VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2010. gada 7. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” – Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “la PERLA” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Reputācijas aizskārums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Lieta T‑59/08
Nute Partecipazioni SpA, iepriekš – Gruppo La Perla SpA,
La Perla Srl,
Boloņa (Itālija), ko pārstāv R. Morresi [R. Morresi] un A. Dal Ferro [A. Dal Ferro], advokāti,
prasītājas,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja L. Rampini [L. Rampini], pēc tam – O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, –
Worldgem Brands Srl, iepriekš – Worldgem Brands – Gestão e Investimentos Lda, Kreaco [Creazzo] (Itālija), ko pārstāv V. Bilardo [V. Bilardo], M. Macitelli [M. Mazzitelli] un K. Bakīni [C. Bacchini], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās palātas 2007. gada 19. novembra lēmumu (lieta R 537/2004‑2) par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Nute Partecipazioni SpA un Worldgem Brands Srl.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Višņevska-Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un H. Kanninens [H. Kanninen] (referents),
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 7. februārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 21. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 9. maijā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 1. augustā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 20. oktobrī,
ievērojot izmaiņas Vispārējās tiesas pirmās palātas sastāvā,
pēc tiesas sēdes 2010. gada 11. maijā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 1997. gada 30. decembrī persona, kas iestājusies lietā, Worldgem Brands Srl, iepriekš – Worldgem Brands – Gestão e Investimentos Lda, iepriekš – Cielo Brands – Gestão e Investimentos Lda, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “ NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām ietilpst 14. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Juvelierizstrādājumi, zeltlietas un pulksteņi, dārgmetāli; pērles; dārgakmeņi”.
4 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme tika reģistrēta 1999. gada 21. jūlijā.
5 2002. gada 15. aprīlī pirmā prasītāja, Nute Partecipazioni SpA, iepriekš – Gruppo La Perla SpA, lūdza šo reģistrāciju atzīt par spēkā neesošu atbilstoši, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts), pamatojot ar to, ka reģistrācija bija pretrunā absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, kas paredzēti minētās regulas 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts), un, otrkārt, minētās regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts), pamatojot ar to, ka reģistrācija bija pretrunā relatīvajiem atteikuma pamatojumiem, kas paredzēti minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 8. panta 5. punkts).
6 Agrākās preču zīmes, uz kurām tiek izdarīta atsauce, pamatojot pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, it īpaši ir:
– grafiska preču zīme “la PERLA”, kas reģistrēta ar Nr. 769526, sākot ar 1996. gada 20. martu, attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 25. klasē: “Peldkostīmi, sporta apģērbi un apģērbi kopumā”, attēlota šādi:
– grafiska preču zīme “la PERLA”, kas reģistrēta ar Nr. 804992, sākot ar 1997. gada 8. oktobri, attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 14. klasē: “Juvelierizstrādājumi un bižutērija; pulksteņi”, attēlota šādi:
7 Pamatojot savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pirmā prasītāja, lai pierādītu savu preču zīmju reputāciju un tām nodarīto kaitējumu, Anulēšanas nodaļā iesniedza dokumentus, kas it īpaši ietvēra preču zīmju reģistrāciju sarakstus, presē publicētus rakstus, to veikalu sarakstus, uz kuriem izvietota izkārtne “La Perla”, kā arī statistiku par tās apgrozījumu un reklāmas izdevumiem.
8 2004. gada 4. maijā Anulēšanas nodaļa atzina Kopienas preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” reģistrāciju par spēkā neesošu, pamatojot ar to, ka šīs preču zīmes izmantošana tās īpašniekam ļaujot netaisnīgi gūt labumu no grafiskās preču zīmes “la PERLA”, uz kuru attiecas reģistrācija Nr. 769526, reputācijas Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē.
9 2004. gada 1. jūlijā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 Ar 2005. gada 25. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “pirmais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību un atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu. Tā uzskatīja, ka Kopienas preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” nav pietiekami līdzīga ne grafiskajai preču zīmei “la PERLA”, uz kuru attiecas reģistrācija Nr. 769526, ne citām preču zīmēm, kas uzskaitītas pieteikumā par atzīšanu par spēkā neesošu, lai varētu izdarīt secinājumu, ka pastāv sajaukšanas iespēja, kā tas paredzēts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai saikne starp minētajām preču zīmēm, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu.
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 1. aprīlī, prasītāja cēla prasību, kas reģistrēta ar norādi T‑137/05, prasot atcelt pirmo lēmumu un atsaucoties uz, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta noteikumu pārkāpumu, otrkārt, minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu un, treškārt, pienākuma sniegt pamatojumu pārkāpumu. ITSB piekrita pirmās prasītājas prasījumiem tiktāl, ciktāl tie bija vērsti uz pirmā lēmuma atcelšanu, pamatojot to ar kļūdainu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu.
