Lieta T‑352/09
Novácke chemické závody a.s.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tēraudrūpniecībā un gāzes ieguves rūpniecībā izmantojamā kalcija karbīda un magnija tirgus EEZ teritorijā, izņemot Īriju, Spāniju, Portugāli un Apvienoto Karalisti – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana un tirgus sadale – Naudas sodi – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai – Maksātspēja
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 12. decembra spriedums
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvais raksturs – Komisijas novērtējuma brīvība – Robežas – Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai par konkurences tiesību normu pārkāpumiem ņemšana vērā – Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 37. punkts)
2. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas novērtēšanas brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Apjoms – Tāda naudas soda palielinājums, kas uzlikts citiem uzņēmumiem, kam nebija iespējas iesniegt savus apsvērumus šajā ziņā – Izslēgšana
(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvais raksturs – Komisijas novērtējuma brīvība – Vienādu procentu piemērošana visiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 4., 19., 21. un 25. punkts)
4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda preventīvais raksturs – Īpašs naudas soda palielinājums uzņēmumiem ar īpaši lielu apgrozījumu – Komisijas novērtējuma brīvība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 30. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Vadošā loma pārkāpumā – Jēdziens – Vērtēšanas kritēriji
Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Aizliegtas vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, pārkāpjošā rakstura neņemšana vērā – Tīši izdarīts pārkāpums – Izslēgšana
Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Uzņēmuma pasīva vērotāja vai sekotāja loma – Jaunajās pamatnostādnēs nepārņemts apstāklis – Komisijas novērtējuma brīvība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
8. Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Uzņēmuma paziņojumu, kurus Komisija saņēmusi, piemērojot paziņojumu par iecietību, izmantošana tiesvedībā – Šī uzņēmuma tiesību neliecināt pret sevi neievērošana – Neesamība
(Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 un Paziņojuma 2006/C 298/11 31. punkts)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbība ārpus paziņojuma par iecietību piemērošanas jomas – Iekļaušana – Nosacījumi
(EKL 81. pants; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 un Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes – Komisijas tiesības no tām atkāpties – Robežas – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Īpašu uzņēmumu raksturojošo pazīmju ņemšana vērā it īpaši saistībā ar naudas soda nesamērīguma risku
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 37. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Mazam vai vidējam uzņēmumam uzlikts naudas sods – Naudas sods, kas ir procentuāli lielāks no apgrozījuma nekā lielākiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies tajā pašā pārkāpumā, uzliktais – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Mazam vai vidējam uzņēmumam uzlikts naudas sods – Naudas sods, kas gandrīz sasniedz maksimālo 10 % robežvērtību no uzņēmuma kopējā apgrozījuma – Lielākas procentuālās daļas piemērošana nekā citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums vienīgi šī apstākļa dēļ – Neesamība
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pienākums ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma grūto finansiālo situāciju – Neesamība – Uzņēmuma reālā maksātspēja īpašajā sociālajā un ekonomiskajā kontekstā – Ņemšana vērā – Nosacījumi
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 35. punkts)
14. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai izvērtēt pārkāpuma smagumu un ilgumu – Pietiekama norādīšana
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Atbilstošs raksturs – Pārbaude tiesā – Elementi, ko var ņemt vērā Savienības tiesa – Informācija, kas nav iekļauta lēmumā, ar kuru uzliek naudas sodu, un kura nav prasīta tā pamatošanai – Iekļaušana
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. un 31. pants)
16. Konkurence – Savienības noteikumi – Mērķi – Komisijas lēmums uzlikt naudas sodu par konkurences noteikumu pārkāpumu – EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpums – Neesamība
(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 81. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 43.–48. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 49.–51., 55. un 56. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58.–61. punktu)
4. Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 30. punktā Komisijai ir paredzēta iespēja, nevis pienākums palielināt naudas sodu, ko uzliek uzņēmumam ar īpaši lielu apgrozījumu, kurā ietilpst preces un pakalpojumi, kas nav iesaistīti pārkāpumā.
Šajā ziņā, ja no minētā punkta izriet, ka šāda palielināšana var izrādīties vajadzīga, lai nodrošinātu, ka šim naudas sodam ir pietiekami preventīva iedarbība, no tā turpretim neizriet, ka naudas sodam, kas neatbilst attiecīgā uzņēmuma kopējā apgrozījuma nozīmīgai procentuālai daļai, nebūs pietiekami preventīvas iedarbības attiecībā uz šo uzņēmumu. Faktiski naudas sods, kas noteikts atbilstoši Pamatnostādnēs paredzētajai metodikai, principā atbilst nozīmīgai procentuālai daļai no pārdošanas apjoma, kas sodītajam uzņēmumam bija nozarē, uz kuru attiecas pārkāpums. Tādējādi naudas soda dēļ attiecīgā uzņēmuma peļņa šajā nozarē būtiski samazināsies vai pat tiks iegrāmatoti zaudējumi. Pat ja minētā uzņēmuma apgrozījums šajā nozarē ir tikai neliela daļa no tā kopējā apgrozījuma, nevar a priori izslēgt, ka apstāklim, ka samazinās šajā sektorā gūtā peļņa vai tā pat pārvēršas zaudējumos, būs preventīva iedarbība, jo komercuzņēmums konkrētā nozarē principā iesaistās, lai tur gūtu peļņu.
