TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2024. gada 6. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas izmeklēšanas rīkojums – Direktīva 2014/41/ES – 24. pants – Nopratināšana ar videokonferences vai citas audiovizuālas pārraides palīdzību – Kriminālvajāšana, kas kādā dalībvalstī uzsākta pret citā dalībvalstī dzīvojošu personu – Iespēja šai personai piedalīties savas lietas izskatīšanā ar videokonferences palīdzību bez Eiropas izmeklēšanas rīkojuma
Apvienotajās lietās C‑255/23 un C‑285/23
par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Ekonomisko lietu tiesa (Latvija) iesniegusi ar 2023. gada 28. marta un 2023. gada 21. aprīļa lēmumiem un kas Tiesā saņemti attiecīgi 2023. gada 19. aprīlī un 2023. gada 3. maijā, kriminālprocesos pret
A,
B,
C,
D,
F,
E,
G,
SIA “AVVA”,
SIA “Liftu alianse”,
piedaloties
Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai (C‑255/23),
un
A,
B,
C,
Z,
F,
AS “Latgales Invest Holding”,
SIA “METEOR HOLDING”,
METEOR Kettenfabrik GmbH,
SIA “Tool Industry”,
AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca”,
piedaloties
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai,
Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai (C‑285/23),
TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen] (referents), kas pilda sestās palātas tiesneša pienākumus, un tiesnesis P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb],
ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– personas A vārdā – I. Balmaks, advokāts,
– Latvijas valdības vārdā – J. Davidoviča un K. Pommere, pārstāves,
– Igaunijas valdības vārdā – N. Grünberg, pārstāve,
– Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un Zs. Biró‑Tóth, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Baumgart, V. Hitrovs, H. Leupold un M. Wasmeier, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV 2014, L 130, 1. lpp.) 1. panta 1. punktu, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 24. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), 8. panta 1. punktu.
2 Šie lūgumi ir iesniegti saistībā ar kriminālprocesiem pret personām A, B, C, D, F, E, G, SIA “AVVA” un SIA “Liftu alianse” (C‑255/23), kā arī pret personām A, B, C, Z, F, AS “Latgales Invest Holding”, SIA “METEOR HOLDING”, METEOR Kettenfabrik GmbH, SIA “Tool Industry” un AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca” (C‑285/23) par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā atbalstīšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2014/41
3 Direktīvas 2014/41 8. apsvēruma pirmajā teikumā ir teikts: “EIR vajadzētu būt horizontālai darbības jomai, un tam tādēļ vajadzētu būt piemērojamam visiem izmeklēšanas pasākumiem, kuri paredzēti pierādījumu vākšanai.”
4 Šīs direktīvas 1. panta “Eiropas izmeklēšanas rīkojums un pienākums to izpildīt” 1. un 3. punkts noteic:
“1. Eiropas izmeklēšanas rīkojums (EIR) ir tiesas lēmums, ko izdevusi vai apstiprinājusi kādas dalībvalsts (“izdevējvalsts”) tiesu iestāde, lai panāktu, ka kādā citā dalībvalstī (“izpildvalsts”) veic vienu vai vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus, lai iegūtu pierādījumus saskaņā ar šo direktīvu.
EIR var arī izdot, lai iegūtu pierādījumus, kas jau ir izpildvalsts kompetento iestāžu rīcībā.
[..]
3. Aizdomās turētais vai apsūdzētais (vai advokāts, kas rīkojas [tā] vārdā) var lūgt izdot EIR atbilstīgi piemērojamam tiesību uz aizstāvību regulējumam saskaņā ar valsts kriminālprocesu.”
5 Minētās direktīvas 3. pants “EIR darbības joma” ir formulēts šādi:
“EIR aptver ikvienu izmeklēšanas pasākumu, izņemot kopējas izmeklēšanas grupas izveidi un pierādījumu vākšanu šādā grupā, kā paredzēts Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās [..] 13. pantā un Padomes Pamatlēmumā 2002/465/TI [(2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV 2002, L 162, 1. lpp.)], ja vien tā mērķis nav piemērot attiecīgi [šīs konvencijas] 13. panta 8. punktu un Pamatlēmuma 1. panta 8. punktu.”
