VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2011. gada 8. februārī(*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “INSULATE FOR LIFE” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Apstiprinošs lēmums – Daļēja nepieņemamība
Lieta T‑157/08
Paroc Oy AB, Helsinki (Somija), ko pārstāv J. Palms [J. Palm],
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 21. februāra lēmumu lietā R 54/2008‑2 par vārdiska apzīmējuma “INSULATE FOR LIFE” reģistrāciju par Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi] (referents), tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [tolaik – Pirmās instances tiesas] kancelejā iesniegts 2008. gada 28. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 7. janvārī,
ņemot vērā Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem,
ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc rakstveida procesa pabeigšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noteikt tiesas sēdi, un līdz ar to nolemjot pēc tiesneša referenta ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu izlemt lietu bez mutvārdu procesa,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
Par pirmo reģistrācijas pieteikumu
1 2004. gada 4. maijā prasītāja Paroc Oy AB Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza pirmo Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu (turpmāk tekstā – “pirmais reģistrācijas pieteikums”), pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “INSULATE FOR LIFE”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 6., 17. un 19. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:
– 6. klase: “parasti metāli un to sakausējumi; būvmateriāli no metāla; pārvietojamas metāla būves; sliežu ceļu materiāli no metāla; metāla troses un stieples (ne elektriskiem nolūkiem); atslēdznieku izstrādājumi no metāla un dzelzs izstrādājumi; metāla caurules; seifi; metāla izstrādājumi, kas nav ietverti citās klasēs; rūdas”;
– 17. klase: “kaučuks, gutaperča, gumija, azbests, vizla un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; plastmasu pusfabrikāti; drīvēšanas, blīvēšanas un izolācijas materiāli; lokanas nemetāliskas caurules”;
– 19. klase: “(nemetāliski) būvmateriāli; nemetāliskas cietas caurules celtniecības vajadzībām; asfalts, darva un bitums; pārvietojamas nemetāliskas būves; nemetāliski pieminekļi”.
4 Ar 2005. gada 25. augusta lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām attiecīgajām precēm, pamatojot ar to, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nebija atšķirtspējas un tā bija aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts).
5 2005. gada 24. oktobrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu.
6 Ar 2006. gada 3. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “pirmais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja atteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka konkrētās sabiedrības daļa – vispārējā vai specializētā – vārdu kombināciju “insulate for life” nepastarpināti un bez īpašas analītiskas piepūles uztvēra kā norādi, ka prasītāja piegādāja izolējošu materiālu, kas saglabājas visu mūžu. Neesot neparastam tās elementu savienojumam no sintakses, fonētiskā un/vai semantikas viedokļa, šī vārdu kombinācija bija aprakstoša attiecībā uz attiecīgajām precēm un attiecīgi tai noteikti nebija atšķirtspējas (pirmā lēmuma 15. un 18.–20. punkts).
7 Prasītāja par pirmo lēmumu neiesniedza prasību Vispārējā tiesā.
Par otro reģistrācijas pieteikumu
8 2007. gada 24. maijā prasītāja ITSB iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 (turpmāk tekstā – “otrais reģistrācijas pieteikums”).
9 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “INSULATE FOR LIFE”.
10 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika lūgta reģistrācija, ietilpa, pirmkārt, Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē attiecībā uz precēm, kas aprakstītas šī sprieduma 3. punktā, un, otrkārt, 37. klasē attiecībā uz pakalpojumiem, kas atbilst šādam aprakstam: “būvniecība; remonts; iekārtu uzstādīšanas darbi”.
11 Ar 2007. gada 23. oktobra lēmumu pārbaudītājs reģistrācijas pieteikumu noraidīja attiecībā uz visām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, pamatojot ar to, ka pieteiktajai preču zīmei nebija atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
12 2007. gada 20. decembrī prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu.
