu līgumos un rēķinos izmantojot atšķirīgus aprakstus atbilstoši biodīzeļdegvielu procentuālajai daļai.

98      Pēc tam prasītāja norāda, ka no loģistikas skatpunkta 1973. gada 2. novembra Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (Marpol) II pielikumā maisījumi, kuru biodīzeļdegvielas proporcija ir lielākā vai vienāda ar 15 % (turpmāk tekstā – “≥ B15 maisījumi”), esot klasificēta par ķīmiskajiem produktiem, kuri ir jātransportē speciālos kuģos, atšķirībā no < B15 maisījumiem, kuri tiek uzskatīti par minerālajiem vai naftas produktiem. Tādēļ prasītāja uzskata, ka vismaz daļa no ? B20 maisījumiem, proti, tās eksportētie < B15 maisījumi, atšķiroties no > B20 maisījumiem. Prasītāja arī norāda, ka augstas koncentrācijas maisījumu glabāšanas laiks ir ierobežotāks un tīra biodīzeļdegviela un B99,9 maisījumi tādēļ ir jāglabā īpašos rezervuāros, kas pielāgoti “fatty acid methyl esters” (taukskābju metilesteri, turpmāk tekstā – “FAME”) un kas ir mazāki un dārgāki par tiem, kurus izmanto zemākas koncentrācijas maisījumiem. Prasītāja piebilst, ka esot vieglāk turpināt atšķaidīt zemākas koncentrācijas maisījumu salīdzinājumā ar augstākas koncentrācijas maisījumu, lai iegūtu B7 un B5 maisījumus.

99      Visbeidzot prasītāja savā replikā norāda, ka augstākas koncentrācijas biodīzeļdegvielas maisījumiem nav tāda paša gala pielietojuma, ne pat jaudas vai snieguma kā zemākas koncentrācijas biodīzeļdegvielai.

100    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka komerciāla klasifikācija, ko nozare piešķir attiecīgajiem produktiem un kas izriet no kombinētās nomenklatūras, ir formāla rakstura un ne obligāti nozīmē, ka produktiem, kas ir dažādi klasificēti, nav vienas un tās pašas būtiskās īpašības antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta otrās daļas un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē (skat. iepriekš 3. punktu). Kā to pamatoti norāda Padome, ar noteiktām apiešanas darbībām tieši tiek mēģināts eksportēt nedaudz pārveidotu produktu, kas neietilpst kombinētās nomenklatūras precīzā kodā, kurš ir paredzēts sākotnējos maksājumos.

101    Otrkārt, ir jānorāda, ka, izņemot argumentus regulējumā jūras transporta jomā, prasītājas izvirzītie argumenti, kas attiecas uz atšķirībām starp dažādiem maisījumiem no loģistikas aspekta, neattiecas uz specifisku biodīzeļdegvielu procentu daļām, kuras ir maisījumos. Šie argumenti izklāsta atšķirības starp augsta un zema satura koncentrāciju maisījumiem, bet neapskata būtisko jautājumu, vai ? B20 maisījumiem ir tādas pašas būtiskās īpašības kā > B20 maisījumiem antidempinga pamatregulas un antisubsidēšanas pamatregulas nozīmē.

102    Saistībā ar argumentiem regulējumā jūras transporta jomā ir jānorāda, ka vienīgā atšķirība klasifikācijā starp ≥ B15 maisījumiem un < B15 maisījumiem, kas ir paredzēta Marpol, pati par sevi neietekmē ne ? B20 fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ne maisījumu komerciālo pielietojumu. Turklāt ir jānorāda, ka attiecīgajā jūras transporta regulējumā netiek paredzēts nošķīrums atkarībā no 20 % daļas, par kuru ir runa šajā tiesvedībā, bet gan atkarībā no 15 % daļas.

103    Treškārt, prasītāja nekādā veidā nepamato apgalvojumu, kurš izklāstīts replikā un saskaņā ar kuru augstas vai zemas koncentrācijas maisījumi neesot ne vienas un tās pašas jaudas, ne snieguma. Saistībā ar maisījumu pielietojumu atkarībā no to koncentrācijas prasītāja neapstrīd, ka operācijas, kas ietver biodīzeļdegvielas izšķīdināšanu minerālajā dīzeļdegvielā, ir relatīvi vienkāršas no tehniskā aspekta. Prasītāja arī neapstrīd, ka tās eksportētie < B15 maisījumi, gluži kā > B20 maisījumi, bija paredzēti sajaukšanai no jauna ar minerālo dīzeļdegvielu, lai saražotu degvielu Savienībā. Saistībā ar B99,9 maisījumiem, uz kuriem visvairāk attiecās sākotnējie maksājumi, vai prasītājas eksportētajiem < B15 maisījumiem visi šie maisījumi bija vēl jāpārveido, lai iegūtu proporcijas, kas atbilst maisījumiem, kurus ir atļauts pārdot gala patērētājiem Savienībā, proti, B7 un B5 maisījumiem (skat. iepriekš 36. punktu). No tā izriet, ka saistībā ar visiem biodīzeļdegvielas maisījumiem bija jāveic vienas un tās pašas pārveidošanas darbības un uz tiem attiecās viens un tas pats gala pieprasījums, un līdz ar to tie radīja zaudējumu pašai Eiropas nozarei.