6 Direktīvas 2014/41 6. panta “EIR izdošanas un nosūtīšanas nosacījumi” 1. punkts noteic:
“Izdevējiestāde EIR var izdot tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) EIR izdošana ir vajadzīga un samērīga ar 4. pantā minētās tiesvedības nolūku, ievērojot aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesības; un
b) EIR norādīto izmeklēšanas pasākumu(‑us) tādos pašos apstākļos būtu iespējams norīkot līdzīgā vietējā lietā.”
7 Šīs direktīvas 24. panta “Nopratināšana ar videokonferences palīdzību vai citu audiovizuālu pārraidi” 1. punkts noteic:
“Ja persona atrodas izpildvalsts teritorijā un ir jānopratina kā liecinieks vai eksperts izdevējvalsts kompetentajās iestādēs, tad izdevējiestāde var izdot EIR, lai liecinieku vai ekspertu nopratinātu, izmantojot videokonferenci vai citu audiovizuālu pārraidi saskaņā ar 5. līdz 7. punktu.
Izdevējiestāde EIR var izdot arī nolūkā ar videokonferences vai citas audiovizuālas pārraides palīdzību nopratināt aizdomās turēto vai apsūdzēto.”
Direktīva 2016/343
8 Direktīvas 2016/343 9. apsvērumā ir teikts, ka “šīs direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem”.
9 Šīs direktīvas 8. panta “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” 1. un 2. punkts noteic:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.
2. Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:
a) aizdomās turētais vai apsūdzētais ir pienācīgā laikā informēts par tiesas sēdi un par neierašanās sekām; vai
b) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas ir informēts par tiesas sēdi, pārstāv pilnvarots advokāts, kuru izraudzījies aizdomās turētais vai apsūdzētais, vai valsts.”
Latvijas tiesības
10 Kriminālprocesa likuma 140. pants ir formulēts šādi:
“(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.
(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt – videokonferences laikā.
(21) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā procesa virzītājs pilnvaro vai uzdod otrā procesuālās darbības norises vietā esošās iestādes vadītājam pilnvarot personu, kura nodrošinās procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā (turpmāk – pilnvarota persona).
[..]
(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina pilnvarota persona.
[..]
(7) Pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku, savu amatu, vārdu un uzvārdu, katru šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošo personu identificējošos datus un adresi, kā arī izteikto brīdinājumu, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.
(71) Šā panta 2.1, piektajā un septītajā daļā noteikto var neievērot, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti.
[..]”
11 Kriminālprocesa likuma 463. panta pirmā un otrā daļa noteic:
“(1) Apsūdzētā piedalīšanās krimināllietas iztiesāšanā ir obligāta.
(2) Ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi, krimināllietas iztiesāšanu atliek.”
12 Šā likuma 464. pants noteic:
“(1) Krimināllietu par kriminālpārkāpumu, mazāk smagu noziegumu un smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās.
(2) Krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās var iztiesāt, ja apsūdzētais saslimis ar smagu slimību, kas izslēdz iespēju piedalīties krimināllietas iztiesāšanā.
(3) Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem var iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem, ja šā apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš ir paziņojis tiesai par savu nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.”
13 Minētā likuma 465. panta pirmā daļa noteic:
“Krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē (in absentia) vienā no šādiem gadījumiem:
1) apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu;
2) apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.”
Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi
Lieta C‑255/23
14 Ekonomisko lietu tiesas (Latvija), kas ir iesniedzējtiesa, tiesvedībā atrodas krimināllieta, kurā citastarp persona E tiek apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Persona E ir Lietuvas pilsonis ar dzīvesvietu Lietuvā.
15 2022. gada 22. septembra tiesas sēdē prokurore saistībā ar personas E lūgumu izteica iebildumu pret minētās personas attālinātu dalību tiesas sēdēs ar videokonferences starpniecību, to pamatojot ar Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļu atbilstoši Senāta (Latvija) Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 4. novembrī sniegtajam skaidrojumam.