13 Ar 2008. gada 21. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “otrais lēmums” vai “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja un apstiprināja atteikumu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE”, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
14 Būtībā Apelāciju padome vispirms atsaucās uz pamatiem, kas norādīti pirmā lēmuma 15.–20. punktā, norādot, pirmkārt, ka prasītājas izvirzītie argumenti attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē, būtībā bija tādi paši kā argumenti, kādi izvirzīti, pamatojot pirmo reģistrācijas pieteikumu, un, otrkārt, ka prasītāja “nebija iesniegusi nekādus pierādījumus, kas ļautu konstatēt pastāvīgās judikatūras izmaiņas šajā jautājumā vai kādu attiecīgo tirgu attīstību, kas varētu likt Apelāciju padomei pārskatīt motīvus, uz kuru pamata tā iepriekš [bija] noraidījusi [pirmo] reģistrācijas pieteikumu”. Šajā sakarā Apelāciju padome precizēja, ka apstāklim, ka pirmais lēmums bija balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nebija nozīmes, jo, pirmkārt, lai noraidītu reģistrācijas pieteikumu, pietiekot, ka ir piemērojams viens no absolūtajiem pamatiem, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā, un, otrkārt, ka vārdisks apzīmējums, kas apraksta attiecīgo preču iezīmes, šī apstākļa dēļ obligāti ir bez atšķirtspējas attiecībā uz šīm pašām precēm šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi Apelāciju padome norādīja, ka tai precīzākā veidā bija jāizsaka nostāja tikai par argumentiem, “kuri vēl [nebija] iztirzāti [pirmajā] reģistrācijas pieteikumā”, kā arī par pieteiktās preču zīmes reģistrējamo raksturu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst Nicas nolīguma 37. klasē (skat. apstrīdētā lēmuma 12.–15. punktu).
15 Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz šiem pakalpojumiem Apelāciju padome būtībā ir norādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa – vispārējā vai specializētā – “nepastarpināti un bez īpašas analītiskas piepūles [reģistrācijai pieteikto] vārdisko apzīmējumu, skatot to kopumā, [uztvēra] kā norādi uz apstākli, ka prasītāja sniedza ļoti ilgmūžīgus pakalpojumus, kas ir saistīti ar tāda izolācijas materiāla izmantošanu, kurš ir īpaši noturīgs, nevis kā norādi uz minēto pakalpojumu komericālo izcelsmi”. Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izplatītā ziņa esot skaidra, tieša un nepastarpināta, un tai nevarot piedēvēt neviennozīmīgu raksturu, kas būtu pakļauts interpretācijai, neprecīzu, aluzīvu vai ierosinošu. Šī iemesla dēļ un ņemot vērā tās aprakstošo raksturu, vārdiskajam apzīmējumam “INSULATE FOR LIFE” neesot atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šo vērtējumu par spēkā neesošu nepadarot apstāklis, ka šis vārdiskais apzīmējums bija reģistrēts kā preču zīme attiecībā uz tām pašām precēm Somijā un Apvienotajā Karalistē. Kopienas preču zīmju režīms esot autonoma sistēma ar saviem īpašiem noteikumiem, kas ir saistoši ITSB, tam veicot vērtējumu par iespēju apzīmējumu kā Kopienas preču zīmes reģistrējamo raksturu. Citiem vārdiem sakot, šādi lēmumi par reģistrēšanu valsts līmenī ir tikai apstāklis, ko tā kontekstā ITSB var ņemt vērā (skat. apstrīdētā lēmuma 17.–19. punktu).
16 Visbeidzot Apelāciju padome uzskatīja, ka vienkāršais apstāklis, ka iepriekšējās lietās pārbaudītājs bija izrādījis mazāk stingru pieeju nekā izskatāmajā lietā, nevarēja ne iespaidot vienlīdzības likuma priekšā principu, ne pamatot saprātīga un Regulas Nr. 40/94 tiesību normām atbilstoša lēmuma atcelšanu. Katrā ziņā tā precizēja, ka bija apšaubāmi, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums bija patiešām salīdzināms ar pārējiem prasītājas minētajiem apzīmējumiem (apstrīdētā lēmuma 21. un 22. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
17 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ ITSB reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrēšanai;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Lietas dalībnieku argumenti
19 Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda tikai vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
20 Saskaņā ar prasītājas viedokli no konkrētās sabiedrības daļas, kuru veido vidusmēra patērētāji un būvniecības jomas profesionāļi, viedokļa vārdiskais apzīmējums “INSULATE FOR LIFE” nav aprakstošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir tikusi pieteikta reģistrācija. Lai arī vārds “insulate” ir aprakstošs, vārdiskais apzīmējums kopumā esot ierosinošs un tā nozīme esot “neprecīza, attāla, neskaidra un nenoteikta” attiecībā uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, un tādējādi atļaujot konkrētajai sabiedrības daļai noteikt komerciālo izcelsmi.
21 Turklāt, lai arī vārdu “insulate for life” kombinācija neatspoguļo īpaši augstu izdomas līmeni, ar to nepietiek, lai konstatētu, ka tai nav nekādas atšķirtspējas. Saskaņā ar prasītājas viedokli, ja būtu jāpieņem Apelāciju padomes pamatojums, varētu tikt reģistrētas vienīgi preču zīmes, kas atbilstu specifiskam lingvistiskā, mākslinieciskā radošuma līmenim vai izdomas raksturam, kas izraisītu to, ka tiktu piemērots stingrāks kritērijs attiecībā uz ierosinošiem saukļiem nekā attiecībā uz citām preču zīmēm.
