VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 7. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “COMIT” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme “Comet” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Regulas (EK) Nr. 216/96 8. panta 3. punkts
Lieta T‑84/08
Intesa Sanpaolo SpA, Turīna (Itālija), ko pārstāv A. Perani [A. Perani] un P. Poci [P. Pozzi], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG, Disseldorfa (Vācija), ko pārstāv R. Kāse [R. Kaase], Dž. K. Plate [J.‑C. Plate] un M. Bergers [M. Berger], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 19. decembra lēmumu lietā R 138/2006‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG un Intesa Sanpaolo SpA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz], tiesneši I. Labucka un K. O’Higinss [K. O’Higgins] (referents),
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 18. februārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 9. jūnijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 30. maijā,
pēc 2010. gada 21. septembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 21. martā prasītāja Intesa Sanpaolo SpA, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “COMIT”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, citu starpā ietilpst 16., 35., 36., 41. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 16. klase: “papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; gravējumi; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas kancelejas vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekiem; otas; rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli (kas nav ietverti citās klasēs); iespiedburti; klišejas”;
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 36. klase: “apdrošināšana; finanšu lietas; darījumi ar naudu; nekustamā īpašuma lietas”;
– 41. klase: “audzināšana; apmācība; izpriecas; sporta un izklaides pasākumi”;
– 42. klase: “zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, izpēte un projektēšana šajās jomās; rūpnieciskā izpēte un izstrādnes; juridiskie pakalpojumi”.
4 Reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2003. gada 3. novembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 80/2003.
5 2004. gada 29. janvārī personas, kas iestājusies lietā, priekštece MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG cēla iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, norādot uz sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) izpratnē.
6 Iebildumi bija pamatoti ar Vācijas grafisku preču zīmi, kas reģistrēta ar Nr. 39920459 un kuras attēls ir šāds:
7 Preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas agrākā preču zīme, ar ko pamatoti iebildumi, ietilpst 9., 16., 35., 36., 41. un 42. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “aparāti skaņas un attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides, ieraksta diski”;
– 16. klase: “papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas ietverti 16. klasē; iespiedprodukcija; grāmatu iesiešanas materiāli; fotogrāfijas; rakstāmlietas; līmvielas kancelejas vai mājturības vajadzībām; materiāli māksliniekiem; otas; rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles); mācību un uzskates līdzekļi (izņemot aparatūru); sintētiskie iesaiņojuma materiāli, kas ietverti 16. klasē; iespiedburti; klišejas”;
– 35. klase: “reklāma; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”;
– 36. klase: “apdrošināšanas pakalpojumi; finanšu pakalpojumi; darījumi ar skaidru naudu; nekustamā īpašuma pakalpojumi”;
– 41. klase: “audzināšana; apmācība; izpriecas; sporta un kultūras pasākumi”;
– 42. klase: “tehnisko projektu plānošana, konstrukciju projektēšana; konsultācijas būvniecības jomā; visi pakalpojumi, izņemot tos, kas saistīti ar aprīkojuma un darbgaldu nozarēm”.
8 Ar 2006. gada 12. janvāra lēmumu Iebildumu nodaļa daļēji apmierināja iebildumus. Tā noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē, pamatojoties uz to, ka Vācijas teritorijā saistībā ar šīm precēm pastāvot sajaukšanas iespēja.
9 2006. gada 20. janvārī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu noraidīti šīs personas iebildumi attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 41. un 42. klasē. Rakstveida apsvērumos, kas sniegti atbildē uz apelācijas sūdzību, prasītāja ir lūgusi grozīt minēto lēmumu daļā, kurā ar to apmierināti iebildumi attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē.
10 2007. gada 19. decembra lēmumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju ceturtā padome norādīja, ka apelācijas sūdzība ir pamatota, un noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visiem pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem. Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka salīdzināmie pakalpojumi ir identiski. Attiecībā uz abiem attiecīgajiem apzīmējumiem tā ir uzskatījusi, ka Iebildumu nodaļa par zemu novērtēja to fonētiskās līdzības pakāpi. Tā ir norādījusi, ka vizuālā līdzība un it īpaši fonētiskā līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir tik liela, ka patērētāji uzskatīs, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi sniegtiem pakalpojumiem ir tāda pati komerciāla izcelsme kā identiskiem pakalpojumiem, kas aizsargāti ar agrāko preču zīmi. Apelāciju padome ir norādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa pievērš uzmanību drīzāk vārda sākumdaļai, kas ir identiska abos apzīmējumos. Prasītājas lūgumu grozīt Iebildumu nodaļas lēmumu Apelāciju padome ir noraidījusi kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka šis lūgums esot līdzvērtīgs apelācijas sūdzībai, kas būtu atsevišķa no apelācijas sūdzības, kuru iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, un tas neesot paredzēts Regulā Nr. 40/94.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasības pieteikumā minētie prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– grozīt apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kurā ar to tika atļauta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 41. un 42. klasē;
– grozīt Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kurā ar to atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē;
– atļaut pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 35., 36., 41. un 42. klasē;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī izdevumus, kas radušies iebildumu procesā un apelācijas procesā ITSB.
