Language of document : ECLI:EU:T:2005:2

PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2005. gada 10. janvārī (*)

Zivsaimniecības politika – Sīki izstrādāti Kopienas noteikumi un kārtība attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē – Lūgums atļaut dibināt kopuzņēmumus – Komisijas lēmuma nepieņemšana – Prasība sakarā ar bezdarbību – Acīmredzami nepamatota prasība

Lieta T‑209/04

Spānijas Karaliste, ko pārstāv N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], abogado del Estado, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv T. van Reins [T. van Rijn] un S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

par prasību sakarā ar bezdarbību, ar ko lūdz konstatēt, ka Komisija prettiesiski atturējās pieņemt lēmumu par Spānijas iestāžu lūgtajām atļaujām kopuzņēmumu dibināšanai saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (OV L 337, 10. lpp.), ko groza Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2369/2002 (OV L 358, 49. lpp.).

EIROPAS KOPIENU

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

Šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši J. Azizi [J. Azizi] un E. Kremona [E. Cremona],

sekretārs H. Jungs [H. Jung],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

 Atbilstošās tiesību normas

 Atbilstošās Kopienas tiesību normas

1       Padomes 1999. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (OV L 337, 10. lpp.), atbilstoši tās 1. pantam izveido “sistēmu visiem tiem struktūrpasākumiem zivsaimniecības nozarē, kas tiek veikti dalībvalsts teritorijā”. Tās 7. pants ar virsrakstu “Zvejas intensitātes noregulēšana” paredz pasākumus, ko dalībvalstis var veikt, lai sasniegtu daudzgadu vadības programmu mērķus. Šie pasākumi ietver arī kuģu zvejas darbību apturēšanu pavisam, ko var panākt, it īpaši, pavisam nododot kuģi trešai valstij, ieskaitot kopuzņēmumu struktūrā.

2       Regulas Nr. 2792/1999 8. pantā kopuzņēmums ir definēts šādi: “komercuzņēmums ar vienu vai vairākiem partneriem, kas ir tās trešās valsts pilsoņi, kurā kuģis ir reģistrēts”.

3       Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2369/2002, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999 (OV L 358, 49. lpp.), veica grozījumus Regulas Nr. 2792/1999 7. panta 3. punktā, kas kopš šiem grozījumiem paredz:

“Zvejas kuģu zvejas darbību pastāvīgu apstādināšanu var panākt:

a)      [..]

b)      līdz 2004. gada 31. decembrim – pēc vienošanās ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm – pastāvīgi pārvedot kuģi uz trešo valsti, tostarp kopuzņēmumu struktūras ietvaros 8. panta nozīmē, ja tiek ievēroti visi šādi kritēriji:

i)      ja pastāv zvejniecības nolīgums starp Eiropas Kopienu un pārvešanas trešo valsti, kā arī atbilstošas garantijas, ka nevarētu būt pārkāpti starptautisko tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz jūras resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu vai citiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, un attiecībā uz zvejnieku darba apstākļiem.

Komisija katram gadījumam atsevišķi var paredzēt izņēmumus attiecībā uz kuģu pastāvīgu pārvešanu uz trešām valstīm kopuzņēmumu struktūras ietvaros, ja Kopienas intereses nepamato zvejniecības nolīguma slēgšanu un ir izpildīti citi pārvešanas nosacījumi;

ii)      ja trešā valsts, uz kuru tiek pārvests kuģis, nav iestāšanās kandidātvalsts;

iii)      ja pārvešanas rezultātā samazinās zvejas intensitāte attiecībā uz tiem resursiem, ko pirms tam izmantoja pārvestais kuģis; tomēr šo kritēriju nepiemēro, ja pārvestais kuģis ir zaudējis zvejas iespējas saskaņā ar zvejas nolīgumu ar Kopienu vai saskaņā ar kādu citu nolīgumu;

iv)      ja trešā valsts, uz kuru ir paredzēts pārvest kuģi, nav līgumslēdzēja puse vai puse, kas sadarbojas ar attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, tad minēto valsti šādas organizācijas neatzīst par valsti, kura atļauj tādu zvejošanu, kas apdraud starptautisko saglabāšanas pasākumu efektivitāti. Komisija regulāri publicē attiecīgo valstu sarakstu “Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša” C sērijā;

[..]”