22 Prasītāja apstrīd, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdisko apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” tieši uztvertu kā attiecīgās preces un pakalpojumus aprakstošu. Gluži pretēji, minētā apzīmējuma otrās daļas (“for life”) dēļ reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot ierosinoša, jo tā esot “neprecīza, attāla, neskaidra un nenoteikta” attiecībā uz minētajām precēm un pakalpojumiem, un spējot likt rasties visu veidu nozīmēm un asociācijām. Pamatojot savu argumentu, ka termins “life” nav pilnībā aprakstošs, prasītāja precizē, ka attiecībā uz preču zīmi “Thomson Life” Vācijas tiesa, kas bija uzdevusi prejudiciālu jautājumu Tiesai lietā, kurā pasludināts tās 2005. gada 6. oktobra spriedums C‑120/04 Medion (Krājums, I‑8551. lpp.), tāpat bija uzskatījusi, ka šim terminam nebija vidējas atšķirtspējas.
23 Turklāt apstāklis, ka katrs no preču zīmes elementiem, apskatot to atsevišķi, ir bez atšķirtspējas, nenozīmējot, ka šis vērtējums tāpat attiecas uz apzīmējumu kopumā. Attiecībā uz ierosinošām preču zīmēm, tādām kā vārdiskais apzīmējums “INSULATE FOR LIFE”, uzskata prasītāja, ir pietiekami, ka tās ir pietiekami izdomas pilnas un viegli rada daudzas asociācijas vai mājienus, obligāti neprasot no konkrētās sabiedrības daļas īpašu analītisku piepūli. Šajā ziņā Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā apstākli, ka minimāla atšķirtspēja ir pietiekama, lai pieļautu attiecīgā vārdiskā apzīmējuma reģistrāciju.
24 Saskaņā ar prasītājas viedokli Apelāciju padome neesot pierādījusi, ka vārdiskais apzīmējums “INSULATE FOR LIFE” nebija tāds, kas atšķirtu tās pakalpojumus no citu uzņēmumu pakalpojumiem. Tā noraida apgalvojumu, ka šis vārdiskais apzīmējums būtu jāuztver tādējādi, ka tas nozīmē “augstas kvalitātes izolācija, kas ilgst visu mūžu”. Izņemot vienkāršu norādi uz vārdnīcu, Apelāciju padome un ITSB neesot izvirzījuši ne vismazāko pierādījumu, lai pamatotu savus apgalvojumus.
25 Prasītāja piebilst, ka United Kingdom Patent Office (Apvienotās Karalistes Patentu birojs) ir reģistrējis vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” un tātad ir acīmredzami piešķīris minētajam apzīmējumam minimālo atšķirtspēju. Turklāt ITSB nedrīkstējis izskatāmajā lietā piemērot stingrāku kritēriju par kritēriju, kas bija iezīmējis tā iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi (no 1999. līdz 2005. gadam) attiecībā uz daudziem vārdiskiem apzīmējumiem, kas beidzas ar vārdu kombināciju “for life” vai kas nesenāk bija izraisījis Kopienas preču zīmes “FACTORS FOR LIFE” reģistrāciju.
26 Turklāt, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, prasītāja būtībā apgalvoja, ka tās prasības pieteikums ir pieņemams, ciktāl apstrīdētais lēmums nav lēmums, ar kuru tikai apstiprināts pirmais lēmums. Faktiski saskaņā ar prasītājas viedokli ikviens reģistrācijas pieteikums prasa jaunu ITSB vērtējumu, ņemot vērā attiecīgos katra gadījuma apstākļus, jo šie apstākļi laika gaitā var attīstīties. Abas lietas attiecoties uz diviem ļoti atšķirīgiem preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem attiecībā uz dažādām klasēm, kas prasot atšķirīgu un neatkarīgu juridisku vērtējumu, un tie esot noraidīti uz atšķirīgu motīvu pamata.
27 ITSB lūdz šo prasību noraidīt, būtībā atsaucoties uz motīviem, kas norādīti pirmajā un otrajā lēmumā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Par pieņemamību
28 Ir jāatgādina, ka prasības pieņemamības nosacījumi ir absolūts šķērslis tiesas procesam, uz ko Savienības tiesai vajadzības gadījumā pēc savas iniciatīvas jāatsaucas (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 14. decembra spriedums lietā T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 53. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā ziņā skat. arī Tiesas 2007. gada 29. novembra spriedumu lietā C‑176/06 P Stadtwerke Schwäbisch Hall u.c./Komisija, 18. punkts).