16 2022. gada 16. oktobrī personas E aizstāvis lūdza iesniedzējtiesu uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus par Direktīvas 2014/41 normu interpretāciju, lai noskaidrotu, kādas ir personas E tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā attālināti – ar tehnisko līdzekļu palīdzību.
17 Iesniedzējtiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļa paplašina iespējas veikt procesuālās darbības attālināti un ka ar šo likuma papildinājumu valsts likumdevējs ir vēlējies veicināt tehnisko līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā, tādā veidā efektivizējot un vienkāršojot kriminālprocesa norisi, it īpaši gadījumos, kad kriminālprocesā iesaistītās personas atrodas dažādās pilsētās vai valstīs.
18 Taču iesniedzējtiesas ieskatā no Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces sniegtās interpretācijas par Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.1 daļu izriet, ka gadījumā, ja procesa dalībnieks neatrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā, proti, valsts teritorijā, tehnisko līdzekļu izmantošana procesuālās darbības veikšanai iespējama vienīgi, izmantojot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai kādu citu tiesiskās sadarbības instrumentu. Tādējādi apsūdzētais, kas dzīvo citā valstī, nevis Latvijā, nevar attālināti piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pat tad, ja tas kriminālprocesa norisē piedalās pasīvi.
19 Tā kā personas E dzīvesvieta ir Lietuvā, tās attālinātai dalībai ar tehnisko līdzekļu palīdzību lietas iztiesāšanā Latvijā būtu nepieciešams, lai Latvijas tiesa Eiropas izmeklēšanas rīkojuma ietvaros lūgtu Lietuvas tiesai ilgstoši nodrošināt attālinātas dalības iespēju. Taču, ņemot vērā Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes ilgumu un izmaksas, iesniedzējtiesas ieskatā šā rīkojuma izdošana, lai nodrošinātu apsūdzētā pasīvu dalību tiesas sēdēs, nav samērīga Direktīvas 2014/41 6. panta izpratnē.
20 Tā kā persona E tiek apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, tās dalība tiesas sēdēs to pierādījumu pārbaudē, kas attiecas uz viņas apsūdzību, – ņemot vērā tai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma smagumu – ir obligāta pat tad, ja tā piedalīties tiesas sēdēs nevēlas. Ņemot vērā Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces sniegto interpretāciju, šo pierādījumu pārbaudes laikā personai E regulāri un ilgā laikposmā būtu jāierodas uz tiesas sēdēm Latvijā vai arī Eiropas izmeklēšanas rīkojuma ietvaros jālūdz Lietuvas tiesai ilgstoši nodrošināt iespēju tiesas sēdēs piedalīties attālināti.
21 Šaubīdamās par Direktīvas 2014/41 piemērojamību apsūdzētā dalībai tiesas sēdēs, kurās tas nesniedz liecību, Ekonomisko lietu tiesa nolēma uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2014/41 1. panta 1. punkts, 6. panta 1. punkta “a” apakšpunkts, 24. panta 1. punkta 2. teikums pieļauj dalībvalstu tiesisko regulējumu, kas pieļauj citā dalībvalstī dzīvojošas personas dalību tiesvedības procesā kā apsūdzētajam ar video konferences palīdzību, neizdodot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, ja attiecīgajā tiesvedības stadijā netiek veikta apsūdzētās personas nopratināšana jeb pierādījumu iegūšana pie nosacījuma, ka dalībvalsts, kurā notiek lietas iztiesāšana, procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā dalībvalstī esošās personas identitāti, kā arī tiek nodrošinātas personas tiesības uz aizstāvību un tulka palīdzība?
2) Apstiprinošas atbildes gadījumā uz 1. jautājumu, vai pratināmās personas piekrišana varētu būt kā patstāvīgs vai papildu kritērijs vai priekšnoteikums pratināmās personas dalībai tādā tiesvedības procesā ar video konferences palīdzību, kur netiek iegūti pierādījumi, ja dalībvalsts, kurā notiek lietas iztiesāšana, procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā dalībvalstī esošās personas identitāti, kā arī tiek nodrošinātas personas tiesības uz aizstāvību un tulka palīdzība?”