12 Ar 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T‑137/05 La Perla/ITSB – Worldgem Brands (“NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”) (Krājumā nav publicēts, turpmāk tekstā – “Pirmās instances tiesas spriedums”) Pirmās instances tiesa apmierināja pirmās prasītājas prasību, konstatējot, pirmkārt, ka agrākās preču zīmes “la PERLA”, uz kuru attiecas reģistrācija Nr. 769526, reputācija ir pierādīta un, otrkārt, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka agrākā preču zīme “la PERLA” ar reģistrācijas Nr. 769526 un preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” nav pietiekami līdzīgas, lai starp tām varētu konstatēt tādu saikni, kāda ir nepieciešama Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanai. Attiecīgi Pirmās instances tiesa atcēla pirmo lēmumu, neaizstājot ITSB vērtējumu attiecībā uz nosacījumu par to, ka pastāv risks, ka preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” nepamatota izmantošana ļauj tās īpašniekam netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” ar reģistrācijas Nr. 769526 atšķirtspējas vai reputācijas vai tām nodarīt kaitējumu, jo šis vērtējums ir jāveic ITSB (Pirmās instances tiesas sprieduma 26., 33., 52. un 53. punkts).
13 2007. gada 18. septembrī ITSB Apelāciju padomju prezidijs atkārtoti nodeva lietu Apelāciju otrajai padomei.
14 Ar 2007. gada 19. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu. Vispirms tā konstatēja, ka nav pierādīts, ka preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” varētu ļaut netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes “la PERLA”, uz kuru attiecas reģistrācija Nr. 769526, atšķirtspējas vai reputācijas vai varētu tai nodarīt kaitējumu, un ka tādējādi nevar piemērot Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu. Turpinot, īstenojot Anulēšanas nodaļas kompetenci, tā noraidīja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar absolūtiem [atteikuma] pamatojumiem.
15 Visbeidzot, vēl arvien izmantojot Anulēšanas nodaļas kompetenci, lai izvērtētu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu, Apelāciju padome konstatēja preču “juvelierizstrādājumi un bižutērija; pulksteņi”, kas ietilpst 14. klasē un uz kurām attiecas agrākā preču zīme “la PERLA” ar reģistrācijas Nr. 804992, identiskumu vai paaugstināto līdzības līmeni ar precēm “juvelierizstrādājumi, zeltlietas un pulksteņi”, uz kurām attiecas Kopienas preču zīme, tāpat kā paaugstināto līdzības līmeni attiecībā uz “dārgmetāli; pērles; dārgakmeņi”, uz ko attiecas Kopienas preču zīme. Apelāciju padome secināja, ka no Itālijas sabiedrības viedokļa pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz visām precēm, uz kurām attiecas Kopienas preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”, izņemot pērles. Faktiski saskaņā ar tās viedokli, tā kā izteikums “la perla” ir pilnīgi aprakstošs un bez atšķirtspējas attiecībā uz pēdējām minētajām, salīdzināt varēja vienīgi agrākās preču zīmes grafisko elementu ar Kopienas preču zīmes elementu “nimei”, un šis salīdzinājums neliek domāt, ka pastāv sajaukšanas iespēja.
16 Līdz ar to Apelāciju padome apmierināja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 14. klasē: “juvelierizstrādājumi, zeltlietas un pulksteņi; dārgmetāli; dārgakmeņi”. Savukārt tā noraidīja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu un apstiprināja preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” spēkā esamību attiecībā uz pērlēm, kas arī ietilpst 14. klasē.
Lietas dalībnieku prasījumi
17 Pirmās prasītājas un otrās prasītājas La Perla Srl prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt un grozīt apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta nepareizas piemērošanas dēļ, kā arī Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts) noteikumu pārkāpuma un Regulas Nr. 40/94 73. un 74. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pants) noteikumu pārkāpuma dēļ;
– pakārtoti – atcelt apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta kļūdainas piemērošanas dēļ, kā arī Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punkta un 73. un 74. panta noteikumu pārkāpuma dēļ;
– vēl pakārtotāk – atcelt un/vai grozīt apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareizas piemērošanas dēļ, kā arī Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punkta un 73. un 74. panta noteikumu pārkāpuma dēļ;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Tiesas sēdē prasītājas ierobežoja savu prasījumu trešo sadaļu, un tā no šī brīža attiecas tikai uz apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas pirmo, trešo un ceturto punktu, kas ir ticis norādīts sēdes protokolā. Tādējādi šī prasījumu sadaļa neattiecas uz apstrīdētā lēmuma otro punktu, ar kuru Apelāciju padome apmierināja pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 14. klasē: “juvelierizstrādājumi, zeltlietas un pulksteņi; dārgmetāli; dārgakmeņi”.
19 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību un atstāt spēkā apstrīdēto lēmumu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
21 Prasītājas būtībā atsaucas uz diviem pamatiem, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta noteikumu pārkāpumu, bet otrais ir saistīts, pakārtoti, ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu.
22 Ir jāpārbauda pirmais pamats.
23 Prasītājas apgalvo, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta noteikumus. Tās it īpaši Apelāciju padomei pārmet, ka tā nav rīkojusies atbilstoši Pirmās instances tiesas spriedumam, tādējādi pārkāpjot arī Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punkta noteikumus.