29 Turklāt, kā tas atzīts pastāvīgajā judikatūrā, lēmums, ar kuru tikai apstiprina kādu agrāku lēmumu, kas nav apstrīdēts termiņā, nav apstrīdams akts. Lai neatjaunotu termiņu apstiprinātā lēmuma pārsūdzēšanai, prasība, kas celta par šādu apstiprinošu lēmumu, ir jāatzīst par nepieņemamu (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 7. decembra rīkojumu lietā C‑521/03 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija, 41. punkts; Vispārējās tiesas 1998. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑188/95 Waterleiding Maatschappij/Komisija, Recueil, II‑3713. lpp., 108. punkts, un Vispārējās tiesas 2005. gada 9. jūnija spriedumu lietā T‑265/03 Helm Düngemittel/Komisija, Krājums, II‑2009. lpp., 62. punkts).
30 Lēmums tiek uzskatīts par tādu, ar kuru tikai apstiprina agrāku lēmumu, ja tas neietver nevienu jaunu elementu salīdzinājumā ar agrāku tiesību aktu un pirms tā pieņemšanas nav veikta šī agrākā tiesību akta adresāta situācijas jauna izvērtēšana (skat. iepriekš 29. punktā minēto rīkojumu lietā Internationaler Hilfsfonds/Komisija, 47. punkts un tajā minētā judikatūra; Vispārējās tiesas 1998. gada 4. maija rīkojumu lietā T‑84/97 BEUC/Komisija, Recueil, II‑795. lpp., 52. punkts, un 2006. gada 10. oktobra rīkojumu lietā T‑106/05 Evropaïki Dynamiki/Komisija, Krājumā nav publicēts, 46. punkts).
31 Izskatāmajā lietā pastāv vienprātība, ka termiņš prasības celšanai par pirmo lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 5. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 5. punkts) ir beidzies, prasītājai neesot cēlušai prasību par sakarā ar šo lēmumu. Tādējādi šis lēmums ir kļuvis galīgs un tā likumību vairs nevar apšaubīt Vispārējā tiesā. Šis galīgais raksturs saistās kā ar šī lēmuma rezolutīvo daļu, tā arī ar motīviem, kas veido tā nepieciešamo pamatojumu. Tādējādi ir jāuzskata, ka Apelāciju padome pirmajā lēmumā ir galīgi izlēmusi par strīda priekšmetu, kas noteikts pirmajā reģistrācijas pieteikumā, ar kuru tika lūgts kā Kopienas preču zīmi reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē. Tā kā šī lēmuma rezolutīvajai daļai var būt juridiskas sekas un līdz ar to tas var būt nelabvēlīgs (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 28. janvāra lēmumu lietā C‑164/02 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑1177. lpp., 21. punkts), prasītājai tas bija jāapstrīd noteiktajā termiņā, zaudējot tiesības līdz ar termiņa beigšanos.
32 Tādējādi ir jānosaka, vai un cik lielā mērā otrais lēmums ir lēmums, ar kuru tikai apstiprina pirmo lēmumu, kas prasa identificēt atbilstošos to strīdu apstākļus, kuru rezultātā pieņemti šie lēmumi. Šim mērķim ir jāizvērtē, vai attiecīgo procesu dalībnieki, to prasījumi, pamati, argumenti, kā arī atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas raksturo šos strīdus un nosaka minēto lēmumu rezolutīvās daļas, ir identiski vai nav.
