Lieta T‑397/13
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Tilly‑Sabco
pret
Eiropas Komisiju
Lauksaimniecība – Eksporta kompensācijas – Mājputnu gaļa – Īstenošanas regula, kurā kompensācija ir noteikta 0 euro apmērā – Prasība atcelt tiesību aktu – Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Tieša ietekme – Pieņemamība – Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta 3. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkts – Tiesiskā paļāvība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Jēdziens “reglamentējošs akts” – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas regula, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu – Iekļaušana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Tieša skāruma jēdziens – Kritēriji – Komisijas regula, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu – Sabiedrības, kura darbojas saldētas nesadalītas cāļu gaļas eksporta jomā, celta prasība – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Tiesības vērsties tiesā, kas ir pieejamas, lai vērstos pret šiem aktiem
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Kritēriji – Komisijas regula, ar ko eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu nosaka nulles apmērā – Akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
5. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus – Dalībvalstu pārstāvju komitejas īstenota kontrole – Konsultāciju procedūra – Īstenošanas akta projekta iesniegšanas termiņš – Iespēja piemērot atkāpi – Projekta iesniegšana minētās komitejas sanāksmē – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1234/2007 195. pants)
6. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus – Dalībvalstu pārstāvju komitejas īstenota kontrole – Konsultāciju procedūra – Sanāksmes sasaukšanas termiņš – Steidzamība – Pārbaude tiesā – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1234/2007 195. pants)
7. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Deleģēšana – Pilnvarojums vai tālākdeleģējums, kas piešķirts personai, kura veic kādu konkrētu funkciju iestādēs – Personas, kas veic šo funkciju, maiņa – Ietekmes uz pilnvarojuma vai tālākdeleģējuma spēkā esamību neesamība
(Komisijas Reglamenta 13. un 14. pants)
8. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Apmēra noteikšana – Apmēra pirmreizēja noteikšana nulles apmērā saistībā ar attiecīgajām precēm – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkts; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 30.–32. punktu)
2. Nav nekāda pamata tieša skāruma jēdzienu, kam ir jāpastāv reglamentējošo aktu gadījumā atbilstoši LESD 263. panta ceturtās daļas beigu daļai, interpretēt citādāk, nekā šis jēdziens tiek interpretēts saistībā ar LESD 263. panta ceturtās daļas vidējo daļu, proti, saistībā ar aktiem, kuri fizisku vai juridisku personu skar tieši un individuāli. Šajā ziņā nosacījums par tiešu skārumu nozīmē, ka, pirmkārt, apstrīdētais pasākums tieši ietekmē privātpersonas tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļauj nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet vien no attiecīgā tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus.
Saistībā ar prasību, kas ir vērsta pret Regulu Nr. 689/2013, ar ko eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu nosaka nulles likmes apmērā, šī regula rada tiešas tiesiskas sekas attiecībā uz sabiedrību, kura darbojas saldētas nesadalītas cāļu gaļas eksporta jomā, jo tā vairs nevar saņemt pozitīva apmēra eksporta kompensāciju. Tā kā apstrīdētajā regulā eksporta kompensācijas ir noteiktas nulles apmērā, tajā valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par kompensāciju piešķiršanu, šajā ziņā nav atstāta nekāda rīcības brīvība. Pat ja valsts iestāde ir piešķīrusi eksporta kompensāciju, tā automātiski būs nulles apmērā, ciktāl apstrīdētajā regulā valsts iestādēm nav atstāta nekāda rīcības brīvība, kas tām ļautu noteikt eksporta kompensāciju pozitīvā apmērā. Tādējādi apstrīdētā regula tieši skar minēto sabiedrību.
