Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2024. gada 16. maijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Finanšu instrumentu tirgi – Direktīva 2014/65/ES – 3. pants – Izņēmums no Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas – Ieguldījumu starpnieks, uz ko attiecas izņēmums – Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas šim starpniekam aizliedz klientu rīkojumus nodot citā dalībvalstī reģistrētam ieguldījumu uzņēmumam
Lietā C‑695/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Městský soud v Praze (Pilsētas tiesa Prāgā, Čehijas Republika) iesniegusi ar 2022. gada 26. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 10. novembrī, tiesvedībā
Fondee a.s.
pret
Česká národní banka,
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan], tiesneši Z. Čehi [Z. Csehi], M. Ilešičs [M. Ilešič], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis] un D. Gracijs [D. Gratsias] (referents),
ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [G. Pitruzzella],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Fondee a.s. vārdā – J. Šovar, advokát,
– Česká národní banka vārdā – P. Krutiš un J. Spiryt,
– Čehijas valdības vārdā – J. Očková, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Somijas valdības vārdā – M. Pere, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – C. Auvret, M. Mataija un P. Němečková, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 14. novembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV 2014, L 173, 349. lpp.) 3. panta 1. un 3. punktu kopsakarā ar tās 34. pantu, kā arī LESD 56. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts strīdā starp Fondee a.s. un Česká národní banka (Čehijas Valsts banka, Čehijas Republika) par naudas sodu, ko pirmajam minētajam noteikusi otrā minētā par aizlieguma pārkāpumu klientu rīkojumus par ieguldījumu instrumentiem nodot vērtspapīru tirgotājam, kurš reģistrēts dalībvalstī, kas nav Čehijas Republika.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Kā izriet no Direktīvas 2014/65 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta, šī direktīva nosaka prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to darbības noteikumiem.
4 Šīs direktīvas 3. panta “Izvēles izņēmumi” 1. un 3. punktā ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis, ja šo personu veiktās darbības ir atļautas un regulētas valsts līmenī un ja minētās personas:
[..]
b) nedrīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un/vai konsultēšanu ieguldījumu jomā attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem, un
c) sniedzot minēto pakalpojumu, drīkst nosūtīt rīkojumus tikai:
i) ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;
[..]
3. Personas, uz kurām attiecas izņēmumi no šīs direktīvas saskaņā ar 1. punktu, neizmanto brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības, vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 34. un 35. pantā.”
5 Minētās direktīvas 4. panta “Definīcijas” 1. punktā ir noteikts:
“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1) “ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.
[..]
2) “ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.
[..]
46) “biržā tirgots fonds” ir fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;
[..].”
6 Šīs pašas direktīvas 5. panta “Atļaujas saņemšanas prasība” 1. punktā ir paredzēts:
“Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un/vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai profesionālu uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šai nodaļai. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 67. pantu.”
7 Direktīvas 2014/65 34. panta “Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības” 1. punktā ir noteikts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 2013/36/ES [(2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.)] var brīvi sniegt ieguldījumu pakalpojumus un/vai ieguldījumu darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.
Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.”
8 No šīs direktīvas 67. panta 1. punkta izriet, ka katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visas tajā paredzētās funkcijas.
9 Minētās direktīvas I pielikuma, kurā noteikts pakalpojumu, darbību un finanšu instrumentu saraksts, A iedaļas, kas attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, 1. punktā ir minēta rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem. Šī pielikuma C iedaļas, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, 3. punktā ir minētas kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas.
Čehijas tiesības
10 Zákon č. 256/2004 Sb. o podnikání na kapitálovém trhu (Likums Nr. 256/2004 par uzņēmējdarbības veikšanu kapitāla tirgū), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Kapitāla tirgus likums”), 4. panta 2. punkta a) un e) apakšpunktā starp galvenajiem ieguldījumu pakalpojumiem ir minēta ar ieguldījumu instrumentiem saistītu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana un ieguldījumu konsultācijas saistībā ar ieguldījumu instrumentiem.
11 Šī likuma 5. panta 1. punktā “vērtspapīru tirgotājs” ir definēts kā juridiska persona, kas, pamatojoties uz Čehijas Valsts bankas izsniegtu atļauju, ir tiesīga sniegt galvenos ieguldījumu pakalpojumus. Minētā likuma 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka juridiskai personai, kam ir izsniegta šāda atļauja, ir juridiskā adrese Čehijas Republikā.
12 Atbilstoši Kapitāla tirgus likuma 29. panta 1. punktam “ieguldījumu starpnieks” šī likuma izpratnē drīkst sniegt tikai galvenos ieguldījumu pakalpojumus, kas paredzēti šī likuma 4. panta 2. punkta a) vai e) apakšpunktā. Ieguldījumu instrumentu klāsts, saistībā ar kuriem ieguldījumu starpnieks drīkst sniegt pakalpojumus, ir definēts minētā panta 3. punktā. Visbeidzot šī paša panta 4. punktā ir noteikts – ja ieguldījumu starpnieki sniedz galvenos ieguldījumu pakalpojumus, kas paredzēti Kapitāla tirgus likuma 4. panta 2. punkta a) vai e) apakšpunktā, rīkojumus tie var nosūtīt vērtspapīru tirgotājam, bankai vai ieguldījumu uzņēmumam.