104    Otrkārt, saistībā ar biodīzeļdegvielas tirgus īpatnībām Amerikas Savienotajās Valstīts ir skaidrs, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka visi dīzeļmotori var funkcionēt ar ? B20 maisījumiem, saglabājot automobiļu ražotāju garantiju, tādēļ šie maisījumi tiek tieši pārdoti patērētājiem Amerikas Savienotajās Valstīs (skat. iepriekš 14. punktu). Prasītāja tomēr pietiekami neizskaidro, kādā ziņā šī vienīgā konstatācija liedza Padomei un Komisijai uzskatīt, ka tās eksportētie ? B20 maisījumi bija “nedaudz pārveidoti līdzīgi produkti” salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem. Katrā ziņā šī Amerikas Savienoto Valstu tirgus īpatnība neietekmē konstatāciju, kuru Padome izdarījusi antidempinga pamatregulas preambulas 65. apsvērumā un antisubsidēšanas pamatregulas preambulas 70. apsvērumā un saskaņā ar kuru > B20 maisījumu fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un ? B20 maisījumu fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir pietiekami līdzīgas, lai ar tiem varētu veikt vienas un tās pašas atšķaidīšanas darbības, lai šos maisījumus sagatavotu gala patēriņam Savienībā (skat. iepriekš 37. punktu).

105    Treškārt un visbeidzot, saistībā ar Komisijas atteikumu piešķirt prasītājai jauna eksportētāja statusu antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 20. panta nozīmē runa ir par juridiska rakstura apsvērumiem, kuri nevar ietekmēt iepriekšējā punktā izklāstītās tehniskās konstatācijas. Saskaņā ar šīm tiesību normām izvērtējums saistībā ar jauna eksportētāja statusu ir paredzēts vienīgi tirgus dalībniekiem, kas sāk eksportēt produktu, uz kuru attiecas antidempinga regula vai antisubsidēšanas regula, pēc šo regulu pieņemšanas. Tomēr šajā lietā uz ? B20 maisījumiem sākotnējās regulas neattiecas. Šis apstāklis nesniedz nekādu atbildi uz jautājumu, vai šie maisījumi varēja tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotiem līdzīgiem produktiem” salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem.

106    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājas eksportētie ≤ B20 maisījumi ir attiecīgā produkta neliels pārveidojums un ka līdz ar to šie produkti varēja tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem, kuriem ir “tādas pašas būtiskās īpašības” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

107    Līdz ar to prasītājas pirmais iebildums ir jānoraida.

–       Par ? B20 maisījumu tiešu iekļaušanu sākotnējās regulās

108    Prasītāja norāda, ka attiecīgā produkta un līdzīgā produkta sākotnējām definīcijām ir galvenā nozīme, ja runa ir par to, vai sākotnējie maksājumi tika apieti, un ka tām ir jābūt saskanīgām. Procedūras saistībā ar apiešanu un tiesiskās noteiktības princips neļaujot Savienības iestādēm paplašināt attiecīgā produkta sākotnējo definīciju un noteikti ne, ja šī paplašināšana attiecas uz produktu, kurš ir tieši izslēgts no attiecīgā produkta definīcijas un līdzīgā produkta definīcijas. Vispārējās tiesas 2008. gada 10. septembra spriedumā lietā T‑348/05 JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome (Krājumā nav publicēts) esot apstiprināti šie principi.

109    Padome, kuru atbalsta Komisija un EBB, apstrīd prasītājas argumentus.

110    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka procedūras saistībā ar apiešanu, kuras paredzētas antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punktā, tieši attiecas uz produktiem, kurus formāli neaptvēra attiecīgā produkta sākotnējā definīcija un līdzīgā produkta definīcija, bet kas tomēr ir “nedaudz pārveidoti līdzīgi produkti”, jo tiem ir tādas pašas “būtiskās īpašības” kā produktiem, kurus aptver sākotnējā definīcija. Paplašinot sākotnējos maksājumus uz ? B20 maisījumiem, Padome tādējādi ir rīkojusies saskaņā ar šo tiesību normu mērķiem.

111    Otrkārt, iepriekš 108. punktā minētajā spriedumā lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome ir apstiprināti šie principi, pretēji prasītājas apgalvotajam. Šis spriedums neattiecas uz procedūru saistībā ar apiešanu, bet uz daļēju starpposma pārskatīšanu antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē. Šīs pārskatīšanas procedūras ietvaros Padome paplašināja attiecīgā produkta sākotnējo definīciju, lai piemērotu attiecīgos maksājumu produktiem, kuros kā sastāvdaļa ir sākotnējais attiecīgais produkts. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Padome nevarēja grozīt attiecīgā produkta sākotnējo definīciju starpposma pārskatīšanas procedūras ietvaros antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta nozīmē, lai ietvertu jaunus produktus, kas nebija paredzēti sākotnējā regulā (iepriekš 108. punktā minētais spriedums lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, 61.–65. punkts). Taču Vispārējā tiesa norādīja, ka Savienības iestādēm būtu bijis jāizvērtē, vai jaunie produkti, kuros kā sastāvdaļa ir iekļauts attiecīgais produkts, varēja tikt uzskatīti par “nedaudz pārveidotiem līdzīgiem produktiem” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tā secināja, ka Padome nevar apiet prasību veikt izmeklēšanu saskaņā ar šo pēdējo minēto tiesību normu, grozot attiecīgā produkta definīciju saistībā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punkta piemērošanu (iepriekš 108. punktā minētais spriedums lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome, 66.–70. punkts).

112    Treškārt, saistībā ar to, ka ? B20 maisījumi ir tieši izslēgti no sākotnējām regulām, ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko prasītāja norāda replikā un atbildē uz Komisijas iestāšanās rakstu, šī izslēgšana nebija pamatota ne ar attiecīgo maisījumu fiziskajām, ķīmiskajās un tehniskajām pamatīpašībām, ne ar situāciju Savienībā.

