TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2019. gada 19. septembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Mehāniskie transportlīdzekļi – Regula (EK) Nr. 715/2007 – 6. panta 1. punkta pirmais teikums – Transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija – Transportlīdzekļa ražotāja pienākumi attiecībā uz neatkarīgajiem uzņēmumiem – Neierobežota un standartizēta piekļuve šai informācijai – Noteikumi – Diskriminācijas aizliegums
Lietā C‑527/18
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2018. gada 21. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2018. gada 13. augustā, tiesvedībā
Gesamtverband Autoteile-Handel eV
pret
KIA Motors Corporation,
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz], K. Vajda [C. Vajda], P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un A. Kumins [A. Kumin],
ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Gesamtverband Autoteile-Handel eV vārdā – M. Sacré, Rechtsanwalt,
– KIA Motors Corporation vārdā – T. Kopp, R. Polley un W. Holzapfel, Rechtsanwälte,
– Eiropas Komisijas vārdā – M. Huttunen un J. Hradil, kā arī A. C. Becker, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 6. panta 1. punkta pirmo teikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV 2007, L 171, 1. lpp.).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Gesamtverband Autoteile-Handel eV (turpmāk tekstā – “Gesamtverband”), Vācijas automobiļu daļu vairumtirdzniecības profesionālo apvienību, un KIA Motors Corporation (turpmāk tekstā – “KIA”), Dienvidkorejas automobiļu ražotāju, par šī ražotāja atteikumu piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai neatkarīgajiem uzņēmumiem sniegt formātā, kas ļautu to elektroniski apstrādāt.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Regula Nr. 715/2007
3 Regulas Nr. 715/2007 8. apsvērumā ir paredzēts:
“Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, īpaši preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, jāsniedz neierobežota pieeja transportlīdzekļu remonta informācijai, izmantojot standartizētu formu, lai iegūtu tehnisku informāciju, un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū jābūt efektīvai konkurencei. Liela šādas informācijas daļa ir saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām (OBD) un to mijiedarbību ar pārējām transportlīdzekļa sistēmām. Ir jānosaka tehniskās specifikācijas, kas būtu jāievēro ražotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi. Vienoti standarti, piemēram, [Strukturēto informācijas standartu veicināšanas organizācijas (OASIS)] formāts, par kuriem vienojas ieinteresētās personas, var atvieglot informācijas apmaiņu starp ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir atbilstīgi iesākumā pieprasīt OASIS formāta tehniskās specifikācijas lietošanu un lūgt Komisiju pieprasīt, lai CEN/ISO tālāk attīstītu šo formātu par standartu, ar mērķi tuvākajā laikā aizstāt OASIS formātu.”
4 Atbilstoši šīs regulas 27. apsvērumam regulas mērķi ir “iekšējā tirgus izveid[e], ieviešot vienotas tehniskas prasības par mehanizēto transportlīdzekļu emisijām un nodrošinot neatkarīgajiem uzņēmumiem piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai ar tādiem pašiem noteikumiem kā sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem”.
5 Minētās regulas 3. panta “Definīcijas” 14. un 15. punktā ir noteikts:
“Regulā un tās īstenošanas pasākumos piemēro šādas definīcijas:
[..]
14) “transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” nozīmē visu informāciju, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, periodiskai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai transportlīdzekļa atkārtotai aktivizēšanai un kuru ražotājs piegādā saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama attiecībā uz piederumiem un aprīkojumu;
15) “neatkarīgie uzņēmumi” nozīmē uzņēmumus, kas nav sertificētie tirgotāji/remontētāji, kuri ir tieši vai netieši iesaistīti mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, jo īpaši neatkarīgie remontētāji, remonta aprīkojuma, rīku vai rezerves daļu ražotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas izdevēji, autoklubi, darbinieki, kuri sniedz palīdzību uz ceļa, darbinieki, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un darbinieki, kuri piedāvā mācības tāda aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem, kas paredzēts alternatīvās degvielas dzinēju transportlīdzekļiem.”
6 Regulas Nr. 715/2007 6. panta “Ražotāju pienākumi” 1. punktā ir noteikts:
“Ražotājiem ar standartizēta formāta palīdzību jānodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežota un standartizēta pieeja transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai tīmekļa vietnēs viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai tie netiktu diskriminēti, salīdzinot ar doto noteikumu vai to pieeju, kāda ir autorizētiem tirgotājiem un remontētājiem. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, informāciju konsekventi iesniedz, sākotnēji saskaņā ar OASIS formāta tehniskajām prasībām [..].”