(sal. ar 34.–37. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 39.–41. punktu)
4. Ņemot vērā LESD 263. panta ceturtās daļas beigu daļas formulējumu, par īstenošanas pasākumiem šīs tiesību normas izpratnē var tikt uzskatīti tikai tādi pasākumi, ko Savienības struktūras vai valsts iestādes ir veikušas, īstenojot to parasto darbību. Ja Savienības struktūras un valsts iestādes, īstenojot to parasto darbību, nav veikušas nevienu pasākumu, lai īstenotu reglamentējošo aktu un konkretizētu tā sekas attiecībā uz visiem attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem, šis reglamentējošais akts nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem. Šajā ziņā saskaņā ar LESD 263. panta ceturtās daļas beigu daļas formulējumu ar to vien, ka reglamentējošais akts varētu būt saistīts ar īstenošanas pasākumiem, nav pietiekami, – tam ir jābūt saistītam ar īstenošanas pasākumiem. Ar to vien, ka saimnieciskās darbības subjektam ir iespēja mākslīgi likt iestādei veikt kādu pasākumu, ko būtu iespējams pārsūdzēt, nav pietiekami, jo šāds pasākums nav uzskatāms par pasākumu, kas ir saistīts ar reglamentējošo aktu.
Saistībā ar prasību, kas ir vērsta pret Regulu Nr. 689/2013, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu, atbilstošais jautājums, lai noteiktu, vai šī regula ir saistīta ar īstenošanas pasākumiem, nav vis tas, vai nekas neliedz attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem lūgt izsniegt eksporta licenci ar iepriekš noteiktu eksporta kompensāciju, bet gan tas, vai saimnieciskās darbības subjekti iesniegtu šādus pieteikumus, veicot to parasto darbību. Šajā ziņā, ņemot vērā, ka eksporta licences saņemšana nav obligāta un ka eksporta kompensācijas, kas var tikt noteiktas, tik un tā būs nulles apmērā, attiecīgie saimnieciskās darbības subjekti, veicot to parasto darbību, neiesniegs valsts iestādēm pieteikumus par eksporta licences ar iepriekš noteiktu eksporta kompensāciju saņemšanu. Nepastāvot šādiem pieteikumiem, valsts iestādes neveiks nekādus pasākumus, lai īstenotu Regulu Nr. 689/2013. Līdz ar to tās, īstenojot to parasto darbību, neveiks šādus pasākumus. Tādējādi nepastāvēs neviens pasākums, kurā būtu konkretizētas sekas, ko minētā regula rada attiecībā uz dažādajiem attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem. Šajā ziņā tas, ka pieteikums par eksporta licences saņemšanu valsts iestādē ir iesniegts ar vienīgo mērķi iegūt tiesības uz piekļuvi tiesai, nozīmē, ka šis pieteikums, īstenojot parasto darbību, netiktu iesniegts. Tā kā valsts iestādei nav citas izvēles kā vien noteikt kompensāciju nulles apmērā, eksportētājam nevar būt nekādas intereses par valsts iestādes veiktu kompensāciju noteikšanu šādos apstākļos, izņemot, lai mākslīgi panāktu tāda akta pieņemšanu, kuru būtu iespējams pārsūdzēt. No tā izriet, ka Regula Nr. 689/2013 nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem.
Šo secinājumu neatspēko arguments, saskaņā ar kuru būtu paradoksāli, ja prasības pieņemamība būtu atkarīga no kompensāciju apmēra un ja tiktu uzskatīts, ka kompensācijas noteikšanas nulles apmērā gadījumā regula nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem, kamēr kompensācijas noteikšanas apmērā, kas ir lielāks par nulli, gadījumā apstrīdamais tiesību akts būtu valsts īstenošanas akts. Jautājums par to, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus. Šajā ziņā, lai izvērtētu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tās personas situācija, kura ir atsaukusies uz tiesībām celt prasību. Līdz ar to ir iespējams, ka atsevišķi saimnieciskās darbības subjekti var Savienības tiesā apstrīdēt vienu un to pašu regulu, jo tā tos skar tieši un nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem attiecībā pret tiem, lai gan tā ir saistīta ar īstenošanas pasākumiem attiecībā pret citiem saimnieciskās darbības subjektiem. Vēl jo vairāk – nav izslēgts, ka regula, ar kuru kompensāciju summa ir noteikta nulles apmērā, nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem, kamēr līdzīga regula, kurā ir noteikta pozitīva apmēra kompensācija, ir ar tiem saistīta.