113    Kā ir norādīts iepriekš 13.–15. un 25. punktā, ? B20 maisījumu izslēgšana no sākotnējo regulu piemērošanas jomas bija pamatota vienīgi sakarā ar Amerikas Savienoto Valstu tirgus īpatnībām, kurā ? B20 maisījumi, atšķirībā no > B20 maisījumiem, bija paredzēti pārdošanai tieši patērētājiem, tādējādi nevis eksportēšanai. Šī konstatācijas dēļ Padome ieteica > B20 maisījumu līmeņa slieksni, lai “noteikt[u] skaidru nošķīrumu un izvairīt[os] no ražojumu sajaukšanas [Amerikas Savienoto Valstu] dažādajos tirgus un dažādajās daļās” (antidempinga pamatregulas preambulas 33. apsvērums un antisubsidēšanas pamatregulas preambulas 34. apsvērums).

114    Pirmkārt, no tā izriet, ka Savienības iestāžu nostāja saistībā ar ? B20 maisījumu un > B20 maisījumi būtiskajām īpašībām nebija pretrunīga un līdz ar to prasītāja nevar šajā lietā apgalvot tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu.

115    Otrkārt, ir jāatgādina, ka iepriekš 104. punktā norādīto iemeslu dēļ Amerikas Savienoto Valstu tirgus specifiskie apstākļi neliedza Komisijai un Padomei uzskatīt, ka prasītājas eksportētie ? B20 maisījumi bija “nedaudz pārveidoti līdzīgi produkti” salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

116    Šajos apstāklis tas, ka no sākotnējām regulām tika izslēgti ? B20 maisījumi Amerikas Savienoto Valstu tirgus īpatnību dēļ, neliedza Komisijai un Padomei sakarā ar šiem maisījumiem sākt procedūras saistībā ar apiešanu.

117    Tādēļ prasītājas otrais iebildums ir jānoraida.

–       Par pilnvaru nepareizu izmantošanu

118    Ar savu trešo iebildumu prasītāja norāda, ka Komisija un Padome nevarēja, nepareizi neizmantojot pilnvaras, paplašināt sākotnējos maksājumus attiecībā uz ? B20 maisījumu importu, izmantojot procedūru saistībā ar apiešanu, bet tām būtu bijis jāsāk jaunas izmeklēšanas saistībā ar šiem importiem saskaņā ar antidempinga pamatregulas 5. pantu un antisubsidēšanas pamatregulas 10. pantu. Replikas rakstā prasītāja piebilst, ka Komisijai būtu bijis vismaz jāveic pārskatīšana pēc savas ierosmes saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 19. pantu.

119    Padome, kuru atbalsta Komisija un EBB, uzskata, ka prasītājas argumenti nav pamatoti. Turklāt prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Komisijai bija vismaz jāveic starpposma pārskatīšana, neesot ticis izvirzīts ne procedūru saistībā ar apiešanu laikā, ne prasības pieteikumā. Līdz ar to šis arguments nav pieņemams. Vispārējā tiesa aicināja prasītāju izteikties par šo pēdējo jautājumu tiesas sēdē.

120    Ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tiesību akts ir spēkā neesošs pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām norādēm, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, uz kuriem iepriekš norādīts, vai lai izvairītos no Līgumā īpaši paredzētas procedūras, lai nodrošinātos pret attiecīgā gadījuma apstākļiem (skat. Vispārējās tiesas 1999. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑266/97 Vlaamse Televisie Maatschappij/Padome, Recueil, II‑2329. lpp., 131. punkts un tajā minētā judikatūra).

121    Šajā lietā, kā izriet no šī sprieduma 106. punkta, prasītāja nav pierādījusi, ka Padome pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka prasītājas eksportētie ? B20 maisījumi ir nedaudz pārveidots attiecīgais produkts antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpat ? B20 maisījumu izslēgšana no sākotnējo regulu piemērošanas jomas neliedza Komisijai un Padomei sākt sakarā ar prasītājas importiem procedūras saistībā ar apiešanu (skat. iepriekš 116. punktu).

122    No tā izriet, ka Komisija un Padome nav izvairījušās no procedūras, kas speciāli paredzēta antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā, lai novērstu apstākļus šajā lietā.

123    Tādēļ ir jānoraida trešais iebildums, neesot nepieciešamībai izvērtēt, vai ir pieņemams prasītājas arguments saistībā ar Komisijas pienākumu vismaz sākt starpposma pārskatīšanas procedūru procedūras saistībā ar apiešanu vietā.

124    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida prasītājas pirmā pamata pirmā daļa par atšķirībām starp > B20 maisījumiem un ? B20 maisījumiem un par šo pēdējo minēto maisījumu tiešo izslēgšanu no sākotnējām regulām.

 Pirmā pamata otrā daļa par attiecīgā produkta pārveidošanas neesamību

125    Prasītāja apgalvo, ka ? B20 maisījumi netika nedaudz pārveidoti antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo šie maisījumi ir vienmēr pastāvējuši un nav bijuši speciāli radīti, lai izvairītos no sākotnējo maksājumu uzlikšanas.

126    Šajā aspektā ir jākonstatē, kā to ir paveikusi Padome, ka antidempinga pamatregulas un antisubsidēšanas pamatregulas tiesību normās sakarā ar procedūrām saistībā ar apiešanu nav noteikts pienākums pierādīt, ka “nedaudz pārveidoti līdzīgi produkti” šo tiesību normu nozīmē ir tikuši speciāli radīti, lai izvairītos no maksājumu maksāšanas.