24 Turklāt prasītājas apgalvo, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā visus faktus un pierādījumus, kas tikuši iesniegti Anulēšanas nodaļā un pierāda kā nodarīto kaitējumu, tā arī netaisnīgi gūto labumu, tāpat kā nepamatoto Kopienas preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” izmantošanu, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts) noteikumus, un ka, neizskaidrojot to šķietamo neatbilstību, Apelāciju padome tāpat esot pārkāpusi savu pienākumu sniegt pamatojumu un Regulas Nr. 40/94 73. panta noteikumus.
25 Savā atbildes rakstā prasītājas tāpat atsaucas uz tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības, vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principu pārkāpumu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanu.
26 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, piekrīt Apelāciju padomes secinājumiem, apstrīd prasītāju argumentus un uzskata, ka Apelāciju padome ir rīkojusies atbilstoši Pirmās instances tiesas spriedumam. Attiecībā uz argumentiem, ko prasītājas izvirzījušas savā atbildes rakstā, persona atbildē uz repliku apgalvo, ka šie iebildumi ir nepieņemami kavēšanās dēļ.
27 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 5. punktu uz ITSB iesniegta pieteikuma pamata Kopienu preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja pastāv agrāka preču zīme šīs regulas 8. panta 2. punkta izpratnē, ja Kopienas preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei, ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā pazīstama, ja agrākā valsts preču zīme ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī un ja, izmantojot pieteikto preču zīmi bez pietiekama iemesla, varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai atpazīstamības vai tai kaitēts.
28 Tādējādi, lai agrākajām preču zīmēm tiktu piešķirta plašāka aizsardzība atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktam, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, ir jābūt reģistrētai agrākai preču zīmei, kurai, kā apgalvots, ir reputācija. Otrkārt, šai preču zīmei un reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt identiskām vai līdzīgām. Treškārt, tai jābūt ar reputāciju Eiropas Savienībā, ja tā ir agrāka Kopienas preču zīme, vai attiecīgajā dalībvalstī, ja tā ir agrāka valsts preču zīme. Ceturtkārt, pieteiktās preču zīmes nepamatotai izmantošanai ir jāizraisa risks, ka varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai ka varētu tikt kaitēts agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, pietiek ar to, ka viens no tiem nav izpildīts, lai minētais noteikums nebūtu piemērojams (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 22. marta spriedumu lietā T‑215/03 Sigla/ITSB – Elleni Holding (“VIPS”), Krājums, II‑711. lpp., 34. un 35. punkts; 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑150/04 Mülhens/ITSB – Minoronzoni (“TOSCA BLU”), Krājums, II‑2353. lpp., 55. punkts, un 2008. gada 30. janvāra spriedumu lietā T‑128/06 Japan Tobacco/ITSB – Torrefacção Camelo (“CAMELO”), Krājumā nav publicēts, 45. punkts).
29 Ir jāatgādina, ka kaitējumi, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā, ja tie notiek, ir sekas noteiktai līdzības pakāpei starp agrāko un vēlāko preču zīmi, kuras dēļ konkrētajai sabiedrībai rodas saikne starp šīm divām preču zīmēm, t.i., [tā] izveido saikni starp šīm divām preču zīmēm, lai arī tā tās nejauc [Tiesas 2009. gada 12. marta rīkojums lietā C‑320/07 P Antartica/ITSB, Krājumā nav publicēts, 43. punkts; 2009. gada 30. aprīļa rīkojums lietā C‑136/08 P Japan Tobacco/ITSB, Krājumā nav publicēts, 25. punkts; skat. pēc analoģijas Tiesas 2008. gada 27. novembra spriedumu lietā C‑252/07 Intel Corporation, Krājums, I‑8823. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Tas, ka sabiedrībai ir radusies šāda saikne, ir obligāts nosacījums, bet ar to vien nepietiek, lai secinātu, ka pastāv kāds no kaitējumiem, pret kuriem Direktīvas 40/94 8. panta 5. punktā ir paredzēta aizsardzība preču zīmēm ar reputāciju (skat. pēc analoģijas Tiesas 2009. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑487/07 L’Oréal u.c., Krājums, I‑5185. lpp., 37. punkts).
31 Lai gūtu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā noteikto aizsardzību, agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāsniedz pierādījums, ka vēlākās preču zīmes izmantošanas [rezultātā] “varētu [tikt] negodīgi [netaisnīgi] gūt[s] labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai varētu [tikt] nodarīt[s] kaitējums” (skat. pēc analoģijas iepriekš minētā sprieduma lietā Intel Corporation 37. punktu).
32 Lai būtu piemērojams Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts, pietiek tikai ar vienu no šiem trim kaitējuma veidiem (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 38. un 42. punkts).
33 Agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka eksistē reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē. Ja ir paredzams, ka šāds kaitējums radīsies tādas izmantošanas rezultātā, ko vēlākās preču zīmes īpašnieks var censties veikt attiecībā uz savu preču zīmi, agrākās preču zīmes īpašniekam, lai tas varētu aizliegt minēto izmantošanu, nevar likt gaidīt, lai šis kaitējums reāli iestātos. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda tādu faktu esamība, kas ļauj secināt, ka pastāv nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Intel Corporation, 38. punkts).
