VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS
(apelāciju palāta)

2013. gada 7. martā

Lieta T‑39/12 P

Roberto Di Tullio

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Militārā dienesta atvaļinājums– Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 18. panta pirmā daļa – Sprieduma iedarbība laikā

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2011. gada 29. novembra spriedumu lietā F‑119/10 Di Tullio/Komisija, kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Roberto Di Tullio sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijai šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi – Solījumu atbilstība piemērojamām tiesību normām

2.      Apelācija – Pamati – Pamats par sprieduma iedarbības nepielāgošanu laikā – Spriedums, ar ko noraidīta prasība atcelt tiesību aktu – Nepamatots pamats

(LESD 264. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 23. punktu)

2.      No LESD 264. panta izriet, ka tad, ja Savienības tiesa pasludina apstrīdēto tiesību aktu par spēkā neesošu, tā, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām.

Taču apelācijas sūdzībā par Civildienesta tiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesniedzējs nevar lietderīgi pārmest minētajai tiesai, ka tā nav izmantojusi tai atzīto iespēju pielāgot sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, iedarbību laikā, jo ar pārsūdzēto spriedumu minētā tiesa ir nevis atcēlusi apstrīdēto lēmumu, bet gan ir noraidījusi prasītāja prasību.

(skat. 31. un 32. punktu)