VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2011. gada 15. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “GOOD LIFE” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “GOOD LIFE” – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Rūpības pienākums – Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 1. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts)
Lieta T‑108/08
Zino Davidoff SA, Friburga [Fribourg] (Šveice), ko pārstāv H. Kuncs-Halšteins [H. Kunz-Hallstein] un R. Kuncs-Halšteins [R. Kunz-Hallstein], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv R. Petke [R. Pethke] un H. Laporta Insa [J. Laporta Insa], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
I. Kleinakis kai SIA OE, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv K. Siotu [K. Siotou], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 30. novembra lēmumu lietā R 298/2007‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp I. Kleinakis kai SIA OE un Zino Davidoff SA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi] (referents), tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 27. februārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 10. jūnijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 30. maijā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 12. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 15. janvārī,
pēc 2011. gada 2. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2000. gada 14. jūnijā prasītāja Zino Davidoff SA, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “GOOD LIFE”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2001. gada 26. marta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 27/2001.
5 2001. gada 15. jūnijā persona, kas iestājusies lietā – I. Kleinakis kai SIA OE, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, atsaucoties uz sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) nozīmē.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrāku Grieķijas vārdisku preču zīmi “GOOD LIFE”, kas reģistrēta ar Nr. 102703 un apzīmē preces, kas ietilpst 3. un 5. klasē un atbilst šādam aprakstam: “parfimērijas izstrādājumi, kosmētiskie līdzekļi, proti, aromatizētie un gaisa atsvaidzināšanas līdzekļi”.
7 2005. gada 3. jūnijā prasītāja lūdza iesniegt pierādījumu par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu Grieķijā.
8 2005. gada 3. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, nolūkā pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu Grieķijā, iesniedza šādus dokumentus:
– prasītājas iesniegtu pieteikumu par agrākās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar minētās preču zīmes neizmantošanu, kā arī Grieķijas Administratīvās preču zīmju komitejas 2002. gada 8. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “Grieķijas lēmums”), ar kuru noraidīts šis pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu;
– divus faktūrrēķinus, kas datēti laika posmā no 2000. gada 17. maija līdz 2005. gada 27. septembrim;
– 17 fotouzņēmumu, kuros attēlotas personas, kas iestājusies lietā, apgalvoto klientu mazumtirdzniecības vietu iekšskats un ārskats, kopijas;
– trīs preču, kas apzīmētas ar preču zīmi “GOOD LIFE”, skenēti fotoattēli.
9 2006. gada 20. decembrī Iebildumu nodaļa pilnībā noraidīja iebildumus. Neesot tikusi pierādīta agrākās preču zīmes faktiskā izmantošana. Dokumenti, ar kuriem bija pamatots Grieķijas lēmums, neesot tikuši ne konkretizēti, ne iesniegti. Turklāt vienīgi divi no dokumentiem, kas iesniegti kā faktiskās izmantošanas pierādījumi, attiecoties uz konkrēto periodu, un pārdošanas apjomi neesot pietiekami, lai secinātu par minētās preču zīmes faktisko izmantošanu.
10 2007. gada 16. februārī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
11 ITSB Apelāciju otrā padome ar 2007. gada 30. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) apmierināja apelācijas sūdzību, atceļot Iebildumu nodaļas lēmumu un nododot tai atpakaļ lietu jaunai izskatīšanai. Apelāciju padome uzskatīja, ka Grieķijas lēmumam, kurā ir secināts par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu Grieķijā, ir “būtiska nozīme izskatāmajā lietā” (apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punkts). Turklāt kā faktiskās izmantošanas pamatojums esot tikuši iesniegti divi faktūrrēķini un tirdzniecības vietas fotogrāfijas kopija. 2000. gada 17. maija un 2001. gada 8. janvāra pavadzīmes norādot attiecīgi uz 19 287 un 782 preču vienību, kas apzīmētas ar agrāko preču zīmi, pārdošanu. Lai gan pierādījumu nav daudz, tie esot pietiekami, lai pierādītu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu Grieķijā (apstrīdētā lēmuma 24. punkts). Pat ja katrs no pierādījumiem pats par sevi nebūtu pietiekams, lai pierādītu minētās preču zīmes faktisko izmantošanu, personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie pierādījumi kopumā, it īpaši ņemot vērā Grieķijas lēmuma nozīmi, esot pietiekami, lai secinātu, ka agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota Regulas Nr. 40/94 43. panta 3. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 3. punkts) nozīmē attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir reģistrēta (apstrīdētā lēmuma 26. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB vai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasības otro un ceturto pamatu par nepieņemamiem;
– atlikušajā daļā prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
15 Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza piecus pamatus, proti, pirmkārt, pamatu saistībā ar tiesiskuma principa pārkāpumu, ņemot vērā Grieķijas lēmumu, otrkārt, pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts) noteikumu pārkāpumu un kļūdainu faktu konstatējumu, treškārt, pamatu saistībā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 22. noteikuma 2. un 3. punkta noteikumu pārkāpumu, ceturtkārt, pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts) noteikumu pārkāpumu, kā arī kļūdainu faktu konstatējumu un, piektkārt, pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 73. panta otrā teikuma (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrais teikums) pārkāpumu.