(sal. ar 43.–45., 53., 54., 58. un 62.–65. punktu)
5. Regulas Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, 3. panta 3. punkts principā neliedz iesniegt īstenošanas regulas projektu Regulas Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, 195. pantā paredzētās pārvaldības komitejas sanāksmes laikā. Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrās daļas pirmajā teikumā ir paredzēts vismaz 14 dienu termiņš no īstenošanas akta projekta iesniegšanas līdz pārvaldības komitejas sanāksmes dienai, kuram ir jābūt ievērotam, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Tādējādi ir iespējams atkāpties no noteikuma par regulas projektu iesniegšanu 14 dienas pirms pārvaldības komitejas sanāksmes, un Regulā Nr. 182/2011 nav paredzēts minimālais termiņš, kuram šajā ziņā ir jābūt ievērotam. Ņemot vērā formulējumu “izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus”, kas ir ietverts Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrās daļas pirmā teikuma sākumā, atbilstoši šim pirmajam teikumam regulas projektu nav liegts iesniegt sanāksmes laikā.
Turklāt Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrajā daļā ietvertais formulējums, saskaņā ar kuru pārvaldības komitejas locekļiem ir jābūt iespējai laikus izskatīt projektu, ir jāinterpretē, ņemot vērā, ka saskaņā ar šo pašu tiesību normu termiņam ir jābūt samērīgam. Formulējums “laikus” uzreiz nenozīmē, ka regulas projekts ir jāiesniedz pārvaldības komitejai pirms sanāksmes dienas. Ja dažu minūšu vai, attiecīgā gadījumā, dažu stundas ceturtdaļu ilgs termiņš ir samērīgs, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, šī iesniegšana ir jāuzskata par tādu, kas ir tikusi veikta laikus Regulas Nr. 182/2011 3. panta 3. punkta otrās daļas trešā teikuma izpratnē.
(sal. ar 85., 86., 90. un 91. punktu)
6. No Regulas Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, 3. panta 3. punkta otrās daļas otrā teikuma formulējuma izriet, ka Regulas Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, 195. pantā paredzētās pārvaldības komitejas priekšsēdētājam, un tādējādi – Komisijas pārstāvim, ir jāpieņem lēmums par minētās komitejas izskatāmā jautājuma steidzamību. Savienības tiesas pārbaude aprobežojas tikai ar pārbaudi par acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pilnvaru nepareizas izmantošanas pastāvēšanu.
(sal. ar 114. punktu)
7. Pilnvarojums vai tālākdeleģējums netiek piešķirts fiziskai personai, bet personai, kura veic kādu funkciju, proti, Komisijas loceklim, kas ir atbildīgs par kādu konkrētu jomu, vai kāda konkrēta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoram. Līdz ar to tas paliek spēkā arī personu, kas veic attiecīgo funkciju, maiņas gadījumā. No tā izriet, ka nav nepieciešams, lai Komisijas Reglamentā būtu tieši paredzēts, ka tālākdeleģējums paliek spēkā arī pēc to personu maiņas, kas ir rīkojušās kā deleģējuma saņēmējs vai deleģējuma piešķīrējs. Iespējas piešķirt pilnvarojumu vai tālākdeleģējumu mērķis ir atvieglot komisāru kolēģijas vai attiecīgā Komisijas locekļa darbu, atbrīvojot tos no tādu lēmumu pieņemšanas, saistībā ar kuriem nav nepieciešama komisāru kolēģijas vai attiecīgā komisāra iesaistīšanās. Lēmuma par pilnvarojuma vai tālākdeleģējuma piešķiršanu mērķis ir sadalīt kompetenci Komisijā, un tādējādi tas nav pierādījums par paļāvību saistībā ar kādu konkrētu fizisko personu. Izņemot īpašu lēmumu par pretējo, neviena no kompetencēm netiek piešķirta ad personam.
(sal. ar 202. un 203. punktu)
8. Saistībā ar Komisijas veikto eksporta kompensāciju apmēra noteikšanu, tikai tas vien, ka attiecīgā summa pirmoreiz ir tikusi noteikta nulles apmērā saistībā ar attiecīgajām precēm, uzreiz nenozīmē, ka Komisija ir izmainījusi savu ierasto praksi. Šajā ziņā izmaiņu veikšana eksporta kompensāciju apmērā ir neatņemama sastāvdaļa šo kompensāciju apmēra regulāras noteikšanas sistēmā, kā rezultātā viens un tas pats pamatojums var tikt attiecināts uz ļoti dažādiem eksporta kompensāciju apmēriem.
(sal. ar 245. punktu)