TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2024. gada 18. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības vērtības un mērķi – LES 2. pants – Tiesiskums – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Neatkarīga un objektīva tiesa – Tiesu kompetenču reorganizācija dalībvalstī – Specializētas krimināltiesas likvidācija – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība
Lietā C‑634/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 28. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 10. oktobrī, kriminālprocesā pret
OT,
PG,
CR,
VT,
MD,
piedaloties
Sofiyska gradska prokuratura,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna un S. Żyrek, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – K. Herrmann, E. Rousseva un P. J. O. Van Nuffel, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 23. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 2. pantu, 6. panta 1. un 3. punktu, kā arī 19. panta 1. punkta otro daļu, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu, kā arī ar Savienības tiesību pārākuma principu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu pret piecām personām par faktiem, kas kvalificēti kā organizētā noziedzība.
Atbilstošās tiesību normas
3 Zakon za izmenenie i dopalnanie na Zakona za sadebnata vlast (Likums par grozījumiem un papildinājumiem Likumā par tiesu varu, 2022. gada 26. aprīļa DV Nr. 32; turpmāk tekstā – “ZIDZSV”) pārejas un nobeiguma noteikumu 43. punktā ir noteikts:
“Ar šī likuma spēkā stāšanos tiek likvidēta Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa, Bulgārija)], Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa, Bulgārija)], Spetsializirana prokuratura [(Specializētā prokuratūra, Bulgārija)] un Apelativna spetsializirana prokuratura [(Specializētā apelācijas prokuratūra, Bulgārija)].”
4 Pārejas un nobeiguma noteikumu 44. punktā ir noteikts:
“(1) Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] un Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa)] tiesneši tiek pārcelti citā amatā saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, kas paredzēta 194. panta 1. punktā.
(2) 14 dienu laikā no šī likuma izsludināšanas personas, uz ko attiecas 1. punkts, var iesniegt Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģijā lūgumu atjaunot tās tiesu amatā, ko tās ieņēmušas pirms iecelšanas attiecīgi Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] vai Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa)].
(3) 30 dienu laikā pēc 2. punktā minētā termiņa beigām Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģija pieņem lēmumu par tiesnešu vietu izveidošanu tiesās, kas atbilst vietām, kuras likvidētas Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] vai Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa)], ņemot vērā attiecīgās tiesas darba noslodzi. Uz vienu un to pašu tiesu tiek pārcelta augstākais viena ceturtdaļa no likvidētās Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] tiesnešiem un augstākais viena trešdaļa no Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa)] tiesnešiem.
(4) Pēc 3. punktā minētā termiņa beigām Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģija pārceļ tiesnešus uz jaunajām amata vietām, sākot ar šī likuma spēkā stāšanos.
(5) 4. punktā minētie Augstākās tiesu varas padomes tiesnešu kolēģijas lēmumi ir tūlītēji izpildāmi.”
5 Šo pārejas un nobeiguma noteikumu 49. punktā ir paredzēts:
“Krimināllietas, kuras izskata Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] pirmajā instancē un kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav notikusi pirmstiesas sēde, septiņu dienu laikā no šī likuma stāšanās spēkā nodod izskatīšanai kompetentajām tiesām.”
6 Šo pašu pārejas un nobeiguma noteikumu 50. punkts ir formulēts šādi:
“(1) Ar šī likuma spēkā stāšanos krimināllietas pirmajā instancē Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)], kurās ir notikusi pirmstiesas sēde, ir piekritīgas Sofiyski gradski sad [(Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija)], un to izskatīšanu turpina tiesas sastāvs, kas noturēja tiesas sēdi.
(2) Tiesu sastāva tiesneši, kas nav pārcelti uz Sofiyski gradski sad [(Sofijas pilsētas tiesa)], tiek norīkoti piedalīties lietu izskatīšanā līdz tiesvedības pabeigšanai.
(3) Tiesu sastāva tiesneši, kas pirmajā instancē izskatījuši krimināllietas, kurās ir pasludināts spriedums, tiek norīkoti pamatojuma norādīšanai, ja viņi nav pārcelti uz Sofiyski gradski sad [(Sofijas pilsētas tiesa)].
[..]”