16 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir secinājusi par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu, pamatojoties uz Grieķijas lēmumu, kā arī uz 2000. gada 17. maija un 2001. gada 8. janvāra pavadzīmēm.
17 Prasītāja norāda, ka tādējādi Apelāciju padome ir pārkāpusi tiesiskuma principu, Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta un 73. un 74. panta noteikumus, kā arī Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. un 3. punkta noteikumus.
18 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka Apelāciju padome ir pareizi secinājusi par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Iesniegtie pierādījumi esot pietiekami, lai secinātu, ka agrākā preču zīme konkrētajā laikposmā Grieķijā tika faktiski izmantota. 2000. gada 17. maija faktūrrēķins attiecoties uz 19 287 preču vienībām un 2001. gada 8. janvāra faktūrrēķins – uz 782 preču vienībām. Tomēr atbildes rakstā uz repliku ITSB pieļauj nepareizu tulkojumu un attiecīgi Apelāciju padomes kļūdainu šo faktūrrēķinu interpretāciju, kuros esot norādīts mazāks pārdoto preču skaits nekā tas, ko sākotnēji ir konstatējusi Iebildumu nodaļa un pārņēmusi Apelāciju nodaļa. ITSB uzskata, ka šie faktūrrēķini tomēr ir nenozīmīgi visaptverošā faktiskās izmantošanas pierādījumu vērtējumā, no kuriem galvenais pierādījums esot Grieķijas lēmums, kas ir ļāvis Apelāciju padomei uzskatīt, ka agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota.
19 Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[ITSB] izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi”. Šajā normā ir pausts rūpības pienākums, saskaņā ar kuru kompetentajai iestādei ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda visi nozīmīgie lietas faktiskie un tiesību elementi (šajā ziņā skat. Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedumu lietā C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts, un 2008. gada 6. novembra spriedumu lietā C‑405/07 P Nīderlande/Komisija, Krājums, I‑8301. lpp., 56. punkts; Vispārējās tiesas 1995. gada 18. septembra spriedumu lietā T‑167/94 Nölle/Padome un Komisija, Recueil, II‑2589. lpp., 73. punkts, un 2005. gada 14. decembra rīkojumu lietā T‑369/03 Arizona Chemical u.c./Komisija, Krājums, II‑5839. lpp., 85. punkts).
20 Tāpat, izvērtējot jautājumu par to, vai ir sniegts pietiekams agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums, ITSB un tā apelāciju padomēm ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda visi lietas dalībnieku iesniegtie pierādījumi.
21 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir pamatojusi savu lēmumu ar Grieķijas lēmumu, motivējot ar to, ka tam esot “nozīme izskatāmajā lietā”, kā arī ar 2000. gada 17. maija un 2001. gada 8. janvāra faktūrrēķiniem. Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan neviens no šiem pierādījumiem pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu, pierādījumi kopumā esot pietiekami šim nolūkam (apstrīdētā lēmuma 26. punkts).
22 Šajā ziņā ir jākonstatē, pirmkārt, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir vienīgi paziņojusi, ka “tās ieskatā [Grieķijas] lēmumam patiešām ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā”, tajā pat laikā pieļaujot, ka minētajā lēmumā nav ietvertas nekādas norādes par to pierādījumu raksturu, kas iesniegti administratīvajā procesā pirms šī lēmuma pieņemšanas.
23 Gadījumā, kad ITSB, tostarp tā apelāciju padomes, nolemj pamatoties uz valsts lēmumu kā uz pierādījumu, kas principā ir atļauts (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2000. gada 16. februāra spriedumu lietā T‑122/99 Procter & Gamble/ITSB (Ziepju forma), Recueil, II‑265. lpp., 61. punkts, un 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Apaļa sarkana un balta tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 58. punkts), tam atbilstoši iepriekš 19. un 20. punktā izklāstītajiem principiem ar visu vajadzīgo uzmanību un rūpīgi ir jāpārbauda, vai šie pierādījumi ir tādi, ar kuriem var pierādīt agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu.