12 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– pakārtoti – gadījumā, ja pirmais prasības pamats tiks apmierināts, – grozīt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz “pretapelācijas sūdzības” pieņemamību;
– abos gadījumos piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai, pakārtoti, piespriest ITSB segt tikai savus tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 136. panta 1. punktam.
13 Persona, kas iestājusies lietā, lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
14 Tiesas sēdes laikā prasītāja norādīja, ka tā lūdz tikai atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā, kā arī izdevumus, kas radušies procesā ITSB Apelāciju padomē. Vispārējā tiesa par to ir izdarījusi ierakstu tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
15 Pamatojot savu prasību, prasītāja norāda divus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar grozītās Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulas Nr. 216/96, ar ko paredz ITSB Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), 8. panta 3. punkta pārkāpumu un, otrkārt, ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo prasības pamatu – Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta pārkāpumu
16 Procesā Apelāciju padomē prasītāja savos apsvērumos, kas sniegti atbildē uz apelācijas sūdzību, ir formulējusi apelācijas sūdzību, lūdzot Apelāciju padomi grozīt Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome esot kļūdaini atteikusies izskatīt šo “pretapelācijas sūdzību”, pārkāpjot Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu.
17 Tā norāda, ka saskaņā ar minēto tiesību normu atbildētājai procesā Apelāciju padomē esot tiesības iesniegt “pretapelācijas sūdzību”. Vairākas apelāciju padomes esot atzinušas šādas tiesības, kas izrietot no iepriekš minētās tiesību normas. Tiesas sēdes laikā tā precizēja, ka tai esot bijušas tiesības uz pārbaudi abās ITSB instancēs un ka Apelāciju padomes atteikums izskatīt “pretapelācijas sūdzību” esot bijis minēto tiesību aizskārums.
18 ITSB uzskata, ka Apelāciju padomes argumentācija attiecībā uz Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta piemērojamību esot pārprotama. ITSB paskaidro, ka Apelāciju padome gribēja norādīt, ka tāda “pretapelācijas sūdzība” kā šajā lietā ir pieņemama tikai saistībā ar faktisko vai tiesisko jautājumu, kas ir jau bijis izvirzīts pamata apelācijas sūdzības ietvaros, vai ka šāda [pret]apelācijas sūdzība nav pieņemama tad, ja izvirzītajiem jautājumiem nav nekāda sakara ar pamata apelācijas sūdzību, un ka atbildētājai procesā Apelāciju padomē esot bijusi iespēja iesniegt atsevišķu apelācijas sūdzību par šiem jautājumiem.
19 ITSB apgalvo, ka minētā tiesību norma esot jāpiemēro plašākā nozīmē, bez netiešiem ierobežojumiem, ko ieviesusi Apelāciju padome aplūkojamajā lietā. Tātad prasītājas apgalvojumi esot pamatoti. Tomēr tas nenozīmējot, ka būtu jāatceļ apstrīdētais lēmums, jo tā pamatojums attiecas arī uz precēm, kuras skar “pretapelācijas sūdzība”.
20 Savā atbildes rakstā persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka, lai gan Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja iesniegt “pretapelācijas sūdzību”, apstāklis, ka ITSB Apelāciju ceturtā padome to nav izskatījusi, neietekmējot sajaukšanas iespējas esamības novērtējumu aplūkojamajā lietā.
21 Vispirms ir jānorāda, ka apgalvojums, ko persona, kas iestājusies lietā, izvirzīja tiesas sēdes laikā un saskaņā ar kuru Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkts aplūkojamajā lietā neļaujot prasītājai iesniegt nekādu papildu prasību procesā Apelāciju padomē, ir nepieņemams, jo tas nav saistāms ar tās atbildes rakstā izvērstajiem pamatiem un argumentiem (šajā ziņā skat. Tiesas 2009. gada 24. septembra rīkojumu lietā C‑481/08 P Alcon/ITSB un *Acri.Tec, 17. punkts).
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu:
“Inter partes procedūrās atbildētājs savā atbildē (pretapelācijas sūdzībā) var lūgt pieņemt lēmumu atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu jautājumā, kas nav skarts apelācijā. Šādam atbildētāja iesniegumam nav tiesisku seku, ja apelācijas iesniedzējs apelācijas procedūru neturpina (atsauc apelāciju).”