Tādējādi, ja uzņēmums papildus neskaidrai atsaucei uz dažu aizliegtās vienošanās dalībnieku iespējami lielo kopējo apgrozījumu nav norādījis nevienu konkrētu faktu, ar ko varētu pierādīt, ka Komisijai vajadzēja izmantot šo iespēju, Komisijai šī iemesla dēļ nevar pārmest nekādu vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu pārkāpumu.
(sal. ar 62.–64. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 76.–80. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 84.–89. punktu)
7. Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punktā ir paredzēts pielāgot naudas soda pamatsummu atkarībā no konkrētiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kuri tiek noteikti katram attiecīgajam uzņēmumam atsevišķi. Šajā punktā faktiski ir izveidots neizsmeļošs saraksts ar vainu mīkstinošiem apstākļiem, kurus var ņemt vērā. Tomēr uzņēmuma vienīgi pasīva vērotāja vai sekotāja loma pārkāpuma izdarīšanā šajā neizsmeļošajā sarakstā nav minēta, lai gan tas kā vainu mīkstinošs apstāklis bija īpaši paredzēts Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punkta pirmajā ievilkumā.
Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai arī Komisija nedrīkst atkāpties no noteikumiem, kurus tā ir pati sev noteikusi, tā tomēr ir tiesīga grozīt vai aizstāt šos noteikumus. Gadījumā, kurš ietilpst jauno noteikumu piemērošanas jomā, Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ņēmusi vērā atbildību mīkstinošu apstākli, kas nav paredzēts šajos jaunajos noteikumos, tikai tā iemesla dēļ, ka tas bija paredzēts iepriekšējos noteikumos. Faktiski tas, ka Komisija savā agrākajā lēmumu pieņemšanas praksē, nosakot naudas soda apmēru, ir uzskatījusi, ka noteikti faktori ir atbildību mīkstinoši apstākļi, nenozīmē, ka tai ir pienākums saglabāt tādu pašu novērtējumu vēlāk pieņemtā lēmumā.
Tomēr atbildību mīkstinošo apstākļu, kurus Komisija var ņemt vērā, uzskaitījums Pamatnostādņu 29. punktā nav izsmeļošs. Līdz ar to tas, ka Pamatnostādnēs starp atbildību mīkstinošiem apstākļiem nav minēta uzņēmuma, kurš piedalījies pārkāpumā, pasīva vērotāja loma, netraucē šo apsvērumu ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, ja ar to var pierādīt, ka minētā uzņēmuma dalības pārkāpumā relatīvais smagums ir mazāk nozīmīgs.
(sal. ar 92.–94. punktu)
8. Sadarbībai, kas paredzēta 2002. gada paziņojumā par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos, no attiecīgā uzņēmuma puses ir tikai brīvprātīgs raksturs. Tā nekādā ziņā neuzliek pienākumu iesniegt pierādījumus par iespējamo aizliegto vienošanos. Tādēļ sadarbības līmeni, kuru uzņēmums vēlas piedāvāt administratīvajā procedūrā, nosaka tikai un vienīgi pats uzņēmums pēc brīvas izvēles un nekādā ziņā minētais paziņojums.
Turklāt kopš 2006. gada paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos publicēšanas, ņemot vērā to 31. punktu, uzņēmumam, kurš nolemj iesniegt paziņojumu, lai saņemtu naudas soda apmēra samazinājumu, ir zināms, ka, lai arī samazinājums tam tiks piešķirts vienīgi tad, ja, pēc Komisijas domām, būs izpildīti paziņojumā par iecietību minētie naudas soda samazināšanas nosacījumi, paziņojums katrā ziņā ietilps lietas materiālos un var tikt izmantots kā pierādījums tostarp pret paziņojuma autoru.
Tātad, ja attiecīgais uzņēmums, pilnībā apzinoties lietas apstākļus, ir brīvi izvēlējies iesniegt šādu paziņojumu, tas nevar pamatoti atsaukties uz principu par aizliegumu sevi apsūdzēt pārkāpumā, saskaņā ar kuru Komisija nevar uzlikt uzņēmumam pienākumu iesniegt atbildes, kurās tam varētu likt atzīt pārkāpumu, kuru ir pienākums pierādīt Komisijai. Līdz ar to uzņēmums, kurš pēc savas gribas un bez pienākuma to darīt ir iesniedzis pieteikumu par iecietības režīma piemērošanu, nevar pārmest Komisijai, ka tā uz šo pieteikumu par iecietības režīma piemērošanu ir pamatojusies savos Vispārējā tiesā iesniegtajos rakstos.
(sal. ar 110.–113. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 114. un 115. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 135.–148. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 158.–160. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 161.–164. punktu)
13. Komisijai, nosakot naudas soda apmēru, principā nav pienākuma ņemt vērā uzņēmuma finansiāli grūto stāvokli, jo šāda pienākuma atzīšana radītu nepamatotas konkurences priekšrocības uzņēmumiem, kas vismazāk ir pielāgojušies tirgus apstākļiem.