7 Šīs regulas 8. pantā “Īstenošanas pasākumi” ir paredzēts:
“Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu 6. pantu un 7. pantu, kuri ir paredzēti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, papildinot to, tiek pieņemti atbilstīgi regulatīvai kontroles procedūrai, kas minēta 15. panta 3. punktā. Tie ietver tehniskās specifikācijas un to precizējumu, kas attiecas uz veidu, kā nodrošina OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informāciju, īpašu uzmanību veltot MVU specifiskajām vajadzībām.”
Regula Nr. 692/2008
8 Komisijas Regula (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 715/2007 (OV 2008, L 199, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 692/2008”), ir grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 566/2011 (2011. gada 8. jūnijs) (OV 2011, L 158, 1. lpp.), lai it īpaši pastiprinātu transportlīdzekļa komplektējošo daļu datu apmaiņas starp transportlīdzekļa ražotājiem un neatkarīgiem uzņēmumiem procesus.
9 Regulas Nr. 692/2008 13. panta “Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai” 1. punktā ir noteikts:
“Saskaņā ar Regulas [Nr. 715/2007] 6. un 7. pantu un šīs regulas XIV pielikumu ražotāji ievieš vajadzīgos noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka [..] transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija ir viegli pieejama.”
10 Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punkts ir formulēts šādi:
“[..] transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas publiskota tīmekļa vietnēs, jāatbilst tehniskajām specifikācijām, kuras noteiktas OASIS dokumenta SC2‑D5 “Automobiļu remonta informācijas formāts” [..], un 3.2., 3.5. iedaļai, (izņemot 3.5.2. iedaļu), 3.6., 3.7. un 3.8. iedaļai OASIS dokumenta SC1‑D2 “Autoremonta prasību specifikācija” [..], izmantojot tikai atvērtu teksta un grafisko formātu vai formātus, kurus var apskatīt un izdrukāt, izmantojot tikai standarta programmatūras spraudņus, kas ir brīvi pieejami, viegli uzstādāmi un darbojas parasti izmantojamās datoru operētājsistēmās. [..] Tiem, kam nepieciešamas tiesības pavairot vai pārpublicēt informāciju, jāsazinās tieši ar attiecīgo ražotāju. [..]
Informācija par visām transportlīdzekļa detaļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, kā norādīts ar transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN) un jebkuru citu papildu kritēriju, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, motora jauda, apdares līmenis vai citas detaļas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remontētājiem vai tirgotājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālās iekārtas (OE) detaļas numuru, ir pieejama datu bāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.
Šajā datu bāzē iekļauj informāciju par VIN, OE detaļu numurus, OE detaļu nosaukumus, derīguma atzīmi (“derīgs no” un “derīgs līdz” datumus), uzstādīšanas atzīmes un attiecīgā gadījumā uzbūves raksturojumu.
Informāciju datu bāzē regulāri atjauno. Atjauninājumos jo īpaši ietver visus pārveidojumus, kas veikti atsevišķiem transportlīdzekļiem pēc to ražošanas, ja šāda informācija ir pieejama pilnvarotam tirgotājam.”
Regula Nr. 566/2011
11 Regulas Nr. 566/2011 12. apsvērums ir formulēts šādi:
“Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū un skaidri noteiktu, ka attiecīgajā informācijā ir iekļauta arī informācija, kas jāsniedz neatkarīgiem uzņēmumiem, kas nav remontētāji, lai nodrošinātu, ka neatkarīgs transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes tirgus kopumā var konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem, neskatoties uz to, vai transportlīdzekļa ražotājs šo informāciju saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem sniedz tieši, ir nepieciešami turpmāki skaidrojumi attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Regulu [Nr. 715/2007].”
Vācijas tiesības
12 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Gesamtverband atsaucas uz noteiktām Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Likums par negodīgas konkurences novēršanu) tiesību normām gan tā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2015. gada 10. decembrim (turpmāk tekstā – “UWG vecā redakcija”), gan arī redakcijā, kas ir spēkā kopš šī datuma (turpmāk tekstā – “UWG jaunā redakcija”).