33 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka šīs tiesvedības priekšmets lielā mērā atbilst priekšmetam tiesvedībā, kurā pieņemts pirmais lēmums, ciktāl gan ar pirmo, gan ar otro reģistrācijas pieteikumu prasītāja lūdza kā Kopienas preču zīmi reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē, vienīgajai atšķirībai esot apstāklī, ka otrais reģistrācijas pieteikums tāpat ietvēra pakalpojumus, kas ietilpst 37. klasē. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka šie pakalpojumi kā homogēna grupa, kas ir nošķirta no precēm, kuras ietilpst 6., 17. un 19. klasē, var būt priekšmets atsevišķam vērtējumam un pamatojumam, lai noteiktu reģistrācijai pieteiktā vārdiskā apzīmējuma reģistrējamo raksturu (šajā ziņā skat. un pēc analoģijas Tiesas 2010. gada 18. marta rīkojumu lietā C‑282/09 P CFCMCEE/ITSB, Krājums, I‑2395. lpp., 38.–40. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 20. maija spriedumu apvienotajās lietās T‑405/07 un T‑406/07 CFCMCEE/ITSB (“P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”), Krājums, II‑1441. lpp., 54. un 55. punkts), tā ka apstāklis, ka prasītāja bija paplašinājusi savu reģistrācijas pieteikumu, attiecinot to uz šiem pakalpojumiem, nav jauns elements šī sprieduma 30. punktā norādītās judikatūras izpratnē attiecībā uz analoģisku vērtējumu un motivāciju, kas saistīti ar minētajām precēm, kā tie izklāstīti pirmajā lēmumā. Turklāt pirmajā lēmumā pirmais reģistrācijas pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, kamēr otrā reģistrācijas pieteikuma noraidījums ir pamatots tikai ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
34 No tā izriet, ka otrais lēmums ir jāuzskata par tādu, ar kuru tikai apstiprina pirmo lēmumu, ciktāl tajā atteikums reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē, ir balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tomēr ar nosacījumu, ka par šiem punktiem tajā nav ietverts neviens jauns elements salīdzinājumā ar pirmo lēmumu un ka pirms tā [pieņemšanas] nav veikta prasītājas situācijas jauna izvērtēšana.
35 Tādējādi ir jāizvērtē, pirmkārt, vai, ievērojot otro reģistrācijas pieteikumu, ciktāl tas attiecas uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē, otrais lēmums ir balstīts uz jauniem elementiem, kam var būt iespaids uz tā rezolutīvo daļu un uz motīviem, kas veido tā nepieciešamo pamatojumu, un, otrkārt, vai šī lēmuma ietvaros ir veikta prasītājas situācijas jauna izvērtēšana.
36 Attiecībā uz iespējamiem jauniem elementiem ir jākonstatē, ka savos rakstveida apsvērumos gan procesā ITSB, gan Vispārējā tiesā prasītāja būtībā ir aprobežojusies ar argumentu, ko tā jau bija izvirzījusi sava pirmā reģistrācijas pieteikuma pamatojumam, atkārtošanu. Tomēr tā ir piebildusi, pirmkārt, ka pārbaudītājs esot kļūdaini piemērojis Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts), nelemjot par to, kurās dalībvalstīs bija atteikta reģistrācijai pieteiktā vārdiskā apzīmējuma reģistrācija (skat. apstrīdētā lēmuma 16. punktu), un, otrkārt, ka minētais apzīmējums bija reģistrēts kā valsts preču zīme Somijā un Apvienotajā Karalistē (skat. apstrīdētā lēmuma 17. punktu).
37 Pirmais arguments, kas izriet no Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkta, nepievieno nekādu jaunu faktu elementu šajā strīdā, un tam katrā ziņā acīmredzami nav juridiska pamatojuma, kādēļ tas nevar ietekmēt apstrīdētā lēmuma rezolutīvo daļu un motīvus, kas ir tā nepieciešamais pamatojums. Apelāciju padome tādējādi bija tiesīga to noraidīt, no jauna neizvērtējot prasītājas situāciju. Faktiski Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkts aprobežojas ar to, ka padara tā 1. punktā paredzētos atteikuma pamatus piemērojamus gadījumos, kad šie pamati pastāv tikai Kopienas daļā, tā ka tas nerada nekādu speciālu pienākumu sniegt pamatojumu.
38 Attiecībā uz otro argumentu, kas izriet no reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma reģistrācijas valsts līmenī, pietiek atgādināt labi iedibinātu judikatūru – uz kuru ir atsaukusies Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā –, saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmju režīms ir autonoms un ITSB lēmumu likumība tiek izvērtēta, tikai pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, tā ka ITSB nav saistošas valstu reģistrācijas (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 5. decembra spriedumu lietā T‑130/01 Sykes Enterprises/ITSB (“REAL PEOPLE, REAL SOLUTIONS”) Recueil, II‑5179. lpp., 31. punkts) un tam nav jānonāk pie identiska rezultāta, pie kāda līdzīgā situācijā ir nonākušas valstu pārvaldes iestādes (šajā ziņā skat. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu C‑173/04 P Deutsche SiSi‑Werke/ITSB, Krājums, I‑551. lpp., 49. punkts, un Vispārējās tiesas 2009. gada 17. novembra spriedumu lietā T‑473/08 Apollo Group/ITSB (“THINKING AHEAD”) Krājumā nav publicēts, 43. punkts). Turklāt izskatāmajā lietā prasītāja nav precizējusi iemeslus, uz kuriem balstījušās valstu pārvaldes iestādes, lai izlemtu reģistrēt vārdisku apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” un ko attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šajos apstākļos, pat pieņemot, ka izvirzītās valsts reģistrācijas ir atbilstoši apstākļi, kas iestājušies pēc pirmā lēmuma pieņemšanas, prasītājas otrais arguments acīmredzami nebija spēkā, un tāpēc tam nevarēja būt iespaids uz apstrīdētā lēmuma rezolutīvo daļu un uz motīviem, kas veido tā nepieciešamo pamatojumu, tā ka Apelāciju padome bija spiesta to noraidīt, šajā sakarā neveicot prasītājas situācijas izvērtēšanu no jauna.