127    Šajā lietā, kā izriet no iepriekš 13.–15., 25. un 39. punkta, ? B20 maisījumi pastāvēja Amerikas Savienoto Valstu tirgū, bet netika eksportēti uz Savienību. Vienīgi pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas tika sākts eksportēt ? B20 maisījumus uz Eiropu. Tā kā šo maisījumu fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir ļoti līdzīgas > B20 maisījumu fiziskajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, kā arī šiem maisījumiem ir identisks pielietojums Savienībā (skat. iepriekš 104. punktu), Padome antidempinga pamatregulas preambulas 65. apsvērumā un antisubsidēšanas pamatregulas preambulas 70. apsvērumā pamatoti secināja, ka prasītājas importētie ? B20 maisījumi ir nedaudz pārveidots attiecīgais produkts.

128    Tādēļ pirmā pamata otrā daļa un tādējādi pirmais pamats kopumā ir jānoraida.

 Otrais pamats par acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar faktiem, kas attiecas uz prasītāju

129    Otrajam pamatam, ar kuru tiek apgalvotas Padomes pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ir trīs daļas.

130    Pirmā daļa attiecas uz attiecīgā produkta pārveidojumu atgriezeniskumu un ir balstīta uz konstatāciju, ka ? B20 maisījumi vairs nevar tikt pārveidoti, lai tie atkal kļūtu par > B20 maisījumiem pēc importēšanas.

131    Otrajā daļā prasītāja apstrīd to, ka pastāv tirdzniecības konfigurācijas izmaiņas antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punkta nozīmē, ciktāl ir skarta prasītāja.

132    Trešajā daļā prasītāja apgalvo, ka Padome nav pareizi izvērtējusi ekonomiskos pamatojumus, kurus tā izvirzīja saistībā ar savu < B15 maisījumu importu.

 Otrā pamata pirmā daļa saistībā ar neiespējamību pārveidot ? B20 maisījumus par ˃ B20 maisījumiem

133    Prasītāja norāda, ka ? B20 maisījumi nevar tikt pārveidoti, lai tie atkal kļūtu par > B20 maisījumiem, līdz ar to sākotnējo maksājumu apiešana īstenībā nav iespējama. Apgalvojot pretēji, apstrīdētajās regulās ir acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

134    Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.

135    Vispirms ir jānorāda, ka Padome apstrīdētajās regulās nekad nav norādījusi, ka ? B20 maisījumi var tikt pārveidoti, lai tie atkal kļūtu par > B20 maisījumiem, pretēji prasītājas apgalvotajam.

136    Turpinājumā ir jānorāda, gluži kā to veic Padome, ka, pieprasot, lai pārveidotais produkts pēc importēšanas pārtop atpakaļ par attiecīgo produktu, prasītāja pievieno jaunu kritēriju apiešanas noteikšanai, kurš nav paredzēts antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā. Šķiet, ka prasītāja tādējādi jauc dažāda veida apiešanas veidus, kas šajās regulās ir paredzēti. Šajā lietā izmeklēšana tostarp attiecās uz “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē importu. Šī apiešanas prakse atšķiras no tās, kas paredzēta antidempinga pamatregulas 13. panta 2. punktā un kas ietver to, ka attiecīgais produkts tiek importēts pa detaļām, lai pēc tam to saliktu kopā Savienībā, tādējādi izvairoties no maksājumiem, kas piemēroti integrālam produktam.

137    Visbeidzot, kā ticis norādīts iepriekš 104. punktā, prasītājas importētajiem ? B20 maisījumiem salīdzinājumā ar > B20 maisījumiem ir ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, kā arī identisks pielietojums Savienībā. Šīs konstatācijas ir pietiekamas, lai uzskatītu, ka šie maisījumi ir “nedaudz pārveidoti līdzīgi produkti” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

138    Tādējādi otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

 Otrā pamata otrā daļa par tirdzniecības konfigurācijas izmaiņu neesamību

139    Prasītāja apgalvo, ka saistībā ar to nav notikušas tirdzniecības konfigurācijas izmaiņas. Tā neesot ne grozījusi savu rīcību, ne beigusi importēt produktus, uz kuriem attiecas sākotnējie maksājumi, jo tā nekad nebija importējusi šos produktus pirms sākotnējo regulu pieņemšanas. Tādēļ tā nevar tikt apsūdzēta par pasākumu, kurš uz to neattiecas, apiešanu.

140    Padome apstrīd prasītājas argumentus.

141    Ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktā nav pieprasīts, ka, lai konstatētu tirdzniecības konfigurācijas izmaiņu esamību, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas procedūra saistībā ar apiešanu, būtu jābūt iepriekš importējušiem produktus, uz kuriem attiecas sākotnējie maksājumi. Šāds nosacījums būtiski un neattaisnojami ierobežotu procedūru saistībā ar apiešanu piemērošanas jomu.

142    Šīs procedūras ir vērstas, lai aizsargātu Savienības nozari pret noteiktiem importiem, neatkarīgi no uzņēmumu, kas iesaistīti šajos importos, identitātes. Šī lieta attiecas uz “nedaudz pārveidotu līdzīgu produktu” importu. Tādējādi runa ir par aizstājējproduktu importu, lai izvairītos no sākotnējo maksājumu uzlikšanas, lai gan ar šiem produktiem vienmēr tika īstenots dempings vai subsīdija, radot zaudējumus Savienības nozarei vai neitralizējot sākotnējo maksājumu koriģējošo iedarbību. Lai pierādītu izmaiņas tirdzniecības konfigurācijā, iestādes tādēļ var vienīgi konstatēt, ka ir parādījies aizstājējproduktu imports par sliktu produktiem, kuriem piemēroti sākotnējie maksājumi, neatkarīgi no jautājuma, vai jaunos importus ir veikuši uzņēmumi, kuriem jau piemēroti sākotnējie maksājumi.