22 Iesniedzējtiesa norāda, ka lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemšanas brīdī vēl jāpārbauda aptuveni 60 liecības, kas neattiecas uz personas E apsūdzību. Savukārt pamatlietas izskatīšana saprātīgā termiņā tiktu būtiski apgrūtināta, ja iesniedzējtiesa pieņemtu lēmumu par tiesvedības apturēšanu. Līdz ar to iesniedzējtiesa uzskata, ka tā var turpināt lietas iztiesāšanu vismaz tik ilgi, kamēr netiek pārbaudīti pierādījumi, kas pamato personas E apsūdzību, un kamēr personas E klātbūtne nav obligāta.
23 Tiesa 2024. gada 7. martā saskaņā ar sava Reglamenta 101. pantu iesniedzējtiesai nosūtīja lūgumu sniegt paskaidrojumus šajā lietā, uz ko tā atbildēja ar vēstuli, kura Tiesas kancelejā iesniegta 2024. gada 21. martā un kurā teikts, ka ir nopratināti visi prokurora norādītie liecinieki un aizstāvības norādītie liecinieki. Konkrēti, vairākās tiesas sēdēs esot bijusi iespēja nopratināt arī divpadsmit lieciniekus, kuru liecības attiecināmas arī uz apsūdzētā vainas pierādīšanu, un apsūdzētais šajās tiesas sēdēs esot piedalījies gan klātienē, gan attālināti ar videokonferences starpniecību.
Lieta C‑285/23
24 Ekonomisko lietu tiesas, kas ir iesniedzējtiesa, tiesvedībā ir krimināllieta, kurā viens no apsūdzētajiem – persona A – ir Vācijas pilsonis ar dzīvesvietu Vācijā, kuram inkriminēta krāpšana lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā organizētā grupā. Šie noziegumi ir kvalificējami kā sevišķi smagi, un par tiem paredzēts brīvības atņemšanas sods.
25 Noziedzīgi nodarījumi, kuros apsūdzēta persona A, Latvijas tiesībās ir kvalificējami kā sevišķi smagi. Ņemot vērā šo kvalifikāciju un apstākli, ka nav izpildīti Kriminālprocesa likuma 465. pantā minētie nosacījumi krimināllietas iztiesāšanai apsūdzētā prombūtnē, secināms, ka saskaņā ar šā likuma 463. un 464. pantu krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās nav iespējama un apsūdzētā piedalīšanās ir obligāta.
26 Persona A un tās aizstāvis informēja iesniedzējtiesu par apstākļiem, kuri tostarp saistīti ar personas A vecumu un personisko un ģimenes situāciju un kuru dēļ tai nav iespējams piedalīties lielākajā daļā tiesas sēžu šajā lietā klātienē. Apsūdzētais neizvairās no tiesas un vēlas piedalīties lietas izskatīšanā, bet vēlas to darīt videokonferences režīmā no Vācijas.
27 Gan iesniedzējtiesas izdoto Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, gan Latvijas Tieslietu ministrijas savstarpējās palīdzības lūgumu Vācijas kompetentās iestādes atteicās izpildīt. Tās norādīja, ka Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpilde nav iespējama, jo tajā prasīts nodrošināt nevis izmeklēšanas pasākuma veikšanu, bet gan apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā. Turklāt savstarpējās palīdzības lūguma ietvaros dalībai tiesvedībā ar videokonferences starpniecību neesot nekāda tiesiska pamata. Saskaņā ar Vācijas tiesībām apsūdzētā fiziska klātbūtne tiesvedībā esot obligāta, savukārt attālināta dalība tiesvedībā videokonferences režīmā esot pretrunā Vācijas tiesību pamatprincipiem.
28 Atbilstoši Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 4. novembra lēmumā sniegtajam skaidrojumam Latvijas Republikas jurisdikcija, ievērojot Kriminālprocesa likuma spēku telpā, ir iespējama tikai valsts teritorijā. Tādējādi videokonferences rīkošana ārpus starptautiskās tiesiskās palīdzības būtu iespējama tikai tad, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijas Republikas jurisdikcijā.