39 Attiecībā uz jautājumu par to, vai prasītājas situācija ir no jauna izvērtēta vai to būtu bijis no jauna jāizvērtē otrā lēmuma ietvaros, no apsvērumiem, kas izklāstīti šī sprieduma 37. un 38. punktā, izriet, ka izskatāmajā lietā tas tā nav, jo prasītāja nebija izvirzījusi nekādu jaunu atbilstošu apstākli, lai pamatotu otro reģistrācijas pieteikumu, kurš būtu varējis grozīt vērtējumu, kas ietverts pirmajā lēmumā, un tādējādi prasīt jaunu Apelāciju padomes izvērtējumu attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas esamību vai neesamību attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē. Turklāt ar tās atbildi uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu prasītāja nav iesniegusi nekādus precizējumus šajā sakarā, kas varētu likt apšaubīt šo vērtējumu. Līdz ar to Apelāciju padome pamatoti attiecībā uz iepriekš minētajiem aspektiem ir aprobežojusies ar to, ka ir norādījusi uz pirmā lēmuma 15.–20. punktu (skat. apstrīdētā lēmuma 13. punktu). Tādā pat veidā, atbildot uz prasītājas atkārtoto argumentu saistībā ar agrāko ITSB lēmumu pieņemšanas praksi – kas jau pastāvēja pirmā lēmuma pieņemšanas brīdī – attiecībā uz vārdiskiem apzīmējumiem, kas līdzīgi apzīmējumam, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, Apelāciju padome pamatoti otrā lēmuma 21. un 22. punktā būtībā vienīgi atkārtojusi savu pamatojumu, kas ietverts pirmā lēmuma 5., 21. un 22. punktā. Šajā sakarā vienīgais apstāklis, ka apstrīdētā lēmuma 22. punktā tāpat minēts atteikums reģistrēt vārdisku elementu “BUILT FOR LIFE”, kas noticis pēc pirmā lēmuma pieņemšanas, nevar padarīt šo vērtējumu spēkā neesošu, tāpēc ka šis atteikums nav izraisījis un nevarēja izraisīt prasītājas situācijas jaunu novērtējumu ņemot vērā ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi šī sprieduma 30. punktā minētās judikatūras izpratnē.
40 No iepriekš minētā izriet, ka, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, atteikta vārdiska apzīmējuma “INSULATE FOR LIFE” reģistrācija par Kopienas preču zīmi attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 6., 17. un 19. klasē, tas ir lēmums, ar kuru tikai apstiprina [agrāku lēmumu]. Šajā sakarā nav nepieciešams izvērtēt, vai šis apstiprinošais raksturs tāpat attiecas uz pirmajā lēmumā ietverto Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā atteikuma pamata piemērošanu, jo atsaukšanās – kas ir kļuvusi galīga – tikai uz vienu no šīs regulas 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem pamatiem ir pietiekama, lai atteiktu reģistrāciju (šajā ziņā skat. Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedumu lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 28. punkts).
41 Tādējādi ir jākonstatē, ka šī prasība nav pieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret apstrīdēta lēmuma daļām, ar kurām tikai apstiprināts pirmais lēmums (skat. šī sprieduma 40. punktu).