143    Šajā lietā nav apstrīdēts, ka sākotnējā attiecīgā produkta imports praktiski apstājās pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ? B20 maisījumu eksports uz Savienību sākās tajā pašā laikā.

144    Šajos apstākļos Komisija un Padome pamatoti konstatēja, ka ir notikušas tirdzniecības konfigurācijas izmaiņas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Savienību saskaņā ar antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 3. punktu.

145    Tātad otrā pamata otrā daļa ir jānoraida.

 Otrā pamata trešā daļa par ekonomisko pamatojumu, kurus norādījusi prasītāja, izvērtēšanu

146    Prasītāja apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka saistībā ar prasītāju nepastāv cits pietiekams pamatojums vai ekonomisks attaisnojums, kā vien sākotnējo maksājumu apiešana, sākot eksportēt < B15 maisījumus.

147    Šajā ziņā prasītāja atgādina, ka tā sāka darbību biodīzeļdegvielas nozarē vienīgi 2009. gada sākumā, lai atbalstītu BP grupas darbību, un norāda, ka tā izvēlējās importēt < B15 maisījumus Savienībā ekonomiska rakstura iemeslu dēļ. Prasītāja uzskata, ka šāda veida maisījums tai esot ļāvis, pirmkārt, izvairīties no specializētu, mazāku un dārgāku kuģu izmantošanas, kas ir obligāti ≥ B15 maisījumu transportēšanai pa jūru saskaņā ar Marpol (skat. iepriekš 98. punktu), un transportēt maisījumus nespecializētos savas pašas flotes kuģos vai noslēgt ilgtermiņa līgumu par jūras pārvadājumiem. Otrkārt, šie maisījumi varēja tikt vieglāk uzpildīti nespecifiskos rezervuāros, kas paredzēti priekš FAME Amsterdamas-Roterdamas-Antverpenes zonā (turpmāk tekstā – “ARA zona”), kurā tai bija pārpalikuma dīzeļdegviela, kuru tā vēlējās izmantot B7 un B5 maisījumu ražošanai. Treškārt, prasītāja precizē, ka BP France terminālis, kas atrodas Frontiņānā [Frontignan] Francijas dienvidos, kur tā eksportēja “būtisku apjomu” biodīzeļdegvielas, nevarēja uzņemt specializētos kuģos, kuros bija jātransportē ≥ B15 maisījumi. Tiesas sēdē prasītāja uzstāja uz šo pēdējo argumentu, izskaidrojot, ka Francijas dienvidos bija būtisks pieprasījums pēc B7 un B5 maisījumiem un ka tā Frontiņānas terminālī atšķaidīja Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes < B15 maisījumus ar pārpalikuma dīzeļdegvielu, kas nāca no ARA zonas.

148    Padome, kuru atbalsta Komisija un EBB, apstrīd prasītājas argumentus.

149    Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja būtībā izvirza loģistikas rakstura iemeslus, lai attaisnotu < B15 maisījumu importu Savienībā. Lai gan loģistikas rakstura apsvērumiem var būt nozīme lēmumā sākt ekonomiska rakstura darbību, paši par sevi nevar attaisnot šādu lēmumu. Ekonomiska rakstura darbība parasti tiek sākta pēc rentabilitātes analīzes veikšanas. Šādas analīzes ietvaros izvairīšanās no sākotnējiem maksājumiem, kuru augstais apmērs nav apstrīdēts, var izrādīties būtiskāks ekonomikas faktors salīdzinājumā ar loģistikas rakstura apsvērumiem.

150    Pirmkārt, šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja nav apstrīdējusi Padomes konstatāciju, saskaņā ar kuru ieguvums, kas saistīts ar specializēto kuģu neizmantošanu, lai transportētu ≥ B15 maisījumus, ko apgalvo prasītāja, ir vienīgi 2,3 % sākotnējo maksājumu summas, no kuriem tā ir izvairījusies apiešanas novēršanas izmeklēšanas laikā. Šajos apstākļos Padome pareizi konstatēja, ka tā nav akceptējusi prasītājas norādītos ekonomiskos pamatojumus, kas saistīti ar izvēli nespecializēto kuģu izmantošanai biodīzeļdegvielas maisījumu pārvadāšanai pa jūru.

151    Otrkārt, saistībā ar B100 un B99,9 maisījumu uzglabāšanas grūtībām ARA zonas rezervuāros, minerālās dīzeļdegvielas pārpalikumu pastāvēšanu šajā zonās un Frontiņānas termināļa tehniskajiem ierobežojumiem ir jākonstatē, ka prasītājas skaidrojumi nešķiet pārliecinoši. Katrā ziņā prasītāja nenorāda nevienu konkrētu apstākli, kas ļautu saprast šo darbību rentabilitāti. Turklāt prasītāja nesniedz nekādus skaitliskus, kvantificētus vai dokumentētus elementus, kas pierādītu pieprasījumu pēc šāda veida maisījumiem Francijas dienvidos. Ir arī jānorāda, ka šis arguments tika izvirzīts vienīgi tiesas sēdē. Turklāt prasītājas sarežģītajam un nepamatotajam apgalvojumam par pieprasījumu pēc biodīzeļdegvielas Francijas dienvidos kontrastā ir Komisijas un Padomes norādītie konkrētie skaitļi. Saskaņā ar šiem skaitļiem > B20 maisījumu imports praktiski beidzās pēc sākotnējo maksājumu noteikšanas, taču ? B20 maisījumu imports parādījās vienīgi pēc šī datuma (skat. iepriekš 39. punktu). Nav arī strīda par to, ka sākotnējo maksājumu summa tika uzskatīta par relatīvi augstu, līdz ar to tādu aizstājējproduktu kā ≤ B20 maisījumu importēšana bija ekonomiski pievilcīga.