34 Gadījumā, ja agrākās preču zīmes īpašniekam ir izdevies pierādīt vai nu reāla un pastāvoša kaitējuma esamību savai preču zīmei, vai arī, ja tas nav izdevies, tad nopietnu šāda kaitējuma rašanās iespēju nākotnē, vēlākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda, ka šīs preču zīmes izmantošana ir pietiekami pamatota (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Intel Corporation, 39. punkts).
35 Visbeidzot, kaitējums, kas tiek nodarīts agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, ir jāvērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta šī preču zīme, vidusmēra patērētāju, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Savukārt attiecībā uz kaitējumu, kas ir netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, ciktāl tas, kas ir aizliegts, ir labums, ko no šīs preču zīmes gūst vēlākās preču zīmes īpašnieks, – minētā kaitējuma esamība ir jāvērtē, ņemot vērā preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta vēlākā preču zīme, vidusmēra patērētāju, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Intel Corporation, 35. un 36. punkts).
36 Izskatāmajā lietā ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa savā spriedumā bija uzskatījusi, ka agrākās preču zīmes ar reģistrācijas Nr. 769526 reputācija (turpmāk tekstā – “preču zīme “la PERLA””) ir pierādīta attiecībā uz apakšveļu un peldkostīmiem un ka tiktāl, ciktāl preces, uz kurām attiecas preču zīme “la PERLA”, un preces, uz kurām attiecas vēlākā preču zīme, pieder tuviem tirgus segmentiem, proti, bižutērijai un sieviešu apģērbiem, noteikta līdzības pakāpe, kas konstatēta starp konfliktējošajām preču zīmēm, ir pietiekama, lai Itālijas sabiedrība varētu konstatēt saikni starp šīm divām preču zīmēm, kāda prasīta Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanai (Pirmās instances tiesas sprieduma 33. un 51. punkts).
37 Tādējādi atliek pārbaudīt nosacījumu par to, vai pastāv risks, ka preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” nepamatota izmantošana ļaus tās īpašniekam netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” atšķirtspējas vai reputācijas vai tai nodarīt kaitējumu.
38 Prasītājas apgalvo, ka izskatāmajā gadījumā pastāv visu trīs veidu kaitējumi. Procesā ITSB pirmā prasītāja izvirzīja argumentus un iesniedza pierādījumus, kas apstrīdētajā lēmumā ir rezumēti šādi:
– 1999. gada rudenī persona, kas iestājusies lietā, esot radījusi peldkostīmu (bikini) ar pērlēm, kura dizainu bija izstrādājis Lorenco Riva [Lorenzo Riva], apzīmējot to ar preču zīmi “NIMEI LA PERLA”. Šis bikini esot ticis izstādīts vissvarīgākajās modes skatēs, un specializētā prese šo notikumu plaši aprakstīja. Prettiesiskā vārdu “la perla” izmantošana saistībā ar izteicienu “nimei” esot bijusi acīmredzama, jo tā ietvērusi preču zīmes “la PERLA” nelikumīgas izmantošanas elementus un bija sagaidāms, ka tā izraisīs sajaukšanu pašai specializētajai presei un vēl jo vairāk – patērētājiem. Aģentūra ANSA un Corriere della esot kļuvušas par upuriem šādai sajaukšanai;
– 2000. gada pavasarī persona, kas iestājusies lietā, tāpat esot izstādījusi Blumarine paredzēto “dārgakmeņu svīteri”, ko bija radījusi NIMEI LA PERLA, un esot paziņojusi par to, ka pārdošanā tiek laists “twin‑set” (apģērbu komplekts), kura piedurknes apšūtas ar pērlēm. Arī šajā gadījumā specializētā prese notikumu plaši aprakstīja;
– sajaukšanas un piesavināšanās iespaidu tāpat esot papildinājusi un pabeigusi reklāma, ko īstenoja persona, kas iestājusies lietā, un Blumarine attiecībā uz šiem modes jaunumiem, jo izvēlētais reklāmas iespaids bija balstīts uz reklāmas plakātā ietverto vārda “perla” un norādes “perla chic” izmantošanu;
– preču zīmes “la PERLA” nelikumīga izmantošana un turpinātās, ar nodomu veiktās prasītājas darbības, kas vērstas uz sajaukšanu, tieši izrietot no iepriekš izklāstītajiem elementiem. Acīmredzami gūstot labumu no preču zīmes “la PERLA” reputācijas modes pasaulē, persona, kas iestājusies lietā, esot piedāvājusi noteiktus apģērbus ar preču zīmi “NIMEI LA PERLA” (kas faktiski reģistrēta kā “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”), tādējādi izraisot sajaukšanu no attiecīgajai jomai piederošu personu viedokļa un, vēl jo vairāk, no patērētāju viedokļa.
39 Vispirms ir jāizvērtē, vai pirmā prasītāja ir pierādījusi labumu, kas netaisnīgi gūts no preču zīmes “la PERLA” atšķirtspējas vai reputācijas.