Turklāt Savienības tiesībās pats par sevi nav aizliegts tas, ka Savienības iestādes īstenots pasākums izraisa attiecīgā uzņēmuma bankrotu vai likvidāciju. Faktiski tas, ka uzņēmuma likvidācija attiecīgajā juridiskajā statusā var kaitēt uzņēmuma īpašnieku, akcionāru vai daļu turētāju interesēm, tomēr nenozīmē, ka zaudēs vērtību arī uzņēmuma pārstāvētais personīgais, materiālais un nemateriālais ieguldījums.
Pieņemot Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 35. punktu, Komisija sev nav uzlikusi pienākumu, kas būtu pretrunā šiem principiem. Par to liecina tas, ka minētajā punktā nav atsauces uz uzņēmuma bankrotu, bet tas attiecas uz situāciju, kas radusies tādā “sociālajā un ekonomiskajā kontekstā”, kurā naudas soda uzlikšana “neatgriezeniski apdraudētu attiecīgā uzņēmuma dzīvotspēju un izraisītu vērtības zudumu visiem tā aktīviem”.
No tā izriet, ka ar apstākli vien, ka naudas soda uzlikšana par konkurences tiesību normu pārkāpumu var izraisīt attiecīgā uzņēmuma bankrotu, nepietiek, runājot par Pamatnostādņu 35. punkta piemērošanu. Faktiski, kaut arī bankrots kaitē attiecīgo īpašnieku vai akcionāru finanšu interesēm, tas obligāti nenozīmē, ka attiecīgais uzņēmums izzudīs. Tas kā tāds var turpināt pastāvēt vai nu kā juridiska persona, kas pārvalda minēto uzņēmumu, – par bankrotējušu atzītās sabiedrības rekapitalizācijas gadījumā, vai arī kā vienība, kas veic saimniecisku darbību, – gadījumā, ja kāda cita vienība pārņem visus tā aktīvus un tātad arī pašu uzņēmumu. Šāda pilnīga pārņemšana var notikt, vai nu brīvprātīgi pārpērkot, vai arī piespiedu kārtā pārdodot bankrotējošās sabiedrības aktīvus, turpinot uzņēmuma darbību.
Līdz ar to Pamatnostādņu 35. punkts, it īpaši ņemot vērā atsauci uz vērtības zudumu visiem attiecīgā uzņēmuma aktīviem, ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz situāciju, kurā uzņēmuma vai vismaz tā aktīvu pārņemšana šķiet maz ticama vai pat neiespējama. Šādā gadījumā bankrotējošā uzņēmuma aktīvus veidojošie elementi tiktu pārdoti pa vienam, un ir iespējams, ka daudziem no tiem pircējs neatrastos vai arī labākajā gadījumā tie tiktu pārdoti par daudz zemāku cenu, līdz ar to šķiet pamatoti runāt par visas to vērtības zudumu, kā tas arī ir izdarīts Pamatnostādņu 35. punktā.
Turklāt Pamatnostādņu minētā punkta piemērošana, kā izriet no šī punkta formulējuma, pieprasa “konkrētu sociālo un ekonomisko kontekstu”. Šādu kontekstu veido sekas, kādas varētu rasties pēc naudas soda samaksāšanas, it īpaši izraisot bezdarba pieaugumu vai nozaru ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, nelabvēlīgi ietekmējot attiecīgā uzņēmuma piegādātāju un pircēju ekonomisko stāvokli.
(sal. ar 186.–190. un 192. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 203., 204. un 207. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 212. punktu)
16. Paredzot ieviest sistēmu, kas nodrošinātu, lai konkurence kopējā tirgū netiek traucēta, EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts a fortiori pieprasa, lai konkurence netiktu likvidēta. Šī prasība ir tik būtiska, ka bez tās daudzas Līguma normas zaudētu nozīmi. Tādējādi konkurences ierobežojumi, kurus šis Līgums pieļauj ar dažiem nosacījumiem tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz nepieciešamību saskaņot dažādos mērķus, ir ierobežoti ar šo prasību, un šī ierobežojuma neievērošana radītu risku, ka konkurences pavājināšana varētu negatīvi ietekmēt kopējo tirgu.
Tomēr šiem apsvērumiem nav nozīmes saistībā ar sankciju uzlikšanu uzņēmumam, kurš ir pārkāpis konkurences tiesību normas ar savu dalību nolīgumā starp uzņēmumiem vai saskaņotās darbībās, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai traucēt konkurenci EKL 81. panta 1. punkta izpratnē vai kurām ir šādas sekas.
Komisijas uzliktās sankcijas, kad tā ir konstatējusi konkurences tiesību normu pārkāpumu, ir veids, kādā it īpaši var sasniegt EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto mērķi, un to pavisam noteikti nevar uzskatīt par šīs tiesības normas pārkāpumu.
(sal. ar 235.–237. punktu)