Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 29. novembra spriedumu lietā F-119/10 Di Tullio/Komisija 2012. gada 25. janvārī iesniedza Roberto Di Tullio

(lieta T-39/12 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Roberto Di Tullio (Rovigo, Itālija) (pārstāvji - S. Woog un T. Bontinck, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu un līdz ar to

atcelt pārsūdzēto Eiropas Savienības Civildienesta tiesas trešās palātas pasludināto 2011. gada 29. novembra spriedumu lietā F-119/10, ar kuru tika noraidīta kā nepieņemama apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tā atteicās viņam piešķirt atvaļinājumu karadienesta sakarā;

apmierināt Eiropas Savienības Civildienesta tiesā iesniegtos apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un norādīts kļūdains un nepietiekams pamatojums vērtējumā, ko Civildienesta tiesa izdarīja attiecībā uz pamatu, kas tika izvirzīts pirmajā instancē un bija balstīts uz tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu pārkāpumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nav ievēroti tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un vienlīdzības principi, kā arī saprātīguma princips, ciktāl Civildienesta tiesa šajā gadījumā neierobežoja laikā sava interpretācijas sprieduma piemērojamību.

____________