 Atbilstošās valsts tiesību normas

4       Saskaņā ar Spānijas tiesībām atbalsta piešķiršanu kopuzņēmumiem regulē 2003. gada 1. augusta Real Decreto (Karaliskais dekrēts) Nr. 1048/2003 V daļa (2003.gada 2. augusts, BOE Nr. 184, 29958. lpp.), kura 60. pantā ir paredzēts, ka “lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrs veic dokumentu pārbaudi, pieņem lēmumu un veic maksājumu atbilstoši procedūrai, kas šajā sakarā noteikta attiecīgajos sludinājumos par konkursiem”.

5       2003. gada 1. augusta Orden (Rīkojums) APA/2222/2003, (2003. gada 5. augusts, BOE Nr. 186, 30277. lpp.) 6. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “ja trīs mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīža nav pieņemts tiešs lēmums, šis pieteikums uzskatāms par noraidītu”.

 Prāvas rašanās fakti

6       Saskaņā ar Regulas Nr. 2792/99 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) daļu Spānijas iestādes nosūtīja Komisijas dienestiem kopumā 35. pieteikumus par izņēmumu piešķiršanu saistībā ar dažādiem projektiem kopuzņēmumu izveidei. Prasītāja savā prasības pieteikumā it īpaši norāda uz pieteikumiem saistībā ar projektiem, ko iesniedza Pevega, SA, Komisijas dienesti šo pieteikumu saņēma 2003. gada 12. septembrī (saistībā ar kuģa Pevegasa V pārvešanu); Pesquerías Santa Uxía, SL, kas saņemts 2003. gada 4. decembrī (saistībā ar kuģa MadreRosa pārvešanu); Balcagia, CB, kas saņemts 2003. gada 9. decembrī (saistībā ar kuģa Balcagia pārvešanu); Calvopesca, SA, kas saņemts 2003. gada 16. decembrī (saistībā ar kuģu Montefrisa IX un Montecelo pārvešanu), un, visbeidzot, trīs Mariño Segundo, SL pieteikumus, kas saņemti 2003. gada 22. decembrī (saistībā ar kuģu Enterprace, Oitz un RamosPrimero pārvešanu).

7       Ar 2004. gada 8. janvāra telefaksu Spānijas iestādes atgādināja Komisijai, ka tās joprojām nav saņēmušas atbildi par izņēmumu saistībā ar Pevega, SA iesniegto projektu un brīdināja, ka “kuģa īpašnieks [norādīja], ka, ja kuģis netiks eksportēts līdz šī gada 20. janvārim, licence [..] tiks zaudēta pilnībā”.

8       Ar 2004. gada 13. janvāra vēstuli Komisija Spānijas iestādēm atbildēja, ka tai “nav jāievēro nekādi termiņi” un piebilda:

“[Attiecīgo] kopuzņēmumu izveides projekti paredz, ka Komisija piešķir individuālu atbrīvojumu pirms pārvaldes iestāde pieņem lēmumu piešķirt atbalstu no Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta (ZVFI). Līdz ar to tas netraucē kuģa īpašniekam attiecīgi rīkoties, eksportēt attiecīgo kuģi un izveidot kopuzņēmumu pēc tam, kad tā atbalsta pieteikumu ir reģistrējušas dalībvalsts kompetentās iestādes.”

9       2004. gada 30. janvārī atbildētājas dienesti saņēma papildu informāciju, it īpaši par kuģu Balcagia, MontefrisaIX, Montecelo, Enterprace un Ramos Primero agrāko zvejniecības darbību.