Par lietas būtību
42 Ievērojot iepriekš iztirzātos apsvērumus, izskatāmās lietas būtība aprobežojas ar jautājumu par to, vai Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka vārdiska apzīmējuma “INSULATE FOR LIFE” reģistrācija par Kopienas preču zīmi attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst Nicas nolīguma 37. klasē, tāpat bija jānoraida, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
43 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”. Turklāt minētās regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka “1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
44 Vispārējo interešu jēdziens, kas ir Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā, nav nošķirams no preču zīmes pamatfunkcijas, kas ir garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti. Tādējādi absolūtais reģistrācijas atteikuma pamats, kas paredzēts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir vērsts uz to, lai ļautu patērētājam vai gala lietotājam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem (šajā ziņā skat. Tiesas 2008. gada 8. maija spriedumu lietā C‑304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I‑3297. lpp., 56. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi šīs tiesību normas izpratnē atšķirtspēja nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preces vai pakalpojumu, saistībā ar kuriem tiek lūgta reģistrācija, piederību noteiktam uzņēmumam un tādēļ nošķirt šīs preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (skat. Tiesas 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 34. punkts, un 2010. gada 21. janvāra spriedumu lieta C‑398/08 P Audi/ITSB, Krājums, I‑535. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā sakarā preču zīmei nav jāsniedz precīza informācija par preces ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja identitāti. Pietiek ar to, ka preču zīme ļauj konkrētajai sabiedrības daļai atšķirt ar to apzīmētās preces vai pakalpojumus no tiem, kam ir cita komerciālā izcelsme, un ļauj secināt, ka visu preču vai pakalpojumu, kuri ar to tiek apzīmēti, ražošanu, tirdzniecību vai sniegšanu kontrolē šīs preču zīmes īpašnieks, k kuru var uzskatīt par atbildīgu par to kvalitāti (skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 10. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no T‑387/06 līdz T‑390/06 Inter-Ikea/ITSB (Paletes attēlojums), Krājumā nav publicēts, 27. punkts, un iepriekš 38. punktā minēto spriedumu lietā “THINKING AHEAD”, 26. punkts).
45 Savukārt šīs tiesību normas nozīmē atšķirtspējas nav apzīmējumam, kas neļauj konkrētajai sabiedrības daļai izdarīt atkārtotu pirkumu, ja ir gūta pozitīva pieredze, vai izvairīties no tā, ja ir gūta negatīva pieredze, attiecīgo preču vai pakalpojumu nākamās iegādāšanās gadījumā. Tā tas it īpaši ir gadījumā ar apzīmējumiem, kas tiek vispārīgi izmantoti attiecīgo preču un pakalpojumu tirdzniecībā. Šie apzīmējumi tiek uzskatīti par tādiem, kas nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt attiecīgās preces vai pakalpojuma izcelsmi (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T‑341/06 Compagnie générale de diététique/ITSB (“GARUM”), Krājumā nav publicēts, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Turklāt preču zīmes atšķirtspēja ir jāizvērtē, pirmkārt, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, attiecībā uz samērā informētas, uzmanīgas un apdomīgas konkrētās sabiedrības daļas uztveri (skat. iepriekš 44. punktā minēto spriedumu lietā Audi/ITSB, 34. punkts un tajā minētā judikatūra, un iepriekš 44. punktā minēto spriedumu Paletes attēlojuma lietā, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Visbeidzot tādu preču zīmju, kas sastāv no apzīmējumiem vai norādēm, kuras turklāt izmanto kā reklāmas saukļus, kvalitātes apzīmējumus vai izteikumus, kas mudina iegādāties preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas šīs preču zīmes, reģistrācija šādas izmantošanas dēļ pati par sevi nav izslēgta. Saistībā ar šādu preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka tām nav piemērojami striktāki kritēriji par tiem, kas ir piemērojami citiem apzīmējumiem (skat. iepriekš 44. punktā minēto spriedumu lietā Audi/ITSB, 35. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra).
48 Vispirms saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu, kas nav tikusi apstrīdēta izskatāmajā lietā, ir jākonstatē, ka pakalpojumi, kas ietilpst Nicas nolīguma 37. klasē, attiecībā uz kuriem pieteikta vārdiska apzīmējuma “INSULATE FOR LIFE” reģistrācija, ir būvniecības, remonta un iekārtu uzstādīšanas pakalpojumi, kas ietilpst būvniecības, konkrētāk, māju būvniecības, jomā. Tādējādi, šie pakalpojumi ir pazīstami kā specializētajai sabiedrības daļai, tā arī, protams, mazākā mērā, vidusmēra patērētājam. Ievērojot, ka strīdīgo vārdisko apzīmējumu veido trīs angļu valodas vārdi, konkrētā sabiedrības daļa ir tā, kas zina šo valodu un kas ir ļoti liela Eiropas sabiedrības daļa.