152    Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāsecina, ka Padome ir pamatoti uzskatījusi, ka saistībā ar prasītājas < B15 maisījumiem nepastāv pietiekams pamatojums vai cits ekonomisks pamatojums kā vien sākotnējo maksājumu uzlikšana.

153    Otrā pamata trešā daļa un līdz ar to otrais pamats ir jānoraida kopumā.

 Par trešo pamatu par pienākuma sniegt pamatojumu neizpildi

154    Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētās regulas nav pietiekami pamatotas, lai pamatotu sākotnējo maksājumu paplašināšanu. Prasītāja uzskata, ka Padomei bija jāsniedz rūpīgāks pamatojums, ņemot vērā paplašināšanas būtiskās sekas attiecībā pret prasītāju.

155    Šajā ziņā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka Padome nav atbildējusi ne uz tās izvirzītajiem argumentiem, saskaņā ar kuriem ? B20 maisījumi pēc importēšanas nevarēja tikt rekonvertēti uz augstākas koncentrācijas maisījumiem, ne uz argumentiem, saskaņā ar kuriem tā nevarēja apiet pasākumu, kas to sākotnēji neskāra. Otrkārt, prasītāja uzskata, ka Padome uzreiz secināja, ka vienīgais ekonomiskais pamatojums ? B20 maisījumu eksportam bija subsīdiju piešķiršana Amerikas Savienotajās Valstīs un nodoms izvairīties no sākotnējo maksājumu maksāšanas. Treškārt, prasītāja norāda, ka Padome nav izskaidrojusi, kādā veidā tā varēja paplašināt attiecīgos pasākumus uz ? B20 maisījumiem, lai gan tā bija tieši izslēgusi to no attiecīgā produkta un līdzīgā produkta definīcijas sākotnējās izmeklēšanas ietvaros. Ceturtkārt, prasītāja piebilda tiesas sēdē, ka apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 79. apsvērumā nav precizēts, kādā veidā dempinga pastāvēšana tika konstatēta procedūras saistība ar apiešanu ietvaros. Prasītāja uzskata, ka no Padomes un Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem Vispārējā tiesā izriet, ka Komisija ir pamatojusies, pirmkārt, uz datiem, kuri saistīti ar ? B20 maisījumiem un kurus sniedzis tirgus dalībnieks sākotnējā izmeklēšanā, un, otrkārt, uz sākotnējo normālo vērtību, kas noteikta > B20 maisījumiem un kas pielāgota ? B20 maisījumiem.

156    Padome apstrīd prasītājas izvirzītos argumentus.

157    Ir jāatgādina, ka Savienības iestādes akta pamatojumam skaidri un neapšaubāmi jāparāda iestādes, akta autores, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt noteiktā pasākuma attaisnojumus un aizsargāt savas tiesības un tiesai veikt kontroli (Vispārējās tiesas 2005. gada 27. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑134/03 un T‑135/03 Common Market Fertilizers/Komisija, Krājums, II‑3923. lpp., 156. punkts). Turklāt jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 296. pantā paredzētajām prasībām, jāapskata, ņemot vērā ne tikai tā burtisko formulējumu, bet arī tā jēgu, kā arī visas tās tiesību normas, kas reglamentē attiecīgo jautājumu (šajā ziņā skat. Tiesas 1996. gada 29. februāra spriedumu lietā C‑56/93 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑723. lpp, 86. punkts, un Vispārējās tiesas 1997. gada 27. novembra spriedumu lietā T‑290/94 Kaysersberg/Komisija, Recueil, II‑2137. lpp., 150. punkts).

158    Šajā lietā Komisija ir ievērojusi šos principus turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

159    Pirmkārt, saistībā ar to, ka apstrīdētajās regulās nav tiešas atbildes uz noteiktiem prasītājas argumentiem, ir jānorāda, ka regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus vai kompensējošos maksājumus, ir pamatojama vienīgi ar attiecībā uz visiem elementiem – gan faktiem, gan tiesībām, kuri ir būtiski šajā aktā, – sniegto vērtējumu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T‑314/06 Whirlpool Europe/Padome, Krājums, II‑5005. lpp., 116. punkts).

160    Kā norādīts iepriekš 136. un 141. punktā, antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punktā un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta 1. un 3. punktā netiek ne pieprasīts, lai pārveidotais produkts pēc importēšanas kļūtu atkal par attiecīgo produktu, ne lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas procedūra saistībā ar apiešanu, būtu iepriekš importējuši produktus, kuriem piemērojami sākotnējie maksājumi. Tādēļ Padomei nebija jāpauž sava nostāja par prasītājas šajā ziņā izvirzītajiem argumentiem.

