Prasība, kas celta 2010. gada 15. decembrī - Quimitécnica.com un de Mello/Eiropas Komisija

(lieta T-564/10)

Tiesvedības valoda - portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Quimitécnica.com - Comércio e Indústria Química, SA (Lordelo, Portugāle) un José de Mello - Sociedade Gestora de Participações Sociais, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvis - J. Calheiros, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atbilstoši LESD 264. pantam daļēji atcelt Komisijas lēmumu, kuru tās grāmatvedis pieņēmis ar 2010. gada 8. oktobra vēstuli ar atsauci BUDG/C5/MG s737983, tiktāl, ciktāl tajā izvirzīta prasība, lai prasīto finanšu garantiju sniegtu banka, kas ir saņēmusi ilgtermiņa "AA" reitingu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza šādus pamatus:

1. Pirmais prasības pamats par būtisku formas prasību pārkāpumu: 2010. gada 8. oktobrī pieņemtā lēmuma pamatojuma trūkums

Saistībā ar šo pamatu prasītājas apgalvo, ka:

atbilstoši LESD 296. pantam visos tiesību aktos, tostarp lēmumos, jānorāda to pamatojums; 2010. gada 8. oktobra lēmums neietver nekādu pamatojumu attiecībā uz prasību par garantiju sniedzošās bankas reitingu;

ņemot vērā prasīto reitinga līmeni, šāds pamatojums bija jāsniedz, vēl jo vairāk tāpēc, ka gadījumā, kad tiek īstenota rīcības brīvība, prasība norādīt pamatojumu ir stingrāka nekā gadījumos, kad tiek īstenota reglamentēta kompetence;

lēmumā turklāt nav arī atsauces ne uz vienu Kopienas tiesību normu (pat ne uz tīri iekšēju tiesību normu), kas varētu būt šīs prasības pamatā; ņemot vērā pamatojuma nenorādīšanu, lēmums šajā daļā būtu jāatceļ.

2. Otrais prasības pamats par Līguma pārkāpumu: samērīguma princips

Saistībā ar šo pamatu prasītājas apgalvo, ka

atbilstoši Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.), 85. pantam, lai varētu saņemt maksājuma termiņa pagarinājumu, "lai aizsargātu Kopienas tiesības, parādniekam [ir jādod] finansiālu nodrošinājumu, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par kapitāla summu, gan procentiem"; tādējādi intereses, kas jāaizsargā ar nodrošinājumu, ir Kopienas tiesības un - šajā gadījumā - tiesības saņemt pienākošās summas;

pirmā pieprasījuma garantija, ko atbilstoši Komisijas prasībām dod kredītiestāde, ir adekvāts un piemērots līdzeklis maksājamo summu samaksas nodrošināšanai; tādējādi Portugāles tiesību sistēma kopumā -tāpat kā vispārīgi pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību sistēma - visdažādākajiem mērķiem akceptē bankas garantijas sniegšanu, tostarp, lai apturētu tiesu nolēmumu izpildi;

šajā konkrētajā gadījumā bija paredzēts, ka prasītāju piedāvāto garantiju, kuru Komisija nepieņēma, sniegs Banco Commercial Português SA, kas ir kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā un kura ir pakļauta Savienības iestāžu notiktajām uzraudzības un konsolidācijas normām, un tādējādi Kopienas interešu aizsardzības vārdā nekas nešķiet pamatojam to, ka tiek izslēgta iespēja, ka garantiju sniedz šī banka, vai prasību, lai garantiju sniegtu banka, kas ir saņēmusi ilgtermiņa "AA" reitingu;

turklāt sabiedrība apzinās ka Portugāles banku kredītreitingu nesen ir ietekmējušas pašas Portugāles Republikas reitinga izmaiņas, un tādējādi šobrīd nepastāv neviena banka ar juridisko adresi Portugālē, kas atbilstu Komisijas lēmumā izvirzītajiem reitinga kritērijiem (ilgtermiņa "AA" reitings);

tādējādi ar Komisijas lēmumu ir pārkāpts nepieciešamības kritērijs (kas ir būtisks samērīguma principa aspekts), un līdz ar to no visiem iespējamajiem pasākumiem Komisija ir izvēlējusies tādu, kas pašreizējā situācijā ir prasītāju interesēm visnelabvēlīgākais;

līdz ar to pastāv skaidrs samērīguma trūkums starp Komisijas izvirzīto prasību (lai garantiju sniegtu Eiropas banka, kas ir saņēmusi ilgtermiņa "AA" finanšu reitingu) un mērķi, ko ar to vēlas sasniegt (Komisijas tiesību saņemt maksājamo summu aizsardzība), un tātad Komisijas lēmums šajā daļā būtu jāatceļ.

____________