24 Izskatāmajā lietā rūpīga Grieķijas lēmuma pārbaude būtu atklājusi, ka tajā ir kodolīgi veiktas atsauces uz dokumentiem, kurus lietas dalībnieki ir iesnieguši, un argumentiem, kurus tie ir izvirzījuši procesā, kura iznākumā ir pieņemts šis lēmums. Turklāt šie dokumenti nav pievienoti procesa ITSB lietas materiāliem un attiecīgi nebija Apelāciju padomes rīcībā. Pierādījumos, ko persona, kas iestājusies lietā, iesniedza procesā ITSB, nebija ietverts neviens dokuments no procesa Grieķijas iestādē lietas materiāliem. Šādos apstākļos Apelāciju padome nevarēja saprast ne motivāciju, tostarp pierādījumu vērtējumu, ne identificēt pierādījumus, ar kuriem bija pamatots Grieķijas lēmums, kurā konstatēta agrākās preču zīmes faktiska izmantošana.
25 Apelāciju padome kā pierādījumu par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu nevarēja pārņemt Grieķijas iestāžu secinājumu, turklāt neizvērtējot, vai Grieķijas lēmums balstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, jo šādi pierādījumi bija jāiesniedz personai, kas iestājusies lietā. Līdz ar to Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta noteikumus un rūpības pienākumu, ciktāl tā, neraugoties uz šo pierādījumu neesamību, ir atzinusi Grieķijas lēmuma pierādījumu spēku, lai pierādītu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu.
26 Otrkārt, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome, pamatojoties tostarp uz 2000. gada 17. maija un 2001. gada 8. janvāra faktūrrēķiniem, tomēr varēja juridiski korekti secināt, ka eksistē agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka kļūdaina tulkojuma un interpretācijas dēļ Apelāciju padome ir kļūdījusies, no tām secinot, ka tās pierāda attiecīgi 19 287 un 782 preču vienību pārdošanu. Tādējādi, kā to tiesvedības laikā ir norādījusi prasītāja un atzinis ITSB, sleja, kas ir iztulkota kā norāde uz “skaitu”, faktiski atbilst “vienības cenai” grieķu drahmās. Kā to ir atzinis ITSB, Apelāciju padome rūpības trūkuma tulkojumā dēļ tādējādi apstrīdētajā lēmumā ir pamatojusies uz kļūdainiem skaitļiem.
27 Tādējādi no 2000. gada 17. maija faktūrrēķina pareiza tulkojuma izriet, ka uzskaitīto 19 287 ēterisko eļļu, krēmu un aromatizēto ziepju vietā tika pārdotas vienīgi 30 ēteriskās eļļas, viens krēms un deviņi ziepju gabali, proti, kopumā 40 preču vienības. Attiecībā uz 2001. gada 8. janvāra faktūrrēķinu no tā pareiza tulkojuma izriet, ka tika pārdoti 45 gabali ziepju, ko aptver agrākā preču zīme. Savukārt, kā to tiesvedības laikā atzina ITSB, uz šajā faktūrrēķinā minētajiem 1500 aromatizētajiem maisiņiem nav norādīta agrākā preču zīme un tātad tie nav pierādījums par tās izmantošanu. Tādējādi pārdoto preču vienību skaits ir ievērojami mazāks nekā tas, ko Apelāciju padome ir konstatējusi apstrīdētajā lēmumā. Attiecīgi Apelāciju padome ir pieļāvusi vērā ņemamu kļūdu savā vērtējumā attiecībā uz 2000. gada 17. maija un 2001. gada 8. janvāra faktūrrēķiniem.
28 Ņemot vērā, ka Grieķijas lēmumam ir vienīgi ierobežota pierādījumu nozīme, faktūrrēķinos ietvertās informācijas pareizs vērtējums bija noteicošais, lai izvērtētu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Tā kā šo divu faktūrrēķinu vērtējums balstās uz kļūdainu tulkojumu, no tā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā kopumā ir pieļauta kļūda faktu vērtējumā, ko radījis rūpības trūkums. Līdz ar to Apelāciju padome, administratīvajā procesā pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta noteikumus un rūpības pienākumu, rūpīgi un objektīvi nepārbaudot visus elementus, kam ir nozīme lietā. Nav izslēgts, ka, ja minētie pierādījumi būtu pareizi pārbaudīti, tas attiecīgā gadījumā būtu ļāvis Apelāciju padomei izdarīt atšķirīgu vērtējumu attiecībā uz agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu.
29 Attiecīgi šī procesuālā kļūda ir pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Pamats saistībā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta pārkāpumu ir jāapmierina.
30 Tādēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nevērtējot pārējos pamatus.
Par tiesāšanās izdevumiem
31 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež ne vien segt savus tiesāšanās izdevumus pašam, bet arī atlīdzināt prasītājai radušos izdevumos atbilstoši tās prasījumiem.
32 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta trešajai daļai persona, kas iestājusies lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 30. novembra lēmumu lietā R 298/2007‑2;
2) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Zino Davidoff SA tiesāšanās izdevumus;
3) I. Kleinakis kai SIA OE sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 15. jūlijā.
[Paraksti]