161    Otrkārt, saistībā ar ekonomiskajiem pamatojumiem ? B20 maisījumu importam ir jānorāda, ka prasītājas kritika par apstrīdētajām regulām ir pausta, lai apstrīdētu Padomes secinājuma par šo jautājumu pamatotību, kā tas ir izklāstīts apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 70., 71. un 76. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 75., 76. un 81. apsvērumā, nevis lai apgalvotu pamatojuma neesamību šajā ziņā. Tādējādi prasītājas arguments ir jānoraida.

162    Treškārt, saistībā ar sākotnējo maksājumu paplašināšanu uz ? B20 maisījumiem, kuri iepriekš bija izslēgti no sākotnējo regulu piemērošanas jomas, Padome apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 55. un 56. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas 60. un 61. apsvērumā ir atgādinājusi argumentus, ko iesniedza National Biodiesel Board (NBB), kas pārstāv Amerikas biodīzeļdegvielas nozari, un citas ieinteresētās personas bija lūgušas šo izslēgšanu. Atbildot uz šiem argumentiem, Padome apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 57.–59. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 62.–64. apsvērumā norādīja, ka šajā lietā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka “prima facie ir noticis apiešanas gadījums” antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta un antisubsidēšanas pamatregulas 23. panta nozīmē. Padome arī norādīja, ka šajās tiesību normās paredzētā procedūra negroza attiecīgā produkta vai līdzīgā produkta definīciju. Apstrīdētās antisubsidēšanas regulas preambulas 65. apsvērumā un apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 70. apsvērumā Padome ir izskaidrojusi, kādēļ tā uzskatīja, ka ≤ B20 maisījumi var tikt uzskatīti par nedaudz pārveidotu attiecīgo produktu, par kuru var notikt procedūra saistībā ar apiešanu.

163    Šajā pamatojumā nav nekādu trūkumu, pretēji prasītājas apgalvotajam.

164    Ceturtkārt, saistībā ar veida, kādā dempings konstatēts, pamatojumu, kuru izvirzījusi prasītāja tiesas sēdē, vispirms ir jāatgādina, ka pamatojuma neesamība vai nepietiekamība ir sabiedriskās kārtības pamats, ko Savienības tiesa var un kas tai pat ir jāpārbauda pēc savas ierosmes (skat. pēc analoģijas Tiesas 1997. gada 20. februāra spriedumu lietā C‑166/95 P Komisija/Daffix, Recueil, I‑983. lpp., 24. punkts). No tā izriet, ka prasītājas arguments nevar tikt noraidīts tā novēlotās iesniegšanas dēļ.

165    Ir jānorāda, ka Padome apstrīdētās antidempinga regulas preambulas 79. apsvērumā ir precizējusi, ka “saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktu pārbaudīja, vai ir pierādījums par dempingu saistībā ar normālo vērtību, kuru noteica sākotnējā izmeklēšanā”, un ka, “salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings”.

166    Šis pamatojums juridiski pietiekami izriet no pierādījumiem, uz kuru pamata tika konstatēts dempings.

167    No tā izriet, ka prasītājas trešais pamats ir jānoraida.

 Ceturtais pamats par nediskriminācijas principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu

168    Ceturtajā pamatā prasītāja norāda, ka tā ir pilnībā sadarbojusies procedūrā saistībā ar apiešanu, bet tai tomēr ir noteikta likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nav sadarbojušies vai kuri nav darījuši par sevi zināmu sākotnējās izmeklēšanas laikā, šajā gadījumā tie ir trešās kategorijas uzņēmumi, kas norādīti iepriekš 21. punktā. Lai gan prasītāja nav piedalījusies sākotnējā izmeklēšanā, tas bija tādēļ, ka tajā laikā tā nebija biodīzeļdegvielas eksportētāja.

169    Ņemot vērā tās īpašo situāciju, prasītāja uzskata, pirmkārt, ka saskaņā ar nediskriminācijas principu Padomei būtu bijusi tai jānosaka likme, kas piemērojama sabiedrībām, kuras sadarbojās sākotnējās izmeklēšanas laikā un kuras nebija ietvertas izlasē, kas ir izklāstīta sākotnējām regulām pievienotajā sarakstā; šajā gadījumā tā ir iepriekš 20. punktā norādītā otrā uzņēmumu kategorija. Prasītāja uzskata, ka tā ir tādā pašā situācijā kā šie uzņēmumi.

170    Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka informācijai, ko tā sniegusi procedūras saistībā ar apiešanu laikā, būtu bijis jābūt pietiekamai, lai pret to attiektos individuāli. Saskaņā ar labas pārvaldības principu Komisijai būtu bijis jāattiecas pret sabiedrībām, kuras neskāra sākotnējā izmeklēšana, individuāli, pirms tām piemērot pasākumus uz patvaļīga pamata un neizvērtējot, kādā mērā šīs sabiedrības bija vai nebija īstenojušas dempingu. Atbildē uz EBB iestāšanās rakstu prasītāja norāda, ka Komisija tai esot ļāvusi noprast, ka tā neuzskata, ka tās eksporti bija [maksājumu] apiešana. Tomēr tā tieši neizvirza ne labas pārvaldības principa pārkāpumu, ne izdara secinājumus no šī pēdējā apgalvojuma.