13 Saskaņā ar Kapitāla tirgus likuma 162. panta 1. punkta a) apakšpunktu fiziska vai juridiska persona izdara pārkāpumu, ja tā prettiesiski veic darbību, kas ietilpst šī likuma piemērošanas jomā un kam vajadzīga Čehijas Valsts bankas izsniegta atļauja vai akreditācija vai reģistrācija šīs bankas reģistrā.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
14 Fondee Čehijas Republikā, pamatojoties uz Čehijas Valsts bankas izsniegtu atļauju, veic ieguldījumu starpnieka darbību Kapitāla tirgus likuma 29. panta 1. punkta izpratnē. Ar 2021. gada 18. janvāra lēmumu šī banka tam noteica naudas sodu atbilstoši šī likuma 162. panta 1. punkta a) apakšpunktam, jo laikposmā no 2019. gada 7. oktobra līdz 27. decembrim tas ārpus Čehijas Republikas reģistrētam vērtspapīru tirgotājam esot nedevis 407 rīkojumus, kas saņemti no tā klientiem.
15 Čehijas Valsts banka uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, Fondee ļāvis saviem klientiem ieguldīt biržā tirgotu fondu daļās Direktīvas 2014/65 izpratnē; tie ir ieguldījumu instrumenti minētā likuma izpratnē. Saskaņā ar Čehijas Valsts bankas konstatējumiem Fondee klienti iesniedza rīkojumu tā tīmekļvietnē un Fondee pēc tam šos rīkojumus nosūtīja Nīderlandē reģistrētai sabiedrībai. Darījums tika veikts, pamatojoties uz trīspusēju līgumu starp šo sabiedrību, Fondee un tā klientiem.
16 Pret lēmumu, ar ko Fondee bija noteikts naudas sods, tas iesniedza sūdzību Čehijas Valsts bankas padomē, kura to ar 2021. gada 18. marta lēmumu noraidīja. Tad Fondee iesniedza prasību iesniedzējtiesā, lūdzot atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu.
17 No iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm izriet, ka uz tādiem “ieguldījumu starpniekiem” kā Fondee attiecas izņēmums no Direktīvas 2014/65 piemērošanas, jo Čehijas Republika attiecībā uz tiem ir izmantojusi iespēju, kas šajā ziņā paredzēta šīs direktīvas 3. panta 1. punktā.
18 Iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlietas puses piekrīt, ka Fondee nesniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kas dzīvo vai ir reģistrēti ārpus Čehijas teritorijas. Tomēr tā piebilst, ka Fondee kā starpnieks ir iesaistīts ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko veic Nīderlandē reģistrēts ieguldījumu uzņēmums, klientiem, kuri dzīvo vai ir reģistrēti Čehijas teritorijā. Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka Fondee izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību kā pakalpojumu “pasīvais saņēmējs”.
19 Iesniedzējtiesas ieskatā pamatlietas puses iebilst pret tādu subjektu, uz kuriem attiecas Direktīvas 2014/65 3. panta 3. punkts, kā Fondee iespēju atsaukties uz LESD 56. pantu. It īpaši Čehijas Valsts banka norāda, ka ieguldījumu starpnieku izslēgšana no brīvības sniegt pakalpojumus, kas paredzēta šajā Direktīvas 2014/65 tiesību normā, attiecas uz jebkādu šo starpnieku dalību šādu pakalpojumu sniegšanā, tāpēc dalībvalsts var minētajiem starpniekiem aizliegt savu klientu rīkojumus nosūtīt citā dalībvalstī reģistrētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem.
20 Šādos apstākļos Městský soud v Praze (Pilsētas tiesa Prāgā, Čehijas Republika) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai personai, uz kuru saskaņā ar Direktīvas [2014/65/ES] 3. panta 1. punktu neattiecina šīs direktīvas piemērošanas jomu un kura saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu neizmanto brīvību sniegt pakalpojumus tās 34. panta izpratnē, ir tiesības uz [LESD] 56. pantā paredzēto pakalpojumu sniegšanas brīvību, ja tā pati nesniedz ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar vienoto Eiropas pasi citā dalībvalstī reģistrētam klientam, bet ir ieguldījumu pakalpojuma saņēmēja no ārvalstu subjekta, kas izmanto vienoto Eiropas pasi, vai ir citādi iesaistīta šī pakalpojuma sniegšanā gala klientam (ir starpniece)?
2) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai Savienības tiesības, it īpaši [LESD] 56. pants, nepieļauj tādu tiesisko regulējumu, kas aizliedz ieguldījumu starpniekam nodot klienta rīkojumus ārvalstu vērtspapīru tirgotājam?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
21 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (spriedums, 2021. gada 6. oktobris, W.Ż. (Augstākās tiesas Ārkārtas kontroles un sabiedrisko lietu palāta – iecelšana), C‑487/19, EU:C:2021:798, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Šajā gadījumā jākonstatē, kā to darījis ģenerāladvokāts secinājumu 23. punktā, ka valstu tiesiskie regulējumi, kas attiecas uz tās piemērošanas jomā ietilpstošo pārrobežu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp, kā izriet no šīs direktīvas I pielikuma, uz tādu rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu, kuri attiecas uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ir pilnībā saskaņoti ar Direktīvu 2014/65.
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ikviens valsts pasākums, kurš pieņemts jomā, kas Eiropas Savienības mērogā ir pilnībā vai galīgi saskaņota, ir jānovērtē, ņemot vērā nevis primāro tiesību normas, bet gan šī saskaņošanas pasākuma normas (spriedums, 2023. gada 20. aprīlis, Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (Commune de Ginosa), C‑348/22, EU:C:2023:301, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Tādējādi uzdotie jautājumi jāizskata, pamatojoties tikai uz Direktīvas 2014/65 noteikumiem.
25 It īpaši runājot par Direktīvas 2014/65 34. pantu, jānorāda, ka tas attiecas uz ieguldījumu pakalpojumiem, ko sniedz ieguldījumu uzņēmums, kuram atļauju piešķīrušas tādas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav tā, kuras teritorijā tiek sniegti pakalpojumi.
26 Kā izriet no iesniedzējtiesas lēmuma, uzdotie jautājumi attiecas uz personām, kas ietilpst Direktīvas 2014/65 3. panta piemērošanas jomā un kas sniedz pakalpojumus tikai klientiem, kuri dzīvo vai ir reģistrēti to izcelsmes dalībvalsts teritorijā.
27 Šādos apstākļos jāuzskata, ka ar saviem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/65 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka personas, kuras dalībvalsts ir izslēgusi no šīs direktīvas piemērošanas, klientu, kas dzīvo vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, rīkojumus drīkst nosūtīt izpildei citā dalībvalstī reģistrētiem ieguldījumu uzņēmumiem, kuri šajā nolūkā atbilstoši minētajai direktīvai saņēmuši atļauju no šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tātad tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas aizliedz veikt šādu nodošanu.
28 Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2014/65 3. panta 1. punkts ļauj dalībvalstīm šo direktīvu nepiemērot personām, kuru izcelsmes dalībvalsts tā ir, ar nosacījumu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti šajā tiesību normā, tostarp c) apakšpunkta i) punktā paredzētais nosacījums.
29 Tādējādi Direktīvas 2014/65 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts personām, ko dalībvalsts ir izslēgusi no šīs direktīvas piemērošanas jomas, skaidri piešķir iespēju to saņemtos rīkojumus nosūtīt ieguldījumu uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši atļauju.
30 Šajā gadījumā, ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa veiks vajadzīgās pārbaudes, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Čehijas Republika ir izmantojusi minētās direktīvas 3. panta 1. punktā paredzēto iespēju. Tomēr, kā izriet arī no šī lēmuma, Kapitāla tirgus likuma 29. panta 4. punkts aizliedz ieguldījumu starpniekiem šī likuma izpratnē, piemēram, Fondee, nosūtīt rīkojumus ieguldījumu uzņēmumiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs.
31 Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 30. un 31. punktā, Direktīvas 2014/65 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts paredz rīkojumu nosūtīšanu ikvienam ieguldījumu uzņēmumam, kam izsniegta atļauja, nevis tikai tiem, kuri reģistrēti un atļauju saņēmuši tās personas izcelsmes dalībvalstī, kas ir izslēgta no šīs direktīvas piemērošanas.
32 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2014/65 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka personas, kuras dalībvalsts izslēgusi no šīs direktīvas piemērošanas, klientu, kas dzīvo vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, rīkojumus drīkst nosūtīt izpildei citā dalībvalstī reģistrētiem ieguldījumu uzņēmumiem, kuri šajā nolūkā atbilstoši minētajai direktīvai saņēmuši atļauju no šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tātad tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas aizliedz veikt šādu nodošanu.
Par tiesāšanās izdevumiem
33 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
personas, kuras dalībvalsts izslēgusi no šīs direktīvas piemērošanas, klientu, kas dzīvo vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, rīkojumus drīkst nosūtīt izpildei citā dalībvalstī reģistrētiem ieguldījumu uzņēmumiem, kuri šajā nolūkā atbilstoši minētajai direktīvai saņēmuši atļauju no šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tātad tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas aizliedz veikt šādu nodošanu.
[Paraksti]