Prasība, kas celta 2014. gada 7. aprīlī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(lieta C-167/14)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Zavvos un E. Manhaeve

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C-440/06 Komisija/Grieķijas Republika, Grieķijas Republika nav izpildījusi LESD 260. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai ierosināto naudas sodu EUR 47 462,40 apmērā par katru kavējuma dienu lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildē, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildes dienai;

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai vienotas likmes summu EUR 5 191 20 apmērā dienā, sākot no sprieduma lietā C-440/06 pasludināšanas dienas līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienai vai līdz lietā C-440/06 pasludinātā sprieduma izpildes dienai, atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir pirmais;

piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz naudas soda aprēķināšanas metodi Komisija ir norādījusi uz:

A – To normatīvo aktu nozīmi, kuri ir tikuši pārkāpti, kā, piemēram, 3. un 4. pants Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ¹ , kas attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, kā arī komunālo notekūdeņu no atsevišķām ražošanas nozarēm attīrīšanu un novadīšanu. Tās mērķis ir aizsargāt vidi no negatīvās ietekmes, ko izraisa iepriekš minētā komunālo notekūdeņu novadīšana.

Komisija apgalvo, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu novadīšana (proti, tādu komunālo notekūdeņu novadīšana, kas nav tikuši nekādā veidā attīrīti integrētu savākšanas tīklu un/vai attīrīšanas staciju neesamības dēļ) virszemes ūdeņos rada piesārņojumu, kam ir raksturīgs skābekļa līdzsvara trūkums, savukārt barības vielu plūsma (kas galvenokārt sastāv no slāpekli un fosforu saturošiem savienojumiem) būtiski ietekmē šo ūdens masu un ar tām saistīto ekosistēmu kvalitāti (apdraudot, piemēram, zivju populācijas).

Turklāt attiecībā uz komunālajiem notekūdeņiem, kuri nav tikuši atbilstīgi attīrīti (attīrīšanas iekārtas, kurās netiek veikta otrreizējā attīrīšana, vai kurās tiek veikta neatbilstīga otrreizējā attīrīšana), tikai sākotnējās attīrīšanas veikšana vien nav pietiekama, lai novērstu visus ūdens un ar to saistīto ekosistēmu piesārņojuma un kvalitātes pasliktināšanās riskus. Būtībā pārmērīga barības vielu (slāpekli un fosforu saturoši savienojumi) novadīšana virszemes ūdeņos ir būtisks eitrofikācijas fenomena pieauguma faktors (aļģu un citu ūdensaugu paātrināta augšana), kas palielina skābekļa līdzsvara trūkuma risku ūdenī, zivju populāciju un citu ūdens organismu izzušanu un blakus esošajām sauszemes ekosistēmām nodarīto kaitējumu. Tieši tādēļ Direktīvas 91/271/EEK 4. pantā ir paredzēts, ka komunālie notekūdeņi no aglomerācijām ar vairāk nekā 15 000 c.e. var tikt novadīti tikai pēc atkārtotas vai līdzvērtīgas attīrīšanas.Komisija apgalvo, ka visu komunālo notekūdeņu no Grieķijas aglomerācijām ar vairāk nekā 15 000 c.e. savākšanai un attīrīšanai ir būtiska nozīme virszemes ūdeņu, ūdens ekosistēmu un sauszemes ekosistēmu, kuras ir tieši atkarīgas no attiecīgajām ūdens masām, saglabāšanā un kvalitātes uzlabošanā, kā arī citu Eiropas Savienības direktīvu pilnīgas un pareizas piemērošanas nodrošināšanai.Tomēr, neraugoties uz ieguldītajām pūlēm un Grieķijas iestāžu pēdējo gadu laikā veiktajiem pasākumiem, ir skaidrs, ka līdz šai dienai sešās aglomerācijās ar vairāk nekā 15 000 c.e. no kopumā 23 aglomerācijām, kas minētas 2007. gada 25. oktobra spriedumā (no kurām piecas atrodas Attica austrumu reģionā, kas ir viens no demogrāfiski visblīvāk apdzīvotajiem Grieķijas reģioniem), nav izpildītas Direktīvas 97/271/EEK 3. un 4. panta prasības. Šo sešu aglomerāciju cilvēku ekvivalents ir 124 000 (16 000 – Lefkimmi, 25 000 – Nea Makri, 17 000 – Markopoulo, 20 000 – Koropi, 18 000 – Rafina un 28 000 – Artemida).B – Pārkāpuma ietekme uz vispārējām un konkrētām interesēm: Tiesas sprieduma lietā C-440/06 nepilnīga izpilde rada būtiskus vides piesārņojuma riskus un ietekmē cilvēku veselību. Komisija uzskata, ka Tiesas sprieduma lietā C-440/06 nepilnīga izpilde rada virszemes ūdeņu eitrofikāciju, kas tostarp var apdraudēt l

abu ūdens un virszemes ekosistēmu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli, kā arī to saglabāšanu. Līdz ar to Komisija uzskata, ka sprieduma nepilnīga izpilde var ietekmēt citu Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā  , Eiropas Parlamenta un Pa

domes 2006. gada 15. februāra Direktīvas 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību  un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību  ieviešanu.Turklāt Komisija apgalvo, ka Tiesas sprieduma nepilnīga izpilde apdraud pilsoņu iespēju gūt labumu no virszemes ūdeņiem, kas ir pietiekami tīri, lai varētu nodarboties ar brīvā laika pavadīšanas iespējām (makšķerēšana, peldēšanās, burāšana, pastaigāšanās utt.). Tāpat ir iespējams, ka sprieduma nepilnīga izpilde ietekmē arī cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti, kā arī pašu cilvēku

veselību.