40 Jēdziens “no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas netaisnīgi gūts labums”, ko apzīmē arī kā “parazītismu” un “free‑riding”, ir saistīts ne tikai ar kaitējumu, kas nodarīts preču zīmei, bet arī ar labumu, ko trešā persona guvusi no identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanas. Tas attiecas uz gadījumiem, kad, ņemot vērā preču zīmes tēla vai tās īpašību pārnešanu uz precēm, kas apzīmētas ar identisku vai līdzīgu apzīmējumu, pastāv acīmredzama preču zīmes ar reputāciju tēla ekspluatācija (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 41. punkts).
41 Jāprecizē, ka labums, ko trešā persona guvusi no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, var izrādīties nepamatots pat tad, ja identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošana nerada kaitējumu ne preču zīmes atšķirtspējai, ne reputācijai, ne, vispārīgāk, tās īpašniekam (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 43. punkts).
42 Lai noteiktu, vai apzīmējuma izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiek gūts labums no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, ir jāveic vispārējs novērtējums, kurā ir ņemti vērā visi atbilstošie attiecīgam gadījumam raksturīgie faktori, kuru skaitā ir preču zīmes reputācijas intensitāte un atšķirtspējas pakāpe, konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpe, kā arī attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturs un pielīdzināmības pakāpe. Runājot par preču zīmes reputācijas intensitāti un atšķirtspējas pakāpi, jo nozīmīgāka ir šīs preču zīmes atšķirtspēja un reputācija, jo vieglāk var pieļaut kaitējuma esamību. Turklāt – jo ātrāk un spēcīgāk apzīmējums atsauc atmiņā agrāko preču zīmi, jo nozīmīgāks ir risks, ka apzīmējuma faktiskās vai nākotnē iespējamās izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiks gūts labums no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tām tiks nodarīts kaitējums (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Intel Corporation, 67.–69. punkts, un lietā L’Oréal u.c., 44. punkts).
43 Turklāt ir jānorāda, ka, veicot šādu vispārēju novērtējumu, attiecīgā gadījumā var ņemt vērā arī to, vai pastāv preču zīmes “atšķaidīšanas” vai “aptraipīšanas” risks (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 45. punkts).
44 Ja trešā persona, izmantojot preču zīmei ar reputāciju līdzīgu preču zīmi, mēģina sev izveidot saikni ar tās tēlu, lai izmantotu tās pievilkšanas spēju, reputāciju un prestižu, kā arī lai bez jebkādas finansiālas kompensācijas un bez pienākuma pielikt savas pūles šajā ziņā savā labā izmantotu komerciāla rakstura pūles, ko preču zīmes īpašnieks pielicis, lai izveidotu un uzturētu šīs preču zīmes tēlu, ir jāuzskata, ka minētās izmantošanas rezultātā no minētās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas gūtais labums ir gūts netaisnīgi (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 49. punkts).
45 Tādējādi saskaņā ar judikatūru Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas, ka pastāv no preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas netaisnīgi gūts labums šīs tiesību normas izpratnē, nenozīmē ne to, ka pastāv sajaukšanas iespēja, ne to, ka pastāv kaitējuma draudi preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai, vispārīgāk, tās īpašniekam. Labumu, ko trešā persona gūst, izmantojot preču zīmi, kas ir līdzīga preču zīmei ar reputāciju, šī minētā trešā persona no tās atšķirtspējas vai reputācijas guvusi netaisnīgi, ja tā ar šīs izmantošanas palīdzību mēģina sev izveidot saikni ar tēlu, kāds ir preču zīmei ar reputāciju, lai izmantotu tās pievilkšanas spēju, reputāciju un prestižu un lai bez jebkādas finansiālas kompensācijas savā labā izmantotu komerciāla rakstura pūles, ko preču zīmes īpašnieks pielicis, lai izveidotu un uzturētu tās tēlu (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 50. punkts).
46 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome uzskatīja, ka pirmajai prasītājai nav izdevies pierādīt šo kaitējumu. Tā atsaucās uz bikini ar pērlēm, ko bija sagatavojis stilists Lorenco Riva, ar preču zīmi “NIMEI LA PERLA”, kurš izrādīts svarīgākajās modes skatēs un ko lielā mērā izcēlusi specializētā prese, kā arī uz “twin‑set”, kura piedurknes apšūtas ar pērlēm, un “dārgakmeņu svīteri”, ko NIMEI LA PERLA sagatavojusi Blumarine. Tā norādīja, ka preču zīmes “NIMEI LA PERLA” izmantošanai attiecībā uz peldkostīmiem vai citiem apģērba gabaliem, kas ietilpst 25. klasē, nav nozīmes izskatāmajā lietā, jo tā attiecas uz preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” reģistrāciju attiecībā uz juvelierizstrādājumiem, kas ietverti 14. klasē. Katrā ziņā saskaņā ar tās viedokli norāde “la perla” uz bikini no pērlēm, uz “dārgakmeņu svītera”, kas rotāts pērlēm, vai uz “twin‑set”, kura piedurknes apšūtas ar pērlēm, šķiet drīzāk aprakstām materiālu, kas izņēmuma kārtā izmantots šajos priekšmetos, proti, pērles.