29 Iesniedzējtiesai ir šaubas par to, vai apsūdzētā nopratināšana ar videokonferences palīdzību, kā paredzēts Direktīvas 2014/41 24. panta 1. punktā, ietver arī šā apsūdzētā piedalīšanos krimināllietas iztiesāšanā, tostarp tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā un sekot līdzi procesa norisei. Iesniedzējtiesa arī vaicā, vai Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā ir nostiprinātas apsūdzētā tiesības piedalīties krimināllietas iztiesāšanā videokonferences režīmā no savas mītnes dalībvalsts.
30 Šādos apstākļos Ekonomisko lietu tiesa nolēma uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Direktīvas 2014/41] 24. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka apsūdzētā nopratināšana ar videokonferences palīdzību ietver sevī arī apsūdzētā piedalīšanos krimināllietas iztiesāšanā citā dalībvalstī videokonferences režīmā no savas mītnes dalībvalsts?
2) Vai [Direktīvas 2016/343] 8. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka apsūdzētā tiesības uz mutvārdu procesu var tikt nodrošinātas arī apsūdzētajam piedaloties krimināllietas iztiesāšanā citā dalībvalstī videokonferences režīmā no savas mītnes dalībvalsts?
3) Vai apsūdzētā dalība lietas izskatīšanā citā dalībvalstī videokonferences režīmā no savas mītnes dalībvalsts ir pielīdzināma viņa fiziskai klātbūtnei tiesas sēdē dalībvalsts tiesā, kuras tiesvedībā atrodas izskatāmā lieta?
4) Ja atbilde uz pirmo un/vai otro jautājumu ir apstiprinoša, vai videokonference organizējama tikai ar dalībvalsts kompetento iestāžu starpniecību?
5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša, vai tās dalībvalsts tiesa, kuras tiesvedībā atrodas izskatāmā lieta, var tieši sazināties ar citā dalībvalstī esošo apsūdzēto un nosūtīt viņam videokonferences pieslēgšanās saiti?
6) Vai videokonferences organizēšana bez dalībvalsts kompetento iestāžu starpniecības nav pretrunā ar Eiropas Savienības vienotās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas uzturēšanu?”
31 Iesniedzējtiesas ieskatā, ņemot vērā to, ka jautājums, kas izšķirams saskaņā ar Savienības tiesībām, skar tikai apsūdzētā dalības formu, proti, klātienē vai videokonferences režīmā, tai līdz prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai ir iespējams turpināt izskatīt lietu līdzšinējā kārtībā, proti, personai A piedaloties klātienē. Tādējādi netiktu negatīvi ietekmētas pamatlietā esošajā kriminālprocesā apsūdzēto tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesības hartas 47. panta otrajai daļai. Tāpēc iesniedzējtiesa neapturēja tiesvedību šajā lietā.
Tiesvedība Tiesā
32 Ar 2023. gada 14. jūnija lēmumu lietas C‑255/23 un C‑285/23 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.
33 Ņemot vērā uzdoto jautājumu iedabu, Tiesas priekšsēdētājs ar 2023. gada 14. jūnija lēmumu noteica, ka saskaņā ar Reglamenta 53. panta 3. punktu lietas C‑255/23 un C‑285/23 izskatāmas prioritāri.
34 Savukārt iesniedzējtiesas lietā C‑285/23 iesniegto lūgumu šo lietu, pamatojoties uz Reglamenta 105. panta 1. punktu, izskatīt paātrinātā tiesvedībā, Tiesas priekšsēdētājs, uzklausījis tiesnesi referentu un ģenerāladvokātu, noraidīja ar 2023. gada 21. jūlija lēmumu.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
35 Pastāvīgās judikatūras atziņa ir tāda, ka ar LESD 267. pantu ir izveidots tiesnešu dialogs starp Tiesu un dalībvalstu tiesām, lai nodrošinātu Savienības tiesību vienveidīgu interpretāciju, tādējādi ļaujot nodrošināt šo tiesību saskanību, pilnīgu iedarbību un autonomiju, kā arī – galu galā – ar Līgumiem izveidotās tiesību sistēmas savveidīgo raksturu (spriedums, 2023. gada 17. maijs, BK un ZhP (Daļēja tiesvedības apturēšana pamatlietā), C‑176/22, EU:C:2023:416, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Tādējādi šādā tiesvedībā taisīts spriedums ir saistošs valsts tiesai attiecībā uz Savienības tiesību interpretāciju risinājumam lietā, kuru tā izskata (spriedums, 2023. gada 17. maijs, BK un ZhP (Daļēja tiesvedības apturēšana pamatlietā), C‑176/22, EU:C:2023:416, 27. punkts).