7 Saskaņā ar ZIDZSV pārejas un nobeiguma noteikumu 59. punktu:
“(1) Sofiyski gradski sad [(Sofijas pilsētas tiesa)] ir Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)] aktīvu, pasīvu, tiesību un pienākumu pārņēmēja.
(2) Apelativen sad Sofia[(Sofijas apelācijas tiesa)] ir Apelativen spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā apelācijas krimināltiesa)] aktīvu, pasīvu, tiesību un pienākumu pārņēmēja.”
Tiesvedība pamatlietā un prejudiciālie jautājumi
8 Kopš 2019. gada 12. jūlija OT, PG, CR, VT un MD ir apsūdzēti sākotnēji – Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) un kopš tās likvidācijas – Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) par dalību organizētā grupā, kas nodarbojās ar izspiešanu.
9 Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) un Apelativen spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā apelācijas krimināltiesa) (turpmāk tekstā kopā – “specializētās krimināltiesas”) Bulgārijas likumdevējs izveidoja 2011. gadā. Sākotnēji šīm specializētajām krimināltiesām bija kompetence izskatīt vienīgi organizētu noziedzīgu grupu izdarītos noziedzīgos nodarījumus. Pēc tam to kompetence tika paplašināta, to attiecinot uz “noziedzīgiem nodarījumiem pret [Bulgārijas] Republiku” un korupcijas nodarījumiem, ko izdarījušas personas, kuras ieņem augstus publiskus amatus.
10 Saskaņā ar ZIDZSV no 2022 gada 28. jūlija tika likvidēta Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) un Apelativen spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā apelācijas krimināltiesa).
11 ZIDZSV ir paredzēts, ka no šī datuma Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) un Apelativen sad Sofia (Sofijas apelācijas tiesa) ir attiecīgi Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) un Apelativen spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā apelācijas krimināltiesa) tiesību pārņēmējas.
12 No ZIDZSV motīvu izklāsta izriet, ka šādu strukturālu un organizatorisku izmaiņu mērķis ir nodrošināt konstitucionālā tiesu varas neatkarības principa ievērošanu un pilsoņu konstitucionālo tiesību aizsardzību, jo desmit darbības gadu laikā specializētās krimināltiesas nav sasniegušas mērķus, kas tām bija noteikti to izveidošanas laikā, un šo tiesu kompetenci nosakošo materiālo un personu kritēriju apvienojums ir radījis jautājumus par to neatkarību.
13 Saskaņā ar ZIDZSV pārejas un nobeiguma noteikumu 50. punktu tādas lietas kā pamatlieta, kurās pirms ZIDZSV stāšanās spēkā ir notikusi iepriekšēja tiesas sēde, jāpabeidz iztiesāšanas sastāvam, kas rīkoja šo tiesas sēdi, neraugoties uz specializēto krimināltiesu likvidēšanu. Šajā nolūkā Bulgārijas likumdevējs ir paredzējis nodot šīs lietas Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) un Apelativen sad Sofia (Sofijas apelācijas tiesa), grozīt piesēdētāju, kuri tajās piedalās, mandātu, lai viņi tiktu uzskatīti par piesēdētājiem pēdējās minētajās tiesās, un norīkot tajās tos specializēto krimināltiesu tiesnešus, kuri tajās nav iecelti citā amatā.
14 Šajā gadījumā Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa), kurai tagad ir jurisdikcija izskatīt pamatlietu, palātas sastāvā tādējādi ir tāds pats sastāvs kā Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) palātai, kurai pirms pēdējās minētās tiesas likvidēšanas bija jurisdikcija izskatīt šo lietu.
15 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka 2022. gada 25. februārī, kad notika sabiedriskās apspriešanas procedūra par likumprojektu, kura rezultātā tika pieņemts ZIDZSV, OT advokāte kā nevalstiskas organizācijas pārstāve publiski pauda atbalstu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) likvidācijai, ar pamatojumu, ka šī specializētā krimināltiesa neļāva nodrošināt lietas taisnīgu izskatīšanu.
16 Tomēr pēc ZIDZSV pieņemšanas OT nav pieteicis nevienu noraidījumu. Iesniedzējtiesa arī nesaskata nekādu pamatu sevi atstatīt, jo tā uzskata, ka tai nepastāv subjektīva neobjektivitāte attiecībā uz pamatlietas pusēm.