13 UWG vecās redakcijas 4. panta 11. punktā bija noteikts:
“Negodīgas konkurences darbības izdara it īpaši jebkura persona, kura
[..]
11. pārkāpj likuma normu, kas ir tostarp paredzēta, lai tirgus dalībnieku interesēs tiktu regulēta rīcība tirgū.”
14 Šī tiesību norma UWG jaunajā redakcijā tika aizstāta ar tās 3.a pantu, kurā ir paredzēts:
“Negodīgi rīkojas persona, kas pārkāpj likuma normu, ar kuru ir paredzēts regulēt arī uzvedību tirgū tirgus dalībnieku interesēs, ja pārkāpums ievērojami kaitē patērētāju un citu tirgus dalībnieku vai konkurentu interesēm.”
15 Gan UWG vecās, gan jaunās redakcijas 8. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir atļauts celt prasību, lai nekavējoties izbeigtu (novērstu) un – atkārtota riska gadījumā – turpmāk aizliegtu pārkāpumu pret ikvienu personu, kas ir piekopusi nelikumīgu komercpraksi šī likuma 3. un 7. panta izpratnē. Saskaņā ar UWG vecās redakcijas 3. panta 1. punktu negodīga komercprakse ir prettiesiska, ja tā var būtiski ietekmēt konkurentu, patērētāju vai citu tirgus dalībnieku intereses. Atbilstoši UWG jaunās redakcijas 3. panta 1. punktam negodīga komercprakse ir prettiesiska.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
16 Gesamtverband, kā arī neatkarīgajiem uzņēmumiem, kuri ir tās biedri, attiecībā uz KIA tirgotajiem automobiļiem ir lasāmrežīma piekļuve datubāzei, kurā glabājas informācija par šo transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi Regulas Nr. 715/2007 3. panta 14. punkta izpratnē.
17 Gesamtverband lūdza KIA datubāzē esošo informāciju tai un tās biedriem darīt pieejamu arī formātā, kas ļautu to apstrādāt elektroniski.
18 Pēc tam tā vērsās Landgericht Frankfurt am Main (Frankfurtes pie Mainas apgabaltiesa, Vācija), lai tā dotu rīkojumu KIA darīt pieejamu šo informāciju tai, kā arī tās biedriem pieprasītajā formātā. Šī tiesa apmierināja Gesamtverband prasību un pasludināja KIA nelabvēlīgu spriedumu. Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Federālās zemes Augstākā tiesa Frankfurtē pie Mainas, Vācija), kurā KIA pārsūdzēja pirmās instances spriedumu, uzskatīja, ka Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punktā KIA nav uzlikts pienākums piekļuvi šai informācijai Gesamtverband un tās biedriem piešķirt formātā, kas ļauj informāciju apstrādāt elektroniski. Tā nosprieda, ka piekļuve šai informācijai neatkarīgajiem uzņēmumiem ir jānodrošina tikai lasāmrežīmā, un šis veids, kādā tā tiek darīta pieejama, nerada diskrimināciju starp šiem uzņēmumiem, no vienas puses, un tirgotājiem un remontētājiem, kuriem ar KIA ir līgumiskas attiecības, no otras puses. Gesamtverband par šo apelācijas tiesas spriedumu iesniedza Revision sūdzību Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija).
19 Iesniedzējtiesa uzskata, ka tajā izskatāmās lietas iznākums ir atkarīgs no atbildes uz jautājumu, vai veids, kādā KIA ir izvēlējusies attiecīgo informāciju darīt pieejamu neatkarīgajiem uzņēmumiem, atbilst Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajam teikumam, vai arī, gluži pretēji, šajā tiesību normā tiek prasīts, lai šāda informācija tiktu darīta pieejama elektroniski izmantojamā formātā.
20 Iesniedzējtiesas skatījumā, lai arī piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi formātā, kas neatkarīgajiem uzņēmumiem ļauj to elektroniski apstrādāt, varētu pozitīvi ietekmēt iekšējā tirgus darbību un veicinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, pienākums šo informāciju darīt pieejamu neatkarīgajiem uzņēmumiem elektroniski izmantojamā formātā, šķiet, neizriet ne no Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma, ne arī no šajā tiesību normā minētās atsauces uz OASIS formātu. Tāpat iesniedzējtiesa norāda, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punkta pirmās daļas pirmā un ceturtā teikuma, kā arī tā otrās daļas formulējumu un šī 2.1. punkta rašanās vēsturi, Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums varētu tikt interpretēts tādējādi, ka transportlīdzekļa ražotājam nav pienākuma attiecīgo informāciju darīt pieejamu elektroniski izmantojamā formātā. Turklāt šādu interpretāciju apstiprinot Komisijas nodoms jaunajā pamatregulā par tipa apstiprināšanu paredzēt pienākumu attiecīgo informāciju darīt pieejamu neatkarīgajiem uzņēmumiem datorlasāmā un elektroniski izmantojamā formātā.