37 Taču minētās tiesvedības lietderīgo iedarbību nepadara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu valsts tiesību norma, kas laikposmā starp datumu, kurā Tiesai tiek izteikts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, un datumu, kurā Tiesa ar rīkojumu vai spriedumu atbild uz šo lūgumu, ļauj turpināt tiesvedību pamatlietā, lai veiktu procesuālās darbības, kuras iesniedzējtiesa uzskata par nepieciešamām un kuras attiecas uz tiem aspektiem, kas nav saistīti ar uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, proti, procesuālās darbības, kuras iesniedzējtiesai pamatlietā nevar radīt šķēršļus šo rīkojumu vai spriedumu ievērošanā (spriedums, 2023. gada 17. maijs, BK un ZhP (Daļēja tiesvedības apturēšana pamatlietā), C‑176/22, EU:C:2023:416, 28. punkts).
38 Šajā gadījumā iesniedzējtiesa lietā C‑255/23 ir norādījusi, ka, neraugoties uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanu, tā nav apturējusi tiesvedību un ir turpinājusi noturēt tiesas sēdes, kurās persona E piedalījās gan klātienē, gan attālināti videokonferences režīmā. Savukārt lietā C‑285/23 iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka tajā arī tā nav apturējusi tiesvedību un plāno turpināt noturēt tiesas sēdes personas A fiziskā klātbūtnē. Taču šādu procesuālo darbību, kas tostarp ietver apsūdzības pamatā esošo pierādījumu pārbaudi, rezultātā prejudiciālajiem jautājumiem par apsūdzētā iespēju piedalīties tiesvedībā videokonferences režīmā var zust jēga un nozīme pamatlietās, un tādējādi var iesniedzējtiesai likt šķēršļus pamatlietās ievērot nolēmumus, ar kuriem Tiesa atbildētu uz lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
39 Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesas kompetencē nav prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegt atbildes, kurām ir tikai un vienīgi konsultatīva nozīme (spriedums, 2015. gada 16. jūnijs, Gauweiler u.c., C‑62/14, EU:C:2015:400, 12. punkts).
40 Turklāt Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. panta pirmā daļa noteic, ka ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek apturēta tiesvedība valsts tiesā. Lai gan īpašos apstākļos Tiesa šajā ziņā ir pieļāvusi izņēmumus, jānorāda – kā izriet no šā sprieduma 37. punktā minētās judikatūras –, ka tas tā ir darīts ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi neapdraud LESD 267. pantā paredzētā sadarbības mehānisma lietderīgo iedarbību. Savukārt šajā gadījumā šī lietderīgā iedarbība tiktu apdraudēta, ja lietās C‑255/23 un C‑285/23 uzdotie jautājumi tiktu atzīti par pieņemamiem, jo iesniedzējtiesa pēc lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas ir turpinājusi tiesvedību pamatlietās, lai veiktu procesuālās darbības ar uzdotajiem jautājumiem saistītajos aspektos.
41 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz lietās C‑255/23 un C‑285/23 uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež un nolemj:
Izbeigt tiesvedību par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Ekonomisko lietu tiesa (Latvija) iesniegusi ar 2023. gada 28. marta un 2023. gada 21. aprīļa lēmumiem.
von Danwitz | Bay Larsen | Xuereb |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 6. jūnijā.
Sekretārs | | Palātas priekšsēdētājs |
A. Calot Escobar | | T. von Danwitz |