17 Tomēr tāds publisks paziņojums kā OT advokātes paziņojums, pēc iesniedzējtiesas domām, rada pamatotas bažas par tās neatkarību un objektivitāti. Tas pats attiecoties uz iemesliem, kurus Bulgārijas likumdevējs ir izvirzījis, lai pamatotu specializēto krimināltiesu likvidāciju, jo šie iemesli liek apšaubīt ne tikai tās palātas neatkarību, kurai bija jāizskata pret OT uzsāktais kriminālprocess, bet visas Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) neatkarību.
18 Otrkārt, iesniedzējtiesa pauž šaubas par minētā pamatojuma saderību ar Savienības tiesībām.
19 Tā norāda, ka līdz ZIDZSV pieņemšanai nebija strīda par to, ka Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) atbilst LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, LESD 267. panta trešās daļas un Hartas 47. panta otrās daļas prasībām.
20 Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka Bulgārijas likumdevēja izvirzītie iemesli, lai secinātu, ka specializētās krimināltiesas nav neatkarīgas un neaizsargā pilsoņu konstitucionālās tiesības, nekad nav bijuši balstīti uz konkrētiem pierādījumiem, lai gan šādi iemesli būtu bijuši pienācīgi jāpamato.
21 Visbeidzot treškārt, šī tiesa jautā, vai, ņemot vērā Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) likvidāciju pamatojošos iemeslus, tā var turpināt izskatīt tajā iesāktās tiesvedības un kādas sekas būtu tās pieņemtajiem lēmumiem gadījumā, ja tā sevi neatstatītu.
22 Šādos apstākļos Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai LES 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa, skatīti kopā ar [Hartas] 47. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tiek grauta tādas tiesas neatkarība, kas tiek likvidēta ar pieņemtajiem grozījumiem [ZIDZSV], bet kuras tiesnešiem jāturpina izskatīt lietas, kas viņiem ir iedalītas līdz [šīs tiesas likvidācijas] datumam, kā arī pēc šī datuma jāturpina izskatīt [šīs tiesas] lietas, kurās viņi jau ir noturējuši pirmstiesas sēdes, ja tiesas likvidācija tiek pamatota ar to, ka tādējādi tiek nodrošināta konstitucionālā tiesu varas neatkarības un pilsoņu konstitucionālo tiesību aizsardzības principa ievērošana, bet netiek pienācīgi izskaidrots, kādi fakti liek secināt, ka [šis princips] ir ticis pārkāpts?
2) Vai minētās Savienības tiesību normas jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā [ZIDZSV], no kura izriet neatkarīgas tiesu iestādes Bulgārijā, proti, Spetsializiran nakazatelen sad [(Specializētā krimināltiesa)], pilnīga likvidācija ar minēto pamatojumu un tiesnešu (tostarp šo krimināllietu iztiesājošās tiesas sastāvā ietilpstošā tiesneša) pārcelšana no šīs tiesas uz vairākām citām tiesām, taču šiem tiesnešiem tiek noteikts pienākums turpināt izskatīt lietas, kuras jau ir likvidētās tiesas izskatīšanā un kuru iztiesāšanu viņi jau ir sākuši?
3) Apstiprinošas atbildes gadījumā – kādas procesuālās darbības, arī no Savienības tiesību pārākuma skatpunkta, būtu jāveic tikko likvidēto tiesu tiesnešiem likvidētās tiesas lietās (kuru izskatīšana tiem saskaņā ar likumu ir jānoved līdz galam), ņemot vērā arī to pienākumu rūpīgi pārbaudīt, vai tiem nav sevi jāatstata no šo lietu izskatīšanas? Kā tas ietekmētu procesuālos lēmumus, kas pieņemti tikko likvidētās tiesas lietās, kuru izskatīšana ir jānoved līdz galam, un galīgos nolēmumus šajās lietās?”
Par Tiesas kompetenci
23 Polijas valdība būtībā apgalvo, ka tādi ar dalībvalstu tiesu organizāciju saistīti problēmjautājumi, kādi izvirzīti prejudiciālajos jautājumos, ietilpst dalībvalstu ekskluzīvajā kompetencē, nevis Savienības tiesību materiālajā piemērošanas jomā.