21 Iesniedzējtiesa piebilst, ka Tiesai ir arī jāprecizē Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētā diskriminācijas aizlieguma tvērums tādā situācijā kā pamatlietā, kurā automobiļu ražotājs sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem ar informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību atver papildu informācijas kanālu oriģinālo rezerves daļu tirdzniecībai.
22 Iesniedzējtiesa attiecībā uz informācijas kanāliem, kuriem var piekļūt neatkarīgie uzņēmumi, precizē, ka KIA savu oriģinālo daļu katalogu dara pieejamu uzņēmumam LexCom, kas šī uzņēmuma interneta portālā “partslink24” neatkarīgajiem remontētājiem ļauj meklēt KIA oriģinālās rezerves daļas atbilstoši transportlīdzekļu VIN numuram. Iesniedzējtiesa norāda, ka Gesamtverband nav apgalvojusi, ka informācija par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, kas ir atrodama informācijas kanālos, kuriem var piekļūt tirgotāji un remontētāji, kuriem ar KIA ir līgumiskas attiecības, būtu pilnīgāka vai labāka par to, kurai var piekļūt neatkarīgie uzņēmumi KIA interneta portālā.
23 Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai ražotājam saskaņā ar Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmo teikumu neatkarīgajiem uzņēmumiem nodrošināmā informācija ir jāsniedz formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski?
2) Vai atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajam teikumam pastāv aizliegta neatkarīgo uzņēmumu diskriminācija, ja ražotājs ar informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību atver citu informācijas kanālu oriģinālo rezerves daļu tirdzniecībai, ko veic sertificēti tirgotāji un remontētāji?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
24 Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr.o715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka automobiļu ražotājiem piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi neatkarīgajiem uzņēmumiem ir jāsniedz formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt.
25 Jāatgādina, ka saskaņā ar šo tiesību normu ražotājiem ar standartizēta formāta palīdzību ir jānodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežota un standartizēta pieeja transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai tīmekļa vietnēs viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai tie netiktu diskriminēti, salīdzinot ar doto noteikumu vai pieeju, kāda ir autorizētiem tirgotājiem un remontētājiem.
26 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma formulējums vien nesniedz atbildi uz iesniedzējtiesas jautājumu, jo vispirms tajā ir tikai norādīts, ka formātam, kādā ir jādara pieejama šī informācija, ir jābūt standartizētam, un šis precizējums neļauj noteikt, vai minētā informācija ir jādara pieejama lasāmrežīmā vai formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski.
27 Gan no Regulas Nr. 715/2007 8. apsvēruma un 6. panta 1. punkta otrā teikuma, gan no Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punkta pirmās daļas izriet, ka formāta standartizētais raksturs ir jāsaprot tādējādi, ka attiecīgajai informācijai ir jāatbilst OASIS formāta tehniskajām prasībām, lai būtu iespējams atrast attiecīgo tehnisko informāciju un atvieglotu informācijas apmaiņu. No šīs tiesību normas neizriet, ka ar to ražotājiem būtu noteikts pienākums piekļuvi attiecīgajai informācijai nodrošināt formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski, vēl jo vairāk tādēļ, ka gan lasāmrežīma formātā, gan formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski, ir iespējams iegūt vajadzīgo tehnisko informāciju, vienlaikus veicinot apmaiņu.
28 Turpinājumā, lai gan atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma formulējumam ražotājiem ir pienākums nodrošināt “neierobežotu pieeju” transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, tās padarīšana par pieejamu lasāmrežīmā – pretēji tam, ko apgalvo Gesamtverband un Komisija, – nevar tikt uzskatīta par piekļuves šai informācijai ierobežošanu. Tā kā šajā tiesību normā tiek nošķirta, no vienas puses, piekļuves nodrošināšana, kurai ir jābūt “neierobežotai”, un, no otras puses, formāts, kurā tā ir jāpiešķir, ierobežojuma neesamība norāda uz informācijas, kas jādara pieejama neatkarīgajiem uzņēmumiem, saturu, nevis šīs nodošanas noteikumiem.