47 Prasītājas apstrīd šos Apelāciju padomes konstatējumus. Turklāt tās atgādina, ka Anulēšanas nodaļa uzskatīja, ka pirmās prasītājas argumenti un iesniegtie pierādījumi pietiekami pierāda netaisnīgi gūto labumu, ko preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” var gūt no preču zīmes “la PERLA” reputācijas, un ka ITSB atbildes rakstā, kas iesniegts lietā T‑137/05, pauda uzskatu, ka “trešā nosacījuma vērtējums [..] – apstāklis, ka netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tām nodarīts kaitējums – arī pamato [pirmās] prasītājas iebildumus”.
48 Atbildes rakstā ITSB apgalvoja, ka ir jāizvērtē, vai preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” izmantošana attiecībā uz precēm, attiecībā uz kurām tā reģistrēta, var ļaut tās īpašniekam netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” atšķirtspējas un reputācijas. Pirmās prasītājas iesniegtie pierādījumi, gluži pretēji, esot attiekušies uz vēlākās preču zīmes izmantošanu attiecībā uz precēm, kuras, lai arī tās esot bijušas rotātas pērlēm, bija apģērba gabali, kas, iespējams, varētu būt nelikumīga izmantošana, taču ne preču zīmes “la PERLA” reputācijas ekspluatācija.
49 Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka pirmā prasītāja nav iesniegusi ne vismazāko pierādījumu tās preču zīmes parazītiskai ekspluatācijai vai mēģinājumam netaisnīgi gūt labumu no tās reputācijas vai atšķirtspējas. Katrā ziņā pirmās prasītājas minētie apstākļi neesot attiekušies uz precēm, kas ietilpst 14. klasē, uz kurām attiecas preču zīme “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC”.
50 No dokumentiem, kurus Anulēšanas nodaļā iesniegusi pirmā prasītāja, izriet, ka specializētā prese un jomas profesionāļi domāja, ka priekšmeti, kurus vēlākās preču zīmes īpašnieks ar Lorenco Rivu un Blumarine izstādīja modes skatēs, ir saistīti ar pirmo prasītāju un ka pastāv komerciāla saikne starp abām sabiedrībām.
51 Piemēram, attiecībā uz to, ka Milānas modes skatēs 1999. gada septembrī tika izstādīts bikini no pērlēm, ko personai, kas iestājusies lietā, bija izstrādājis Lorenco Riva, rakstā, kas bija publicēts valsts ik dienu iznākošā avīzē, var izlasīt, ka: “tāpat nav aizmirstams Lorenco Riva [..] sponsori Nimei un La Perla reaģē vētraini”, lai gan pasākuma sponsore bija persona, kas iestājusies lietā, un tā sadarbībā ar L. Rivu bija izstrādājusi pērļu bikini. Tāpat 1999. gada 25. septembra rakstā Corriere della Sera zem fotoattēla ir lasāms: “No pērlēm. Pārdošanas cena: 2 miljardi. Tas ir Lorenco Rivas pērļu bikini, kas sagatavots La Perla”. Attiecībā uz “twin‑set”, apskatot interneta vietni (www.margherita.net), var izlasīt 2000. gada 12. oktobra rakstu ar virsrakstu “Nimei – La Perla. Prieka brīdis. Nimei La Perla un Blumarine izstāda BluVIP (Very Important Pearls)”.
52 Protams, tas neattiecas uz situācijām, kas saistītas vienīgi ar pērlēm, bet uz stilista Lorenco Rivas izstrādāto pērļu bikini ar preču zīmi “NIMEI LA PERLA”, uz twin‑set, kura piedurknes apšūtas ar pērlēm, un uz dārgakmeņu svīteri, ko NIMEI LA PERLA sagatavojusi Blumarine. Tādējādi visi šie apģērba gabali faktiski kā būtisku elementu ietvēra pērles, attiecībā uz kurām faktiski bija reģistrēta vēlākā preču zīme. Turklāt, kā izriet no iepriekšējā punkta, šķiet, ka pērles patiešām bija šo preču “sirds”. Līdz ar to šajos apstākļos nevar piekrist ITSB un personas, kas iestājusies lietā, argumentiem (skat. iepriekš 48. un 49. punktu).
53 Turklāt iespaids, kas tāpat izriet no personas, kas iestājusies lietā, reklāmas, kas šķiet drīzāk esam saistīta ar juvelierizstrādājumiem un, precīzāk, ar pērlēm, ir tāds, ka starp “Nimei” un “La Perla” pastāv saikne vai saistība.
54 Šajos apstākļos nevar izslēgt kaitējumu vai kaitējuma risku. Kā jau ir ticis konstatēts iepriekš, agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei, bet ir jāpierāda, ka pastāv elementi, kas ļauj secināt, ka pastāv nopietna šāda kaitējuma rašanās iespēja nākotnē (skat. pēc analoģijas spriedumu lietā Intel Corporation, 38. punkts).
55 Visbeidzot, lai novērtētu, vai preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” izmantošana ir ļāvusi tās īpašniekam netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” reputācijas, ir jāveic vispārējs vērtējums, kurā tiek ņemti vērā visi atbilstošie izskatāmās lietas apstākļi.