10     Ar 2004. gada 17. februāra vēstuli prasītāja oficiāli aicināja atbildētāju, pamatojoties uz EKL 232. pantu, rīkoties, lai “pieņemtu lēmumu par pieteiktajām administratīvajām atļaujām”, kas attiecas uz iepriekš minētajiem septiņiem kopuzņēmumu projektiem, ko iesnieguši, attiecīgi, Pevega, SA, Pesquerías Santa Uxía, SL, Balcagia, CB, Calvopesca, SA un Mariño Segundo, SL.

11     Ar 2004. gada 26. marta lēmumiem tika apstiprināts Pevega, SA pieteikums par izņēmuma piešķiršanu, lai pārvestu kuģi Pevegasa V; Pesquerías Santa Uxía, SL pieteikums par izņēmuma piešķiršanu, lai pārvestu kuģi MadreRosa, un Mariño Segundo, SL pieteikums par izņēmuma piešķiršanu, lai pārvestu kuģi Oitz.

12     2004. gada 1. aprīlī Spānijas Karalistes Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saņēma Komisijas vēstuli, kurā tā apstiprināja, ka ir saņēmusi Spānijas Karalistes brīdinājumu un norāda, ka tā apzinās grūtības, ar kādām saskaras Spānijas administrācija, lai īstenotu “kopuzņēmumu” pasākumus un konstatē dažas domstarpības attiecībā uz Regulas Nr. 2792/1999 7. panta 3. punkta interpretāciju. Komisija šīs vēstules noslēgumā norādīja, ka katrā ziņā tā uzmanīgi pārbaudīs Spānijas iestāžu 2003. gada 12. septembrī iesniegtos pieteikumus par izņēmumu piešķiršanu un pieņems lēmumu brīdinājumā noteiktajā termiņā.

13     2004. gada 17. jūnijā Komisijas dienesti pieņēma pozitīvu lēmumu par Mariño Segundo, SL pieteikto izņēmumu, lai pārvestu kuģi RamosPrimero un negatīvus lēmumus par Mariño Segundo, SL pieteikto izņēmumu, lai pārvestu kuģi Enterprace, Calvopesca, SA pieteikto izņēmumu, lai pārvestu kuģus Montefrisa IX un Montecelo, un Balcagia, CB pieteikto izņēmumu, lai pārvestu kuģi Balcagia.

14     Lietas materiālu pārbaudes rezultātā izdarītie secinājumi par kuģi Ramos Primero tika apspriesti, konsultējoties ar Komisijas kompetentajiem dienestiem. Pēc tam tie tika iesniegti Komisijai, kas ar 2004. gada 13. jūlija vēstuli informēja Spānijas valdību, ka tā ar 2004. gada 12. jūlija lēmumu ir apstiprinājusi pieteiktā izņēmuma piešķiršanu.

15     Kas attiecas uz pārējiem trīs pieteikumiem, proti, par kuģu Balcagia, MontefrisIX, Montecelo un Enterprace pārvešanu, Spānijas iestādes 2004. gada 30. jūnijā Komisijas dienestiem norādīja, ka tās sniegs papildu informāciju, kas, pēc to domām, pierādīs, ka zvejas intensitātes samazināšanas kritērijs ir izpildīts. To apstiprināja Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijas 2004. gada 7. jūlija telefakss. Šajā telefaksā ir norādīts, ka, “pamatojoties uz šajā vēstulē izklāstītajiem elementiem, Spānijas iestādes lūdz, lai netiktu pieņemts nekāds lēmums par trim vēstulē minētajiem kopuzņēmumu projektiem pirms Komisijai ir bijusi iespēja izvērtēt papildu informāciju, kas tiks paziņota”.

16     Daļa no Spānijas iestāžu solītās papildu informācijas, it īpaši, par kuģiem Montefrisa IX un Montecelo, Komisijai tika nosūtīta pa telefaksu 2004. gada 9. jūlijā.