23 No šīs tiesību normas teksta izriet, ka procesā Apelāciju padomē atbildētājs savos apsvērumos var īstenot savas tiesības apstrīdēt lēmumu, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība. Tātad atbildētāja statuss vien ļauj tam apstrīdēt Iebildumu nodaļas lēmuma spēkā esamību, kā to pareizi norāda prasītāja. Turklāt Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktā nav noteikts, ka šīs tiesības attiecas tikai uz pamatiem, kas jau izvirzīti apelācijas sūdzībā. Proti, tajā ir paredzēts, ka prasījumi attiecas uz jautājumu, kas nav skarts apelācijas sūdzībā. Turklāt minētajā tiesību normā nav nekādas norādes uz apstākli, ka atbildētājs būtu varējis pats iesniegt apelācijas sūdzību par apstrīdēto lēmumu. Pastāv abi pārsūdzības līdzekļi, lai apstrīdētu lēmumu apmierināt iebildumus un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
24 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, aplūkojamajā lietā saskaņā ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punktu prasītājai bija tiesības apstrīdēt atteikumu reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz 16. klasē ietilpstošām precēm un Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, noraidot šo lūgumu kā nepieņemamu.
25 Līdz ar to ir jāapmierina pirmais prasības pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 216/96 8. panta 3. punkta pārkāpumu.
Par otro prasības pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
26 Prasītāja apstrīd konfliktējošo apzīmējumu līdzības esamību tādējādi, ka nepastāvot nekāda sajaukšanas iespēja saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem un ka līdz ar to Apelāciju padome esot kļūdaini atcēlusi Iebildumu nodaļas lēmumu šajā daļā. Prasītāja norāda, ka:
– agrākā preču zīme ietverot papildu grafiskus un krāsainus elementus, kas to atšķirot no vārdiskā apzīmējuma “COMIT”;
– abi apzīmējumi esot atšķirīgi arī no fonētikas viedokļa, jo Vācijas patērētāji vārdu beigu daļu izrunājot atšķirīgi, ņemot vērā, ka otrie patskaņi (“e” un “i”) esot dažādi;
– abi apzīmējumi atšķiroties konceptuāli; reģistrācijai pieteiktā preču zīme “COMIT” esot izdomāts vārds, kas nozīmējot “commerciale” un “italiana” itāļu valodā, savukārt agrākā preču zīme “Comet”, kas nozīmējot “komēta” angļu valodā, atgādina vācu vārdu “Komet” ar tādu pašu nozīmi;
– ņemot vērā šīs atšķirības, abi apzīmējumi esot kopumā atšķirīgi; neesot nekādas sajaukšanas iespējas sabiedrības uztverē nedz attiecībā uz 16. klasē ietilpstošām precēm, nedz arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 41. un 42. klasē, jo vidusmēra patērētājs esot uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu.
27 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
28 Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver iespēju asociācijas ar agrāko preču zīmi.
29 Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļai (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa) agrākās preču zīmes ir kādā dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru pieteikšanas datums ir agrāks par to datumu, kurā ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
30 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. No šīs pašas judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, tostarp savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
31 Lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Pirmās instances tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Atbilstoši judikatūrai, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Aplūkojamajā lietā, ņemot vērā, ka attiecīgie pakalpojumi tiek piedāvāti plašai sabiedrībai un ka agrākā preču zīme ir reģistrēta Vācijā, mērķa sabiedrību veido Vācijas vidusmēra patērētājs. Tas ir uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts).
34 Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu attiecīgie pakalpojumi, kas ietilpst 35., 36., 41. un 42. klasē, ir identiski. Ir jākonstatē, ka lietas dalībnieki šo secinājumu neapstrīd.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
35 Aplūkojot konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz to radīto kopējo iespaidu, tostarp ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Pirmkārt, attiecībā uz vizuālo salīdzinājumu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā ir pamatoti konstatējusi, ka attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi.
37 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka nekas nekavē pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisku preču zīmi un grafisku preču zīmi, jo šo divu veidu preču zīmēm ir tāda grafiska konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 4. maija spriedumu lietā T‑359/02 Chum/ITSB – Star TV (“STAR TV”), Krājums, II‑1515. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Ir jākonstatē, ka vizuālās atšķirības starp abiem attiecīgajiem apzīmējumiem ir nenozīmīgas. Reģistrācijai pieteiktā vārdiskā preču zīme ir vārds “comit”. Agrākā grafiskā preču zīme ir vārds “comet”, kas atveidots treknrakstā, kura burtu krāsa ir sarkana un kas pasvītrots ar sarkanu un zaļu līniju. Četri no pieciem burtiem apzīmējumos ir identiski. Vienīga atšķirība starp diviem vārdiem ir priekšpēdējais burts – attiecīgi “i” un “e”. Pretēji prasītājas apgalvojumam grafiskās atšķirības starp abiem apzīmējumiem ir nelielas un nemaina gandrīz identisko vārdu, kas veido apzīmējumus un ir tajos dominējoši elementi, līdzības iespaidu.
