CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 20. novembrī

Lieta F‑120/05

Antonis Kyriazis

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Kyriazis lūdz, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 12. oktobra lēmumu noraidīt viņa sūdzību, ar kuru tika lūgts piešķirt ekspatriācijas pabalstu, otrkārt, atzīt prasītāja tiesības saņemt minēto pabalstu ar atpakaļejošu spēku no 2005. gada 1. marta un, treškārt, atzīt viņa tiesības saņemt minēto pabalstu nākotnē

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

3.      Ierēdņi – Darba samaksa – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu ieinteresētajai personai ekspatriācijas pabalstu piešķir, ja tā piecus gadus, kas beidzas sešus mēnešus līdz tās dienesta attiecību uzsākšanai, pastāvīgi nedzīvoja vai lielākoties nebija nodarbināta darba vietas valstī. No tā izriet, ka saistībā ar ierēdni šajā tiesību normā noteiktais sešu mēnešu termiņš ir uzreiz pirms stāšanās dienestā šajā statusā.

Šo Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma burtisko interpretāciju pastiprina šīs tiesību normas teleoloģiskā interpretācija. Šis sešu mēnešu termiņš ir jāinterpretē saskaņā ar tā mērķi novērst, ka ierēdņi, kas pastāvīgi un praktiski visu references perioda laiku dzīvoja vai lielākoties bija nodarbināti darba vietas valstī, maina pastāvīgo dzīvesvietu vai galvenās profesionālās darbības veikšanas vietu vienīgi kādu laiku pirms stāšanās dienestā. Lai novērstu šo risku, sešu mēnešu periods ir uzreiz pirms stāšanās dienestā.

Saistībā ar references perioda noteikšanu – šim kopumā piecus gadus ilgajam periodam nav obligāti jābūt nepārtrauktam, bet tas var būt sadalīts dažādās fāzēs, ja ieinteresētā persona pagātnē ir strādājusi valsts vai starptautiskas organizācijas labā.

(skat. 24., 25. un 31. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 10. oktobris, 201/88 Atala‑Palmerini/Komisija, Recueil, 3109. lpp., 2. un 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 3. maijs, T‑60/00 Liaskou/Padome, Recueil FP, I‑A‑107. un II‑489. lpp., 42., 43., 45. un 50. punkts; 2007. gada 19. jūnijs, T‑473/04 Asturias Cuerno/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-0000. un II-A-2-0000. lpp., 72. punkts.

2.      Pastāvīgā dzīvesvieta, uz kuru ir norādīts Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā saistībā ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu, ir vieta, kuru ieinteresētā persona ar nodomu piešķirt tai nemainīgu raksturu ir noteikusi par savu stabilo vai pastāvīgo interešu centru. Lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu, ir jāņem vērā visi to veidojošie elementi.

Atteikuma piešķirt ekspatriācijas pabalstu gadījumā ierēdņa ziņā ir pierādīt, ka viņš atbilst Civildienesta noteikumos paredzētajiem nosacījumiem, lai saņemtu šo atbalstu, un iesniegt visus attiecīgos pierādījumus. Šajā sakarā, pastāvot visiem pastāvīgās dzīvesvietas veidojošajiem elementiem darba vietas valstī references perioda laikā, uzturēšanās citā dalībvalstī, lai tur sagatavotos uz iekārtošanos uz dzīvi un tur atrastu darbu, ir nepietiekama tādā pašā mērā kā virkne citu apstākļu, kas pierāda ar šo valsti saiknes, kuras pēc sava rakstura ir parastas un kuras pastāv starp ierēdni un viņa dzimteni.

(skat. 47., 48., 53., 56., 58. un 59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 9. oktobris, 188/83 Witte/Parlaments, Recueil, 3465. lpp., 5., 9. un 11. punkts; 1994. gada 15. septembris, C‑452/93 P Magdalena Fernández/Komisija, Recueil, I‑4295. lpp., 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. septembris, T‑90/92 Magdalena Fernández/Komisija, Recueil, II‑971. lpp., 30. punkts; Liaskou/Padome, minēts iepriekš, 62.–64. punkts; 2004. gada 13. decembris, T‑251/02 E/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑359. un II‑1643. lpp., 61. punkts; 2005. gada 13. septembris, T‑283/03 Recalde Langarica/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑235. un II‑1075. lpp., 142. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑368/03 De Bustamante Tello/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑321. un II‑1439. lpp., 60. un 62. punkts un tajos minētā judikatūra; 2006. gada 27. septembris, T‑259/04 Koistinen/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑177. un II‑A‑2‑879. lpp., 34. punkts; 2007. gada 16. maijs, T‑324/04 F/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-0000. un II-A-2-0000. lpp., 63. un 87. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 26. septembris, F‑129/06 Salvador Roldán/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 59. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētā atkāpe ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas jomā nevar tikt attiecināta vienīgi uz personām, kas ir ietilpušas citas valsts vai starptautiskās organizācijas personālā, jo šī atkāpe attiecas uz “apstākļiem, kas rodas darba rezultātā, kurš veikts kādas citas valsts vai kādas starptautiskās organizācijas labā”. Tomēr vienīgie apstākļi, kuros ir tieša juridiska saikne starp ieinteresēto personu un attiecīgo organizāciju vai valsti, ir apstākļi, kas ietilpst jēdzienā “pakalpojumi, kas veikti starptautiskās organizācijas labā”, šīs tiesību normas nozīmē.

No Kopienu iestādes neatkarīgas privātas sabiedrības veiktā starpniecība neļauj secināt, ka pastāv tieša juridiska saikne starp darbinieku un Kopienu iestādi.

(skat. 74., 75., 77. un 78. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 14. decembris, T‑72/94 Diamantaras/Komisija, Recueil FP, I‑A‑285. un II‑865. lpp., 52. punkts; Liaskou/Padome, minēts iepriekš, 50. punkts; 2002. gada 22. septembris, T‑127/00 Nevin/Komisija, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑781. lpp., 51. punkts; Asturias Cuerno/Komisija, minēts iepriekš, 45. un 48.–52. punkts.