Prasība, kas celta 2008. gada 19. februārī - Denki Kagaku Kogyo un Denka Chemicals/Komisija

(lieta T-83/08)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Denki Kagaku Kogyo K.K., Tokija (Japāna) un Denka Chemicals GmbH, Düsseldorf (Vācija) (pārstāvji - G. Van Gerven, T. Franchoo un D. Fessenko, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 5. decembra Lēmuma C(2007)5910 gala redakcijā lietā COMP/F/38.629 - Hloroprēna kaučuks 1., 2. un 3. punktu;

papildus, būtiski samazināt atbilstoši minētā lēmuma 2. punktam prasītājiem uzlikto naudas sodu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 5. decembra Lēmumu C(2007)5910 gala redakcijā (lieta COMP/F/38.629 - Hloroprēna kaučuks) par EKL 81. panta procedūras piemērošanu un EEZ 53. panta piemērošanas procedūru tiktāl, ciktāl Komisija atzina, ka prasītāji ir pārkāpuši EKL 81. pantu un uzlika tiem naudas sodu, prasot nekavējoties pārtraukt norādīto pārkāpumu.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza sešus pamatus:

Pamatojoties uz pirmo un otro pamatu, prasītāji, pirmkārt, norāda, ka Komisija, uzskatot, ka prasītāji ir piedalījušies EKL 81. panta pārkāpšanā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo nav pierādīts ne tas, ka prasītājiem ir bijis vienots mērķis ar citiem hloroprēna ražotājiem, lai veidotu karteli, ne arī tas, ka prasītāji ir piedalījušies saskaņotās darbībās.

Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību un pārkāpusi EKL 253. pantu un labas pārvaldības principu, jo tā nenodrošināja piekļuvi Bayer prasībām, kas izteikti slēgtā procedūrā.

Pamatojoties uz trešo, ceturto, piekto un sesto pamatu, prasītāji lūdz Tiesai ievērojami samazināt naudas sodu, ko Komisija uzlikusi saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. punktu.

Proti, ar trešo pamatu prasītāji norāda, ka Komisija, aprēķinot naudas sodu, pamatojoties uz 2006. gada Vadlīnijām naudas sodu aprēķinam, tā vietā, lai piemērotu 1998. gada Vadlīnijas naudas sodu aprēķinam, ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu un retroaktivitātes aizliegumu.

Ar ceturto pamatu prasītāji apgalvo, ka Komisija, aprēķinot produkta pārdošanas vērtību, lai noteiktu naudas soda pamatsummu, pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt, pēc prasītāju domām, Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, jo prasītāji ir sodīti divreiz.

Ar piekto pamatu prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz karteļa ilgumu.

Visbeidzot, ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, neņemot vērā vainu mīkstinošus apstākļus un nesamazinot prasītājiem uzlikto naudas sodu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi EKL 253. pantu, samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu.

____________