56 Saistībā ar to vispirms ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa savā spriedumā jau ir konstatējusi (skat. iepriekš 36. punktu), ka nav apstrīdēts, ka preču zīmei “la PERLA” ir reputācija attiecībā uz apakšveļu un peldkostīmiem, ka pastāv noteikta līdzība starp konfliktējošajām preču zīmēm un ka preces, ko aptver preču zīme “la PERLA”, proti, sieviešu apģērbi, un preces, ko aptver vēlākā preču zīme, proti, pērles, ietilpst tuvos tirgus segmentos. Konkrētāk, runājot par reputāciju, ir jāpiebilst, ka to var uzskatīt pat par ļoti augstu.
57 Turpinot ir jāņem vērā apstāklis, ka pērles, kā tas izriet no dokumentiem, kurus pirmā prasītāja iesniegusi procesā ITSB, var tikt izmantotas peldkostīmu un citu sieviešu apģērbu izgatavošanā. Nav izslēgts, ka juvelierizstrādājumu, konkrētāk, pērļu, patērētāji atpazīst apakšveļu un peldkostīmus, ko pārdod prasītājas. Turklāt, pat ja netiek izvirzīta prasība, ka jāpastāv abu preču zīmju sajaukšanas iespējai, lai pierādītu, ka ar vēlāko preču zīmi tiek netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes reputācijas, šāds risks izskatāmajā lietā ir pierādīts attiecībā uz blakusesošajām precēm – peldkostīmiem un apakšveļu, uz ko attiecas preču zīme “la PERLA”, proti, bikini, twin‑sets un svīteriem, kas visi rotāti ar pērlēm, pat ja pašus šos apģērba gabalus vēlākā preču zīme neaizsargā.
58 No iepriekš minētā izriet, ka pirmā prasītāja ITSB ir iesniegusi pierādījumus, ka vēlākās preču zīmes īpašnieks netaisnīgi varētu gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” vai ka vismaz pastāv risks, ka šāds kaitējums varētu rasties nākotnē.
59 Atliek noteikt, vai vēlākās preču zīmes izmantošana izskatāmajā lietā ir bijusi pietiekami pamatota.
60 Kā tas jau ticis konstatēts iepriekš 34. punktā, ja agrākās preču zīmes īpašnieks ir pierādījis, ka pastāv vai nu reāls un pastāvošs kaitējums tā preču zīmei vai, ja tas nav pierādīts, ka pastāv nopietns risks, ka šāds kaitējums varētu rasties nākotnē, vēlākās preču zīmes īpašniekam ir jāpierāda, ka šīs preču zīmes izmantošana ir bijusi pietiekami pamatota.
61 Izskatāmajā lietā persona, kas iestājusies lietā, administratīvajā procesā ITSB apgalvoja, ka pietiekams vārdu “la perla” izmantošanas pamatojums pastāvēja un bija acīmredzams: tas attiecās uz rotaslietām ar pērlēm, un pamats bija saistīts gan ar nepieciešamību, gan ar vēlmi norādīt kopējo vārdu materiālam, no kura rotaslietas bija pagatavotas.
62 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome uzskatīja, ka tai – tā kā nav pierādījumu, ka ar vēlāko preču zīmi varētu netaisnīgi gūt labumu no preču zīmes “la PERLA” atšķirtspējas vai reputācijas vai nodarīt tai kaitējumu, nav jālemj par vēlākās preču zīmes nepamatotas izmantošanas risku.
63 Prasītājas atgādina, ka Anulēšanas nodaļa bija uzskatījusi, ka pamats, kuru bija izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā, nav pietiekams, lai pamatotu izmantošanu, un ka tāpat ITSB lietas T‑137/05 ietvaros bija norādījis, ka persona, kas iestājusies lietā, “turklāt administratīvajā fāzē nav iesniegusi ticamu pamatojumu, lai attaisnotu attiecīgo izmantošanu, tādējādi izpildot nākamo nosacījumu, lai būtu piemērojama aizsardzība, kas pārsniedz vienīgi preces, kas apzīmētas ar preču zīmi”.
64 Saistībā ar šo tiesvedību Vispārējā tiesā ITSB un persona, kas iestājusies lietā, nav iesnieguši argumentus, lai atbildētu uz prasītāju argumentiem par pietiekamu pamatotību.
65 Ir jānorāda, ka pamats, kuru izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā, administratīvajā procesā ITSB, nav pietiekams, lai attaisnotu izmantošanu. Šajā ziņā tāpat ir svarīgi norādīt, ka persona, kas iestājusies lietā, nav pat mēģinājusi izvirzīt citus pamatus Vispārējā tiesā.
66 Visbeidzot, attiecībā uz Tribunale di Modena (Modenas tiesa) (Itālija) lēmumu, uz kuru atsaukusies persona, kas iestājusies lietā, lai pierādītu, ka par prasītāju norādītajām epizodēm persona, kas iestājusies lietā, nebija vainojama, pietiek atgādināt, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido noteikumu kopums un kurai ir īpaši mērķi, jo tā piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts, un 2009. gada 23. septembra spriedums lietā T‑409/07 Cohausz/ITSB – Izquierdo Faces (“acopat”), Krājumā nav publicēts, 71. punkts). Katrā ziņā prasītājas par šo lēmumu ir iesniegušas apelācijas sūdzību, un, attiecīgi, tas vēl nav galīgs. Turklāt tas attiecas uz preču zīmes “la PERLA” nelikumīgu izmantošanu un negodīgu konkurenci, nevis uz pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz tiesību noteikumu, kas ir analoģisks Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktam.
