Prasība, kas celta 2021. gada 9. jūlijā – PB/Komisija

(Lieta T-407/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PB (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to:

atcelt Komisijas 2021. gada 5. maija lēmumu, kurš paziņots 2021. gada 10. maijā, par šādu summu atgūšanu: i) 4 241 507 EUR (publisks līgums TACIS/2006/101-510) (pamatsumma) vai 4 674 256,92 EUR (pamatsumma ar nokavējuma procentiem līdz 2021. gada 30. aprīlim) un ii) 1 197 055,86 EUR (publisks līgums ARDS/2008/166-429) (pamatsumma) vai 1 298 608,85 EUR (pamatsumma ar nokavējuma procentiem līdz 2021. gada 30. aprīlim), no kuras jāatskaita 399 825 EUR;

uzdot atmaksāt visas summas, ko Komisija eventuāli atgūtu, pamatojoties uz šo lēmumu, pieskaitot tām nokavējuma procentus atbilstoši Eiropas Centrālās bankas piemērotajai likmei, kas palielināta par 7 procentpunktiem;

uzdot samaksāt summu 10 000 EUR apmērā kā zaudējumu atlīdzību – ar iespēju to vēl mainīt;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par Finanšu regulas pārkāpumu, jo Komisijai neesot bijis nekādu kredītprasījumu pret viņu un katrā ziņā – nekāda konkrēta kredītprasījuma.

Otrais pamats attiecas uz būtisku procedūras noteikumu, rūpības pienākuma un objektivitātes principa, kas ir noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, pārkāpumu. Prasītājs norāda, ka apstrīdētajā lēmumā, lai attaisnotu atgūšanas procedūras uzsākšanu, ir fiksēts, ka viņš neesot atbildējis uz paziņojumu par parādu, atgādinājuma vēstuli un brīdinājuma vēstuli. Taču, šādi rīkojoties, atbildētāja, pirmkārt, neesot precizējusi, ka prasītājs ir tos apstrīdējis, un, otrkārt, neesot pieminējusi, ka Beļģijas tiesa ir atzinusi savu kompetenci izskatīt HB [PB] tajā celto prasību saistībā ar diviem līgumiem. Prasītājs piebilst, ka atbildētāja arī neesot ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neesot paskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ šajā lietā ir nolemts tieši šādi. Visbeidzot, prasītājs uzskata, ka Komisija neesot rūpīgi un objektīvi izskatījusi visus šīs lietas atbilstošos apstākļus.

Trešais pamats ir par Komisijas kompetences neesamību, lai pieņemtu lēmumus ar izpildes rīkojumu, juridiskā pamata neesamību un acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājs apgalvo, ka Komisijai neesot bijis kompetences pieņemt divus lēmumus, kuri ir izpildes rīkojumi, lai atgūtu prasījumu, kurš tai it kā esot bijis pret saimnieciskās darbības subjektu, ko pārvalda prasītājs un kuru tā uzskata par solidāri atbildīgu, tā kā tos saistošajā līgumā nav šķīrējklauzulas, ar ko kompetence tiktu piešķirta Savienības tiesām līgumattiecību strīdos. Taču prasītājs uzskata, ka tad, ja Komisijai nav kompetences pieņemt divus lēmumus attiecībā uz šo saimnieciskās darbības subjektu, tai tātad arī nevar būt kompetences to darīt attiecībā uz viņu, jo tās prasības iemeslam ir līgumtiesisks raksturs.

____________