17     Visbeidzot, ar 2004. gada 26. aprīļa vēstuli Spānijas iestādes nosūtīja papildu pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu, ko iesniedza Gude González Hermanos, SC par kuģa Cosmos pārvešanu. Ar 2004. gada 15. jūnija vēstuli Komisijas dienesti atbildēja, norādot Spānijas iestādēm uz to, ka trūkst noteikta būtiska informācija un tā ir jānosūta pieteikuma izvērtēšanai.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

18     Ar Pirmās instances tiesas kancelejā 2004. gada 10. jūnija iesniegto prasības pieteikumu prasītāja cēla šo prasību. Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja iesniedza pieteikumu par to, lai Pirmās instances tiesa izskata prasību paātrinātā procesa kārtībā atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 76.a pantam.

19     Ar 2004. gada 28. jūnija vēstuli atbildētāja informēja Pirmās instances tiesu, ka tā neiebilst pret to, ka šī prasība tiek izskatīta paātrinātā procesa kārtībā.

20     Ar 2004. gada 12. jūlija lēmumu Pirmās instances tiesa (trešā palāta) apmierināja pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā procesa kārtībā saskaņā ar Reglamenta 76.a pantu.

21     Procesa organizēšanas pasākumu ietvaros Pirmās instances tiesa aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz rakstveida jautājumiem. Lietas dalībnieki savus apsvērumus iesniedza noteiktajos termiņos.

22     Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       konstatēt atbildētājas bezdarbību, kura, saprātīgā termiņā nelemjot par lūgtajām atļaujām, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Regulas Nr. 2792/1999, ko groza Regula Nr. 2369/2002, 7. panta 3. punkts;

–       piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23     Atbildētājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       pasludināt prasību par nepieņemamu, ciktāl tas attiecas uz lūgumiem par izņēmumu attiecībā uz kuģiem Pevegasa V, MadreRosa, Oitz un Cosmos;

–       konstatēt, ka prasība vairs nav jāizskata daļā par lūgumu par izņēmumu attiecībā uz kuģi RamosPrimero;

–       pasludināt prasību par nepamatotu attiecībā uz pieteikumiem par kuģiem Balcagia, Montefrisa IX, Montecelo un Enterprace;

–       piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Lietas dalībnieku argumenti

24     Prasītāja norāda, ka atbalstu kopuzņēmuma izveidei saskaņā ar Regulu Nr. 2792/1999 var saņemt līdz 2004. gada 31. decembrim. Komisija atbildē uz parlamentāro jautājumu pati atzīst, norādot attiecībā uz Regulu Nr. 2369/2002, ka “Komisija nevar [..] izteikt minējumus par to, kā pēc 2004. gada 31. decembra, kas ir šajā regulā precizētais gala termiņš, attīstīsies atbalsta saņemšanas tiesību kritēriji”. Tā piebilst, ka, ja kuģa pārvešana tiek veikta uz trešo valsti, kas nav noslēgusi zivsaimniecības līgumu ar Eiropas Kopienu, ir vajadzīgs, lai Komisija piešķir izņēmumu.

25     Prasītāja uzskata, ka no juridiskā viedokļa šis izņēmums ir iepriekšēja administratīva atļauja. Administratīvā procesa regulējuma neesamība tās piešķiršanas jomā tomēr nedrīkst ļaut Komisijai pārlieku ilgi vilcināties ar lēmuma pieņemšanu tai iesniegtajās lietās. Atbildētājai jebkurā gadījumā ir ar tiesību normām noteikts pienākums pieņemt lēmumu. Tā norāda, ka Pirmās instances tiesa attiecībā uz citas kategorijas administratīvo procesu, proti, sūdzības procesu par konkurences normu pārkāpumu, attiecībā uz kuru arī nepastāv iepriekš noteikts termiņš lēmuma pieņemšanai, ir noteikusi, ka Komisijai ir pienākums saprātīgā termiņā vai nu ierosināt procesu pret sūdzībā minēto personu, vai arī pieņemt galīgo lēmumu par sūdzības noraidīšanu (Pirmās instances tiesas 1999. gada 9. septembra spriedums lietā T‑127/98 UPS Europe/Komisija, Recueil, II‑2633. lpp.). Prasītāja uzskata, ka atbildētājai arī šajā lietā ir pienākums pieņemt lēmumu saprātīgā termiņā, termiņā, kas acīmredzami jau ir notecējis, jo ir notecējis arī valsts tiesībās noteiktais termiņš, kurā kompetentajām Spānijas iestādēm ir jāpieņem lēmums.