67 Šajos apstākļos ir pierādīts, ka persona, kas iestājusies lietā, izmantojot preču zīmi, kas ir analoģiska preču zīmei “la PERLA”, ir mēģinājusi sev izveidot saikni ar tās tēlu, lai izmantotu tās pievilkšanas spēju, reputāciju un prestižu, kā arī izmantot komerciāla rakstura pūles, ko preču zīmes īpašnieks pielicis, lai izveidotu un uzturētu šīs preču zīmes tēlu. Tādējādi labums, kas gūts no minētās izmantošanas, ir jāuzskata par tādu, kas netaisnīgi gūts no preču zīmes “la PERLA” reputācijas (šajā ziņā un pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā L’Oréal u.c., 49. punkts). Turklāt šī izmantošana ir notikusi bez pietiekama pamatojuma. Attiecīgi atbilstoši judikatūrai, kas minēta iepriekš 28. punktā, nav jālemj par cita kaitējuma, kas minēts iepriekš 31. un 32. punktā, esamību.
68 Līdz ar to un bez nepieciešamības lemt par replikā izvirzīto iebildumu pieņemamību (skat. iepriekš 25. un 26. punktu), ir jākonstatē, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanā.
69 Ievērojot, ka Apelāciju padome jau ir atzinusi vēlākās preču zīmes spēkā neesamību attiecībā uz visām precēm, izņemot pērles, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ vienīgi daļā, kurā pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu ir ticis noraidīts un tikusi apstiprināta preču zīmes “NIMEI LA PERLA MODERN CLASSIC” spēkā esamība attiecībā uz pērlēm. Ciktāl Apelāciju padome ir apmierinājusi attiecīgā lietas dalībnieka pretenzijas, tiktāl tas nevar celt prasību Vispārējā tiesā. Līdz ar to, tā kā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā ir apmierinājusi pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu, prasītājas vairs nevar to apstrīdēt (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 14. jūlija rīkojumu lietā T‑300/08 Hoo Hing/ITSB – Tresplain Investments (“Golden Elephant Brand”), Krājumā nav publicēts, 26. un 27. punkts).
70 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, ievērojot, ka dažādie spēkā neesamības pamati izraisa vienu un to pašu rezultātu, pietiek ar to, ka viens no tiem ir pamatots, lai būtu apmierināms pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu. Turklāt tiktāl, ciktāl Apelāciju padome uzskata, ka viens no pieteikuma iesniedzēja izvirzītajiem spēkā neesamības pamatiem ir pamatots, taču izlemj pārbaudīt un attiecīgā gadījumā noraidīt pārējos izvirzītos spēkā neesamības pamatus, šī attiecīgā lēmuma pamatojuma daļa nav nepieciešamais pamatojums rezolutīvajai daļai, ar kuru apmierināts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kas juridiski pietiekami ir balstīts uz apmierināto spēkā neesamības pamatu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā Golden Elephant Brand, 31. un 35. punkts).
71 Ievērojot iepriekš minēto, nav jālemj ne par lūgumu grozīt apstrīdēto lēmumu, kas iesniegts saistībā ar prasījumu pirmo sadaļu, ne par prasījumu sadaļu, kas izvirzīta pakārtoti, ne par pārējiem pamatiem.
Par tiesāšanās izdevumiem
72 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Turklāt atbilstoši šim pašam noteikumam, ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa izlemj tiesāšanās izdevumus sadalīt.
73 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
74 Visbeidzot atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pēdējai daļai Vispārējā tiesa var nolemt, ka personām, kas iestājušās lietā, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašām.
75 Izskatāmajā lietā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir attiecīgi daļēji nelabvēlīgs tiktāl, ciktāl apstrīdētais lēmums tiek daļēji atcelts.
76 Izskatāmās lietas apstākļos ir jāpiespriež ITSB segt savus un atlīdzināt 90 % prasītāju tiesāšanās izdevumu procesā Vispārējā tiesā un visus pirmās prasītājas tiesāšanās izdevumus procesā Apelāciju padomē. Prasītājas sedz 10% no saviem tiesāšanās izdevumiem procesā Vispārējā tiesā. Persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 19. novembra lēmumu (lieta R 537/2004‑2) daļā, kurā ITSB ir noraidījis pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu un piespriedis Nute Partecipazioni SpA segt savus tiesāšanās izdevumus pašai;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina 90 % Nute Partecipazioni un La Perla Srl tiesāšanās izdevumu procesā Vispārējā tiesā un visus Nute Partecipazioni tiesāšanās izdevumus procesā Apelāciju padomē;
4) Nute Partecipazioni un La Perla sedz 10 % no saviem tiesāšanās izdevumiem procesā Vispārējā tiesā;
5) Worldgem Brands Srl sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Wiszniewska-Białecka | Dehousse | Kanninen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 7. decembrī.
[Paraksti]