Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko IMI plc, IMI Kynoch Ltd. un Yorkshire Copper Tube iesniedza 2005. gada 19. janvārī

(lieta T-18/05)

(tiesvedības valoda - angļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 19. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla IMI plc, Birmingham (Apvienotā Karaliste), IMI Kynoch Ltd., Birmingham (Apvienotā Karaliste), un Yorkshire Copper Tube, Liverpool (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Struys un D. Arts, advokāti.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2004. gada 3. septembra Lēmuma, kas grozīts rakstveida procedūras laikā 2004. gada 20. oktobrī lietā COMP/E-1/38.069 - vara santehniskie cauruļvadi, 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz sabiedrībām, kas uzskaitītas 1. panta h), i) un j) apakšpunktos, un 2. panta f) apakšpunktu;

pakārtoti - samazināt prasītājiem uzliktā naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatēja EKL 81. panta 1. punkta un EEK 53. panta 1. punkta pārkāpumu vairāku uzņēmumu darbībā vara santehnisko cauruļvadu sektorā. Pārkāpums ietvēra trīs atsevišķas izpausmes: vienošanās tā saukto SANCO ražotāju starpā, vienošanās tā saukto WICU un Cuprotherm ražotāju starpā un vienošanās lielākas vara santehnisko cauruļvadu ražotāju grupas starpā. Atbilstoši Lēmumam prasītāji nebija informēti vai nevarēja saprātīgi paredzēt SANCO vienošanās un WICU un Caprotherm vienošanās noslēgšanu.

Savas prasības pamatojumam prasītāji atsaucas uz nediskriminācijas principa pārkāpumu. Pēc prasītāju domām, Komisija sniedza priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem, veicot izmeklēšanu noteiktā veidā. Prasītāji apgalvo, ka tie bija pēdējie uzņēmumi, kas saņēma pieprasījumu pēc informācijas, un tādējādi bija arī pēdējie, kas varēja lūgt atbrīvošanu no soda, kuras rezultātā naudas sods tika samazināts tikai par 10%.

Turklāt prasītāji pasvītro, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka SANCO vienošanās nebija būtiski šaurāka nekā lielākas grupas vienošanās. Tie papildus uzsvēra, ka tas, ka netika atšķirts naudas soda apmērs SANCO vienošanās dalībniekiem un lielākas grupas vienošanās dalībniekiem, pārkāpj nediskriminācijas principu un principu, saskaņā ar kuru atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu pēc būtības ir individuāla.

Prasītāji tāpat apstrīd slēdzienu, saskaņā ar kuru prasītājiem tika piespriests tāds pats naudas sods kā ražotājiem, kas piedalījās plašākas vienošanās noslēgšanā un WICU un Cuprotherm vienošanās noslēgšanā. Prasītājas apgalvo, ka šis slēdziens pārkāpj nediskriminācijas principu un principu, saskaņā ar kuru atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu pēc būtības ir individuāla, un ka šis lēmums šajā ziņā nav pietiekami pamatots.

Prasītāji tāpat arī apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi nediskriminācijas principu un ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, atzīstot, ka prasītāji bez pārtraukuma bija vienošanās dalībnieki, kaut arī nepārtrauktība nevarēja tikt konstatēta attiecībā uz citiem konkrētiem uzņēmumiem. Tāpat prasītāji atsaucas šajā sakarā uz viņu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Komisija šajā lēmumā balstījās uz faktu, kas netika ņemts vērā pie paziņojumā par iebildumumiem.

Visbeidzot, prasītāji atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, nosakot naudas soda apmēru.

____________