26     Prasītāja norāda, ka 2004. gada 13. janvāra vēstulē atbildētāja ierosina, lai īpašnieks attiecīgo kuģi eksportē bez iepriekšējas izņēmuma saņemšanas. No prasītājas viedokļa šis risinājums pārkāpj Regulas Nr. 2792/99 III pielikuma 1.1 punkta b) apakšpunkta ii) daļu, kas noteic, ka laikā, kad tiek pieņemts lēmums par piemaksas piešķiršanu, kuģis ir ekspluatācijā, kas tā nebūtu gadījumā, ja lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdī kuģis jau būtu eksportēts.

27     Prasītāja uzskata, ka situācija, kas radusies, saprātīgā termiņā nesaņemot Komisijas lēmumu, ir īpaši steidzama. No vienas puses, atbalsti, par kuriem ir jālemj Spānijas iestādēm, var tikt piešķirti tikai līdz 2004. gada 31. decembrim. Runa ir par galīgo termiņu, kurā valsts iestādēm ieinteresētajām personām ir jāpaziņo lēmums par atbalsta piešķiršanu. Ir jāņem vērā fakts, ka no brīža, kad Spānijas administrācija saņem Komisijas paziņojumu, ar kuru tiek atļauts atbalsts, lēmuma pieņemšanai vidēji ir vajadzīgs viens mēnesis, jo šai procedūrai, ko prasa maksājuma veikšana, ir vajadzīga pārraudzība, un šī maksājuma izpildi veic Intervención Delegada del Estado. Turklāt var notikt tā, ka šo formalitāšu kārtošanas laikā sertifikāti un dokumenti, kas ieinteresētajai personai ir jāiesniedz atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, vairs nav spēkā. Šādā gadījumā administrācijai ir jālūdz ieinteresētajai personai vēlreiz iesniegt šos dokumentus, ņemot vērā visas ar to saistītās nodevas, kavējumus un neērtības.

28     No otras puses, valsts tiesībās Spānijas iestādēm lēmuma pieņemšanai noteikto termiņu pārsniegšana varētu būt pamats valsts atbildībai attiecībā uz atbalsta pieteicēju.

29     Pirmkārt, atbildētāja norāda, ka lēmumi par pieteiktā izņēmuma piešķiršanu trim kopuzņēmumu projektiem, kas minēti brīdinājumā par kuģu Pevegasa V, MadreRosa un Oitz pārvešanu, tika pieņemti 2004. gada 26. martā. Atbildētāja uzskata – lai gan prasītāja savā prasības pieteikumā norāda uz šo trīs lēmumu pieņemšanu, tomēr ar to nepietiek, lai noteiktu, vai prasība par bezdarbību uz tiem attiecas vai nē, jo prasības pieteikuma priekšmets ir ļoti nenoteikts. Tā uzskata, ka katrā ziņā prasība par bezdarbību ir jāatzīst par nepieņemamu attiecībā uz šiem trijiem pieteikumiem par izņēmuma piešķiršanu, jo minētā bezdarbība attiecībā uz šiem pieteikumiem par izņēmuma piešķiršanu vairs nepastāvēja pirms šīs prasības celšanas.