171    Padome, kuru atbalsta Komisija, uzskata, ka prasītājas argumentiem nav nozīmes.

172    Pirmkārt, saistībā ar iebildumu par nediskriminācijas principa pārkāpumu ir jākonstatē, kā to ir paveikusi Padome, ka prasītāja nav tādā pašā situācijā kā sabiedrības, kas ir sadarbojušās sākotnējās izmeklēšanas laikā un kas nav iekļautas izlasē. Lai gan prasītāja ir sadarbojusies ar Savienības iestādēm procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros, ar tās importiem tika apieta sākotnējo maksājumu maksāšana. Pretēji klasiskajām antidempinga un antisubsidēšanas procedūrām, kuru rezultātā var tikt uzlikti zemāki maksājumi uzņēmumiem, kas ir sadarbojušies, procedūru saistībā ar apiešanu rezultātā netiek uzlikti nekādi maksājumi, bet vienīgi tiek paplašināts sākotnējais maksājums, kurš ir apiets.

173    Šajā lietā maksājumi, kas būtu bijuši piemērojami prasītājai, ja tā nebūtu apgājusi attiecīgos pasākumus, principā būtu bijuši maksājumi, kas piemērojami visiem citiem uzņēmumiem, izņemot, ja tā būtu lūgusi un saņēmusi pirms savu > B20 importu veikšanas individuālu attieksmi kā pret jaunu eksportētāju saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 4. punktu un antisubsidēšanas pamatregulas 20. pantu.

174    Šajos apstākļos Padome nav pārkāpusi nediskriminācijas principu, uzliekot atlikušās likmes, kas piemērojamas visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nebija sadarbojušies vai kuri nebija darījuši par sevi zināmu sākotnējās izmeklēšanas ietvaros.

175    Turklāt ir jānorāda, ka atlikušajās likmēs, kas piemērotas prasītājai, lai gan tās ir augstas, jau ir ņemts vērā uzņēmumu vispārējais augstais (81 %) sadarbības līmenis sākotnējās izmeklēšanas ietvaros (skat. iepriekš 21. punktu).

176    Otrkārt, saistībā ar iebildumu par labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo pret prasītāju netika īstenota individuāla attieksme, ir jānorāda, ka šāda attieksme nebija iespēja procedūru saistībā ar apiešanu ietvaros. Kā tas iepriekš norādīts 172. punktā, šīs procedūras ir paredzētas, lai uz attiecīgajiem importiem paplašinātu maksājumus, kurus Padome sākotnēji uzlikusi regulā, kura ir apieta, bet šo procedūru rezultātā netiek uzlikti jauni maksājumi, kas aprēķināti, pamatojoties uz dempinga starpību un/vai subsīdiju likmi un zaudējumiem, kuros vainojami tirgus dalībnieki, kas apgājuši šos pasākumus. Turklāt iespēja piešķirt prasītājai individuālu attieksmi kā jaunam eksportētājam bija izslēgta iepriekš 105. punktā norādīto iemeslu dēļ.

177    Ir jāpiebilst, ka tas, ka prasītāja nav piedalījusies sākotnējā izmeklēšanā, jo attiecīgajā laikā tā neimportēja biodīzeļdegvielu Savienībā, nepamato izņēmuma individuālu attieksmi saskaņā ar labas pārvaldības principu. Kā iepriekš ticis norādīts 141. punktā, antidempinga pamatregulā un antisubsidēšanas pamatregulā nav pieprasīts, ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas procedūra saistībā ar apiešanu, būtu jābūt iepriekš importējušiem produktus, uz kuriem attiecas sākotnējie maksājumi. Šajos apstākļos, kā to uzsver Komisija, nav nekas neparasts, ka ražotāji vai importētāji, uz kuriem neattiecas sākotnējas regulas, ir pakļauti paplašinātajiem maksājumiem pēc procedūras saistībā ar apiešanu. Šādā gadījumā uzliktie paplašinātie maksājumi atbilst atlikušajiem maksājumiem, kas paredzēti sākotnējās regulās.

178    Tādēļ prasītājas iebildums par labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo pret to netika īstenota individuāla attieksme, nav pamatots.

179    No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītājas ceturtais pamats un līdz ar to visa prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

180    Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

181    Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Padomes un EBB tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.

182    Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmo daļu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      BP Products North America Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un European Biodiesel Board (EBB) tiesāšanās izdevumus;

3)      Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Martins Ribeiro Dehousse van der Woude

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 16. janvārī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Tiesvedības priekšvēsture

Sākotnējās procedūras

Procedūras saistībā ar apiešanu

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

1.  Par pieņemamību

2.  Par lietas būtību

Pirmais pamats par antidempinga un antisubsidēšanas pamatregulu, kā arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu un pilnvaru nepareizu izmantošanu, paplašinot sākotnējos maksājumus ar procedūru saistībā ar apiešanu palīdzību

Pirmā pamata pirmā daļa par atšķirībām starp > B20 maisījumiem un  B20 maisījumiem un par pēdējo minēto maisījumu tiešu izslēgšanu no sākotnējām regulām

–  Par  B20 maisījumu un > B20 maisījumu būtiskajām īpašībām

–  Par  B20 maisījumu tiešu iekļaušanu sākotnējās regulās

–  Par pilnvaru nepareizu izmantošanu

Pirmā pamata otrā daļa par attiecīgā produkta pārveidošanas neesamību

Otrais pamats par acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar faktiem, kas attiecas uz prasītāju

Otrā pamata pirmā daļa saistībā ar neiespējamību pārveidot  B20 maisījumus par ˃ B20 maisījumiem

Otrā pamata otrā daļa par tirdzniecības konfigurācijas izmaiņu neesamību

Otrā pamata trešā daļa par ekonomisko pamatojumu, kurus norādījusi prasītāja, izvērtēšanu

Par trešo pamatu par pienākuma sniegt pamatojumu neizpildi

Ceturtais pamats par nediskriminācijas principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.