Lieta T‑164/12 R

Alstom

pret

Eiropas Komisiju

Pagaidu noregulējums – Konkurence – Komisijas lēmums nosūtīt dokumentus valsts tiesai – Konfidencialitāte – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Fumus boni juris – Steidzamība – Interešu izsvēršana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 29. novembra rīkojums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 256. panta 1. punkts un 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Komisijas lēmums nosūtīt konfidenciālus dokumentus valsts tiesai

(LESD 278. pants)

3.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Komisijas lēmums nosūtīt konfidenciālus dokumentus valsts tiesai – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību aizskāruma risks

(LESD 278. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, prima facie izvērtēšana – Prasība pret Komisijas lēmumu nosūtīt konfidenciālus dokumentus valsts tiesai – Pamats par valsts tiesas piedāvātās konfidencialitātes garantijas atbilstību – Pamats, kurš nav sākotnēji šķietami nepamatots

(LESD 278. un 339. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 24.–27. punktu)

2.      Dažādu pastāvošo interešu līdzsvarošana nozīmē, ka pagaidu noregulējuma tiesnesim būs jānosaka, vai lietas dalībnieka, kas prasa pagaidu noregulējumu, intereses, lai tiktu noteikts pagaidu noregulējums, ir vai nav svarīgākas par interesēm nekavējoties piemērot apstrīdēto aktu, it īpaši, ja tas, ka tiesa, kas izskata lietu, iespējams, atceltu šo aktu, apvērstu situāciju, kas radusies tā nekavējošas izpildes rezultātā, kā arī, tieši otrādi, ja minētā akta izpilde varētu būt šķērslis tā pilnīgai iedarbībai gadījumā, ja prasība pamatlietā tiek noraidīta. Šādos apstākļos pagaidu noregulējuma tiesai ir jāņem vērā trešo personu intereses.

Šajā ziņā pagaidu noregulējuma procedūras mērķis ir tikai garantēt nākotnes lēmuma, ar kuru lieta tiks izlemta pēc būtības, efektivitāti. Līdz ar to šai procedūrai ir tikai papildu raksturs salīdzinājumā ar pamattiesvedību, kuru tā papildina, jo pagaidu noregulējuma tiesas pieņemtajam lēmumam ir jābūt pagaidu raksturam tādējādi, ka ar to netiek iepriekš noteikts nākotnes lēmuma pēc būtības saturs, ne arī tas padarīts iluzors, atņemot tam lietderīgo iedarbību. No tā obligāti izriet, ka intereses, ko viena puse aizstāv pagaidu noregulējuma procedūrā, nav jāaizsargā, jo šī puse pagaidu noregulējuma tiesnesim lūdz pieņemt lēmumu, kam nav pagaidu rakstura un kas iepriekš noteiktu nākotnes lēmuma pēc būtības saturu un padarītu to iluzoru, atņemot tam lietderīgo iedarbību.

Tādējādi runa ir par strīdu pagaidu noregulējuma tiesā par to, lai iestāde nosūtītu valsts tiesai dokumentus, kas ietver komercnoslēpumus un ko tā ir saņēmusi konkurences procedūrā. Ja lūgums par pagaidu noregulējumu tiktu noraidīts un līdz ar to dokumenti tiktu nosūtīti valsts tiesai, tā varētu lemt pirms Savienības tiesas lēmuma pieņemšanas pamattiesvedībā. Tādējādi pagaidu noregulējuma pieteikuma noraidījuma sekas būtu tālākā nolēmuma pēc būtības ietekmēšana, proti, prasības atcelt tiesību aktu noraidīšana.

Līdz ar to tādā gadījumā ir jāatliek lēmuma par minēto dokumentu nodošanu izpilde, lai līdzsvarotu Savienības tiesību normu efektīvu piemērošanu konkurences jomā ar pagaidu noregulējuma procedūras pagaidu raksturu.