30     Otrkārt, atbildētāja norāda, ka lēmums par kuģa RamosPrimero pārvešanu tika pieņemts 2004. gada 12. jūlijā. Līdz ar to tā lūdz izbeigt tiesvedību Spānijas Karalistes iesniegtajā prasībā par bezdarbību attiecībā uz šo pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu.

31     Treškārt, attiecībā uz projektiem par kuģu Balcagia, Montefrisa IX, Montecelo un Enterprace pārvešanu atbildētāja norāda, ka tās dienesti 2004. gada 17. jūlijā konstatēja to turpmāko izskatīšanas kārtību un iesniedza tai lēmuma pieņemšanai. Tomēr pašas Spānijas iestādes 2004. gada 7. jūlijā atbildētājai ir lūgušas nepieņemt lēmumu par šiem trim pieteikumiem, jo Komisijas dienesti nav izvērtējuši papildu informāciju, ko šīs iestādes tai daļēji nosūtīja 2004. gada 9. jūlijā vai ko tās gatavojās iesniegt. Atbildētāja uzskata – tā kā prasītāja pati ir atbildīga par attiecīgo lēmumu pieņemšanas kavēšanos, tās prasībai attiecībā uz šiem trim pieteikumiem par izņēmuma piešķiršanu nav nekāda pamata.

32     Ceturtkārt, kas attiecas uz pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu kuģim Cosmos, atbildētāja norāda, ka šajā gadījumā Spānijas iestādes tai nav nosūtījušas oficiālu brīdinājumu, aicinot pieņemt lēmumu. 2004. gada februāra brīdinājums ir izteikts pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas un tādējādi prasītāja nevar uz to atsaukties. Šādos apstākļos atbildētāja uzskata, ka prasība attiecībā uz pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu par kuģa Cosmos pārvešanu ir atzīstama par nepieņemamu, jo nav ievērotas iepriekšēja procesa prasības pirms tās celšanas.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

33     Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu, ja Pirmās instances tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams vai acīmredzami juridiski nepamatots, Pirmās instances tiesa, neveicot turpmākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

34     Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 113. pantam, tā jebkurā laikā pēc savas ierosmes var apsvērt, vai pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, vai arī pēc pušu uzklausīšanas konstatēt, ka strīda priekšmets vairs nepastāv un ka tiesvedība ir jāizbeidz.

35     Šajā gadījumā Pirmās instances tiesa ir guvusi pietiekamu skaidrību no šīs lietas materiāliem, lai izlemtu, neturpinot procesu.

36     Vispirms ir jāsašaurina prāvas priekšmets. No vienas puses, prasības pieteikuma priekšmets ir ļoti nenoteikts, un aprobežojas ar atsauci uz “Spānijas iestāžu prasītajām atļaujām”. No otras puses, prasītāja savā prasības pieteikumā min astoņus atļauju pieteikumus, no kuriem septiņi bija minēti brīdinājumā.

37     Uz Pirmās instances tiesas šajā sakarā uzdoto jautājumu prasītāja 2004. gada 9. novembrī norādīja, ka pieteikumi par izņēmumu piešķiršanu, kas minēti aicinājumā rīkoties, kā arī tās prasības pieteikumā, un kuri joprojām gaida atbildētājas atļauju, attiecas uz kuģiem Balcagia, Montefrisa IX, Montecelo un Enterprace. Šajā sakarā tā norādīja, ka prāvas priekšmets tika sašaurināts. Turklāt prasītāja minēja, ka atsauce uz pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu kuģim Cosmos prasības pieteikumā bija tikai ar mērķi vērst Pirmās instances tiesas uzmanību faktam, ka “problēma joprojām pastāv[ēja] un tā patur[ēja] tiesības uzsākt jaunu procesu, no jauna izsakot aicinājumu rīkoties, apkopojot ievērojamu kuģu skaitu”. No tā izriet, pirmkārt, ka prasītāja ir atsaukusi prasību daļā par pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz kuģiem Pevegasa V, MadreRosa, Oitz un RamosPrimero un, otrkārt, ka prasības priekšmets neattiecas uz pieteikumu par izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz kuģi Cosmos.

