Lieta T‑640/14

Carsten René Beul

pret

Eiropas Parlamentu
un
Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Finanšu tirgu darbība – Regula (ES) Nr. 537/2014 – Leģislatīvs akts – Individuāla skāruma neesamība – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2015. gada 23. novembra rīkojums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus

(LESD 263. panta ceturtā daļa un 289. panta 1. un 3. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Eiropas Parlamenta un Padomes regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās – Tāda obligātā revidenta celta prasība, kurš darbojas regulā reglamentētajā jomā – Individuāla skāruma neesamība – Nepieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 537/2014)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Kumulatīva rakstura nosacījumi – Prasības nepieņemamība viena no šiem nosacījumiem neizpildes gadījumā

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

4.      Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Savienības aktu tiesiskuma pārbaude – Noteikumi – Šo tiesību aizsardzība Savienības tiesā vai valsts tiesās atkarībā no apstrīdētā tiesību akta juridiskās būtības – Iespēja celt prasību atcelt tiesību aktu vai iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu spēkā esamības izvērtēšanai

(LESD 263. panta ceturtā daļa, 267. un 277. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 17.–20. punktu)

2.      Fizisku vai juridisku personu, kas nav akta adresāti, tiesību akts skar individuāli tikai tad, ja minētais akts tās ietekmē šīm personām raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu apstākļu dēļ, kas šīs personas atšķir no visām citām personām, un tādēļ tās individuāli nošķir tieši tāpat kā lēmuma adresātus.

Saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu, kas vērsta pret Regulu Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās, prasītāju, kas veic šo darbību obligātā revidenta statusā, individuāli neskar nedz minētā regula vispārīgi, nedz minētās regulas 21. pants, un tam līdz ar to nav tiesību celt prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai. Pirmkārt, tas, ka Regula Nr. 537/2014 ir piemērojama atbilstoši tās noteikumiem objektīvi noteiktām situācijām un tas rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti noteiktām personu kategorijām, pierāda individuāla skāruma neesamību. Minētā regula prasītāju skar tikai kā obligāto revidentu, kurš veic revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, – kas ir šajā regulā objektīvi aplūkota situācija –, un likumdevējs nekādi nav ņēmis vērā šīs profesijas pārstāvju individuālo situāciju. Turklāt prasības attiecībā uz obligāto revidentu, kas veic šādu darbību, uzraudzības struktūru sastāvu ir formulētas vispārēji un ir vienādi piemērojamas ikvienam saimnieciskās darbības subjektam un ikvienai iestādei, kas ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā.

Otrkārt, personas, uz kurām attiecas Regulas Nr. 537/2014 21. pantā minētās prasības, tās pieņemšanas brīdī nebija nedz identificētas, nedz bija identificējamas. Ja personu kategorijā, kurai minētās regulas pieņemšanas brīdī piederēja prasītājs, var tikt iekļauts nenoteikts saimnieciskās darbības subjektu skaits, šī kategorija nevar tikt kvalificēta kā ierobežots dalībnieku loks. Gluži pretēji, tādējādi runa ir par nenoteiktu un nenosakāmu saimnieciskās darbības subjektu kopumu, kuru loks pēc šīs regulas pieņemšanas var paplašināties. Tādus saimnieciskās darbības subjektus, kas pieder šādai atvērtai kategorijai, attiecīgais tiesību akts neskar individuāli. Treškārt, apgalvotas tiesības, ka uzraudzību veic profesionāla struktūra, kuras sastāvā ir locekļi, kas darbojas revidentu profesijā, pat ja šādas tiesības tiktu uzskatītas par pierādītām, nekādi individuāli neizceļ prasītāju salīdzinājumā ar nenoteiktu un nenosakāmu saimnieciskās darbības subjektu kopumu, kas darbojas minētajā profesijā un veic revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās.

(sal. ar 31., 39., 40., 42., 45., 46., 48., 49. un 51. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 55.–59. punktu)