24 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai arī tieslietu organizācija dalībvalstīs ir šo dalībvalstu kompetencē, tomēr, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām (spriedumu, 2019. gada 19. novembris, A.K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība), C‑585/18, C‑624/18 un C‑625/18, EU:C:2019:982, 75. punkts, kā arī 2024. gada 9. janvāris, G. u.c. (Vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu iecelšana Polijā), C‑181/21 un C‑269/21, EU:C:2024:1, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Turklāt no prejudiciālo jautājumu formulējuma skaidri izriet, ka tie attiecas nevis uz Bulgārijas tiesību, bet gan uz tajās minēto Savienības tiesību normu interpretāciju.
26 No tā izriet, ka Tiesas kompetencē ir lemt par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību
27 Polijas valdība uzskata, ka, tā kā pamatlietai nav nekādas saiknes ar Savienības tiesībām, prejudiciālie jautājumi jāatzīst par nepieņemamiem.
28 Arī Komisija uzskata, ka šie jautājumi ir nepieņemami: iesniedzējtiesas šaubas esot hipotētiskas, jo tā neesot norādījusi nevienu subjektīvu iemeslu sevi atstatīt un pamatlietas dalībnieki neapšaubot tās objektīvo objektivitāti. Turklāt minētajiem jautājumiem neesot nozīmes pamatlietas atrisinājumam, jo ZIDSZV veiktās strukturālās un organizatoriskās izmaiņas attiecas tikai uz Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa), nevis uz iesniedzējtiesu.
29 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienīgi valsts tiesa, kura izskata strīdu pamatlietā un kurai jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, var, ņemot vērā strīda īpatnības, noteikt gan to, cik nepieciešams ir prejudiciālais nolēmums tās sprieduma taisīšanai, gan to, cik nozīmīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. No tā izriet, ka uz valsts tiesu uzdotajiem jautājumiem attiecas nozīmīguma prezumpcija un atteikties lemt par šiem jautājumiem Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem (skat. it īpaši spriedumu, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).
30 Proti, lūgtajam prejudiciālajam nolēmumam jābūt “nepieciešamam”, lai iesniedzējtiesa varētu “sniegt spriedumu” lietā, kuru tā izskata (spriedums, 2020. gada 24. novembris, Openbaar Ministerie (Dokumentu viltošana), C‑510/19, EU:C:2020:953, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Tiesa ir vairākkārt atgādinājusi, ka gan no LESD 267. panta formulējuma, gan no tā sistēmas izriet, ka prejudiciālā nolēmuma procedūras priekšnoteikums tostarp ir, ka valsts tiesās faktiski tiek izskatīts strīds, saistībā ar kuru tām ir jāpieņem nolēmums, kurā var tikt ņemts vērā prejudiciālais spriedums. Tādējādi šādā tiesvedībā starp minēto strīdu un Savienības tiesību normām, kuru interpretācija tiek lūgta, jāpastāv tādai saiknei, ka šī interpretācija ir objektīvi vajadzīga nolēmumam, kas iesniedzējtiesai jāpieņem (spriedums, 2024. gada 9. janvāris, G. u.c. (Vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu iecelšana Polijā), C‑181/21 un C‑269/21, EU:C:2024:1, 64. un 65. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
32 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts, kā arī 19. panta 1. punkta otrā daļa, lasot tos kopsakarā ar Hartas 47. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka tādas tiesas locekļi, kuru dalībvalsts ir likvidējusi, lai saglabātu konstitucionālo principu par tiesu varas neatkarību un pilsoņu konstitucionālo tiesību aizsardzību, tādas tiesas locekļu statusā, kas ir aizstājusi šādi atcelto tiesu, var turpināt izskatīt atsevišķas lietas, kuras viņi izskatīja kā pēdējās minētās tiesas locekļi.
33 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma izriet, ka prejudiciālie jautājumi it īpaši attiecas uz tiesu neatkarības principa, kāds garantēts iepriekšējā punktā minētajās Savienības tiesību normās, interpretāciju.