29 Visbeidzot fakts, ka atbilstoši Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajam teikumam attiecīgajai informācijai ir jābūt viegli un ātri pieejamai, nenozīmē, ka tai ir jābūt pieejamai formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt. Tas pats attiecas uz prasību, kas izriet no Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta otrā teikuma, ka informācija ir jāiesniedz konsekventi, – šo mērķi turklāt nodrošina formāta standartizētais raksturs.
30 Tomēr saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās formulējums, bet arī tās konteksts un ar to tiesisko regulējumu, kurā tā iekļaujas, izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 17. aprīlis, Egenberger, C‑414/16, EU:C:2018:257, 44. punkts un tajā minētā judikatūra). Savienības tiesību normas rašanās vēsture arī var būt viens no tās interpretācijas elementiem (spriedums, 2018. gada 10. decembris, Wightman u.c., C‑621/18, EU:C:2018:999, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
31 Pirmkārt, kas attiecas uz kontekstu, kurā iekļaujas Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums, ir jāatgādina, ka, pirmām kārtām, Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka neatkarīgajam uzņēmumam, kam nepieciešams “pavairot vai pārpublicēt” attiecīgo informāciju, jāsazinās tieši ar attiecīgo ražotāju. No šīs tiesību normas izriet, ka Komisija, kurai Regulas Nr. 715/2007 8. pantā ir uzticēta pasākumu, kas nepieciešami, lai īstenotu šīs regulas 6. pantu, noteikšana, šķiet, pati ir balstījusies uz pieņēmumu, ka Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā ir prasīta piekļuve attiecīgajai informācijai vienīgi lasāmrežīmā.
32 Otrām kārtām, Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka informācija par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi ir pieejama “datu bāzē”, neprecizējot, ka piekļuve šai informācijai ir jāsniedz formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt. No minētā izriet, ka vienīgais pienākums, kas ar šo tiesību normu ir noteikts ražotājam, ir datubāzes izveide. Tādējādi noteikumi, ar kādiem neatkarīgie uzņēmumi var iepazīties ar informāciju šādā datubāzē, proti, fakts, ka tiem piekļuve šai informācijai ir tikai lasāmrežīmā vai ka šī informācija tiem ir pieejama formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt, šajā 2.1. punktā nav reglamentēti.
33 Būtu jāpiebilst, ka netiek apstrīdēts, ka Regulas Nr. 566/2011 izstrādē Komisija apsvēra iespēju grozīt Regulas Nr. 692/2008 XIV pielikuma 2.1. punktu, lai noteiktu pienākumu, ka piekļuvei šai informācijai vai vismaz konkrētai informācijai jābūt formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski. Šis Komisijas priekšlikums Regulas Nr. 566/2011 galīgajā redakcijā nav ticis iekļauts. Tā kā saskaņā ar Regulas Nr. 566/2011 12. apsvērumu Komisija ir norādījusi, ka “[bija] nepieciešami turpmāki skaidrojumi attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Regulu [Nr. 715/2007]”, no tā izriet, ka Komisija tobrīd uzskatīja, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmajā teikumā nebija noteikts, ka attiecīgā informācija ir jādara pieejama formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt, un, otrkārt, nav nepieciešams ar Regulu Nr. 566/2011 ieviest šādu pienākumu.
34 Turklāt attiecībā uz Gesamtverband argumentu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.), kas atbilstoši tās 91. pantam ir piemērojama no 2020. gada 1. septembra, esot būtiska Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma interpretācijā, ir jānorāda, ka tikai Regulas 2018/858 likumdošanas procedūrā tika ieviests pienākums informāciju par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi neatkarīgajiem uzņēmumiem darīt pieejamu formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt, kurš tagad ir iekļauts tās 61. panta 1. punktā. No minētā izriet, ka nevar uzskatīt, ka šāds pienākums bija noteikts jau Regulā Nr. 715/2007.