49 Turklāt ir jāizvērtē, vai Apelāciju padome pareizi izanalizēja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementus no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, lai secinātu, ka šīm preču zīmēm nav atšķirtspējas saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
50 Kā tas atzīts judikatūrā, saliktu vārdisku apzīmējumu gadījumā ir jāņem vērā to atbilstošā nozīme, kas noteikta, pamatojoties uz visiem šo apzīmējumu veidojošajiem elementiem, nevis uz vienu no šiem elementiem (Vispārējās tiesas 2007. gada 6. novembra spriedums lietā T‑28/06 RheinfelsQuellen H. Hövelmann/ITSB (“VOM URSPRUNG HER VOLLKOMMEN”), Krājums, II‑4413. lpp., 32. punkts). Tādējādi, izvērtējot šādu apzīmējumu atšķirtspēju, nedrīkst analizēt tikai un vienīgi katru to vārdu vai elementu atsevišķi, bet gan katrā ziņā ir jāpamatojas uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu konkrētās sabiedrības daļas uztverē, nevis uz pieņēmumu, ka elementu, kuriem atsevišķi pašiem par sevi nepiemīt atšķirtspēja, kombinācija arī nevar būt atšķirtspējīga. Tikai tas apstāklis vien, ka katram no šiem elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz, ka šo elementu veidotajai kombinācijai var būt atšķirtspēja (iepriekš 44. punktā minētais spriedums lietā Eurohypo/ITSB, 41. punkts). Citiem vārdiem sakot, lai noteiktu, vai preču zīmei ir atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids. Tas tomēr nenozīmē, ka pirms tam nevar pārbaudīt katru no dažādajiem šo preču zīmi veidojošajiem elementiem. Faktiski var būt lietderīgi, veicot visaptverošu vērtējumu, izvērtēt katru no elementiem, kurš veido attiecīgo preču zīmi (Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedums lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 82. punkts, un iepriekš 38. punktā minētais spriedums lietā “THINKING AHEAD”, 31. punkts).
51 Šajā sakarā ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka terminam “insulate” nav citas nozīmes, izņemot izolēšanu. Turklāt, lai arī prasītāja uzskata, ka vārdu kombinācija “for life”, kas nesaraujami saista prievārdu “for” un lietvārdu “life”, konkrētā sabiedrības daļa tieši nesapratīs tādējādi, ka tas nozīmē “ilgst visu mūžu” vai “uz laika posmu, kas ietver visu mūžu”, šāds arguments ir jānoraida. Faktiski prasītāja nesniedz nekādu citu nozīmi un aprobežojas ar to, ka vispārīgā veidā apgalvo, ka šī vārdu ar dažādu nozīmi kombinācija izraisa vairākas asociācijas un ierosmes. Līdz ar to, ja tie ir apvienoti vārdiskajā apzīmējumā “INSULATE FOR LIFE”, abi elementi “insulate” un “for life” tiktu tieši uztverti tādējādi, ka tie norāda, ka izolācijas darbība ir ilgstoša vai ka tā saglabājas visu mūžu. Tādējādi šis apzīmējums nav apveltīts ne ar kādu neparastu vai divdomīgu raksturu, ievērojot angļu valodas sintakses, gramatikas, fonētiskos un/vai semantiskos likumus, kas varētu samērā informētai, uzmanīgai un apdomīgai konkrētās sabiedrības daļai radīt cita veida asociāciju.
52 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti secināja, ka, ievērojot attiecīgos pakalpojumus, konkrētā sabiedrības daļa vārdisko apzīmējumu “INSULATE FOR LIFE” tieši un bez plašākas analītiskas apsvēršanas uztvers kā ļoti ilgnoturīgu pakalpojumu, kas saistīti ar īpaši izturīga izolācijas materiāla izmantošanu, alūziju, nevis kā minēto pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi (skat. apstrīdētā lēmuma 19. punktu). Pretēji tam, ko prasītāja apgalvojusi, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, pat kā cildinošs vai reklāmas sauklis šis vārdiskais apzīmējums nav pietiekami oriģināls vai rezonējošs, lai prasītu no konkrētās sabiedrības daļas vismaz minimālu interpretācijas piepūli, pārdomas vai analīzes procesu (šajā ziņā skat. iepriekš 44. punktā minēto spriedumu lietā Audi/ITSB, 44., 45. un 56.–59. punkts), tai liekot to tūlītēji asociēt ar attiecīgajiem pakalpojumiem, ko var pārdot visi uzņēmumi, kuri darbojas būvniecības un izolācijas nozarē.
53 Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka vārdiskais apzīmējums “INSULATE FOR LIFE” nebija apveltīts ar atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst Nicas nolīguma 37. klasē, un apstiprināja atteikumu reģistrēt to kā Kopienas preču zīmi bez nepieciešamības lemt par jautājumu, vai šis apzīmējums attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem ir arī aprakstošs.
54 Tādēļ šī prasība ir kopumā jānoraida kā nepieņemama.
Par tiesāšanās izdevumiem
55 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
56 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Paroc Oy AB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 8. februārī.
[Paraksti]