39 Otrkārt, attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu, kā to konstatējusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā, ir jāuzskata, ka attiecīgie apzīmējumi arī ir līdzīgi. Pirmā zilbe “com”, kas vispirms tiek uztverta un dzirdēta, ir identiska abu apzīmējumu sākumdaļā. Turklāt otrās zilbes, kas ir attiecīgi “it” un “et”, ietver īsu patskani un abas beidzas ar burtu “t”.
40 Līdz ar to ir jānorāda, ka attiecīgie apzīmējumi vizuāli un fonētiski ir līdzīgi.
41 Treškārt, saistībā ar konceptuālo salīdzinājumu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā ir uzskatījusi, ka pastāv atšķirība, kas saistīta ar apstākli, ka daļa no Vācijas sabiedrības uztver agrāko preču zīmi kā angļu vārdu, kas atbilst vācu vārdam “Komet” (kas nozīmē “komēta”), bet šī atšķirība nav pietiekami acīmredzama un liela, lai gūtu virsroku pār stingro vizuālo un fonētisko līdzību starp abiem apzīmējumiem.
42 Ir jānorāda, ka starp attiecīgajām preču zīmēm ir konceptuālas atšķirības. Ar agrāko preču zīmi saistītā “komētas” konotācija rada noteiktu atšķirību. Savukārt runājot par reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kā to norāda ITSB, Vācijas sabiedrība vārdu “comit” uztvers kā izdomātu vārdu, kam tātad nav nekādas nozīmes. Tomēr ir jāņem vērā, ka priedēklis “com”, kas nozīmē “komercija” vai “komerciāls” un kas atrodams abos apzīmējumos, ir ļoti plaši izmantojams saīsinājums uzņēmējdarbības pasaulē, kā to norādīja prasītāja tiesas sēdes laikā. Līdz ar to, ņemot vērā, ka apzīmējumu sākumdaļām ir identiska nozīme, konceptuālā atšķirība nav tik liela, ka ar to varētu pietikt, lai neitralizētu vizuālo un fonētisko līdzību.
43 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka attiecīgās preču zīmes, tās vērtējot visaptveroši, ir līdzīgas. Tādējādi ir jākonstatē, ka Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā ir pamatoti secinājusi, ka attiecīgie apzīmējumi rada līdzīgu kopējo iespaidu.
Par sajaukšanas iespēju
44 Visaptverošais sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē vērā ņemamo faktoru un tostarp preču zīmju līdzības un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības zināmu savstarpēju atkarību. Piemēram, līdzības starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem nenozīmīgu pakāpi var kompensēt augstā preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
45 Aplūkojamajā lietā, tā kā attiecīgie pakalpojumi ir identiski un attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi, Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja attiecīgās sabiedrības uztverē.
46 Ņemot vērā stingro līdzību starp attiecīgajiem apzīmējumiem, tostarp vizuālo un fonētisko līdzību, un konstatējumu par attiecīgo pakalpojumu identiskumu, pastāv iespēja, ka sabiedrība sajauks attiecīgās preču zīmes, jo patērētājam tikai retumis ir iespēja tieši salīdzināt dažādas preču zīmes un tam ir jāuzticas nepilnīgajam attēlam, ko tas par tām ir saglabājis atmiņā (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).
47 No visa iepriekš minētā izriet, ka šīs lietas apstākļos, neraugoties uz zināmu konceptuālo atšķirību un Vācijas vidusmēra patērētāja uzmanības līmeni, Apelāciju padome, uzskatot, ka pastāv iespēja, ka šī sabiedrības daļa varētu uzskatīt, ka attiecīgie pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
48 Līdz ar to otrais prasības pamats ir jānoraida kā nepamatots.
49 No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā Apelāciju padome ir noraidījusi prasītājas lūgumu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē.
Par tiesāšanās izdevumiem
50 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Šajā lietā prasītājai spriedums ir daļēji labvēlīgs.
51 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pēdējai daļai Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai.
52 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem.
53 Šajos apstākļos ir jāpiespriež ITSB segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt pusi no prasītājas tiesāšanās izdevumiem, tostarp tiem, kas radušies procesā Apelāciju padomē. Persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 19. decembra lēmumu lietā R 138/2006‑4 daļā, kurā ar to noraidīts Intesa Sanpaolo SpA lūgums attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina pusi Intesa Sanpaolo tiesāšanās izdevumu;
4) MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 7. aprīlī.
[Paraksti]