(sal. ar 29.–31., 36., 37., 39. un 42. punktu)

3.      Šķiet, ka ir steidzami jāaizsargā pieteicēja intereses, ja tas varētu ciest būtisku un nelabojamu kaitējumu gadījumā, ja viņa pagaidu noregulējuma pieteikums tiktu noraidīts. Tas attiecas uz strīdu pagaidu noregulējuma tiesā par to, lai iestāde nosūtītu valsts tiesai dokumentus, kas ietver komercnoslēpumus un ko tā ir saņēmusi konkurences procedūrā, kas ir prasīts notiekošā tiesvedībā.

Ja, pirmkārt, pagaidu noregulējuma pieteikums tiktu noraidīts un dokumenti tiktu nosūtīti un, otrkārt, valsts tiesa pieņemtu lēmumu, pirms Savienības tiesai būtu bijis laiks lemt par prasību pamattiesvedībā attiecībā uz informācijas nodošanas iespējamo nelikumību, tiesības, kas ieinteresētajai personai ir uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, zaudētu savu nozīmi.

Līdz ar to, tā kā pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, var tikt nopietni un nelabojami pārkāptas, ievērojot nosacījuma par fumus boni juris pārbaudi, šķiet, ir steidzami jāveic prasītā izpildes apturēšana.

(sal. ar 37., 45., 47. un 49. punktu)

4.      Pagaidu noregulējuma procedūrā nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja vismaz viens no lietas dalībnieka, kas prasa noteikt pagaidu noregulējumu, izvirzītajiem pamatiem pamatprasības pamatojumam šķiet pirmajā brīdī atbilstošs un katrā ziņā nešķiet nopietni nepamatots tādējādi, ka tas radītu kompleksus juridiskus jautājumus, kuru risinājums nav iepriekš zināms un tātad ir padziļināti jāpārbauda, ko nevar veikt pagaidu noregulējuma tiesa, bet kas ir jādara pamattiesvedībā, vai ja strīds starp lietas dalībniekiem parāda nozīmīgas juridiskas pretrunas pastāvēšanu, kuras risinājums nav iepriekš zināms.

Saistībā ar pieteikumu par Komisijas lēmuma nodot valsts tiesai dokumentus, kas ietver komercnoslēpumus, izpildes apturēšanu sākotnēji pastāv šķietami fumus boni juris attiecībā uz argumentāciju, kas rada jaunus tiesību jautājumus par valsts tiesas sniegto garantiju līmeni, lai aizsargātu nodotās informācijas konfidencialitāti, kuru nevar uzskatīt par nenozīmīgu un tātad kura risinājumam ir vajadzīga padziļināta pārbaude pamattiesvedībā.

Nevar tikt izslēgts, ka pamattiesvedībā tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, pieņems lēmumu par kontroles, kas jāveic Komisijai, apjomu, ja tā nodrošina, ka konfidenciāla informācija tiek nosūtīta tikai tad, ja valsts tiesa sniedz konkrētas garantijas attiecībā uz tās spēju un gribu aizsargāt šīs informācijas konfidencialitāti. Citiem vārdiem, tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, varētu uzdot jautājumus par to, vai Komisijas veiktie piesardzības pasākumi, lai izpildītu tās pienākumu atbilstoši LESD 339. pantam, ir pietiekami vai tai ir jāveic valsts tiesas piedāvātā mehānisma, lai aizsargātu prasītās informācijas konfidencialitāti, detalizētāka analīze. Turklāt, pat ja šie piesardzības pasākumi tiktu uzskatīti par principā atbilstošiem, lai ievērotu šo pienākumu, ir iespējams, ka, pat ja Komisija veiks visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, trešo personu aizsardzība noteiktos gadījumos nebūs pilnībā nodrošināta. Šādos ārkārtas apstākļos Komisija var atteikties paziņot dokumentus valsts tiesu iestādēm.

(sal. ar 50., 58., 59. un 61. punktu)