34 Šajā ziņā jāatgādina, ka, lai gan uz tiesu kompetenču sadalījumu vai reorganizāciju dalībvalstī principā attiecas LES 4. panta 2. punktā garantētā dalībvalstu brīvība, tā tas tostarp ir tikai ar nosacījumu, ka šāda sadale vai reorganizācija neapdraud LES 2. pantā paredzētās tiesiskuma vērtības ievērošanu un prasības, kas šajā ziņā izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, tostarp par tiesu, kurām jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības, neatkarību un objektivitāti, kā arī prasību būt iepriekš noteiktai tiesību aktos (spriedums, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve), C‑204/21, EU:C:2023:442, 263. punkts).
35 No LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izrietošajai tiesu neatkarības prasībai ir divi aspekti. Pirmais (ārējais) aspekts ietver prasību, lai attiecīgā struktūra savas funkcijas pildītu pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu citu iestādi un nesaņemot nekādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi būdama aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu spriešanas neatkarību, izskatot tiem uzticētos strīdus. Otrais (iekšējais) aspekts savukārt ir saistīts ar neitralitātes jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda attieksme pret strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar strīda priekšmetu. Šis pēdējais minētais aspekts paredz, ka jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (spriedums, 2022. gada 22. februāris, RS (Konstitucionālās tiesas spriedumu iedarbība), C‑430/21, EU:C:2022:99, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Šī tiesnešu neatkarības prasība prasa, lai regulējumā, kas attiecas uz pārcelšanu, kurai tiesneši nav piekrituši, tostarp tiek sniegtas vajadzīgās garantijas, lai izvairītos no jebkāda riska, ka šī neatkarība varētu tikt apdraudēta ar tiešu vai netiešu ārēju iejaukšanos. Tādējādi ir svarīgi, lai šādus pasākumus varētu paredzēt tikai leģitīmu iemeslu dēļ, it īpaši saistībā ar tādu pieejamo resursu sadali, kas ļauj nodrošināt pareizu tiesvedību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un sabiedrisko lietu palāta – iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 117. un 118. punkts).
37 Šajā gadījumā Bulgārijas likumdevējs nolēma likvidēt Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa) ar nepieciešamību nodrošināt pareizu tiesvedību saistītu prasību dēļ, tomēr neapšaubot šīs tiesas locekļu individuālo neatkarību.
38 Proti, pirmkārt, no ZIDZSV pamatojuma izklāsta, kas minēts iesniedzējtiesas nolēmuma 15. punktā, izriet, ka ļoti jutīgu lietu, kuras jāizskata Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa), koncentrēšana bija tā, kas radīja risku, ka šai tiesai var rasties efektivitātes trūkums un nepamatots spiediens. Otrkārt, no atbilstošajām Bulgārijas tiesību normām izriet, ka minētās tiesas sastāvā esošos tiesnešus Bulgārijas likumdevējs ir uzskatījis par pietiekami neatkarīgiem un objektīviem, lai viņi Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) sastāvā turpinātu izskatīt lietas, kurās bija notikusi iepriekšēja tiesas sēde Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināltiesa).
39 Turklāt, kā norādīts šī sprieduma 16. punktā, pamatlietas dalībnieki nav apšaubījuši iztiesāšanas sastāva neatkarību vai objektivitāti un tam nav nekādu šaubu par savu subjektīvo objektivitāti.
40 Šādos apstākļos, lai gan ir taisnība, ka ikvienai tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai tā ir uzskatāma par neatkarīgu un objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu tostarp LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, ja par šo jautājumu tiek izteiktas nopietnas šaubas (spriedums, 2024. gada 9. janvāris, G. u.c. (Vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu iecelšana Polijā), C‑181/21 un C‑269/21, EU:C:2024:1, 68. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra), tomēr lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu neļauj izprast iemeslus, kuru dēļ šajā gadījumā šādas šaubas pastāvētu.
41 Līdz ar Savienības tiesību normu – no kurām izriet prasības par to tiesu neatkarību un objektivitāti, kam jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības, – interpretācija nešķiet nepieciešama pamatlietas atrisināšanai.
42 No tā izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 28. septembra lēmumu, ir nepieņemams.
[Paraksti]