38     Turpinājumā ir jānorāda, ka 2004. gada 5. novembrī Spānijas iestādes atbildētājai nosūtīja telefaksu, paziņojot par sabiedrības Calvopesca pieteikuma par izņēmuma piešķiršanu par kuģu Montefrisa IX un Montecelo pārvešanu atsaukumu. Uz Pirmās instances tiesas šajā sakarā uzdoto jautājumu prasītāja atbildēja, norādot, ka šai prasībai joprojām ir priekšmets, jo atbildētāja nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz pieteikumiem par kuģiem Balcagia un Enterprace.

39     No tā izriet, ka prasības priekšmets šobrīd ir ierobežots, lai konstatētu Komisijas bezdarbību saistībā ar pieteikumiem par izņēmuma piešķiršanu attiecībā uz kuģiem Balcagia un Enterprace.

40     Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka atbildētājas dienesti 2004. gada 17. jūnijā attiecībā uz šo divu pieteikumu izskatīšanu nonāca pie negatīviem secinājumiem.

41     Otrkārt, ir jāvērš uzmanība uz to, ka Spānijas iestādes 2004. gada 30. jūnijā atbildētājas dienestiem norādīja, ka tās paziņos papildu informāciju, lai pierādītu, ka ir izpildīts zvejas intensitātes samazināšanās kritērijs. Tas tika apstiprināts ar 2004. gada 7. jūlija telefaksu, kurā ir norādīts, ka “pamatojoties uz šajā vēstulē izklāstītajiem faktiem, Spānijas iestādes lūdz, lai netiek pieņemts neviens lēmums par abiem vēstulē minētajiem kopuzņēmumu projektiem, pirms Komisija ir izvērtējusi papildu informāciju, kas tiks nosūtīta”.

42     Pirmās instances tiesa konstatēja, ka prasītāja pati ir lūgusi atbildētāju atturēties no lēmumu pieņemšanas par šiem diviem projektiem, pirms atbildētājas dienesti nav izvērtējuši noteiktu papildu informāciju.

43     Tādējādi tas, ka prasītāja jaunos faktus, kuri var ietekmēt atbildētājas vērtējumu, iesniegusi pēc aicinājuma rīkoties, atceļ pienākumu rīkoties, jo Komisija saistībā ar šo jauno faktu iesniegšanu pamatoti nevarēja pieņemt lēmumus par pieteikumiem par izņēmuma piešķiršanu (šajā sakarā skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 1998. gada 6. jūlija rīkojumu lietā T‑286/97 Goldstein/Komisija, Recueil, II‑2629. lpp., 28. un 29. punkts).

44     No tā izriet, ka prasība par atbildētājas bezdarbības konstatēšanu ir noraidāma kā acīmredzami tiesiski nepamatota.

45     Pakārtoti ir jākonstatē, ka prasītāja nav nosūtījusi vēlāku brīdinājumu par prasībā minētajiem lietas materiāliem. Šajā sakarā ir jānorāda, ka pēc tās lūguma atbildētājai atturēties no lēmumu pieņemšanas par attiecīgo kopuzņēmumu projektiem, prasītajai, pirms celt prasību par bezdarbību, bija no jauna jāuzsāk oficiāla brīdinājuma procedūra.

46     No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir noraidāma.

 Par tiesāšanās izdevumiem

47     Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar atbildētājas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)

izdod rīkojumu:

1)      prasību daļā par kuģiem Balcagia un Enterprace noraidīt;

2)      atlikušajā daļā tiesvedību izbeigt;

3)      prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Luksemburgā 2005. gada 10. janvārī.

Sekretārs

 

      Priekšsēdētājs

H. Jung

 

       M. Jaeger


* Tiesvedības valoda – spāņu.