35 Otrkārt, attiecībā uz Regulā Nr. 715/2007 izvirzītajiem mērķiem no tās 8. un 27. apsvēruma izriet, ka ar to, it īpaši nodrošinot neierobežotu pieeju attiecīgajai informācijai, ir paredzēta iekšējā tirgus izveidošana un tā darbības sekmēšana, nodrošinot efektīvu konkurenci gan transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu tirgū, gan transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū. Šis mērķis būtībā izriet arī no Regulas Nr. 566/2011 12. apsvēruma.
36 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai arī piekļuves attiecīgajai informācijai piešķiršana formātā, kurā šī informācija ir elektroniski izmantojama, atvieglotu šiem uzņēmumiem tās izmantošanu un tādējādi palīdzētu nodrošināt efektīvu konkurenci katrā no šiem tirgiem, kā arī iekšējā tirgus pareizu darbību, nekas neliecina par to, ka šie mērķi varētu tikt sasniegti, vien nosakot automobiļu ražotājiem pienākumu piekļuvi attiecīgajai informācijai nodrošināt šādā formātā.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr.o715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to automobiļu ražotājiem nav noteikts pienākums piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi neatkarīgajiem uzņēmumiem sniegt formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski.
Par otro jautājumu
38 Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu informācijas kanālu oriģinālo rezerves daļu tirdzniecībai atvēršana sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem, ko ar informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību veic automobiļu ražotājs, ir diskriminējoša piekļuve attiecībā uz neatkarīgajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar piekļuvi, kuru izmanto sertificētie tirgotāji un remontētāji šīs tiesību normas izpratnē.
39 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma izriet, ka piekļuve attiecīgajai informācijai, kas ir piešķirta neatkarīgajiem uzņēmumiem, nedrīkst būt diskriminējoša salīdzinājumā ar piekļuvi, kas piešķirta sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem, jo pēdējie minētie nedrīkst būt izdevīgākā situācijā ne attiecībā uz informācijas saturu, ne attiecībā uz to piekļuves noteikumiem.
40 Pamatlietā Gesamtverband apgalvo, ka neatkarīgie uzņēmumi, kas uzņēmuma LexCom tīmekļa vietnē “partslink24” meklē rezerves daļas izmantošanai KIA markas transportlīdzekļos, var atrast tikai KIA sertificēto tirgotāju oriģinālās rezerves daļas, un tas pēdējiem minētajiem var radīt priekšrocību. Taču tā nav diskriminācija Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmā teikuma izpratnē, kas skar vienīgi piekļuvi attiecīgajai informācijai, kura piešķirta, pirmkārt, neatkarīgajiem uzņēmumiem un, otrkārt, sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem. No iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka Gesamtverband neapgalvo, ka tirgotājiem un remontētājiem, kuriem ar KIA ir līgumiskas attiecības, LexCom tīmekļa vietnē būtu piekļuve tādai informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, kura būtu pilnīgāka vai labāka par to, kurai var piekļūt neatkarīgie uzņēmumi KIA tīmekļa vietnē.
41 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu informācijas kanālu oriģinālo rezerves daļu tirdzniecībai atvēršana sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem, ko ar informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību veic automobiļu ražotājs, nav neatkarīgos uzņēmumus diskriminējoša piekļuve salīdzinājumā ar piekļuvi, kuru izmanto sertificētie tirgotāji un remontētāji šīs tiesību normas izpratnē, jo arī neatkarīgajiem uzņēmumiem ir piekļuve tādai informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, kas nav diskriminējoša attiecībā uz sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem piemērotajiem noteikumiem un piešķirto piekļuvi.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to automobiļu ražotājiem nav noteikts pienākums piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi neatkarīgajiem uzņēmumiem sniegt formātā, kas ļauj to apstrādāt elektroniski.
2) Regulas Nr. 715/2007 6. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu informācijas kanālu oriģinālo rezerves daļu tirdzniecībai atvēršana sertificētiem tirgotājiem un remontētājiem, ko ar informācijas pakalpojumu sniedzēja starpniecību veic automobiļu ražotājs, nav neatkarīgos uzņēmumus diskriminējoša piekļuve salīdzinājumā ar piekļuvi, kuru izmanto sertificētie tirgotāji un remontētāji šīs tiesību normas izpratnē, jo arī neatkarīgajiem uzņēmumiem ir piekļuve tādai informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, kas nav diskriminējoša attiecībā uz sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem piemērotajiem noteikumiem un piešķirto piekļuvi.
[Paraksti]